Selekcija
Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā
joprojām tika veikta grupās, t.i. sekcijas aktīvisti
un kinologi sastādīja pārošanas gada plānu, no
kura kuču saimnieki nevarēja novirzīties. Kā jau
agrāk tika minēts, 70-tajos gados parādījās no
Vācijas ievestie suņi. Ļeņingradas vaislas
darbos aktīvi piedalījās Morries v. Sirius,
Oziris v. Sirius, Gerrijs v. Zalcašprings, un viņu
bērni un mazbērni. Šajā laikā izstādēs kļūst
pamanāms fakts, ka vadošās pozīcijas ieņem suņi
ar vācu asinīm; ringu priekšgalā pārsvarā
atrodas importa vaislinieku pēcnācēji. Tomēr
joprojām turpināja izmantot arī veco asiņu suņus.
Regulāri tika pāroti FAELS (Vel-Vikonts +
Frank-Kerija, īp. Nikitina), starp kura pēcnācējiem
bija sastopami suņi ar kantainām galvām, piemēram,
1982. gadā metienā no ONELI (Ringo + Pad-Nemzija,
īp. Fedosejeva) četrām kucēm bijā šis trūkums
un viņu pēcnācēji mantoja to dažādos
salikumos. No šī varianta ļoti aktīvi tika pārota
ONTERIJA (īp. Andrejeva), kura, neatkarīgi no suņa
kvalitātes, perfekti nodeva savu tipu pēcnācējiem.
No
Faela dēliem tika izmantots ČERONS (īp. Dmitrjeva)
no Čurikas (Karims + Čudžija) melns suns, kurš
atgādināja Faelu, ar ieapaļām un diezgan taisni
novietotām acīm. Starp viņa pēcnācējiem bija vērojami
tie paši trūkumi, kas piemita viņa tēva pēcnācējiem.
No Čeriona un Geras (Faels + Gunabi) metiena ar
inbrīdingu uz Faelu II:II skaitliski lielu pēcnācēju
klāstu radīja KIROLA (īp. Paruškina) ļoti
viduvēja kuce, tipiska Faela līnijas pārstāve.
Saskaņā ar dienesta suņu audzētāju kluba
atskaiti par 1984. gadu, šajā laikā tika veikts
darbs ar mērķi izveidot Čerona grupu, lai uzkrātu
viņa senču asinis un iegūtu viņa tipam atbilstošus
pēcnācējus. Tika plānotas inbrīdinga pārošanas
ar mērķi: noteikt šī augstās klases suņa kā
vaislinieka kvalitāti. Aktīvi tika izmantota
Kirolas meita KINELA (īp. Jegorova) no Peruna (Ditrihs
Steirs + Radmila), un viņas bērni jau bija jūtami
labāki, kas visticamāk ir saistīts ar to, ka viņa
pārsvarā pārojas ar ievestajiem suņiem.
RINGO
(Zarhans + Retema, īp. Gotovičs) tika izmantots
daudz, radot spēcīgus, kvalitatīvus, izteiktus
šķirnes suņus, ar bagātīgu kažoku. Starp tiem
bija sastopami suņi ar galvām bez pārejas no
pieres daļas uz purnu un ar rāmveida pazīmēm.
Iespējams, ka tendence uz kantaina veida galvām
gan Ringo, gan Faela pēcnācējiem vedina pie to
kopīgajiem senčiem: Reksa (Somija) un Skifla
Gruppa from Šiila (Anglija). Praktiski visām kucēm,
kas tika sapārotas ar šiem suņiem, radurakstos
bija tie paši senči, un rezultātā starp Ļeņingradas
suņiem vēl diezgan ilgi bija sastopami suņi ar
galvām bez pārejas. Tomēr par spīti tam Ļeņingradas
Dienesta suņu audzētāju kluba darbā joprojām
tika izmantoti šo asiņu suņi.
