Mums
abiem ar brāli Rodžeru to kaimiņu ir daudz, arī
citādi domājošu. Jasmīnu krūmos gan mana, gan
kaimiņu sunes Bertas saimniece ierīkojušas ēdamistabu
mazajiem putniņiem. Tie sīkmaņi mums netraucē,
un līdz ar to arī no mūsu puses mierīga līdzāspastāvēšana.
Visvairāk ir zvirbuļu. Mēs jau nu gan pliku
baltmaizi neēstu, bet šie priecīgi par to pašu.
Ko gan tie sīkie saprot, ka tikai knābis nepaliek
tukšs! Reizēm viņiem pievienojas arī zīlītes.
Tādas šiverīgas un ļoti smukas, Gadās, ka
ierodas pats cienījamais sīlis, kādreiz pat
lielais dižais dzenis ar savu raibo vēderu. Tas
jau nu gan varētu meklēt pats sev barību, nevis
ņemt sīkajiem nost, bet tā jau pie cilvēkiem arī
esot daži pieaugušie pārtiekot no bērnu
pabalstiem.
Vēl
mūsu sētā itin bieži mitinās vārnas. Tās nu
par labām un patīkamām nekādi nenosauksi! Es vēl
kaut kā paciešu, bet manam brālim gan viņu dēļ
nervi ir pagalam sabojāti. Man liekas, ka vārnu dēļ
viņš drīz pat nosirmos. Viņu vārnas ir tik tālu
novedušas, ka, ir vai nav vārna pagalmā, viņš
jau skrien, kliedz un protestē pret viņu ierašanos.
Šie putni ir tik nekaunīgi un nepieklājīgi, ka
pat cilvēki viņas necieš. Sēž ābeles galotnē
un priecājas, ka neviens viņai neko nevar padarīt.
Saimniece iemanījusies ziemā mest ar sniega piku,
bet vasarā ar kādu sprungulīti. Tikai tad
negribīgi paceļas spārnos. Bertas saimniece redzējusi,
kā vārna sēž ābelē un lamā Rodžeru. Mans brālis,
kā jau puisietis, nepieļaus, ka te kāda vārna sāks
pa galvu dancot. Lamājušies abi. Bertas saimniece
tik nogrozījusi galvu. Te laikam iet vaļā ar
trīsstāvīgajiem, viņa teikusi.
Ar
tām vārnām visādi brīnumi notiek. Vienā kaimiņmājā
saimnieks varējis iziet no istabas tikai ar
lietussargu, citādi vārna klupusi matos. No
slepeniem avotiem dzirdēts, ka esot kādu tās
radinieku nošāvis, tāpēc citas gribot
atriebties. Kaimiņu Berta zina stāstīt, ka mūsu
sētā arī traki gājis. Viņa ar savu saimnieci
ienākušas pa vārtiem, Berta zālē ieraudzījusi
mazu vārnēnu un sākusi izskaidroties. Šis
ielaidies ābelē. Mūsu saimniece solidarizējusies
ar Bertu un arī metusies vārnēnam virsū. Tad nu
sākusi uzdarboties vecā vārna un lidojot ar knābi
atsitusies pret saimnieces galvu. Sitiens bijis tik
stiprs, ka saimniece to jutusi kādu nedēļu. Kaimiņos
strādājis ducis celtnieku. Tie visi brīnījušies
vaļā mutēm. Teikuši, ka kaut ko tādu viņi dzīvē
redz pirmo reizi.
Lesija (pierakstīja Ināra Ābeltiņa)
|