..

Video

.

"Kolliji uz ekrāniem" 8. sērija

..

Šoreiz savu stāstījumu atkal sākšu ar mēmā kino ēras darbiem, jo man ir izdevies sameklēt divas ļoti retas īsfilmas ar kino kollija Džīnas piedalīšanos. Par pirmajiem kino kollijiem uz ekrāniem – Blēru, Šepu un Džīnu jau esmu stāstījis iepriekšējās sērijās.

.

.

1911. gadā Džīnas īpašnieks, treneris un „Vitagraph” kino studijas režisors Lourenss Trimbls atkal nolemj nofilmēt savu kolliju vienā no īsfilmas galvenajām lomām un tai tiek dots nosaukums „Džīna glābj”.
Tas ir melodramatisks stāsts par diviem vīriešiem – Horāciju un Oskaru, kuri iemīlējušies daiļajā Alisē. Viens, kā jau ierasts, jauks, bet otrs – ar vāji maskētiem trūkumiem un visai nejauku raksturu. Tieši tādēļ Alises kollijam Džīnai Oskars nepatīk un vīrietim suns ne tik, bet ar Horāciju suņa attiecības ir ļoti draudzīgas un uz savstarpējām simpātijām balstītas.
Kad pludmalē notiek drāma un slīkst Horācijs, Oskars uz Alises lūgumu mesties ūdenī un glābt sāncensi nereaģē. Nelaimē nonākušajam metas palīgā Džīna, bet Alise atdod dāvāto gredzenu Oskaram, paziņodama, ka viņš viņai ir kļuvis pretīgs. Džīna ir priecīga, ka Alise tagad būs kopā ar Horāciju.
Galvenajās mīlnieku lomās iejutās Florence Tērnere, Leo Delanijs un Viljams Hamfrijs.

.

.

Gan Džīna, gan Florence Tērnere un Leo Delanijs uz ekrāna tai pašā 1911. gadā satiekas vēlreiz tā paša režisora Lourensa Trimbla īsfilmā „Klupšanas akmens”. Arī šajā darbā tiek risinātas mīlas lietas, kurās iesaistīta kollija īpašniece. Viņas ekrāna vārds šoreiz tiek atstāts tāds pats kā dzīvē – Florence.
Viņa ļoti mīl savu kolliju, bet Florenci, savukārt, mīl Billijs. Taču viņam ar Džīnu nav izveidojušās siltas un uzticības pilnas attiecības. Florence piekodina aplidotājam, ka, lai iekarotu viņas sirdi, viņam jādara viss, lai Džīna viņu iemīlētu. Citādi visam beigas, un Billijs saprot, ka kollijs ir kļuvis par klupšanas akmeni viņu attiecībās.
Izmisušais mīlnieks pat kolliju nolaupa un cenšas uzpirkt suni ar gaļas gabaliem, taču Džīna nepatikā novēršas no viņa. Paiet ilgs laiks, līdz Billijs spēj iekarot suņa uzticību un pielabināties tam. Tikmēr Florence skumst pēc sava pazudušā kollija, bet Billijs ar sulaiņa palīdzību nogādā Džīnu atpakaļ mājās. Vēlāk, kad viņš ierodas apmeklēt savu izredzēto, Džīna Billiju sagaida draudzīgi un Florence nolemj pildīt doto solījumu un kļūt par Billija sievu.

.

.

Divi rudi kolliji pamanāmi arī īsā 1942. gadā „Metro Goldwyn Mayer” uzņemtās filmas „Nejaušību raža” epizodē, kad režisors Mervins Lerojs ķērās pie Džeimsa Hiltona tāda paša nosaukuma romāna ekranižēšanas, par galvenajiem aktieriem filmā pieaicinot Ronaldu Kolmanu, Grīru Garsonu, Filipu Dornu un Sjūzenu Pītersu.

.

.

„Montana” ir 1950. gada „Warner Bros” vesterns, kuru režisēja Rejs Enraits. Pēc nosaukuma jau, protams, var noprast, ka filmā tiks stāstīts par lielajiem lopkopju kariem 1879. gadā Montanas štatā, kad liellopu audzētāji cīnījās pret aitkopjiem, un otrādi. Pirmie ir ņēmuši virsroku un paziņojuši, ka visi aitu gani, kas šķērsos lopkopju nosprausto līniju šajā apgabalā, tiks uz vietas nošauti, jo līdzenumi te esot paredzēti tikai ragaino izganīšanai. Ar to samierināties negrib galvenais varonis Morgans Leins, kuru filmā atveido Erols Flinns.
Arī laikā, kad likuma vietā bija pistole, aitas ganīja kolliji. Morgana Leina tūkstošgalvaino ganāmpulku pieskatīja marmorkrāsas kuce Džīnija un filmas beigās aitkopjiem izdevās izcīnīt vienlīdzību.