Ļoti
skaistas bija Ringo meitas no Ing-Klotas (Kentavrs +
Dženija) KLERA (īp. Skreliks) un KLEMENTINA,
kurām bija ļoti patīkama izskata galvas ar plūstošu
pāreju no pieres uz purnu. Viņu brālis KLAVDIJS (īp.
Golovjaškina) ievērojami atpalika no viņām šķirnības
ziņā: viņam bija nolaidens purns un neparalēla
piere un purns. Neskatoties uz nopietnajiem trūkumiem,
šis suns tika iekļauts pārošanas plānā, bet
kuces nepalika grūsnas, kucēni piedzima tikai Geri
(Faels + Gunabi) piedzima divas ļoti viduvējas
kvalitātes kuces, kuras selekcijā netika
izmantotas.
No
Maskavas tika atvesti divi Ringo un Veta-Veike (Onlisans-Laris
+ Veta-Veili) kucēni VEFI ARMAS un VEIG ARMAS
diezgan šķirnīgi, bet ar nedaudz rāmveida
galvām. No VEFI ARMAS tika iegūts pirmais marmora
metiens Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju
klubā (1985. gadā) no Radomesa Grei Erroua.
OZIRIS
VON SIRIUS (īp. Jakovļeva) nenoliedzami bija šķirnes
uzlabotājs, viņš ievērojami uzlaboja Ļeņingradas
suņu šķirnes kvalitātes līmeni un radīja daudz
labus suņus. Bet sev līdzīgus pēcnācējus viņš
neatstāja. Un viņa mazbērni atpalika no viņa bērniem
šķirnības ziņā, kas ir viegli izskaidrojams ar
to, ka tika pāroti veco asiņu suņi. Labus pēcnācējus
radīja metiena brāļi RIDŽARS (īp. Saunduls) un
RIOLA (īp. Revdina) no Ozirisa un Rioladas (Zarhans
+ Retema).
GERRIJS
VON ZALCŠPRINGS (īp. Mikulina) izrādījās
prepotents vaislinieks, viņa tips spēcīgi izpaudās
pēcnācējos īpaši, tiem kļūstot vecākiem.
Veiksmīga bija Gerrija un Ozirisa un Morries v.
Sirius meitu RATMIRAS (Gerrijs v. Zalcšprings +
Riola, īp. Kudrjavceva), Džeimsa v. Kornelija Hof
meitas Hollas (no Disko-Džeih, īp. Carjuks) un
Illi-Remas (no Filzijas, īp. Kapmens) savienība,
kuru rezultātā radās skaisti bērni. Divi viņa bērni
no starppilsētu pārošanas LIN-INGUR (īp. Čerņenko)
un LIN-INTON (īp. Kovaļevskaja) no Linas (Dorsejs
+ Lirena) arī tika iekļauti selekcijas plānā. Uz
kopējā fona Ratmira bēni radīja patīkamu
iespaidu. Bet inbrīdingā uz pašu Ratmiru
Lin-Ingur + Irlija (Ratmirs + Illa-Rema, īp.
Hodakova) pēcnācēji piedzima stipri viduvēji.
No
Morries mazmeitas ZANELAS (Dimbijs + Aržeta, īp.
Čikirova) un Gerrija dēla AGERA (no Azaras, īp.
Bardina) metiena aktīvi tika izmantots vairākkārtējs
LKSS izstāžu uzvarētājs ARNIS (īp. Artemjeva).
Viņš radīja daudzas diezgan labas kuces. No viņa
un Uzvarētājas ARVIKAS (Cero v. Gjulden Bergens +
Arina v. Švarintaihas, īp. Dmitrjeva) piedzima
skaisti bērni, no kuriem labākā bija kuce
GARNESIJA (īp. Kovals), kas bija līdzīga mātei,
un kura radīja diezgan pieklājīgus pēcnācējus.
No
ļoti skaistās Gerrija meitas DJUDEZAS (īp. Gračevs)
no Desneja (Verters + Denika, īp. Glazkova) un Čukrisa
(Ruksons Tjūdors Lords + Čuka) piedzima spēcīgi
un šķirnīgi kucēni. Šī metiena kuce TIDŽIJA (īp.
