Ļeņingrada: 1980-tie  

 

.

80-to gadu pirmajā pusē starp Ļeņingradas suņiem vēl bija daudzi ar paplatām, nedaudz noapaļotām galvām. Mazāk gan bija stāvu ausu un uzlabojās acu kvalitāte. Augumam bija tendence samazināties, un tas sasniedza standarta zemāko līmeni. Bija vērojamas tādas tendences kā skeletam kļūt smalkākām, nepietiekoši garas akota un krītošās spalvas, un kopējā tendence bija tāda, ka kuces bija labākas par suņiem.

Artens, dzim. 1986. gadā.

Selekcija Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā joprojām tika veikta grupās, t.i. sekcijas aktīvisti un kinologi sastādīja pārošanas gada plānu, no kura kuču saimnieki nevarēja novirzīties. Kā jau agrāk tika minēts, 70-tajos gados parādījās no Vācijas ievestie suņi. Ļeņingradas vaislas darbos aktīvi piedalījās Morries v. Sirius, Oziris v. Sirius, Gerrijs v. Zalcašprings, un viņu bērni un mazbērni. Šajā laikā izstādēs kļūst pamanāms fakts, ka vadošās pozīcijas ieņem suņi ar vācu asinīm; ringu priekšgalā pārsvarā atrodas importa vaislinieku pēcnācēji. Tomēr joprojām turpināja izmantot arī veco asiņu suņus. Regulāri tika pāroti FAELS (Vel-Vikonts + Frank-Kerija, īp. Nikitina), starp kura pēcnācējiem bija sastopami suņi ar kantainām galvām, piemēram, 1982. gadā metienā no ONELI (Ringo + Pad-Nemzija, īp. Fedosejeva) četrām kucēm bijā šis trūkums un viņu pēcnācēji mantoja to dažādos salikumos. No šī varianta ļoti aktīvi tika pārota ONTERIJA (īp. Andrejeva), kura, neatkarīgi no suņa kvalitātes, perfekti nodeva savu tipu pēcnācējiem.

No Faela dēliem tika izmantots ČERONS (īp. Dmitrjeva) no Čurikas (Karims + Čudžija) – melns suns, kurš atgādināja Faelu, ar ieapaļām un diezgan taisni novietotām acīm. Starp viņa pēcnācējiem bija vērojami tie paši trūkumi, kas piemita viņa tēva pēcnācējiem. No Čeriona un Geras (Faels + Gunabi) metiena – ar inbrīdingu uz Faelu II:II – skaitliski lielu pēcnācēju klāstu radīja KIROLA (īp. Paruškina) – ļoti viduvēja kuce, tipiska Faela līnijas pārstāve. Saskaņā ar dienesta suņu audzētāju kluba atskaiti par 1984. gadu, šajā laikā tika veikts darbs ar mērķi izveidot Čerona grupu, lai uzkrātu viņa senču asinis un iegūtu viņa tipam atbilstošus pēcnācējus. Tika plānotas inbrīdinga pārošanas ar mērķi: „noteikt šī augstās klases suņa kā vaislinieka kvalitāti”. Aktīvi tika izmantota Kirolas meita KINELA (īp. Jegorova) no Peruna (Ditrihs Steirs + Radmila), un viņas bērni jau bija jūtami labāki, kas visticamāk ir saistīts ar to, ka viņa pārsvarā pārojas ar ievestajiem suņiem.

RINGO (Zarhans + Retema, īp. Gotovičs) tika izmantots daudz, radot spēcīgus, kvalitatīvus, izteiktus šķirnes suņus, ar bagātīgu kažoku. Starp tiem bija sastopami suņi ar galvām bez pārejas no pieres daļas uz purnu un ar rāmveida pazīmēm. Iespējams, ka tendence uz kantaina veida galvām gan Ringo, gan Faela pēcnācējiem vedina pie to kopīgajiem senčiem: Reksa (Somija) un Skifla Gruppa from Šiila (Anglija). Praktiski visām kucēm, kas tika sapārotas ar šiem suņiem, radurakstos bija tie paši senči, un rezultātā starp Ļeņingradas suņiem vēl diezgan ilgi bija sastopami suņi ar galvām bez pārejas. Tomēr par spīti tam Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju kluba darbā joprojām tika izmantoti šo asiņu suņi.

