.


Kad Eiropas kolliji zaudē seju
.

.
Kur palikuši šie kolliji?
..
Ievads
.
Ačgārnais Eiropas kolliju audzētāju vēstījums pasaulei un potenciālajiem
kucēnu pircējiem tiek ar joni turpināts, proti, notiek centieni iestāstīt,
ka amerikāņu un "vecā tipa kolliji" neesot vis nekāda "klasika" - kolliji,
kuri uzskatāmi par klasiskiem šķirnes pāsrstāvjiem. Par klasiskiem esot
jāuzskata tieši tagadējie britu kolliji, kurus šķirnes senie lietpratēji
dēvē par "modernajiem".
Vēl joprojām esmu ļoti pārsteigts, kad kāda tagadējā Eiropā par autoritāti
uzskatītā kolliju audzētāja no Ungārijas amerikāņu kolliju izstādes
dalībniekus Vācijā nodēvēja par "kropļu parādi", lai gan izstādes dalībnieku
bildes aplūkojot, redzēju tajās pārsvarā ļoti skaistus kollijus.
Par informatīvajiem kariem starp "klasisko" un "moderno" piekritējiem esmu
jau rakstījis iepriekš, piemēram, rakstā
Vai
kolliju standarts zaudēs jēgu?
Šoreiz vēlos pievērsties tieši kolliju galvai un tā dēvētajai "sejas
izteiksmei", kura acīmredzami izzūd.
Purna jeb sejas izteiksmes nozīmīgums
.
Izvilkums no šķirnes
standarta nr. 1
.
"Šīs šķirnes suņa novērtēšanā ļoti svarīgas ir galvas pieres daļas un purna
proporcijas, acu lielums, forma, krāsa, ausu novietojums. Visam tam ir harmoniski jāapvienojas, lai
piešķirtu "sapņainu" un tajā pašā laikā vērīgu
izskatu, kas kolliju padara par vienu no skaistāko suņu
šķirņu pārstāvjiem."
.
Komentārs
.
Par
pārējo ķermeņa anatomiju šoreiz īpaši nerunāsim, pievērsīsimies tikai tam,
ko dēvē par "kollija sejas izteiksmi".
Mūsdienu suņu izstādēs, vērtējot kollijus, "eksperti" vairs nepiegriež
vērību sejas izteiksmei, bez kuras kollijus pienācīgi nav iespējams
novērtēt. Suņus tagad pārsvarā skatās tikai profilā, tomēr kolliju nevar
pareizi novērtēt, iekams viņš nav skatīts sejā, nemaz nerunājot par to
strukturālo elementu vērtēšanu, kuri veido izteiksmi - purnu, galvas
proporcijām, ausīm, acu formu un izvietojumu.
Standartā
galvaskauss tiek skatīts kopumā kā vienots vesels. Ja skatās no suņa deguna
priekšpuses uz purnu, tad purns šķiet apaļš, līdzīgs caurulei. Zīmulim,
uzliktam uz purna aukšdaļas, jānoveļas uz vienu vai otru pusi; ja tas paliek
uz vietas, tad purns ir pārlieku plakans. Galvas pareizas proporcijas: purna
garums (no degungala līdz acu iekšējiem kaktiņiem) ir puse no galvas garuma
(no degungala līdz pakauša kaulam) un vienāds ar pieres garumu. Pieres daļa
nedrīkst būt platāka par savu garumu, un attālums no uzacīm līdz apakšžokļa
apakšējai daļai nedrīkst būt lielāks par pieres daļu jeb pusi no galvas
garuma. Purna apkārtmērs nedrīkst būt lielāks par galvas garumu; apakšžoklis
sastāda 1/3 no purna dziļuma.
.
Attēli salīdzinājumam
.

.
Attēlā augstāk redzams skotu kollijs - tāds, kuru būtu pareizi dēvēt arī par
"klasisku" kolliju. Te viss ir skaisti veidots, tādēļ pie šīs bildes ilgāk
neaizkavēsimies. Attēlā zemāk, savukārt, apskatāms Eiropas garspalvainais
kollijs - tāds, kuru par "visvairāk atbilstošo"
standartam un "klasisko" dēvē Eieropas
audzētāji. Domāju, ka atšķirības starp abiem ievēros pat tie, kuriem par
kollijiem nav nekādu zināšanu.
.