Kicais) arī radīja labus pēcnācējus no Zombi (Saupens
Gredžers + Lukki-Ridžani).
Plaši
tika izmantots Morries mazdēls UEMBO (Amor v.
Lindenfors + Uarsija, īp. Čurkina), kurš izstādēs
saņēma tikai vērtējumu ļoti labi. Tas
bija masīvs, nedaudz izstiepts suns, ar paplati
novietotām un nokarenām ausīm. Attiecīgi arī viņa
bērni nebija visai kvalitatīvi: neparalēlas
pieres un purni, gadījās arī nepareizas ausis un
pagarināti vidukļi. Meitas gan bija labākas par dēliem.
Diezgan plaši tika izmantots viņa dēls AVINDŽERS
(īp. Kolpakova) no Armidas (Gerrijs v. Zalcšprings
+ Amija) tas bija suns ar garu galvu, bez pārejas,
ar paplati novietotām ausīm, sliktas kvalitātes
kažoku, un viņa izstāžu vērtējums arī bija
tikai ļoti labi. Uembo labākās meitas:
RAUDIJA (īp. Smirnova) un FREKIJA (īp. Skobinkova).
RAUDIJA no Riolas (Oziris v. Sirius + Riolada) labākos
bērnus laida pasaulē no Ditikliforda Riditvikteri
(Dilait Tatranska Romanca + Ditika-Steir); FREKI (Azims
+ Fraza, īp. Vsevoldova) tika pāroti ar
Vinni-Zartingu. Visas meitas bija labākas nekā viņu
māte.
Ļeņingradas
selekcijā tika izmantoti pāris starppilsētu vācieši.
80-to gadu sākumā uz Maskavu atbrauca DŽEIMS v.
KORNELIJA HOF, kura ciltsrakstos bija Gerrija v.
Zalcašpringa asinis. No viņa Ļeņongradā tika
iegūti trīs metieni visi no Gerrija v. Zalcašpringa
pēcnācējiem. Bērni bija šķirnīgi, daudzi no
tiem tika izmantoti vaislas darbā. No Džeimsa dēliem
pārošanā tika izmantots HELTONS (īp. Kučerovs)
no Gerselas (Gerrijs v. Zalcšprings + Ing-Kerija,
īp. Osipova). Ļoti interesants metiens radās no
Heltona un Pattijas (Ditrihs steirs + Rastana), kur
visiespaidīgākais bija PLOJS (īp. Voronovs)
šķirnīgs, spēcīgs, ar labu apmatojumu apveltīts
suns, kurš diemžēl neatstāja pēcnācējus. Ļoti
skaista bija PLATTIJA (īp. Uljanenko). Daudz pēcnācēju
atstāja ANITUŠA (īp. Robinsons) Heltona un
Ateias (Digors + Agata, īp. Poddubskaja) meita.
No
Džeimsa un Bossijas (Gerrijs v. Zalcšprings +
Orsula, īp. Saveljeva) tika iegūtas ļoti labas
kuces, kuras tika pārotas un atstāja diezgan labus
pēcnācējus. No ievestās Disko-Džeihas (Antejs +
Džeina, īp. Ganina) un Džeimsa piedzima ļoti
skaista kuce HOLLIJA (īp. Carjuks), kura deva labus
pēcnācējus no Ratmira (Gerrijs v. Zalcšprings +
Riola), bet viņa bērni no Džufa (Ditmar Steirs +
Džuliana) bija mazāk labi. Ļoti šķirnīgas bija
Džeimsa un Filzijas (Gerrijs v. Zalcšprings +
Farsita, īp. Prihodko) meitas.
Ar
ievesto vācieti EJKO V. SKOTS HAUS (Marks v.
Ludvigsgardens + Gella v. Haus Sansusi, īp. Holnina,
Minska) tika veiktas vairākas pārošanas; bērni
izdevās vidēji labi, ar ne pārāk labiem kažokiem
un turpmākajā selekcijā netika izmantoti.