Ļoti skaistas bija Ringo meitas no Ing-Klotas (Kentavrs + Dženija) – KLERA (īp. Skreliks) un KLEMENTINA, kurām bija ļoti patīkama izskata galvas ar plūstošu pāreju no pieres uz purnu. Viņu brālis KLAVDIJS (īp. Golovjaškina) ievērojami atpalika no viņām šķirnības ziņā: viņam bija nolaidens purns un neparalēla piere un purns. Neskatoties uz nopietnajiem trūkumiem, šis suns tika iekļauts pārošanas plānā, bet kuces nepalika grūsnas, kucēni piedzima tikai Geri (Faels + Gunabi) – piedzima divas ļoti viduvējas kvalitātes kuces, kuras selekcijā netika izmantotas.

No Maskavas tika atvesti divi Ringo un Veta-Veike (Onlisans-Laris + Veta-Veili) kucēni – VEFI ARMAS un VEIG ARMAS – diezgan šķirnīgi, bet ar nedaudz rāmveida galvām. No VEFI ARMAS tika iegūts pirmais marmora metiens Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā (1985. gadā) no Radomesa Grei Erroua.

OZIRIS VON SIRIUS (īp. Jakovļeva) nenoliedzami bija šķirnes uzlabotājs, viņš ievērojami uzlaboja Ļeņingradas suņu šķirnes kvalitātes līmeni un radīja daudz labus suņus. Bet sev līdzīgus pēcnācējus viņš neatstāja. Un viņa mazbērni atpalika no viņa bērniem šķirnības ziņā, kas ir viegli izskaidrojams ar to, ka tika pāroti veco asiņu suņi. Labus pēcnācējus radīja metiena brāļi RIDŽARS (īp. Saunduls) un RIOLA (īp. Revdina) no Ozirisa un Rioladas (Zarhans + Retema).

GERRIJS VON ZALCŠPRINGS (īp. Mikulina) izrādījās prepotents vaislinieks, viņa tips spēcīgi izpaudās pēcnācējos – īpaši, tiem kļūstot vecākiem. Veiksmīga bija Gerrija un Ozirisa un Morries v. Sirius meitu RATMIRAS (Gerrijs v. Zalcšprings + Riola, īp. Kudrjavceva), Džeimsa v. Kornelija Hof meitas Hollas (no Disko-Džeih, īp. Carjuks) un Illi-Remas (no Filzijas, īp. Kapmens) savienība, kuru rezultātā radās skaisti bērni. Divi viņa bērni no starppilsētu pārošanas – LIN-INGUR (īp. Čerņenko) un LIN-INTON (īp. Kovaļevskaja) no Linas (Dorsejs + Lirena) arī tika iekļauti selekcijas plānā. Uz kopējā fona Ratmira bēni radīja patīkamu iespaidu. Bet inbrīdingā uz pašu Ratmiru – Lin-Ingur + Irlija (Ratmirs + Illa-Rema, īp. Hodakova) – pēcnācēji piedzima stipri viduvēji.

No Morries mazmeitas ZANELAS (Dimbijs + Aržeta, īp. Čikirova) un Gerrija dēla AGERA (no Azaras, īp. Bardina) metiena aktīvi tika izmantots vairākkārtējs LKSS izstāžu uzvarētājs ARNIS (īp. Artemjeva). Viņš radīja daudzas diezgan labas kuces. No viņa un Uzvarētājas ARVIKAS (Cero v. Gjulden Bergens + Arina v. Švarintaihas, īp. Dmitrjeva) piedzima skaisti bērni, no kuriem labākā bija kuce GARNESIJA (īp. Kovals), kas bija līdzīga mātei, un kura radīja diezgan pieklājīgus pēcnācējus.