.

.

1955. gadā vācu režisoram Ričardam Hausleram izdodas uzņemt ļoti skaistu filmu „Kad zied kalnu rozes”, kura tiek dēvēta par viņa visveiksmīgāko darbu. Filmas darbība norisinās Tiroles kalnos, kur Marianna Klokenhofa vada bērnu namu. Skaistā Dorle tajā strādā par medmāsu un par viņas roku sacenšas Francls, bet vēlāk ieskatās Mariannas māsā Beātē.
Beātes Klokenhofas gaidāmo šķiršanos no vīra ļoti pārdzīvo viņu astoņgadīgā meita Kristīne. Viņa ar mammu un kolliju Asanu ir apmetusies viesnīcā turpat blakus. Kollijs, kuru tētis uzdāvināja Kristīnei, filmā redzams vairākās epizodēs, bet sevišķi man patika tā, kurā suns tiek guldīts gultā bērnu nama istabā.
Meitene ļoti vēlas, lai vecāki paliktu kopā, un uzzinājusi no Dorles, ka vēlmes var piepildīt Alpos atrasta kalnu roze, dodas tās meklējumos. Meitenes pazušana tiek pamanīta un meklētāji dodas ceļā. Arī Kristīnes tēvs Filips kopā ar kolliju dodas meklēt meitu. Asans atrod meiteni, kura paslīdējusi un pēdējiem spēkiem turas uz klints dzegas.
Filmai ir laimīgas beigas un Kristīnes pārgalvība tiek atalgota, jo vecāki nolemj nešķirties. Arī Francls un Dorle nu ir kopā. Galvenajās lomās šoreiz iejutās Klauss Holms, Marianne Holda, Herta Feilere, Kristīne Kaufmane un Haralds Junke. Par kollija lomas atveidotāju kaut ko vairāk uzzināt neizdodas.

.

.

Sociālajā jauniešu problēmfilmā „Nepilngadīgie” tās režisors Vladimirs Rogovojs 1976. gadā cenšas atgriezt no ceļa nogājušos pusaudžus un pievērst ielu kaušļus boksam. Par jauniešiem visvairāk norūpējušies ir divi pilsētiņas iedzīvotāji, kuri tajā vienlaicīgi atgriezušies pēc ilgākas prombūtnes – Žeņa no armijas, bet Kostja no cietuma. Viņš arī vadīs jauniešu boksa sekciju.
Dienestu izgājušā ģimenē dzīvo arī ruds kollijs, kuru filmā sauc gan par Irānu, gan Irišu.
Žeņam ir arī jaunākais brālis Šurka, kuru nejaukie puišeļi cenšas ievilkt savā kompānijā, izmantot un pat pazemot, taču viņu aizstāvēt dodas uzticamais ģimenes kollijs. To respektē visi.
Filmas titros kā „dresētājs” minēts V. Marovs, kurš visticamāk, arī ir Irāna saimnieks. Vairāk par abiem noskaidrot neko neizdodas, bet galvenajās divkājaino lomās bija Vladimirs Letenkovs, Staņislavs Ždaņko un Pāvels Nikolaī. Šī filma gadu vēlāk kļuva par padomju kino teātru 1977. gada līderi. Uz kolliju skatīties bija devušies 44 ar pusi miljoni cilvēku.

.

.

1979. gadā „Rīgas kinostudijā” tika uzņemts Oļega Rozenberga diplomdarbs režijā. Divdesmit minūšu garā īsfilma „Satikšanās” veidota, par pamatu ņemot Vsevoloda Kočetova stāstu „Nakts medības”. Topošais režisors lomām izvēlējies jaunos Igoru Lingu, Ritvaru Dižkaču, Aigaru Graubu, Elitu Krastiņu, kā arī Uldi Dumpi. Kollijs parādās vien pāris īsās epizodēs kāzās.

.

.

1984. gadā „Odesas kinostudija” uzņem filmu par jauniešu attiecībām „Un atkārtosies viss...” Režisors Jaroslavs Lupijs nolemj skatītājiem pavēstīt stāstu kustīgās bildēs par klasesbiedriem Juriju un Gaļinu, kuri atkal satiekas, lai turpinātu mācības Pedagoģijas institūtā. Abu attiecības nav visai draudzīgas, bet pienāks laiks, kad Jurijs atzīsies Gaļai, ka mīl to...
Maskavas dzīvoklī, kur abi mitinās pie paziņas, dzīvo arī ruds kollijs, kuru vārdā neviens neuzrunā. Galvenajās lomās Igors Šeptickis un Olga Kabo.

