Aitu ganīšana  

 

.

 

Līzīte liek aitai levitēt.

 

 

Grūtības, ar kurām nākas sastapties ganīšanas iesācējiem

.

Ievads
.
Daudzi mani paziņas, izlasījuši tekstu ievadrakstā, ir neizpratnē – kāpēc aitu ganīšana ir aprakstīta tik sarežģīti, ar humoru un visai skeptiski? Tas taču atgrūž interesentus no šīs nodarbes! Ko tad mēs īsti popularizējam? Vai aitu ganīšanas apmācību vai arī – tieši pretēji – LABĀK NEĶERIETIES TAM KLĀT?
Skaidrības labad teikšu, ka ganīšanas apmācību. Ar piebildi bagāžā – aitu ganīšanas apmācību uzskatu par vienu no vissarežģītākajiem suņu apmācības veidiem. Vēl sarežģītāka laikam ir tikai suņu apmācība glābšanas dienestam. Tieši tādēļ aitu ganīšana nav piemērota katram, kas gribētu to darīt. Viena lieta – izklaides pēc iepazīstināt suni ar aitām, pavisam cita – nopietnas un biežas nodarbības, kuru sākotnējais rezultāts liks jums vilties, un jūs sāksiet domāt, vai tiešām labāk “nepalikt skatītājos”? Varbūt vienkāršāk ir pamētāt savam sunim bumbiņu, ja viņš to pienes?
Par aitu ganīšanu ir sarakstītas vairākas grāmatas. Daudzās no tām vietās, kur aprakstītas iespējamās grūtības un problēmas, pārliecinoši figurē teikums “ja vien jums pieder borderkollijs”. Ar apbrīnojamu regularitāti grāmatās varam lasīt arī aptuveni šādu frāzi par ganīšanas apmācības uzsākšanu: “Nepieciešamas “suņu aplauztas” aitas (dog breaking sheeps), pieredzējis aitu gans un pieredzējis borderkollijs...” Šis punkts pagaidām nav izpildāms, jo Latvijā 2012. gada vasarā vēl aizvien nav sastopamas ne “suņu aplauztas” aitas, ne superpieredzējušu suņu un aitu ganu. Ko nu? Dalīsimies pieredzē. Mainot tradīcijas, vispirms parunāsim par aitām.
.
Aitas
.
Uzreiz aizmirstiet visu, ko esat redzējuši animācijas seriālā par auniņu Šonu! Dzīvē aitas uzvedas pavisam savādāk. Aitu uzvedību varēs izprast tikai tie cilvēki, kuriem šie dzīvnieki pieder. Tautā klīst mīts par to, ka aitas ir ļoti stulbi dzīvnieki, daži uzskata, ka paši stulbākie. Daļēji šim apgalvojumam var piekrist – to varētu nodēvēt par “bara lopiņu stulbumu”. Barā aitu uzvedība maz atšķiras, piemēram, no zirgu uzvedības – kur viens, tur pārējie; ja viens mūk, pārējie obligāti sekos; ja viena aita izlauzīsies, bars centīsies nokļūt pie viņas, nevis otrādi – atšķirtā avs pie pārējām. Turpretī to, kas aitām ir patīkams un izdevīgs, viņas apgūst ne sliktāk un lēnāk kā suņi. Kā aitu ganāmpulka īpašnieks varu teikt, ka savā bara uzvedībā aitas ir īstas “raganas” – ja kaut kur varēs izlīst, izlīdīs; ja kaut kam varēs pārlēkt, rezultāts būs tūlītējs. Šoreiz pat nerunāsim par dārzā apēstajām rozēm un hortenzijām, no koka norautajiem āboliem un bumbieriem. Tiesa gan – šajā gadījumā aitas uzvedas kā multenē par Šonu – staigā uz pakaļkājām zem augļu kokiem un norauju visu, kam tiek klāt. Nerunāsim arī par izpostītajām dārza mēbelēm un izdzerto piknika alu. Šoreiz mūs vairāk interesē maģiskais termins “suņu aplauztās” aitas (dog breaking sheeps). Kā tad suņi tās “lauž”? Ar šo terminu apzīmē aitas, kuras izmanto ganīšanas apmācībai. Tās ir aitas, kuras saradinātas ar suņiem un cilvēkiem, kuras nav pārāk spītīgas un respektē ganu un viņa suņus. Grāmatās tiek pieminētas arī aitu šķirnes. Dažādu šķirņu dzīvnieku raksturi var krasi atšķirties. ASV, piemēram, tiek uzskatīts, ka “visniknākās” ir Ševiota šķirnes aitas, vispakļāvīgākās – Katadinas aitas. Anglijā visvairāk tiek strādāts ar tur populāro Border-Leisteras aitu šķirni. Latvijā visizplatītākā ir nacionālā šķirne – Latvijas tumšgalves, kuru uzvedību neviens gans līdz šim nav pētījis. Tieši šīs šķirnes aitas ir arī mūsu ganāmpulkā. Pēc