Andris un Mega.

“Kollimpiādē 2011 ®” kāda pasākuma dalībniece vakarā man teica: “Šis pasākums ir lielisks! Un ar pievienoto vērtību – izcilu servisu: pusdienām, mājas vīnu, piena kokteiļiem un bērzu sulām. Pat mazmājiņu uzcēluši jaunu!” Tādēļ vēlos iepazīstināt kolliju īpašniekus ar šī lieliskā servisa radītāju Andri Bīriņu.

Tu esi viens no cilvēkiem, ar kuriem visciešāk saistīta “Kollimpiāde ®”. Neprasīšu tev “vai viegli būt jaunam?”, bet gan – vai viegli būt Uguņciema “kollimpiskā centra” virsmenedžerim?
Nav nekādu īpašu grūtību ar “kollimpiskā centra” vadīšanu. Tas ir process, kuru lielā mērā nāktos darīt arī tad, ja šis pasākums te nenotiktu. Ir dažas specifiskas nianses, kuras tiek ievērotas. Varētu arī nedaudz paslinkot, atlikt kādu darbiņu uz vēlāku laiku, bet “Kollimpiāde ®” to neļauj. Šis pasākums mani mobilizē - ātrāk sakārtojam teritoriju un būves. Gribu pateikties “Kollimpiādes ®” dalībniekiem par kārtību pasākuma laikā. Par to esmu bijis patīkami pārsteigts. 
“Kollimpiskais centrs” allaž izcēlies ar viesmīlību un izcilu servisu. Cik ilgi tu gatavojies šim pasākumam? Vai neesi noguris?
Pēc pēdējās “Kollimpiādes ®” mēnesi nedarīju pilnīgi neko. Tad atkal ķērāmies pie darbiem – jaunās klēts būvniecības, teritorijas un ceļu sakārtošanas, kā arī malkas gatavošanas ziemai. Darāmā Uguņciemā nekad netrūkst. Arī tagad brīvdienas pavadām darbos un piedomājām pie atsevišķām lietām nākamajai “Kollimpiāde ®i".
Viesmīlību nevar sagatavot kā bērzu sulu vai vīnu. Vai nu ir vai nav. Man šķiet, ka to visu nosaka arī paši dalībnieki, jo pasākums apvieno pozitīvi domājošus cilvēkus, un labas lietas vienmēr izdodas.
Kas jauns servisa ziņā sagaidāms Uguņciema “Kollimpiādē 2012 ®”?
Nebūs aitu aploka! Bet, ja nopietni, - notiek iekšdarbi jaunajā klēts ēkā. Tā būs pilnībā jauna ēka ar zāli, pirti un viesu telpām otrajā stāvā. Vai šo būvi līdz 2012. gada 30. jūnijam (“Kollimpiādes 2012 ®” norises datums. – aut. piez.) paspēsim pabeigt pilnībā, nezinu, bet ļoti centīsimies. Izpildīšu arī Daces vēlmi – tiks nojaukta vecā garāža, domāju par nojumi klēts priekšā, ledus pagrabu. Tiek gatavots arī jauns mājas vīns, kas atšķirsies no pērn viesiem piedāvātā. Lauku mājas ir kā nebeidzams stāsts…