.

.

Viena no manām mīļākajām suņu filmām ir „Mājupceļš” par diviem suņiem un kaķi, kuri meklē atpakaļceļu uz mājām un, protams, to atrod.
Šī stāsta otrajā daļā „Pazuduši Sanfrancisko”, kura uz ekrāniem nonāca 1996. gadā, stadionā redzams kāds skaists ruds kollijs citu suņu kompānijā. Viņu gan tālajā ceļojumā filmas režisors Deivids Eliss neiekļāva, un varbūt, ka labi arī tā. Kollijiem nav jāklīst apkārt pa pasauli.

.

.

Tālāk seko ļoti īpatnēja japāņu režisora Kičitaro Negiši 2007. gada filma ar intriģējošu nosaukumu „Suns blakusvāģī”. Ziemassvētku skatā pie kādas mājas ārā ir ruds kollijs.
Ir grūti saprast filmu japāņu valodā un laikam sievietes sakāmo nesaprata arī kollijs, jo sieviete sāka riet suņu valodā, bet blakusvāģī aizbrauca pavisam cits suns.

.

.

Kārtējais Krievijas tradicionāli militārtāro varenību demonstrējošs asa sižeta murgs jeb „bojeviks” 2007. gadā pie skatītajiem devās ar nosaukumu „Nulle septītais maina kursu”.
Slepeni izgudrojumi un dati, kurus cenšas nozagt visapkārt esošie ienaidnieki, nav nekas jauns un filmas sižetu pat nav vērts censties atstāstīt. Izgudrotājas Olgas Krasnovas ģimenē dzīvo melns kollijs.

.

.

„NBC” situāciju komēdijseriāla „Es apprecējos ar Džoannu” 35. sērijā „Kaimiņi” tiek stāstīts par to, kā trokšņainie kaimiņi ar savām regulāri rīkotajām mājas ballītēm traucē apkārtējo naktsmieru un seriāla galvenie varoņi Džoanna un Bredijs Stīvensi pārceļas uz citu dzīvesvietu.
Taču jaunie kaimiņi ir vēl sliktāki – viņiem ir suņi, kuri rej! Un tie ir divi rudi kolliji. Jaunā īrniece pat dodas gulēt ar suņiem kopā viņu būdā un grauž kaulu. Stīvensu pāra lomās Džoanna Deivisa un Džims Bakuss. Par kollijiem plašākas informācijas diemžēl nav.

.

.

Seriāla "Seržants Prestons no Jukonas" pēdējā, 78. sērijā „Kriminālais kollijs” tiek stāstīts par kādas slepkavības izmeklēšanu.
Mežā tiek atrasts Džima Tērnera līķis, pie tā sēž un sēro ruds nelaiķa kollijs, kuru sauc Lorija. Ciematā kollijs uzbrūk kādam vīram Loganam Makalisteram un nogāž to zemē. Cietušais pieprasa seržantam Prestonam un tiesnesim kolliju iznīcināt un suņa nošaušanu grib izdarīt pats. Lēmums nav pieņemts un Lorija tiek paturēta āra voljērā piesieta.
Tikmēr ciematā ierodas nogalinātā Tērnera dēls Džerijs, atsien kolliju un dodas uzmeklēt tēva draugu un kompanjonu Bilu Skagveju, taču pie viņa būdas atrod vien asiņainu mutautiņu. Nojaušot, ka noticis kas nelāgs, abi kopā ar kolliju dodas pazudušo vīru meklēt, bet viņiem uz pēdām ar savu uzticamo suni Kingu min seržants Prestons, kurš pamanījis, ka kollijs no policijas iecirkņa voljēra ir pazudis.
Izrādās, tēva draugu ir nolaupījis tas pats vīrs, kuram Lorija uzbruka ciematā. Viņš nogalinājis arī kollija saimnieku Džimu Tērneru zelta atradņu dēļ. Prestonam ar Džimu un suņiem izdodas neliešus aizturēt.
Galvenajās lomās Ričards Simons, Džodijs Makrī, Džordžs Baksters, Viljams Fosets, bet par kollija Lorijas lomas atveidotāju man neizdevās neko uzzināt, kaut gan ļoti centos.

.

.

Dienu pirms 1996. gada Ziemassvētkiem bērniem domātā Kanādas šausmu seriāla „Zosāda” autori nolēma visus pabaidīt ar sesto sēriju, kurai dots nosaukums „Mans matainākais piedzīvojums”. Tas ir par zēnu Lariju, kuram uz rokām sāka augt vilna. Sērijas sākumā viņam pakaļ dzenas suņu bars, kurā ir arī kollijs.