Ar
otru vācieti CERRO V. GJULDEN BERGEN (Graifs
v. Šloss Ramšteds + Jitka v. Raitervappena, īp.
Šavilova, Vologda) tika pārots ar no Vācijas
ievesto ARINU V. ŠVANINTAIH (Harok v. Kavalkanti +
Bonnija of Blek Kvina, īp. Markevičs), kura radīja
ļoti skaistas kuces ARIŠELLI (īp. Larionova)
un Uzvarētāju ARVIKU (īp. Dmitrjeva). Suns ARTENS
(īp. Sergejeva) bija viduvējs: tam bija diezgan
slikts kažoks, viegla kaulu sistēma un pavieglas
ausis, - arī viņu izmantoja selekcijā, bet viņa
pēcnācēji bija viduvēji, ar tādiem pašiem trūkumiem,
kas piemita viņa tēvam. ARVIKA tika pārota ar
Arni, Vismol-Entoniju no Tverijas (Erlings ze Zlate
Jalni + Vinni-Smolli), Jutanu Mamive, un katrā
metienā piedzima kāds izstāžu uzvarētājs un
godalgotu vietu ieguvējs. ARIŠELLI tika pārota ar
Avindžeru (Uembo + Aminda), kurš bija ievērojami
zemākas klases suns nekā viņa, un tas bija
iemesls viduvēju pēcnācēju piedzimšanai.
No
Cerro un Assol-Leonas (Zorett ze Zlate Jalni +
Ais-Ailin, īp. Saminina) tika iegūti bērni ar
labu kažoku. No šī metiena kucēm turpmākajā
selekcijā izmantoja SOLLIJA (īp. Mitjušina), kura
salikumā ar Pob. Fens-Olringu (Skotti ze Zlate
Jalni + Džol-Fensija, īp. Maklakova) radīja ļoti
skaistus bērnus.
Ar
HEINO V. LOSSATAL (Devis v. Haus Marvejs + Bine v.
Lossatal, īp. Šolohova, Obninska) tika pārota
SALFRED (īp. Štraus) no Filzijas (Gerrijs v. Zalcšprings
+ Farsita.) selekcijā tika izmantotas viņa meitas
no Džol-Gernikas (Gerrijs v. Zalcšprings + Džollija)
DŽULAINA (īp. Gavrilova) un DŽULFREDA (īp.
Uvarova). Bet dažus vidējas kvalitātes metienus
radīja Džulainas dēli no Ditmara Steira (Skotti
ze Zlate Jalns + Ditta z Trebešinskego) DŽUFS
(īp. A. Gapanjuks) un DŽULAJNS (īp. Bodcovs).
Kombinācijā ar vācu līniju suņiem Arisu un
Avindžeru Džulainas pēcnācēji izrādījās
daudz sliktāki, nekā no čeha Ditmara Steira
dzimušie kucēni. No Džulfredas un Doriana z Trebešinskego
piedzima ļoti skaista kuce DŽESSIJA (īp.
Halilulins), kura tika sapārota ar Uzvarētāju
Arni (Agers + Zanela) un atkal ar veco vācu asiņu
piejaukumu.
1978.
gadā Rīgā parādījās ļoti skaists suns vārdā
RIKSOUNS TJŪDORS LORDS (Dansinejn Reder of Rokbi +
Rikson Golden Anabella, īp. G. M. Tilinina), kurš
bija ievests no Anglijas. Tas bija suns ar
harmonisku ķermeņa uzbūvi, bagātīgu vilnu,
skaistu, pareizi veidotu galvas formu, brīnišķīgām
ausīm, patīkamu izteiksmi, ar pilnīgu zobu sistēmu,
tā augums uz zemākās mūsu standarta pakāpes.
Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā no
šī lieliskā suņa tika iegūti 3 metieni: no Čukijas
(Karims + Čudžija), Čilonas (Karims + Čullija)
un no Geronas (Faels + Gunabi). Kopumā pēcnācēji
bija ļoti šķirnīgi: bija jūtams tēva iespaids
viņš bija spēcīgs vaislinieks un radīja
labus bērnus. Daudzi no viņa pēcnācējiem
neizauga līdz tēva standartam, un šī iemesla dēļ
Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā tie
netika izmantoti selekcijai, toties radīja labus pēcnācējus
amatieru klubos, lai gan arī tur viņu potences
netika izsmeltas. ČUKRIS (īp. Klecins) no Čukijas
(Karims + Čudži) augsti šķirnīgs, ar labu
ķermeņa uzbūvi, ļoti skaistu galvu, redzamu pāreju,
maigu izteiksmi apveltīts suns viens no
nedaudzajiem Riksoun Tjūdora Lorda dēliem, kurš
atbilda tā laika padomju standartiem. No viņa tika
iegūti daudzi pēcnācēji ar nepilnīgu zobu sistēmu,
bet kopumā Čukris radīja šķirnīgus bērnus, un
vairums metienu suņu atbilda tēva tipam, kas padarīja
viņu īpašu kā vaislinieku. Selekcijā tika
izmantots, tiesa retāk, arī cits Rikson Tjūdor
Lorda dēls KARATS (īp. Petrovs) no Geronas (Faels
+ Gunabi, īp. Rutkovskijs) masīvs, melnas krāsas
suns, kurš vairāk atbilda Faela tipam, ar ieapaļu
galvas formu un patīkami ieslīpām acīm tā
izpaudās vectēva gēni. Starp Karata pēcnācējiem
bija sastopami vecā tipa suņi ar diezgan gaišām
acīm. Praktiski visas Rikson Tjūdor Lorda meitas
bija ļoti kvalitatīvas: tām bija skaistas galvas,
patīkama izteiksme, labs kažoks, bet, kā jau tika
minēts, tās bija neatgriezeniski zaudētas Ļeņingradas
Dienesta suņu audzētāju klubam sava auguma dēļ.
No
Kaļiņingradas ievestā Rikson Tjūdor Lorda pēcteča
Šed-Šervuda (Flaing Čimnisuip Pampariks + Ulšeda,
īp. Stepanova), kuram bija visai laba zobu sistēma,
turpmākajā vaislā izmantoja suni BAGLORIDŽ (īp.
Šimovs) un kuci BAGIRU (īp. Čuguncova) no Bjuti-Džan
(Gerrijs f. Zalcšprings + Džami) pēcnācēji
bija vidēji kvalitatīvi.
70-to
gadu beigās un 80-to gadu pirmajā pusē no ārzemēm
privātā kārtā tika atvesti diezgan daudzi suņi:
no Somijas, Čehoslovākijas, VDR. Šie kolliji atšķīrās
no pārējiem suņiem; precīzāk tie izcēlās
citu suņu vidū. Tie bija kompaktāki, ar lielisku
vilnu, kas nebija īpaši raksturīgi padomju suņiem.
Nevarētu teikt, ka gluži visi ievestie suņi bija
lieliski arī starp tiem bija sastopami vidēji
eksemplāri, bet pārsvarā tie bija izcili suņi.
1978.
gadā uz Rīgu no Čehoslovākijas atbrauca uzreiz
trīs suņi: DERMONT ZE ZLATE JALNI (Troll Tatranska
Romanca + Litll Tatranska romanca, īp. I. Stepe),
rudais DORIANS un trīskrāsu DITTA Z TREBEŠINSKEGO
RANČE (Troll Tatranska Romanca + Tepsi ze Zlate
Jalni, īp. I. Stepe).
No visiem trim tikai Dermonts izauga līdz padomju
zemes standartam.