pieredzes varu secināt, ka tās ir vidēji spītīgas, mēdz būt arī īpaši nešpetni un pat agresīvi eksemplāri. Taču mums ir izdevies ganīšanas apmācībai atlasīt dažas “sakarīgākās” aitas. Lai kādas šķirnes dzīvniekus ganīšanai jūs izmantosiet, ļoti svarīga ir aitu pieredze ar suņiem. Šī pieredze var būt dažāda, piemēram, aitas nekad iepriekš nav sastapušās ar suņiem; suņu bara vajātas, tās glābušas savu ādu bēgot; ir jau iepriekš strādājušas ar labi apmācītu suni (grāmatās atkal uzsvērts – “ar borderkolliju”). Iepriekšējās pieredzes rezultātā, kad tās bija sastapušās ar suņiem, aitas var būt “sabojātas”, “zaļas”, labi “aplauztas”, pārāk “aplauztas”, nevaldāmas un histēriskas, kā arī agresīvas pret suņiem. Aitu uzvedību ietekmē arī citi blakus faktori: 1) aitu pieredze ar cilvēkiem. Aitas no mazākām saimniecībām ir pakļāvīgākas nekā tās, kas atšķirtas no milzīga ganāmpulka.2) Aitu vecums. Neatkarīgi no šķirnes, vecākas aitas uzvedas prātīgāk un ganāmpulka statusam atbilstošāk, nekā jaunlopu bars. Nekad neizmantojiet ganīšanas apmācībām grūsnas aitas vai aitu mātes ar zīdāmiem jēriem! Tās būs arī ļoti agresīvas pret suņiem.3) Aitas ir mierīgākas ap dienas vidu. 4) Aitu bara lielums. Piecas aitas uzvedīsies savādāk nekā 200. Sākumā suni iepazīstinām ar mazāku aitu skaitu, piemēram, trijām-četrām, lai varētu novērtēt, cik lielu spiedienu aitas rada uz nepieredzējušu suni. Pakāpeniski aitu skaitu var palielināt pa vienam-diviem dzīvniekiem, uzmanīgi vērojot situāciju. 5) Paēdušas aitas reaģēs savādāk, nekā izsalkušās. 6) Vilnas daudzums, kā arī tās ietekme uz redzi. Vieglāk ir izmantot nocirptas aitas. Tālāk var sekot nākamās problēmas. 1) Mazskaitlīgas aitu grupas var izrādīties pārāk tramīgas, tās var “laisties lapās” un savā rīcībā var būt neprognozējamas. 2) Aitas ir agresīvas pret suņiem – “sit pretī”. Nevajadzētu ļaut, lai tas kļūst par viņu ieradumu, jo raksturā vājākie suņi tiks atšifrēti nekavējoties un tie dabūs trūkties. 3) Aitām ir laba atmiņa, tās mācās. Esmu arī zirgu ganāmpulka īpašnieks, tādēļ varu apgalvot, ka šajā punktā zirgi zaudē.
.
Ganīšanas apmācības aploks
.
Par tehniskām lietām šoreiz negribējās rakstīt, taču ir dažas ļoti būtiskas lietas, kuras uzzināt varam vienīgi no paša pieredzes. Ganīšanas apmācības aploks parasti tiek veidots apļa formā, retāk – ovāls. Tā diametram jābūt vismaz 30 m. Aplokam jābūt izveidotam tā, lai aitas nevarētu tam pārlēkt vai izspraukties starp horizontāli piestiprinātajiem dēļiem vai kārtiņām. Ja viena avs dabūs šķirbā galvu, nebūs ilgi jāgaida, kad tā izlauzīsies, turklāt pārējās, to redzot, aktīvi iesaistīsies bēgšanas procesā. Dēļi skrūvējami pie stabiem no aploka iekšpuses. Taču vissvarīgākie ir aploka vārti. Aizmirstiet par collīgajiem dēļiem, kas sastiprināti kopā ar koka skrūvēm! Aitas tiem iet cauri kā “nazis sviestā”, pat neizmantojot lielu piepūli. Neliela aitu bariņa (piemēram, 5-6 aitas) dzīvsvars ir aptuveni 300 kg. Vārtu sastiprināšanai izmantojamas vienīgi bultskrūves ar uzgriežņiem un starplikām. Eņģes jāizvēlas tādas, lai to vērtnes būtu platas un pietiekami garas, pretējā gadījumā tās vienkārši tiks nolauztas dažu sekunžu laikā. Vārtu fiksēšanai aizvērtā stāvoklī nederēs arī parastie “atejas” krampīši. Jāizmanto vienīgi aizbīdņi, turklāt katriem vārtiem divi – viens augšā un viens apakšā. Vēlams aizvērtus vārtus arī nofiksēt ar aizbīdņiem, kas iebīdās zemē ieraktā metāla caurulē (līdzīgi kā garāžas vārtiem). Un vēl – pirms sākat nodarbības, nolieciet “pie rokas” dažus rezerves dēļus, skrūvju kasti un elektrisko skrūvgriezi – noderēs!
.
Suņi
.