Diez vai no Larija vilnas varēs adīt zeķes...

.

.

Īsā epizodē kolliju vārda Rafijs varam redzēt arī ASV policijas seriāla „Okšķeris” sestās sezonas 7. sērijā „Pāriet pie ieročiem”.

.

.

Austrālijas televīzijas detektīvseriāls „Fišera kundzes mūsdienu slepkavību noslēpumi” saviem skatītājiem stāsta par Peregrīnu Fišeri, kura izmeklē dažādus sarežģītus noziegumus. Seriāla otrās sezonas ceturtajā sērijā „Slepkava atraisīts” tiek izmeklēts kāds neparasts gadījums - grūminga telpā tiek atrasta vannā noslīkusi suņu izstādes dalībniece ar numuru 40 un nelaimē tiek vainots viņas kollijs – izstāžu čempione Milēdija Magnolija.
Peregrīnai Fišerei uzreiz ir skaidrs, ka kollijs nav vainojams, bet detektīvam Džeimsam Stīdam nepatīk erudītās sievietes jaukšanās izmeklēšanā. Neskatoties uz to, Peregrīna ne tikai turpina paralēli šķetināt dīvainos notikumus, bet arī nolemj Milēdiju Magnoliju izstādīt suņu izstādē kā hendlere un pie viena noskaidrot, ka slepkava ir veterinārārsts.
Gribu piebilst, ka darbība notiek pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un te atkal var redzēt, cik ļoti patīkami tā laika suņu izstādes atšķirās no mūsdienās notiekošajām. Peregrīnas Fišeres lomā bija Džeraldīne Hekvela, detektīvu Džeimsu Stīdu nospēlēja Džoels Džeksons, bet par Milēdiju Magnoliju informāciju neatradu.

.

.

2023. gadā Krievijas seriālu ražotāji vēlējās skatītājus ieintriģēt ar jaunu spiegu sāgu astoņās sērijās, tādēļ nosaukumu seriālam tā režisors Ivans Stahanovs deva vienkāršu – „Spiegs”. Seriāls stāsta par kādu federālā drošības dienesta analītiķi Andreju Ribinu, kuru atveido Sergejs Bezrukovs. Šis čekists taisās doties pensijā un sapņo par atpūtu kopā ar ģimeni un savu mīļo suni Lesiju.
No pensijas gan nekas neiznāk, jo viņu uzmeklē ASV centrālās izlūkošanas pārvaldes aģents un grib, lai Andrejs sāk darboties ASV interesēs. Kā izrādās, Ribins nav nekāds „FSB” kadrs, bet gan pirms divdesmit gadiem tur iefiltrētais snaudošs amerikāņu aģents.
Arī bērnības atmiņās redzam, ka mazā Maikla ģimenē dzīvojis kollijs vārdā Lesija, tātad jāsecina, ka kollijus viņš mīl, un šis suns ir viņa vienīgā saikne ar pagātni.
Taču Ribins ir pārkrievojies un Krieviju tagad uzskata par savu dzimteni. Kā būt? Domāju, ka to jau jūs nojaušat.
Kollijs redzams četrās sērijās. Suns filmēšanai ticis sameklēts Maskavā un viņa vārds arī dzīvē ir Lesija. Oriģināli, vai ne?

.

.

Stāsts par grēku plūdiem, kad lietus lija 40 dienas un 40 naktis, ir ekranizēts vairākkārt. Arī multeņu sērijā „Nenopietnā simfonija” 1933. gadā zīmētais darbs „Tēva Noasa šķirsts” stāsta to pašu - vecajam Noam dievs lika uzbūvēt peldlīdzekli un ņemt tajā no katrām radībam pa pārim. Kad mākoņos vairs nebija ne piles ūdens, bija laiks izkāpt krastā. Starp vairāku suņu pāriem uz zemes savas baltās ķepas lika arī rudi kolliji. Patīkams anahronisms, bet varbūt tomēr dievam tīkami suņi?

.

.

„Avārijas Kanjons” ir kanādiešu animēta situāciju komēdija pieaugušajuiem un 2011. gada devītajā sērijā „Hekss iezīmē vietu” redzama dažu sekunžu melna parodija par Lesiju.

.

.

Tas šoreiz arī viss. Visvairāk kollijus un citus fermas dzīvniekus ieraudzīsiet pašmāju interneta seriālā „Fermas kolliju piedzīvojumi”, kas tapis tepat Variebā „Laimīgo kolliju zemē”. Tam patlaban jau 128 sērijas.