Intervijas  

 » Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


o

Reda pēc dabas ir ugunīga

 

Reda un Ance pēc uzvaras "Kollimpiādē ® 2014"

.

Viņas dzīvē ir bijuši trīs kolliji, taču suņu sportam Ance ir pievērsusies tikai ar jaunāko - Redu. Reda ir ugunīga, tā apgalvo Ance. Mūs, kolliju pasākumu dalībniekus un organizatorus, sen vairs nepārsteidz fakts, ka Redu ar Anci allaž redzam uz goda pjedestāla - tas šķiet pats par sevi saprotams. Reda ir arī visu laiku ātrākais kollijs. Šis duets no Pūres ir vienīgais, kas kļuvis par trīskārtēju "Kollimpiādes ®" uzvarētāju ar zelta medaļām. Tādēļ tapa arī šī, pēc kārtas trešā, intervija ar Anci Bērziņu.

.

Nesen aizdomājos – tu taču esi izaugusi kopā ar “Kollimpiādi ®”! Esi piedalījusies visos sešos pasākumos. Vai savu pirmo “Kollimpiādi ® 2009” atceries?
Jā, protams. Tad Redai bija tikai gadiņš. Atceros, ka abas bijām uztraukušās, daudz ko vēl nemācējām. Kad trenējāmies pirms šķēršļu joslas starta, Jūlija Bogomolova mums deva vērtīgus padomus, kas palīdzēja veiksmīgāk startēt.

.

.

Reda kļūst par trīskārtēju "Kollimpiādes ®" zelta medaļnieci

.
Ar katru pasākumu ir augusi arī tava un Redas pieredze. Vai vari atcerēties savu startu “Kollimpiādē ® 2009” un salīdzināt to ar startu šogad? Kas mainījies?
Kā jau minēju iepriekš, 2009. gadā abas vēl daudz ko nemācējām, bet šogad Reda jau zināja, kas jādara. Tā kā šajā pasākumā šķēršļu joslas starts nebija veiksmīgs, Reda citās disciplīnās ļoti centās, lai to kompensētu. Bija sajūta, it kā viņa visu būtu sapratusi un apzināti centusies. Šogad viņa arī nebija tik uztraukusies, jo piedalās jau sesto gadu pēc kārtas.

.

.

Visātrākais kollijs - Reda

.
Kad rakstīju otro interviju ar tevi, iesāku to ar ievadu: “Ancei Bērziņai un Redai tas ir izdevies – kļūt par divu “Kollimpiādes ®” zelta medaļu īpašniecēm...”. Tagad klāt nākusi vēl trešā zelta medaļa. Vai Redai goda kabinets tavās mājās jau ir iekārtots? Vai vismaz goda tronis?
Nē, mums nav izveidota nekā speciāla medaļām un kausiem. Kausi stāv uz palodzes, kur tos katru dienu var redzēt, bet medaļas kopā karājas pie sienas. 
Ir bijusi doma visus apbalvojumus novietot vienkopus, lai izskatās skaistāk, taču tas vēl nav realizējies.

.

.

Reda ar saviem "kollimpiskajiem" apbalvojumiem

.
Šogad jums “Kollimpiādē ®” ne viss gāja gludi... Kas atgadījās šķēršļu joslā? Aiz bēdām mēs abi dzērām kolliju viskiju pie siena šķūņa...
Jā, šogad Reda sevi saudzēja, jo bija nelielas problēmas ar ķepiņu, kas reti, bet tomēr lika paklibot. To, kā meitene sevi saudzēja, varēja just arī mājas treniņos, kad viņa centās, lēca pār šķēršļiem, bet ne ar pilnu atdevi kā parasti. Tāpēc šogad Redai bija minimāla slodze, lai pēc iespējas mazāk noslogotu ķepu. Treniņi galvenokārt bija tāpēc, lai Reda neko neaizmirstu, un to biežums bija apmēram reizi nedēļā un retāk.

.

.

Graida treniņā

.
Reda ir trešais kollijs tavā ģimenē. Pastāsti, lūdzu, par abiem iepriekšējiem!
Pirmais kollijs bija suņu puika Debars, izgājis suņu skolu ar labiem panākumiem. 
Kā vecāki stāsta, kad mēs abi ar brāli vēl ārā gulējām ratiņos, Debars vienmēr gulēja blakus un sargāja – viņš bija laba aukle. Pati viņu diemžēl neatceros, jo biju ļoti maza.
Pēc tam bija meitene Graida ar ļoti skaistu, viļņainu, biezu kažoku. Viņa bija īsts mammas suns, neviens cits Graidu nebija apmācījis. Atceros, kad biju maza, devu Graidai komandu – "Blakus!" Viņa apsēdās blakus, bet ne jau man, - mammai.
Arī viņa bija lieliska aukle, jo, kad, mazi būdami, gājām spēlēties kaut kur tālāk no mājām, Graidiņa vienmēr mums nāca līdzi. Tāpēc kolliji man šķiet kā īsti ģimenes suņi, sargi un labi draugi, kas nepievils.

