Kolliji ir mana vājība

.

King Goldwind Petri.

Jelgavnieces Aijas Sproģes vājība ir kolliju šķirnes suņi. Pilsētas mājā ar plašu dārzu viņas diviem mīluļiem - Jančukam un Kingam - ir gan kur izskrieties, gan atvilkt elpu no svelmainajiem saules stariem.

Pusaudža gados pēc filmas "Lesija" noskatīšanās Aiju burtiski apsēda doma kļūt par saimnieci tikpat skaistam un cēlam sunim kā Lesija. Diemžēl vecāki toreiz nav ļāvuši nopirkt meitai suni, jo dzīvnieka uzturēšanai vajadzīgs laiks un līdzekļi. Kad Aija jau bija apprecējusies un dēlam apritējuši pieci gadi, mamma meitai tomēr sarūpēja tik ļoti kāroto kolliju. Tiesa, bez glauniem ciltsrakstiem, bet ļoti skaistu un cēlu. Saimniece stāsta, ka ģimenes mīlulim tika atļauts viss - kāpt dīvānā, gulēt gultā un darīt daudz ko citu, ko stingri saimnieki noteikti liegtu. Pēc deviņiem gadiem suns no pagalma pazuda. Aija spriež, ka tas ielēcis mašīnā un aizvests, jo ļoti mīlējis vizināties ar auto. Pēc skumjām un lieliem pārdzīvojumiem Aijas mamma meitas ģimenei sarūpēja jaunu mīluli, ko nosauca par Jančuku. "Nevienu dienu neesmu vēlējusies sev citu suni kā tikai kolliju. Manuprāt, tā ir viena no retajām šķirnēm, kurā apvienots izcils skaistums, unikālas prāta spējas un ļoti interesants raksturs. Vecajam sunim jau ir desmit gadu, tāpēc nolēmām laikus sarūpēt vēl vienu kolliju," stāsta saimniece.

Bankā paņemts aizdevums un par 350 latiem iegādāts mazais Kings. Gadu vecais suņuks ir ar ciltsrakstiem un kolliju kluba biedrs. Aija stāsta, ka kolliji ir draudzīgi un labsirdīgi, mīl bērnus un sargā savu teritoriju, taču saimnieka klātbūtnē bez komandas nevienu neaiztiek. Aija atceras, ka garnadži no mājas pagalma reiz gribējuši nozagt laivu, bet šķietami mierīgais kollijs uztaisījis tādu traci, ka zagļi mukuši, ko kājas nes.

"Ar suni ir jāstrādā. Vismaz reizi dienā jāizķemmē viņa kažoks, kas prasa apmēram stundu. Ar suni jākomunicē - jāmāca komandas, jāved pastaigāties un uz izstādēm. Kolliji viegli pakļaujas dresūrai, nav ietiepīgi un, ja ir mīļš saimnieks, klausa uz vārda," atzīst Aija.

Saimnieces mājai apkārt ir lieli koki, kas rada ēnu, un garspalvainajam mīlulim, kura kažoks ir biezu biezais arī vasarā, ir, kur paslēpties. "Galvenais, lai sunim būtu pietiekami dzeramā, tad tas karstumu pārlaidīs. Daudzi domā, ka turēt kolliju nav iespējams, jo grīdas un drēbes nemitīgi aplipušas ar dzīvnieka spalvām, bet tā nemaz nav. Nokritušās spalvas ir viegli savācamas, daudz grūtāk ir tikt galā ar īsspalvaino suņu mesto kažoku," uzskata Aija.

Mēnesī divu suņu uzturēšanai no saimnieces maciņa izripo ap 100 latu, Aija gan piebilst: "Ja dzīvo taupīgi." Profesionālajai barībai vien jāatlicina vairāk nekā 75 lati.

Dace Diržine, Zemgales ziņas, 13.08.2009