DERMONT
ZE ZLATE JALNI tika iegūti divi metieni: no Džol-Fensijas
un Estelas. No Džol Fensijas (Darlings + Džollija,
īp. Maklakova) sešiem iegūtajiem kucēniem puse
bija ar nepilnīgu zobu sistēmu (-R4), bet citādā
ziņā tie bija ļoti skaisti un šķirnīgi. No
Estelas (Oziris v. Zirius + Eliza, īp Koļcovs)
visi iegūtie bērni bija ar pavieglu kaulu sistēmu
un vieglām ausīm. Turpmākajā selekcijā neviens
no tiem netika izmantots.
DORIAN
Z TREBEŠINSKEGO RANČE Ļeņingradas selekcijā radīja
trīs metienus. Vairumam bērnu bija stāvas ausis.
Ļoti skaisti kucēni piedzima no Žaninas (Ridžars
+ Ger-Fraje-Uajtpo): tie bija augstas šķirnības
kucēni, ar labiem kažokiem, nedaudz pavieglu kaulu
sistēmu. No tiem pēcnācējus atstāja tikai ŽELINA
(īp. Kuzmina) daudz skaitlisku, bet dažāda
tipa pēcnācēju, jo viņa tika pārota ar dažāda
tipa un izcelsmes suņiem. Diezgan labus bērnus radīja
Džulfreda (Salfreds + Džol-Gernika). Vēl tika pārota
vien augstākminētā DŽESSIJA (īp. Halilulins).
Pats neveiksmīgākais metiens tika iegūts no Ami (Ridžars
+ Anga, īp. Jermolova) piedzima suns un kuce,
abi ar sakodiena problēmām, no šis puses tika
izmantota vien AMANTA (īp. Builova) diezgan vidējas
kvalitātes suns.
Trīs
metieni tika iegūti no DITRIHA-STEIRA (Brians
Martons + Ditta z Trebešinskego Ranče). Ar viņu
tika pārotas Gerri meitas RASTANA, RADMILA (no
Riolas) un BOSSIJA (no Orsulas); metieni bija
diezgan vienādi, labas kvalitātes, katrā bija
godalgu ieguvēji un izstāžu uzvarētāji. Bija
sastopamas arī stāvas ausis. No suņiem tika
izmantoti PATRIKS (īp. Jegorova) no Rastanas un
PERUNS (īp. Bojcova) no Radmilas. PERUNS bija
skaists suns, ar labu kažoku, labu ķermeņa uzbūvi
un pavieglām ausīm. Ar viņu tika pārotas ļoti
viduvējas kvalitātes kuces, bet bērni dzima labāki
nekā mātes. Ļoti skaista bija Peruna māsa PERIJA
(īp. Sandrovskaja) no Rastanas ļoti patīkams,
skaists suns, un turpmākajā selekcijā tika iekļautas
viņas māsas. No Bossijas un Ditriha pēcnācējiem
tika pārotas ļoti skaistās meitas BREMBIJA (īp.
Palotina) un BRETTA (īp. Titova); pēcnācējus
atstāja tikai BRETTA.
Tallinā
Egei Maas piederēja trīs ļoti skaisti suņi no
Somijas. Visiem trim šiem suņiem piemita lieliska
ķermeņa uzbūve, pareizi veidotas galvas ar
izteiktu stopu, lieliskas ekstremitātes, bagātīgs
apmatojums, bet tie visi bija viena tipa suņi. Pēc
auguma parametriem tie neatbilda tēvzemes
standartiem un tāpēc Ļeņingradas dienesta suņu
audzētāju Kluba selekcijas darbos netika
izmantoti. VESIMIEHEN HERTTUA (dzim. 1974.g.,
Sendiejkrs Spešel Brenč + Rea) tika izmantots uz
vietējā materiāla un neatstāja sevišķi
interesantus pēcnācējus. DELIILAN CEDER (dzim.-
1976. g., Rauls of Reinvuds + Deliilan Pegija) radīja
interesantu, bet skaitliski nelielu pēcnācēju
pulku, un FINNERROJS BLEK DŽOKIJS (dzim. 1980.
g., Rokbijs ze Rojal Igls + Greilin`s Dark Deintija)
harmoniskas miesas būves suns, izrādījās spēcīgs
un veiksmīgāks vaislinieks, no kura tika iegūti
lieliski pēcnācēji visā valstī.
