Oža

Abija var saost sieru pat kilometra attālumā.

Oža ir viena no suņu svarīgākajām maņām. Mēs pat nevaram iedomāties, kāda mums atklātos apkārtējā pasaule, ja mēs pēkšņi iegūtu spējas sajust tās smaržas, ko saož suņi. Necils istabas sunītis spēj uztver tikko manāmu smaržu, par kuras eksistenci mēs pat nenojaušam. Suņa ožas orgānu gļotāda ir 1000-10000 reizes jūtīgāka par cilvēka deguna gļotādu, bet smaržas noteicošā smadzeņu daļa arī ir attīstīta nesalīdzināmi labāk, nekā jebkuram cilvēkam. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka suns spēj atcerēties smaržas un savienot konkrētu smaržu ar pagātnes notikumiem. Starp citu, šī īpašība pārsteidzoši labi ir attīstīta arī cilvēkiem, lai arī oža mūsu dzīvē nemaz nav tik svarīga. No jauna sajusti aromāti un smaržas, kas palikušas atmiņā vēl no bērnības, vecumā spēj uzburt spilgtas asociatīvas atmiņas par pagātni. Var minēt ne vienu vien piemēru, kas apstiprina, ka ar kādu notikumu saistītu smaržu, suns atceras visas dzīves garumā. Visspilgtāk tas atceras situācijas, kuras saistās ar kaut ko negatīvu. Un tas ir saprotams: dzīvniekiem ir svarīgi iemācīties būt uzmanīgiem, lai varētu izvairīties no briesmām. Tomēr arī pozitīvas emocijas un arī ar tām saistītu smaržu sajūtas suņa atmiņā saglabājas ilgi. 
Prakse noteikti pierāda, ka suns spēj uztvert un vienlaicīgi iedalīt daudz dažādu smaržu. Tas ļauj apgalvot, ka suņa oža ir „analītiska”, un šajā ziņā tā acīmredzot visvairāk atšķiras no cilvēka ožas. Var pat apgalvot, ka suns apkārtējo vidi uztver caur tādu kā „smaržu prizmu”. Protams, tas nesniedz spilgtu priekšstatu par priekšmetu formu, toties ļauj diezgan precīzi noteikt attālumu līdz tam. Un šādu unikālu ožas uztveri nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar mūsu maņas orgāniem. Mēs spējam uztvert divas pazīstamas smaržas kā zināmu maņas sajūtu, bet mēs nespējam uzreiz noteikt, no kādām smaržām ir veidots mums jaunais smaržu salikums. Suņa spējas izsekot medījumu, atrast atsevišķus priekšmetus un ēdienu visdažādākajos apstākļos pārliecinoši liecina par to, ka viņa spēkos ir atšķirt pat pašas vājākās smaržas uz citu fona ir neparasti spēcīgas. Cilvēks ir visai jūtīgs tikai pret dažu vielu smaržu, piemēram, pret merkaptānu, kas izdalās ar dūmiem no sulfātu celulozes ražošanas. Šī smaka mēdz izplatīties pa gaisu un to var uztvert pat 150 kilometrus attālumā no rūpnīcas. Ļoti iespējams, ka suns spēj saost daudz dažādu smaržu tikpat asi, kā mēs šo vielu. Tomēr daudz svarīgāks ir fakts, ka sunim piemīt spējas diferencēt vairākas, vienlaicīgi plūstošas smaržas. 
Nenoliedzami, sunim šī vairāku smaržu vienlaicīga iedarbība var izrādīties būtiska, piemēram, kad tam nākas meklēt ceļu mājup no nepazīstamas vietas. Ceļojot ar saimnieku automobilī, suns parasti uzmanīgi osta smaržas sev apkārt, lai arī no malas to īpaši nevar manīt. Atliek uzvējot kādai neparastai smaržai, kad suns uzreiz reaģē, - īpaši, ja mašīna novirzās no ierastā maršruta. Tādās reizēs suns izbāž purnu pa automašīnas logu un sāk ostīt gaisu, cenšoties pēc smaržas noteikt – vai tik te nav kaut kas interesants. Arī uz kuģa klāja suns ne mazāk centīgi „studē” smaržas, ko atnes vējš.  
Sekojot medījumam vai piedaloties, piemēram, zaķu dzīšanā, suņi orientējas pēc smaržas, ko dzīvnieki izplata gaisā, vai koncentrē uzmanību uz viņu atstāto pēdu smaržu. Pirmajā gadījumā suns parasti neseko precīzi sava upura pēdās, – jo vējš taču aizpūš smaržu sānis. Savukārt, suns, kurš iet precīzi pa medījuma pēdām, reaģē ne tikai uz dzīvnieka smaržu, bet arī uz tām smaržām, kas rodas zaķa ķepām saskaroties ar zāli, sūnām un nokritušiem zariem. Citiem vārdiem sakot, augu segas un augsnes smaržas sunim ir tikpat svarīgas, kā paša medījuma smarža. 
Vairumam medību šķirņu suņiem piemīt apbrīnojamas spējas ātri noteikt, uz kuru pusi ved, piemēram, zaķa pēdas. Jādomā, ka šī brīnumainā spēja lielākoties ir iedzimta, un to nevar izskaidrot savādāk, kā spēju acumirklī noteikt, uz kuru pusi dzīvnieka smarža pavājinās, un kur tā kļūst izteiktāka. Pieredzējušam sunim pietiek apostīt pēdas tikai pāris metru garumā, lai noskaidrotu situāciju. Tas apliecina suņa spējas uztvert mazākās smaržu intensitātes atšķirības, ko atstājis izsekojamais dzīvnieks vai viņa pēdas. Tiesa, nepieredzējušam sunim gadās noiet pa nepareizajām pēdām vairākus desmitus metrus, līdz tas saprot savu kļūdu. Bet pēc kāda laika arī tādi suņi iemācās noteikt medījuma kustības virzienu. 