No ļoti skaistās Gerrija meitas DJUDEZAS (īp. Gračevs) no Desneja (Verters + Denika, īp. Glazkova) un Čukrisa (Ruksons Tjūdors Lords + Čuka) piedzima spēcīgi un šķirnīgi kucēni. Šī metiena kuce TIDŽIJA (īp. Kicais) arī radīja labus pēcnācējus no Zombi (Saupens Gredžers + Lukki-Ridžani).

Plaši tika izmantots Morries mazdēls UEMBO (Amor v. Lindenfors + Uarsija, īp. Čurkina), kurš izstādēs saņēma tikai vērtējumu „ļoti labi”. Tas bija masīvs, nedaudz izstiepts suns, ar paplati novietotām un nokarenām ausīm. Attiecīgi arī viņa bērni nebija visai kvalitatīvi: neparalēlas pieres un purni, gadījās arī nepareizas ausis un pagarināti vidukļi. Meitas gan bija labākas par dēliem. Diezgan plaši tika izmantots viņa dēls AVINDŽERS (īp. Kolpakova) no Armidas (Gerrijs v. Zalcšprings + Amija) – tas bija suns ar garu galvu, bez pārejas, ar paplati novietotām ausīm, sliktas kvalitātes kažoku, un viņa izstāžu vērtējums arī bija tikai „ļoti labi”. Uembo labākās meitas: RAUDIJA (īp. Smirnova) un FREKIJA (īp. Skobinkova). RAUDIJA no Riolas (Oziris v. Sirius + Riolada) labākos bērnus laida pasaulē no Ditikliforda Riditvikteri (Dilait Tatranska Romanca + Ditika-Steir); FREKI (Azims + Fraza, īp. Vsevoldova) – tika pāroti ar Vinni-Zartingu. Visas meitas bija labākas nekā viņu māte.

Ļeņingradas selekcijā tika izmantoti pāris starppilsētu „vācieši”. 80-to gadu sākumā uz Maskavu atbrauca DŽEIMS v. KORNELIJA HOF, kura ciltsrakstos bija Gerrija v. Zalcašpringa asinis. No viņa Ļeņongradā tika iegūti trīs metieni – visi no Gerrija v. Zalcašpringa pēcnācējiem. Bērni bija šķirnīgi, daudzi no tiem tika izmantoti vaislas darbā. No Džeimsa dēliem pārošanā tika izmantots HELTONS (īp. Kučerovs) no Gerselas (Gerrijs v. Zalcšprings + Ing-Kerija, īp. Osipova). Ļoti interesants metiens radās no Heltona un Pattijas (Ditrihs steirs + Rastana), kur visiespaidīgākais bija PLOJS (īp. Voronovs) – šķirnīgs, spēcīgs, ar labu apmatojumu apveltīts suns, kurš diemžēl neatstāja pēcnācējus. Ļoti skaista bija PLATTIJA (īp. Uljanenko). Daudz pēcnācēju atstāja ANITUŠA (īp. Robinsons) – Heltona un Ateias (Digors + Agata, īp. Poddubskaja) meita.

No Džeimsa un Bossijas (Gerrijs v. Zalcšprings + Orsula, īp. Saveljeva) tika iegūtas ļoti labas kuces, kuras tika pārotas un atstāja diezgan labus pēcnācējus. No ievestās Disko-Džeihas (Antejs + Džeina, īp. Ganina) un Džeimsa piedzima ļoti skaista kuce HOLLIJA (īp. Carjuks), kura deva labus pēcnācējus no Ratmira (Gerrijs v. Zalcšprings + Riola), bet viņa bērni no Džufa (Ditmar Steirs + Džuliana) bija mazāk labi. Ļoti šķirnīgas bija Džeimsa un Filzijas (Gerrijs v. Zalcšprings + Farsita, īp. Prihodko) meitas.