1984.
gadā Ruanta (Gerrijs v. Zalcšprings + Rikanta)
tika sapārota ar ANTEJU (īp. Paharnajeva) -
VESIMIEHEN HERTTUA Maskavas dēlu no Deizijas (Almar-Evis
+ Laima). Viņu bērni bija ļoti jauki, taču no
visa metiena selekcijā tika izmantota tikai viena
kuce RENA (īp. Brauns). Savu labāko metienu viņa
deva no soma Daimodlora (Finn Errou Blek Lord
+ Finn Erou Fiona, īp. Elizarovs). Vairums RENI
meitu tika izmantotas turpmākajos selekcijas
darbos, bet ne ar somu asiņu uzkrājumu, bet atgriežoties
pie vecajām asinīm, un tie saplūda ar kopējo
masu.
No
DELILAN CEDERA meitas uzvarētājas Ceidijas no
Sverdlovskas tika atvestas divas kuces no
Daimodlorda dubultmetiena VIDŽELANA FATE
MORGANA (īp. Kulakova) un HILDA FATE MORGANA ļoti
skaistas rudas kuces, kurām vēlāk piedzima labi pēcnācēji
no somu suņiem.
Pats
FINN ERROU BLEK DŽOKIJS Ļeņingradas selekcijas
darbos netika izmantots. Selekcijas plāna bija iekļauti
tikai viņa dēli.
1985.
gadā tika iegūts pirmais marmora metiens no
RADOMESA GREJ ERROU (Finn Errou Blek Džokijs + Rut
z Jordanske Graci) un Befi Armas (Ringo +
Veta-Vejke) visas metiena kuces bija ļoti
skaistas, ar labu marmora nokrāsu, bet viņu pēcnācēji
bija neizteiksmīgi.
Tai
pat laikā tika izmantota no Alma-Atas atvestā
marmora kuce MONIKA (Ramon Rifs + Mirabella Silver
Star, īp. Fedorova) ļoti skaista kuce ar tīru
nokrāsu, kura atstāja labus pēcnācējus. Monika
bija Zafira z Jordanske Graci mazmeita, bet no tēva
puses viņa bija pēctece vāciešiem, kuri
tika ievesti valstī 70-to gadu vidū. Viņas melnā
māsa MONDŽUDIJA (īp. Minders) bija daudz vienkāršāka,
viņa tika maz pārota, un tās pēcnācēji bija pārsvarā
viena tipa.
Gribas
pieminēt vēl divus 70-to gadu suņus, kurus S. V.
Rodionova ieveda no Somijas.
LUKI
DUKE rudi balts suns (dzim. 05.03.1970,
Leidrholms Navi Star + Pepija, īp. S. V. Rodionova).
Pēc 1971. gada izstāžu aprakstu materiāliem:
Augstas šķirnības suns, sausnēja, spēcīga
miesas būve, pareizs formāts, ringā izceļas ar
eleganci. Ļoti šķirnīga, pareizu līniju galva
ar tumšām, pareizas formas acīm. Tipiskas ausis.
Kakls garš, sausnējs. Augšējā līnija bez piezīmēm.
Pareizi veidotas ekstremitātes. Lielisks kažoks.
No sākuma Luki dzīvoja pie Sofijas Viktorovnas
Rodionovas. Diemžēl līdz ar viņas aiziešanas brīdi
no šķirnes, Luki Duke bija zaudēts Ļeņingradas
selekcijai. Viņš aizbrauca uz Kijevu pie sava jaunā
saimnieka G. S. Čerkasova. Vaislas darbā viņš
tika izmantots visai maz, jo saimnieks piekrita pārot
to tikai ar ārzemju izcelsmes kucēm. Paši pazīstamākie
šī suņa bērni ir no Bambinas v. Cvilling Paradis
(īp. Čuklova) Lel, Lukjan, Lukoje, Lušenka,
Ljubava, Lorela, kuri piedzima 1978. gadā. Labi bērni
piedzima no Luki Duke un Aras v. Fleming Fjoren
Debraits-Luars, Džims-Luars, Denita-Luar 1975. gadā;
no Karmenas v. Heidefelde (īp. Šehters)
Lukar-Karina (īp. Nesterovskaja), Lukar-Koral (īp.