.

.

Rediņai 3 mēneši

.
Kādēļ tieši ar Redu tu pievērsies suņu sportam? Kāpēc vispār izvēlējies to darīt? Ērtāk taču ir sēdēt uz dīvāna un skatīties “runājošās galvas”...
Jo Graidiņa jau bija dāma gados, kad sportošana vairs nav aktuāla un tieši tad mūsu ģimenei pievienojās Reda. Viss sākās ar pieķeršanos.
Kad Reda pie mums ieradās, viņas guļvieta bija koridorā. Tā kā viņa bija pavisam maza, atceros, ka biju nolikusi matraci blakus viņai un vairākas naktis gulēju blakus. Protams, sanāca celties agrāk, lai meiteni iznestu ārā rīta pastaigai. Daudzreiz viņu ņēmu blakus gultā, jo kā tad tādu mazu kunkulīti var atstāt gulēt vienu?
Kādu dienu intereses pēc noliku uz grīdas apaļu pagali un liku Redai pārlekt. Viņa ar pirmo reizi saprata un pārleca. Nekavējoties viņu slavēju un priecājos. Tā laika gaitā sākām trenēties, pēc katra lēciena uzmundrinot, paslavējot. Sapratu, ka Redai tas patīk un padodas.

.

.

Reda vēl nenojauš par savu izcilo sportisko karjeru "Kollimpiādēs ®"

.
Kāpēc Redai izvēlējāties vārdu Reda? Viņa ir sarkana?
Vārdu domājām, ievērojot tā labskanību. Tika izvēlēti dažādi varianti, bet Reda likās vispiemērotākais. Mums bija svarīgi, lai vārdā ir burts „R”. Saka, ka tad suns būs labs sargs. Un ir arī! Putni jau mūk pa gabalu!
Par vārda nozīmi aizdomājāmies tikai vēlāk. No angļu valodas „red” ir sarkans. Kas ir sarkans? Uguns. Un Reda pēc dabas ir ugunīga, tāpēc sapratām, ka iedevām pareizo vārdu.

.

.

Reda un Ances pirmais starts "Kollimpiādē ® 2009"

.
Kādas ir Redas attiecības ar ūdeni? Nākotnē kādā no mūsu pasākumiem vēlos uzstādīt īpašu ūdens šķēršļu joslu.
Redai ļoti patīk ūdens, bet ir nosacījums, lai tajā varētu ieiet pakāpeniski kā jūrā. Viņai nepatīk, ja uzreiz ir dziļš. Tādā ūdenī arī ir gājusi, bet tikai pēc stundu garas pierunāšanas. Bet, kad Reda tiek jūrā, tad bieži vien viņu ir grūti dabūt ārā, jo, kad jādodas mājās, viņa stāv ūdenī un sauc mūs atpakaļ, lai vēl paspēlētos.
Domāju, ka ūdens šķēršļu josla būtu tieši tas, kas vajadzīgs – kaut kas jauns, interesants un veldzējošs.

.

.

Tādu mēs atceramies Redu un Anci, kad pirmo reizi viņas ieraudzījām mūsu sacensībās

.
“Straumēnu” kolliji regulāri rīko paši savas sacensības – sprintu ar stārķiem, retāk dzērvēm. Zinu, ka arī Reda aizraujas ar ornitoloģiju...
Jā, tas Redai patīk. Kad saldo ķiršu kokus aplido strazdu bari, tad Redai nav lielāka gandarījuma, kā aizdzīt putnus. Viņa jau ir ierādījusi, kas mūsu sētā ir saimniece. 

.

.

Reda ar Anci 2014. gada rudenī

.
Pērn tu minēji, ka labprāt izmēģinātu barelreisingu zirga mugurā. Vai ir izdevies?
Nē, diemžēl vēl neesmu mēģinājusi, bet iecere paliek spēkā.
Vai tu pieņem manu aicinājumu “Kollimpiādē ® 2015” dragreisa sacensībām pāri divām paralēlām un identiskām šķēršļu joslām – Lociņš vs. Reda?
Jā, protams. Tas būtu kas jauns un azartisks, kas varbūt vēlāk varētu kļūt par "Kollimpiādes ®" neatņemamu sastāvdaļu. Manuprāt, šāds dragreiss būtu interesants gan dalībniekiem, gan skatītājiem no malas.

Paldies!

.

Kolliju portāla piezīme. Šoruden Anci ar Redu varēsim ieraudzīt arī seriāla "Mans draugs kollijs" kādā no trešās sezonas sērijām.

0

  

» Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0