Ir likumsakarīgi, ka suņiem ar garu un salīdzinoši platu purnu oža ir attīstīta vājāk, nekā suņiem ar spilgti izteikti īsiem un šauriem deguniem. Bet pat salīdzinoši nelieliem suņiem piemīt asa oža, lai gan lielu suņu deguna dobuma virsma, ko klāj gļotāda, saprotams, ir lielāka. 
Suns, kurš ir sajutis nepazīstamu smaržu vai pēta apkārtni, parasti paceļ uz augšu purnu, iepleš nāsis un enerģiski ievelk gaisu. Atrodoties uz ielas, suņi nereti pagriež ķermeni vai galvu pret vēju. Raksturīga ir arī strauja galvas noliekšana uz sāniem, kas palīdz uztvert smalkākās gaisa plūsmas izmaiņas, elpošanu reizēm pavada skaņas, kas atgādina nopūtas – tas saistīs ar gaisa izelpošanu no plaušām. Reizēm suns, ko ieinteresējusi kāda smarža, piever vai pavisam aizver acis. Tas parasti nozīmē, ka tas ir sajutis kaut ko sev ārkārtīgi patīkamu vai interesantu, bet viņš nespēj ar ožas palīdzību noteikt smaržas izcelsmes avotu. Rodas iespaids it kā suns šādā situācijā ieslēgtu visus pārējos maņas orgānus un, galēji sasprindzinot maņas, cenšas noteikt smaržas avotu. Bet tikpat bieži intensīva maņu aktivizēšana ir saistīta arī ar vispārēju piesardzību: suns pēta apstākļus ap sevi, uzmanīgi ieklausoties katrā skaņā. 
Dažas vielas, piemēram, alkohols, īpaši spēcīgi kairina suņa ožas orgānu gļotādu. Pat pavisam neliels alkohola daudzums, kas sajūtams gaisā pēc tam, kad cilvēks ir izdzēris divas trīs sarkanvīna glāzes, var izraisīt sunim spēcīgas, atkārtotas šķavas. Arī tabakas smakai ir tāds pat efekts, ja suns pie šīs smaržas nav pieradis mājās. Viegls sitiens pa degunu arī var izraisīt šķaudīšanas refleksu, bet šajā gadījumā tam nav saistības ar ožu. Daži terjeri mēdz šķaudīt vienu vai divas reizes, uzduroties medījuma pēdām. Acīmredzot to var izskaidrot ar to, ka pastiprināta elpošana sekošanas laikā stimulē ožas orgānu epitēlijus. 
Atrodoties mājās, suns pastāvīgi neosta gaisu, viņš mierīgi ieelpo to, un it kā nepievērš uzmanību veselai smaržu buķetei, kuras uztver. Turklāt gan istabas suns, gan medību suns, kurš dzīvo mājas apstākļos, pārsvarā izturas tā, it kā viņiem tādas ožas nemaz nebūtu. Bet atliek tādam sunim atgulties kaut kur ārā, saulainā pļaviņā, kad viss strauji mainās. Tad, ar nelieliem pārtraukumiem, bet reizēm gandrīz nepārtraukti, suns ievāc informāciju, ko sev līdzi nes vējš. Nāsis un deguna gals ik pa laikam notrīc. Vispār jau nav grūti pārliecināties, ka pat istabas sunītis, kas mājas apstākļos lēnprātīgi dzīvo savā nodabā, asi reaģē uz jebkurām jaunām smaržām. Ja istabā ienes suņa mīļāko kārumu, vēlākais, kad viņš to sajutīs ir viena vai divas minūtes. Guļošs suns arī atsauksies patīkamajai smaržai, īpaši tad, ja uz galda tiks nolikta gaļa vai siers. Tiesa, šī uzmanība atšķiras no nomodā izrādītas uzmanības. Jo dziļāks miegs, jo lēnāk suns atsaucas vilinošajai smaržai. Jo lielāks ir suņa nogurums, jo vēlāk tie pamostas. Stundās, kad ir pierasts veikt ēdienreizes un pastaigas, suns pamostas daudz ātrāk, un ne tikai tad, kad tiek saukts, bet arī maņu sajūtu iespaidots. Pamošanās ātrums patīkamu vai pierastu smaržu iespaidā ir atkarīgs arī no tā, cik lielā mērā šī smarža suni dotajā brīdī interesē. Kairinājuma latentais laiks (efektīvais laiks, kas nepieciešams atbildes reakcijas saņemšanai) tiek uzskatīts par mainīgu lielumu. Svārstības ir saistītas ar kairinājuma veidu un intensitāti, kā arī ar „uztverošās puses” kopējo fizioloģisko stāvokli, bet tas var būt atkarīgs arī no tā, cik dziļš ir miegs. 
Suņa oža, gluži tāpat kā cilvēkam, var uztvert kairinātāja intensitātes izmaiņas. Tāpēc suns reaģēs, ja vienmērīga smarža pēkšņi kļūs stiprāka, piemēram, kad cepeša gabals tiks izņemts no cepeškrāsns. Suns pietiekoši labi zina, kad tiek sākta maltītes gatavošana, lai arī pārtika jau sen glabājas mājās un suns jau to ir saodis. Kā jau tika teikts, suns vienmēr sajutīs svaigas, viņu interesējošas smaržas, pat tad, ja visapkārt valdīs citas ārkārtīgi spēcīgas smakas. Citiem vārdiem sakot, suns reaģē uz pierastu smaržu pēkšņu pastiprināšanos, tāpat kā uz no jauna sajustām smaržām.