Lai saprastu, vai jūsu suns var pildīt gana funkciju, tas jāiepazīstina ar aitām, veicot nelielu testu gana instinkta noteikšanai. Pats būtiskākais noteikums – sunim jābūt apmācītam visām vispārējās paklausības komandām! Bez šīm zināšanām nav pat vērts mēģināt nodarboties ar aitu ganīšanu. Instruktora klātbūtnē jaunais aitu gans ar suni dodas iepazīties ar ganāmpulku. Sunim šajā brīdī jāatrodas pie garās pavadas. Ja suns izrāda interesei par aitām un nav agresīvs, no pavadas to var atkabināt. Pirmajai nodarbībai nevajadzētu ilgt vairāk par 10 minūtēm. Dzīvnieku tiesību aizstāvjiem uzreiz varu paskaidrot, ka agresīvi suņi ganīšanas apmācībām netiek pielaisti, jo neviens aitu īpašnieks nevēlēsies, lai viņa lopiņi tiktu sakosti un būtu jācieš zaudējumi. Aitu ganīšanas sacensībās tāpat – ja suns mēģina iekost aitai, seko tūlītēja sacensību dalībnieka diskvalifikācija.
Suņa interese par aitām var būt dažāda – no ļoti lielas līdz pat vājai. Bieži vien gadās, ka suns par aitām neinteresējas vairāk kā par kāpostgalvām. Citi vienkārši baidās. Tāds suns ganīšanai nederēs. Ja sunim ir vāja interese par aitām, būtu vērts šo iepazīstināšanu pēc kāda laika atkārtot. Ir bijuši gadījumi, ka interese palielinās.
Sākot nodarbības, gana vissvarīgākais uzdevums ir vērot suņa uzvedību. Par balansu un komforta zonu jau esam rakstījuši mūsu mājaslapā. Arī par ganu suņu uzvedības tipiem. Šeit var būt dažādi pārsteigumi. Piemēram, viens no maniem jaunajiem kollijiem kopā ar diviem citiem aitas dzenā katru dienu brīvā pļavā. Liels bija mans pārsteigums, kad suns apmācības aplokā zaudēja jebkādu interesi par aitām, novēroju arī suņa diskomfortu – viņš centās izkļūt no aploka tālāk no aitām. Šajā gadījumā var minēt divas problēmas – nav atrasta komforta zona, spiediens no aitu bara ir pārāk liels, sevišķi iežogotā teritorijā, otra problēma – ganīšana visu laiku notikusi saskaņotā suņu grupā, palicis viens pats – suns vairs nejūtas kā aitu “virspavēlnieks”. Šajā gadījumā nākas izmantot daudz sarežģītāku “manevru” – ganīšanas nodarbības pļavā, ne speciālajā aplokā. Arī grāmatās pieminēts, ka ganīšanas apmācības aploks izmantojams tikai sākumā, jo ātrāk pļavā – jo lielāks progress. Ar vienu piezīmi – ja aitas paliek uz vietas, nevis taisnā ceļā ar sprintera cienīgu ātrumu bēg uz mājām.
Aitu ganīšanas nodarbību mērķis nav aitas dzenāt pa apli aplokā, bet gan novirzīt tās apļa vidū. Suņa sākotnējais galvenais uzdevums – riņķot ap ganāmpulku pa apli drošā attālumā, lai pats justos komfortabli un aitas būtu mierīgas. Dabūt aitas uz aploka centru ir ļoti grūts uzdevums. Lai “atlīmētu” aitas no aploka malas, reizēm nepieciešams ilgs laiks. Ļoti svarīgi – nenovietojiet citas (maiņas) aitas ganīšanas aploka tuvumā! Tās, kas aplī, par visu varu centīsies nokļūt pie pārējām, tiks lauzti vārti, brakšķēs aploka dēļi un no nodarbībām nekas nesanāks.
.
Nobeigumā
.
Ja viss aprakstītais jūs nebiedē, varat mēģināt nodarboties ar aitu ganīšanu. Ja esat nepacietīgs cilvēks, kurš vēlas sasniegt tūlītēju rezultātu, atmetiet domu par ganīšanu. Pārsteigumi jums būs garantēti katrā nodarbībā.
Daži cilvēki man jautā: “Kāpēc vispār vajadzīga šāda apmācība? Manā bērnībā laukos Bobis bez jebkādas mācīšanas dzenāja aitas!” Dzenāja gan, turklāt Bobim noteikti piemita arī ganīšanas instinkts, taču ir viens BET. Ja jūs vēlaties, lai suns virzītu aitu ganāmpulku pa labi un pa kreisi, dzītu to prom no jums (vissarežģītākā komanda!) vai pie jums, pārdalītu aitu baru, nošķirtu no tā konkrētas aitas, bez apmācības suns to nepratīs izdarīt.

..

 



 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0