Ar ievesto „vācieti” EJKO V. SKOTS HAUS (Marks v. Ludvigsgardens + Gella v. Haus Sansusi, īp. Holnina, Minska) tika veiktas vairākas pārošanas; bērni izdevās vidēji labi, ar ne pārāk labiem kažokiem un turpmākajā selekcijā netika izmantoti.

Ar otru „vācieti” CERRO V. GJULDEN BERGEN (Graifs v. Šloss Ramšteds + Jitka v. Raitervappena, īp. Šavilova, Vologda) tika pārots ar no Vācijas ievesto ARINU V. ŠVANINTAIH (Harok v. Kavalkanti + Bonnija of Blek Kvina, īp. Markevičs), kura radīja ļoti skaistas kuces – ARIŠELLI (īp. Larionova) un Uzvarētāju ARVIKU (īp. Dmitrjeva). Suns ARTENS (īp. Sergejeva) bija viduvējs: tam bija diezgan slikts kažoks, viegla kaulu sistēma un pavieglas ausis, - arī viņu izmantoja selekcijā, bet viņa pēcnācēji bija viduvēji, ar tādiem pašiem trūkumiem, kas piemita viņa tēvam. ARVIKA tika pārota ar Arni, Vismol-Entoniju no Tverijas (Erlings ze Zlate Jalni + Vinni-Smolli), Jutanu Mamive, un katrā metienā piedzima kāds izstāžu uzvarētājs un godalgotu vietu ieguvējs. ARIŠELLI tika pārota ar Avindžeru (Uembo + Aminda), kurš bija ievērojami zemākas klases suns nekā viņa, un tas bija iemesls viduvēju pēcnācēju piedzimšanai.

No Cerro un Assol-Leonas (Zorett ze Zlate Jalni + Ais-Ailin, īp. Saminina) tika iegūti bērni ar labu kažoku. No šī metiena kucēm turpmākajā selekcijā izmantoja SOLLIJA (īp. Mitjušina), kura salikumā ar Pob. Fens-Olringu (Skotti ze Zlate Jalni + Džol-Fensija, īp. Maklakova) radīja ļoti skaistus bērnus.

Ar HEINO V. LOSSATAL (Devis v. Haus Marvejs + Bine v. Lossatal, īp. Šolohova, Obninska) tika pārota SALFRED (īp. Štraus) no Filzijas (Gerrijs v. Zalcšprings + Farsita.) selekcijā tika izmantotas viņa meitas no Džol-Gernikas (Gerrijs v. Zalcšprings + Džollija) DŽULAINA (īp. Gavrilova) un DŽULFREDA (īp. Uvarova). Bet dažus vidējas kvalitātes metienus radīja Džulainas dēli no Ditmara Steira (Skotti ze Zlate Jalns + Ditta z Trebešinskego) – DŽUFS (īp. A. Gapanjuks) un DŽULAJNS (īp. Bodcovs). Kombinācijā ar vācu līniju suņiem – Arisu un Avindžeru – Džulainas pēcnācēji izrādījās daudz sliktāki, nekā no „čeha” Ditmara Steira dzimušie kucēni. No Džulfredas un Doriana z Trebešinskego piedzima ļoti skaista kuce DŽESSIJA (īp. Halilulins), kura tika sapārota ar Uzvarētāju Arni (Agers + Zanela) – un atkal ar veco vācu asiņu piejaukumu.