.
Īsumā es otrajā attēlā redzamo suni vērtētu šādi: "Neproporcionāls
kvadrātveida ķermenis ar tam nepiegulošu apmatojumu. Neproporcionāla galva
ar īsu, platu purnu, plati novietotas acis un ausis, pārāk izteikta pāreja
no pieres uz purnu."
.
Ir
vairāki ļoti svarīgi faktori, lai kollijam būtu pareiza izteiksme. Purns ir
pirmais, lai tiktu pareizi veidota kollija galva. Mūsdienās vērojama purna
augšdaļas saplacinājums. Otrs ir pareizas galvas proporcijas un struktūra.
Reizēm vērojama pārāk izteikta pāreja no pieres uz purnu jeb tā dēvētais un
suņiniekiem pazīstamais "stops". Kollija galvaskauss ir viendaļīgs, bet
pārlieku izteiktā pāreja to sadala un galva izskatās divdaļīga.
.
Izvilkums no šķirnes
standarta nr. 2
.
"Acu
izteiksme ir ļoti svarīgs elements un piešķir sunim
maiguma, uzmanības, pilnīgas sapratnes iespaidu. Kad
suns klausās, skatiens "dzīvs" un saprātīgs.
Acis vidēji lielas, nedaudz slīpi novietotas, mandeļveida
formas, tumši brūnā krāsā. Izņēmums ir zili
sudrabotie marmorkrāsas kolliji, kuru acis (viena vai
abas) bieži vien ir zilā vai Ķīnas porcelāna krāsā,
vai tikai ar ziliem plankumiņiem."
.
Komentārs
.
Lai
acis būtu standartam
atbilstošas, nepieciešama pareizi proporcionāla galva. Pārēk izteikta pāreja
no pieres uz purnu acis novieto horizontāli, nevis slīpi. Šādi novietotas
acis pašā pamatā maina kollija sejas izteiksmi.
Ļoti nozīmīgs ir arī acs izmērs un forma. Eiropas kollijiem mūsdienās acis
bieži vien ir mazākas un apaļākas, bet mazas, apaļas acis jebkuru seju
padara tukšāku un ļaunāku, un tas ir pavisam diametrāli pretēji tam, kādai
jābūt kollija sejas izteiksmei.
.
Nobeigums
.
Diemžēl jāsecina, ka patreizējā situācijā Eiropā vairs nevar būt runa par
kolliju šķirni, tā kļuvusi par dažādu kolliju tipu jaukteņiem. Dažu
audzētavu bildēs iespējams pamanīt pilnīgi atšķirīgu kolliju tipu
savstarpēju izmantošaanu vaislas darbā.
Arī
cilvēki polarizējas divās grupās. Sociālajos tīklos parādās gan tādas, kas
reklamē šādus Eiropas suņus ar maldinošu nosaukumu "klasiskie kolliji", gan
īpašas, kas domātas vienīgi FCI kollijiem no Eiropas, cenšoties norobežoties
no "amerikāņiem" un "vecā tipa kollijiem".
Lesija viņiem liekas neglīta. Savukārt,
"lielo kolliju" un Lesijas
cienītāji Eiropā novēršas no FCI audzētavās dzimušajiem un apvienojas
atsevišķi "amerikāņu" kolliju audzētāju klubos.
Mēs sevi vairs nedēvējam par garspalvainajiem kollijiem, kā tas pieņemts
Eiropā valdošajā kinoloģiskajā federācijā, bet gan par skotu kollijiem, kas
būtu pareizi. Un amerikāņiem, starp citu, nav tādu terminu kā garspalvainie
vai gludspalvainie, viņi joprojām oficiāli šķirni dēvē vienkārši par
"collie" jeb kollijiem.
Eiropa vēl joprojām nav pieņēmusi amerikāņu ierosinājumu nodalīt tā dēvētos
"britu jeb FCI" kollijus atsevišķā šķirnē, kas būtu tikai pareizi un arī
godīgi, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties, kādu kolliju izvēlēties -
Lesiju vai "Eiropas
versiju".
..
.

|