Lahter), Lukar-Mak-Kinli 1975. gadā.
Ļeņingradas
selekcijā tika iegūts vienīgais metiens no LELJA
(Luki Duke dēla) un Onterijas (Faels + Oneli)
ļoti vecajam tipam atbilstošas kuces ar rāmjveida
veida galvu. Pēcnācēji piedzima ļoti līdzīgi mātei.
No
Vladimiras tika atvesta Ringo meita no Lušenkas (Luki
Duke + Bambina v. Cvilling Paradis) LUKKI-RIDŽANI
(īp. Jelisejeva) viena no skaistākajām Ringo
meitām, kura laida pasaulē ļoti šķirnīgus pēcnācējus
no Saupen Grendžera (ar inbrīdingu uz Luki Duke).
Labākais no suņiem ZOMBI (īp. Vekšinskaja) tika
izmantots turpmākajā selekcijā; viņa labākie bērni
bija no TIDŽIJAS (Čukris + Djudezija).
SAUND`S
PENNI (dzim. 1976. g. Laijrdholms Navi Star +
Braivič Golden Hanisakl, īp. E. N. Mirzabekova).
Diezgan paliela, kaulaina, harmoniskas uzbūves
kuce, ar lieliskām ekstremitātēm. Galva ar
piepildītu purnu, gandrīz bez pārejas, pareizi
veidotas acis, patīkama izteiksme un labas ausis.
Pats slavenākais no viņas dēliem bija
SAUPEN-GRENDŽERS (dzim.-1976. g. no Luki-Duek, īp.
T. I. Kožina) vienīgais, kurš atstāja pēcnācējus.
Grindžers bija mātes tipam atbilstošs suns, bet
viņam bija smagnējas ausis, kas bojāja kopskatu.
Tomēr, neskatoties uz to, viņš varākkārt kļuva
par Maskavas izstāžu uzvarētāju. Ļoti šķirnīga,
ar pareizi veidotu galvu bija Saund`s Penijas meita
no Delilana Cedera SAUPEN-GITA, vairāk pazīstama kā
SAUPEN GOLDEN SANFLAUER (īp. D. Korna).
80-to
gadu otrajā pusē aktīvi turpinājās suņu ievešana
no ārzemēm.
Nepievēršot
uzmanību tam, kā izskatās šķirne Rietumos, bez
priekšstata par Anglijas kolliju standartu, Ļeņingradas
Dienesta suņu audzētāju klubs turpināja savu ceļu.
Izveidotais tēvzemes standarts ievērojami atšķīrās
no Anglijas standartiem. Un galvenokārt tas bija
saistīts ar suņu izmēriem (tēvzemes standartā
suņu augums bija 65-69 cm, kucēm 60-64 cm;
Anglijas standarts bija: suņiem 56-60 cm, kucēm
52-56 cm). vairums no skaistajiem ievestajiem suņiem
bija augumā mazāki, nekā tika pieprasīts mūsu
valstī, un šo standartu atšķirības dēļ viņus
nevarēja izmantot lielāka daļa klubu. Bet ar
lielo skaitu ievesto suņu sāka mainīties arī
skatījums uz šķirni. 80-to gadu vidu var
raksturot kā jauna kolliju tipa formēšanos mūsu
valstī, kā pāreju uz Eiropas tipa suņiem, un kā
atteikšanos no Padomju standartiem. Šī pāreja
bija visai sarežģīta, un ne visur tā noritēja gludi.
|