1978. gadā Rīgā parādījās ļoti skaists suns vārdā RIKSOUNS TJŪDORS LORDS (Dansinejn Reder of Rokbi + Rikson Golden Anabella, īp. G. M. Tilinina), kurš bija ievests no Anglijas. Tas bija suns ar harmonisku ķermeņa uzbūvi, bagātīgu vilnu, skaistu, pareizi veidotu galvas formu, brīnišķīgām ausīm, patīkamu izteiksmi, ar pilnīgu zobu sistēmu, tā augums – uz zemākās mūsu standarta pakāpes. Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā no šī lieliskā suņa tika iegūti 3 metieni: no Čukijas (Karims + Čudžija), Čilonas (Karims + Čullija) un no Geronas (Faels + Gunabi). Kopumā pēcnācēji bija ļoti šķirnīgi: bija jūtams tēva iespaids – viņš bija spēcīgs vaislinieks un radīja labus bērnus. Daudzi no viņa pēcnācējiem neizauga līdz tēva standartam, un šī iemesla dēļ Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubā tie netika izmantoti selekcijai, toties radīja labus pēcnācējus amatieru klubos, lai gan arī tur viņu potences netika izsmeltas. ČUKRIS (īp. Klecins) no Čukijas (Karims + Čudži) – augsti šķirnīgs, ar labu ķermeņa uzbūvi, ļoti skaistu galvu, redzamu pāreju, maigu izteiksmi apveltīts suns – viens no nedaudzajiem Riksoun Tjūdora Lorda dēliem, kurš atbilda tā laika padomju standartiem. No viņa tika iegūti daudzi pēcnācēji ar nepilnīgu zobu sistēmu, bet kopumā Čukris radīja šķirnīgus bērnus, un vairums metienu suņu atbilda tēva tipam, kas padarīja viņu īpašu kā vaislinieku. Selekcijā tika izmantots, tiesa – retāk, arī cits Rikson Tjūdor Lorda dēls KARATS (īp. Petrovs) no Geronas (Faels + Gunabi, īp. Rutkovskijs) – masīvs, melnas krāsas suns, kurš vairāk atbilda Faela tipam, ar ieapaļu galvas formu un patīkami ieslīpām acīm – tā izpaudās vectēva gēni. Starp Karata pēcnācējiem bija sastopami vecā tipa suņi ar diezgan gaišām acīm. Praktiski visas Rikson Tjūdor Lorda meitas bija ļoti kvalitatīvas: tām bija skaistas galvas, patīkama izteiksme, labs kažoks, bet, kā jau tika minēts, tās bija neatgriezeniski zaudētas Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubam sava auguma dēļ.

No Kaļiņingradas ievestā Rikson Tjūdor Lorda pēcteča Šed-Šervuda (Flaing Čimnisuip Pampariks + Ulšeda, īp. Stepanova), kuram bija visai laba zobu sistēma, turpmākajā vaislā izmantoja suni BAGLORIDŽ (īp. Šimovs) un kuci BAGIRU (īp. Čuguncova) no Bjuti-Džan (Gerrijs f. Zalcšprings + Džami) – pēcnācēji bija vidēji kvalitatīvi.

70-to gadu beigās un 80-to gadu pirmajā pusē no ārzemēm privātā kārtā tika atvesti diezgan daudzi suņi: no Somijas, Čehoslovākijas, VDR. Šie kolliji atšķīrās no pārējiem suņiem; precīzāk – tie izcēlās citu suņu vidū. Tie bija kompaktāki, ar lielisku vilnu, kas nebija īpaši raksturīgi padomju suņiem. Nevarētu teikt, ka gluži visi ievestie suņi bija lieliski – arī starp tiem bija sastopami vidēji eksemplāri, bet pārsvarā tie bija izcili suņi.

1978. gadā uz Rīgu no Čehoslovākijas atbrauca uzreiz trīs suņi: DERMONT ZE ZLATE JALNI (Troll Tatranska Romanca + Litll Tatranska romanca, īp. I. Stepe), rudais DORIANS un trīskrāsu DITTA Z TREBEŠINSKEGO RANČE (Troll Tatranska Romanca + Tepsi ze Zlate Jalni, īp. I. Stepe). No visiem trim tikai Dermonts izauga līdz padomju zemes standartam.