Andra ģimene "Kollimpiādei ®" radījusi īpašu formas tērpu ar Megas attēlu 

Tavās mājās "Kollimpiāde ®" notikusi jau trīs gadus. Vai esi pamanījis atšķirību starp katra gada pasākumu? Esam auguši vai otrādi – regresējuši?
Trīs gadi nav sevišķi ilgs laika posms, tādēļ domāju, ka esam tikai attīstījušies. Visvairāk mani nodarbina jautājums: ko darīsim tālāk, lai tas nekļūtu neinteresanti? Ko jaunu varam izdomāt un kā sadalīsies un savstarpēji ietekmēsies “Kollimpiāde ®” un “Rančo kollijs”? Tie ir divi pasākumi gadā ar nelielu laika atstarpi noteiktai domubiedru grupai. Jāvēro, kas notiks. Ja atceries, kādreiz ieminējos arī par ziemas “Kollimpiādi ®”… 
Kas tevi “Kollimpiādē ®” ir pārsteidzis?
Patīkami pārsteidza tas, ka cilvēki šo pasākumu tik ļoti atbalsta, arī atmosfēra un attieksme, kas valda “Kollimpiādes ®" laikā. Cilvēki piedalās “Kollimpiādē ®” dažādu iemeslu dēļ, taču ir labi, ka motivācija piedalīties nav tikai rezultātu sasniegšana sacensībās. Līdz ar to nav radusies nelabvēlīga konkurence. Un suņi… kollijs ir un paliek kollijs! Es nekad neuzņemtos šāda pasākuma organizēšanu daudzu citu suņu šķirņu pārstāvjiem un to saimniekiem. Vēl jāatzīmē, ka pirmajā gadā apkārtējie kaimiņi “Kollimpiādi ®” gaidīja ar interesi, bet pēdējos divos gados jau bija vērojams arī kaimiņu atbalsts un rēķināšanās ar “Kollimpiādi ®” un tās vajadzībām.
Tavs suns šobrīd “Kollimpiādes ®” reitinga tabulā ir izcilākais no izcilākajiem – numur 1. Kā tu vērtē Megas startu sacensībās?
Kaut arī Mega ir Daces izvēle un atbildība, taču viņa ir visvairāk lutinātais mūsu ģimenes loceklis. Rezultāti ir tādi, kādi tie ir, bet tas nav bijis pašmērķis. Panākumu galvenais iemesls meklējams tajā, ka Megai ļoti patīk darboties, gan arī Daces uzņēmībā, nodarbojoties ar suni. Mani gan pārsteidza Megas aktivitāte aitu aplokā, bet tas ir tikai labi un, ja izdosies šo ganīšanas instinktu attīstīt tālāk, lai tā arī notiek. 

Trīskārtējā "Kollimpiādes ®" čempione Mega.

Vai, vērojot sacensības no malas, pašam nekad nav radusies vēlme paņemt Megu un startēt?
Nē, nekad. Sacensībās startē Dace, viņa arī strādā ar suni treniņos. Esmu pārliecināts, ka sacensībās jāstartē tam cilvēkam, kas ar suni nodarbojas. Tikai izņēmuma gadījumā to var nomainīt cits cilvēks, ja suns, protams, to atzīst, jo īpaši – kollijs. Es ar Megu visu varu sarunāt, mēs saprotamies labi. 
Ilgu laiku tu esi bijis saistīts ar auto sportu. Kas tev pašam šķiet azartiskāks – rallijs vai suņu sports? Kāpēc?
Par šo jautājumu sākumā biju ļoti pārsteigts. Ilgi nācās domāt… Azartiski ir abi, - kā jau katrs pasākums, kuram piemīt sacensību un rezultāta elementi. Azarta līmenis gan var būt mainīgs atkarībā no daudziem blakus faktoriem un uzstādījumiem. Daudz domājot par šo jautājumu, sapratu, ka ir tikai viena liela atšķirība - risks veselībai un dzīvībai autosportā ir nesalīdzināmi lielāks un ilgāks laikā. Pārējais ir ļoti līdzīgs vai tāds pats. Tas ir komandas darbs, savstarpējā sapratne, komunikācija, sadarbība, spēja kontrolēt un sajust sevi un partneri, strādāt noteiktā režīmā jebkuros laika apstākļos un ilgā laika periodā. Kļūdoties vienam, iespaids tiek atstāts arī uz otru. Vēl varu piebilst, ka mans pirmais kollijs Džeina ir braucis treniņos līdzi un startējis sacensībās kopā ar mani, atrodoties brauciena laikā mašīnā. Džeina bija iemācījusies nosēdēt un "kantēt" līkumos. Tas bija ziemā, ledus hipodromā. Esam vinnējuši arī čempionāta etapus.
Kollijs ir darba suns ar ļoti labām darba spējām. Krievijas superkollija Gilāra saimniece Emma Nikolajeva uzskata, ka darbs ar suni, viņa darbspēju demonstrēšana sacensībās ir daudz svarīgāka par izstāžu sasniegumiem. Kā domā tu?
Sen atpakaļ, vēl DOSAAF sistēmas laikā, daži cilvēki panāca to, ka atsevišķas suņu šķirnes tika svītrotas no dienesta suņu grupas, līdz ar to šīs šķirnes vairs netika mācītas un gatavotas kā agrāk. Tā laika prasības pilnvērtīgam sunim bija ne tikai izstāžu rezultāti, bet arī dresūra un sacensību rezultāti. Ar savu pirmo kolliju apmeklējām izstādi tikai vienu reizi un ar to pašu pietika ilgiem gadiem – tik ļoti riebās visa tā viedo attieksme pret "kādu konkurentu no malas, kas te ir atnācis..." Pēc tam pilnībā pārgājām uz sacensībām un tikai. Atsākām šo visu dažus gadus atpakaļ ar Megu, bet es tagad piedalos tikai kā atbalstītājs un šoferis. Domāju, ka izstādes un sacensības ir ļoti atšķirīgi pasākumi, tādēļ nevaru apgalvot, ka kāds no šiem pasākumiem ir svarīgāks par otru. Vizuāli ir ļoti baudāma suņa dalība sacensībās, skaists ir arī sakopts suns izstādē. Ir jāapzinās, ka sacensībās rezultātu nosaka elementu izpilde un laiks, bet izstādes rezultātus diemžēl ietekmē arī cilvēciskais faktors. Salīdzināt suņu sporta sacensības ar izstādēm man šķiet tas pats, kas salīdzināt ātrslidošanu un daiļslidošanu. 