DERMONT ZE ZLATE JALNI tika iegūti divi metieni: no Džol-Fensijas un Estelas. No Džol Fensijas (Darlings + Džollija, īp. Maklakova) sešiem iegūtajiem kucēniem puse bija ar nepilnīgu zobu sistēmu (-R4), bet citādā ziņā tie bija ļoti skaisti un šķirnīgi. No Estelas (Oziris v. Zirius + Eliza, īp Koļcovs) visi iegūtie bērni bija ar pavieglu kaulu sistēmu un vieglām ausīm. Turpmākajā selekcijā neviens no tiem netika izmantots.

DORIAN Z TREBEŠINSKEGO RANČE Ļeņingradas selekcijā radīja trīs metienus. Vairumam bērnu bija stāvas ausis. Ļoti skaisti kucēni piedzima no Žaninas (Ridžars + Ger-Fraje-Uajtpo): tie bija augstas šķirnības kucēni, ar labiem kažokiem, nedaudz pavieglu kaulu sistēmu. No tiem pēcnācējus atstāja tikai ŽELINA (īp. Kuzmina) – daudz skaitlisku, bet dažāda tipa pēcnācēju, jo viņa tika pārota ar dažāda tipa un izcelsmes suņiem. Diezgan labus bērnus radīja Džulfreda (Salfreds + Džol-Gernika). Vēl tika pārota vien augstākminētā DŽESSIJA (īp. Halilulins). Pats neveiksmīgākais metiens tika iegūts no Ami (Ridžars + Anga, īp. Jermolova) – piedzima suns un kuce, abi ar sakodiena problēmām, no šis puses tika izmantota vien AMANTA (īp. Builova) – diezgan vidējas kvalitātes suns.

Trīs metieni tika iegūti no DITRIHA-STEIRA (Brians Martons + Ditta z Trebešinskego Ranče). Ar viņu tika pārotas Gerri meitas RASTANA, RADMILA (no Riolas) un BOSSIJA (no Orsulas); metieni bija diezgan vienādi, labas kvalitātes, katrā bija godalgu ieguvēji un izstāžu uzvarētāji. Bija sastopamas arī stāvas ausis. No suņiem tika izmantoti PATRIKS (īp. Jegorova) no Rastanas un PERUNS (īp. Bojcova) no Radmilas. PERUNS bija skaists suns, ar labu kažoku, labu ķermeņa uzbūvi un pavieglām ausīm. Ar viņu tika pārotas ļoti viduvējas kvalitātes kuces, bet bērni dzima labāki nekā mātes. Ļoti skaista bija Peruna māsa PERIJA (īp. Sandrovskaja) no Rastanas – ļoti patīkams, skaists suns, un turpmākajā selekcijā tika iekļautas viņas māsas. No Bossijas un Ditriha pēcnācējiem tika pārotas ļoti skaistās meitas BREMBIJA (īp. Palotina) un BRETTA (īp. Titova); pēcnācējus atstāja tikai BRETTA.

Tallinā Egei Maas piederēja trīs ļoti skaisti suņi no Somijas. Visiem trim šiem suņiem piemita lieliska ķermeņa uzbūve, pareizi veidotas galvas ar izteiktu stopu, lieliskas ekstremitātes, bagātīgs apmatojums, bet tie visi bija viena tipa suņi. Pēc auguma parametriem tie neatbilda tēvzemes standartiem un tāpēc Ļeņingradas dienesta suņu audzētāju Kluba selekcijas darbos netika izmantoti. VESIMIEHEN HERTTUA (dzim. – 1974.g., Sendiejkrs Spešel Brenč + Rea) tika izmantots uz vietējā materiāla un neatstāja sevišķi interesantus pēcnācējus. DELIILAN CEDER (dzim.- 1976. g., Rauls of Reinvuds + Deliilan Pegija) radīja interesantu, bet skaitliski nelielu pēcnācēju pulku, un FINNERROJS BLEK DŽOKIJS (dzim. – 1980. g., Rokbijs ze Rojal Igls + Greilin`s Dark Deintija) – harmoniskas miesas būves suns, izrādījās spēcīgs un veiksmīgāks vaislinieks, no kura tika iegūti lieliski pēcnācēji visā valstī.

1984. gadā Ruanta (Gerrijs v. Zalcšprings + Rikanta) tika sapārota ar ANTEJU (īp. Paharnajeva) - VESIMIEHEN HERTTUA Maskavas dēlu no Deizijas (Almar-Evis + Laima). Viņu bērni bija ļoti jauki, taču no visa metiena selekcijā tika izmantota tikai viena kuce RENA (īp. Brauns). Savu labāko metienu viņa deva no „soma” Daimodlora (Finn Errou Blek Lord + Finn Erou Fiona, īp. Elizarovs). Vairums RENI meitu tika izmantotas turpmākajos selekcijas darbos, bet ne ar somu asiņu uzkrājumu, bet atgriežoties pie „vecajām asinīm”, un tie saplūda ar kopējo masu.

No DELILAN CEDERA meitas uzvarētājas Ceidijas no Sverdlovskas tika atvestas divas kuces no Daimodlorda dubultmetiena – VIDŽELANA FATE MORGANA (īp. Kulakova) un HILDA FATE MORGANA – ļoti skaistas rudas kuces, kurām vēlāk piedzima labi pēcnācēji no somu suņiem.

Pats FINN ERROU BLEK DŽOKIJS Ļeņingradas selekcijas darbos netika izmantots. Selekcijas plāna bija iekļauti tikai viņa dēli.

1985. gadā tika iegūts pirmais marmora metiens no RADOMESA GREJ ERROU (Finn Errou Blek Džokijs + Rut z Jordanske Graci) un Befi Armas (Ringo + Veta-Vejke) – visas metiena kuces bija ļoti skaistas, ar labu marmora nokrāsu, bet viņu pēcnācēji bija neizteiksmīgi.

Tai pat laikā tika izmantota no Alma-Atas atvestā marmora kuce MONIKA (Ramon Rifs + Mirabella Silver Star, īp. Fedorova) – ļoti skaista kuce ar tīru nokrāsu, kura atstāja labus pēcnācējus. Monika bija Zafira z Jordanske Graci mazmeita, bet no tēva puses viņa bija pēctece „vāciešiem”, kuri tika ievesti valstī 70-to gadu vidū. Viņas melnā māsa MONDŽUDIJA (īp. Minders) bija daudz vienkāršāka, viņa tika maz pārota, un tās pēcnācēji bija pārsvarā viena tipa.

Gribas pieminēt vēl divus 70-to gadu suņus, kurus S. V. Rodionova ieveda no Somijas.

LUKI DUKE – rudi balts suns (dzim. 05.03.1970, Leidrholms Navi Star + Pepija, īp. S. V. Rodionova). Pēc 1971. gada izstāžu aprakstu materiāliem: „Augstas šķirnības suns, sausnēja, spēcīga miesas būve, pareizs formāts, ringā izceļas ar eleganci. Ļoti šķirnīga, pareizu līniju galva ar tumšām, pareizas formas acīm. Tipiskas ausis. Kakls garš, sausnējs. Augšējā līnija bez piezīmēm. Pareizi veidotas ekstremitātes. Lielisks kažoks.” No sākuma Luki dzīvoja pie Sofijas Viktorovnas Rodionovas. Diemžēl līdz ar viņas aiziešanas brīdi no šķirnes, Luki Duke bija zaudēts Ļeņingradas selekcijai. Viņš aizbrauca uz Kijevu pie sava jaunā saimnieka G. S. Čerkasova. Vaislas darbā viņš tika izmantots visai maz, jo saimnieks piekrita pārot to tikai ar ārzemju izcelsmes kucēm. Paši pazīstamākie šī suņa bērni ir no Bambinas v. Cvilling Paradis (īp. Čuklova) – Lel, Lukjan, Lukoje, Lušenka, Ljubava, Lorela, kuri piedzima 1978. gadā. Labi bērni piedzima no Luki Duke un Aras v. Fleming Fjoren – Debraits-Luars, Džims-Luars, Denita-Luar 1975. gadā; no Karmenas v. Heidefelde (īp. Šehters) – Lukar-Karina (īp. Nesterovskaja), Lukar-Koral (īp. Lahter), Lukar-Mak-Kinli 1975. gadā.