Andra pirmais kollijs Džeina.

Pastāsti, lūdzu, par Džeinu!
Sabuļkrāsas kollijs Džeina jeb Night Bonfire Golden Umbrella bija mans pirmais kollijs, ilgus gadus gaidīts un gribēts. Vēl tagad atceros deguntiņu un dziļi vilnā paslēptās mazās, tumšās acis… Kopā apmeklējām suņu skolu Tukumā (pie toreizējā Jūrmalas DOSAAF), Pavlovska kungs (Ivans Pavlovskis, LKA prezidents. – aut. piez.) pieņēma arī mūsu pirmo eksāmenu. Ar Džeinu augām, mācījāmies un attīstījāmies kopā. Jā, tieši tā, jo suņu skolā māca saimnieku. Saimniekam ir jāiemācās, kā saprast sevi un savu suni, kā strādāt un panākt rezultātu. Darbs ar kolliju man ir devis daudz, veidojis mani. Džeinai bija zelta, sudraba un bronzas godalgas un 2 piektās vietas medaļas dienesta suņu sacensībās. Kopā startējām arī dažādos pasākumos, demonstrējot un popularizējot suņus. Kā jau minēju iepriekš, braucām kopā arī autosportā. Vēlāk gan tam visam vairs neatlika laika un arī "laiki mainījās". Jāatzīmē, ka gan Džeina, gan Mega ir ļoti ļoti līdzīgas raksturos un uzvedībā. 
Vai ir kāds suņu sporta veids, kas tev patīk vislabāk? Varbūt kaut ko jaunu var iekļaut “Kollimpiādē ®”?
Jāsaka, ka iepriekš netiku par to domājis, bet būs jāpadomā, jo kollijiem un to saimniekiem ir gan “Kollimpiāde ®”, gan "Rančo kollijs ®", kas prasīs izdomāt arvien ko jaunu. Abiem pasākumiem jāatšķiras pēc būtības.
Interese par Latvijas "Kollimpiādi ®" ir radusies arī Krievijā. Vai esi gatavs uzvilkt mastā arī citu valstu karogus un teikt: “”Kollimpiāde ®” ir kļuvusi par starptautisku pasākumu”?
Tas var tikai iepriecināt. Mēs esam daudz stāstījuši par “Kollimpiādi ®” Somijā un Latgalē, tādēļ jācer, ka tas kādreiz vainagosies rezultātiem un paplašinās mūsu domubiedru pulku. Patlaban strādājam pie “kollimpiskā centra” attīstīšanas un ceru, ka būsim gatavi uzņemt tuvus un tālus dalībniekus jaunā kvalitātē. Latvijas karogs mājās ir, ja vajadzēs, sameklēsim un uzvilksim mastā arī citus. Visi kopā būsim izveidojuši labu pasākumu, kāda nav nekur citur. Gaidām jūs Uguņciemā!
Paldies!
.