Ļeņingradas selekcijā tika iegūts vienīgais metiens no LELJA (Luki Duke dēla) un Onterijas (Faels + Oneli) – ļoti vecajam tipam atbilstošas kuces ar rāmjveida veida galvu. Pēcnācēji piedzima ļoti līdzīgi mātei.

No Vladimiras tika atvesta Ringo meita no Lušenkas (Luki Duke + Bambina v. Cvilling Paradis) – LUKKI-RIDŽANI (īp. Jelisejeva) – viena no skaistākajām Ringo meitām, kura laida pasaulē ļoti šķirnīgus pēcnācējus no Saupen Grendžera (ar inbrīdingu uz Luki Duke). Labākais no suņiem ZOMBI (īp. Vekšinskaja) tika izmantots turpmākajā selekcijā; viņa labākie bērni bija no TIDŽIJAS (Čukris + Djudezija).

SAUND`S PENNI (dzim. – 1976. g. Laijrdholms Navi Star + Braivič Golden Hanisakl, īp. E. N. Mirzabekova). Diezgan paliela, kaulaina, harmoniskas uzbūves kuce, ar lieliskām ekstremitātēm. Galva ar piepildītu purnu, gandrīz bez pārejas, pareizi veidotas acis, patīkama izteiksme un labas ausis. Pats slavenākais no viņas dēliem bija SAUPEN-GRENDŽERS (dzim.-1976. g. no Luki-Duek, īp. T. I. Kožina) – vienīgais, kurš atstāja pēcnācējus. Grindžers bija mātes tipam atbilstošs suns, bet viņam bija smagnējas ausis, kas bojāja kopskatu. Tomēr, neskatoties uz to, viņš varākkārt kļuva par Maskavas izstāžu uzvarētāju. Ļoti šķirnīga, ar pareizi veidotu galvu bija Saund`s Penijas meita no Delilana Cedera SAUPEN-GITA, vairāk pazīstama kā SAUPEN GOLDEN SANFLAUER (īp. D. Korna).

80-to gadu otrajā pusē aktīvi turpinājās suņu ievešana no ārzemēm.

Nepievēršot uzmanību tam, kā izskatās šķirne Rietumos, bez priekšstata par Anglijas kolliju standartu, Ļeņingradas Dienesta suņu audzētāju klubs turpināja savu ceļu. Izveidotais tēvzemes standarts ievērojami atšķīrās no Anglijas standartiem. Un galvenokārt tas bija saistīts ar suņu izmēriem (tēvzemes standartā suņu augums bija 65-69 cm, kucēm – 60-64 cm; Anglijas standarts bija: suņiem – 56-60 cm, kucēm – 52-56 cm). vairums no skaistajiem ievestajiem suņiem bija augumā mazāki, nekā tika pieprasīts mūsu valstī, un šo standartu atšķirības dēļ viņus nevarēja izmantot lielāka daļa klubu. Bet ar lielo skaitu ievesto suņu sāka mainīties arī skatījums uz šķirni. 80-to gadu vidu var raksturot kā jauna kolliju tipa formēšanos mūsu valstī, kā pāreju uz Eiropas tipa suņiem, un kā atteikšanos no Padomju standartiem. Šī pāreja bija visai sarežģīta, un ne visur tā noritēja gludi.

 


 

 

.


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0