|
Čanita C-110 (īp. Golubs), Ilauna-Elsa C-112 (īp. Čuklova), Almar-Evis K-50 (īp. Lukaševa), Eran
K-43 (īp. Marovs) u.c. Maskavas kolliju entuziasti bija tiesīgi lepoties ar lielāko suņu daļu augstajām darba spējām, bet Vernijs (īp. Popovs) bija dzīva leģenda, kurš demonstrēja dresūras brīnumus un iedzimtas šķirnes īpašības kopumā.
Diemžēl nebūtībā zuduši dresētāju kolektīvu paraugdemonstrējumi, kas tika rādīti izstādēs, azarta pilnie konkursi par labāko dresūras paņēmienu izpildīšanu un vēl daudz citu lietu. Par šiem dzīvesprieka pilnajiem laikiem atceras vien kolliju entuziastu vecākā paaudze. Tagad kolliji skaitās drīzāk dekoratīvi dīvānu suņi, kas nenolaižas līdz darba suņu
"zemajam stāvoklim". Un tas nav vienīgais iemesls tam, ka mūsu mīlētās šķirnes popularitāte un prestižs ir krities. Gribētos atgriezt kolliju apmācībai tās agrāko nozīmīgumu. Uzmanības cienīga darba prakse šajā jomā ir Vācijā un Skandināvijas valstīs.
Selekcijas darbs ar šķirni tajā laikā paredzēja zināmu pakāpeniskumu, kurā ietilpa pārošanās plāna sastādīšana gadam (ar korekcijām gada gaitā), šī plāna apstiprināšana un aizstāvēšana Selekcijas Kluba
padomē, pilsētas DOSAAF Komitejā un dienesta suņu audzētāju Centrālajā Klubā. Pārošanas plānam tika izvirzītas sekojošas prasības:
1. Plāna tehniskais raksturojums: šķirnes paskaidrojuma piezīmes ar šķirnes selekcijas darba perspektīvām uz 5-8 gadiem, pāru izvēles tabula, lai precīzi orientētu vaislas tēviņu un izvēlēto kuču salikumu, iepriekšējā gada selekcijas plāna analīze, izstāžu un pārošanas rezultāti, kā arī citu pilsētu vaislinieku un kuču izmantošana.
2. Galvenās kļūdas, kas tika vērtētas recenzijās:
- viena un tā paša vaislinieka izmantošana dažādās ģenealoģiskās grupās;
- neveiksmīgas pāra izvēles atkārtošana vai tam radnieciski tuvu stāvošu eksemplāru izmantošana;
- vaislinieka, kurš radījis vidējas kvalitātes pēcnācējus, nepamatota izmantošana;
- individuālas piemeklēšanas trūkums kucēm, kuras iedalītas atsevišķā radnieciskā grupā, saimē;
- nesistematizēta suņu pārošana.
3. Iemesli, kuru dēļ pārošana skaitījās neveiksmīga: nepilnvērtīgu kucēnu piedzimšana, dzīvot nespējīgi pēcnācēji, kucēnu piedzimšana ar nepilnvērtīgu zobu sistēmu, ja piedzima rudi suņi ar zilām acīm,
pārāk īsu asti, aklumu vai citām acu saslimšanām, ja vairumam metiena kucēnu bija sliktas formas un slikti veidotas ausis, kurtveida ķermeņa uzbūve, vieglas galvas utt.
70.-to gadu kolliju raksturojoša pazīme bija to tuvā radniecība (slēgta loka izcelsme) un vienam tipam pakārtota cilts izcelsme. Par to uzskatāmi liecina izstāžu uzvarētāju fotogrāfijas. Atšķirība starp viņiem ir tikai detaļās, bet galvas plastika, kaulu sistēmas uzbūve, apmatojums un harmoniska ķermeņa uzbūve bija raksturīga vairumam no tiem.
Tas viss vienlaicīgi gan priecēja, gan apbēdināja, jo vairuma kuču un vaislas
suņu izcelsme bija radnieciska. Tāpēc suņi, kuri lieliski parādīja sevi eksterjeru ringos ar izmeklētu izskatu un spilgtu individualitāti, pārsvarā varēja tikt izmantoti lielākā vai mazākā mērā, bet tikai radnieciskās saitēs. Tāpēc pāroti tika pavisam maz suņu, jo svešu asiņu kuces bija salīdzinoši maz. Un arī ar svešu asiņu
suņiem situācija nemaz nebija labāka pieejami bija tikai importa vaislinieku dēli, kuri bija iegūti ar audzētāju pūlēm no citām pilsētām.
Tad kurš bija šķirnes līderis, vai kā tagad mēdz sacīt, - labākais tās pārstāvis? Nosauksim tikai dažus no viņiem:
JA-SENDI (Trols + Freda, īp. Frolovs) virs vidējā auguma, spēcīgas uzbūves
suns, kurš izcēlās ar apbrīnojami plastisku galvas formu, nelielām acīm, kuras neizskaidrojamā veidā atgādināja Amerikas kolliju galvas tipu. Īpaša Ja-Sendi atšķirība bija viņa garais,
skaisti izliektais kakls un augstais skausts. Viņš izskatījās neparasti efektīgi eksterjeru ringos un bija 70.-to gadu sākumu līderis.
ERAN (Gled-Halmars + Al-Stella, īp. Marovs) izstāžu uzvarētājs un kino aktieris atstāja veselu
rindu pēcnācēju, kas bija līdzīgi viņa tipam masīvi kauli, lielisks kažoks, ar spilgti izteiktām kāju locītavām un mandeļveidīgām, palielām acīm.
EN-NORD (Skukums + E-Norma, īp. Bogoļubovs) augumā nedaudz virs vidējā, ar spēcīgu kaulu uzbūvi, spilgti rudā ar melnu nokrāsā, ar plastisku galvu, kas raksturīga labākajiem Skifla Grupp from Šiila pēctečiem.
ALLIS-ALT (Ben-Balts + Aelita-Evisa, īp. Kabanova) ar savu parādīšanos izstāžu ringos un ar savu darbu sacensībās-izstādēs, entuziastu acīs bija neviennozīmīgs. No saviem vecākiem šis suns bija mantojis absolūti harmonisku ķermeņa uzbūvi un ekstremitātes ar tām locītavām, kas padarīja viņa kustības neparasti plastiskas, soli platu, bet riksi plūstošu. 60.-to gadu kolliju entuziasti par tādām kustībām sajūsminājās, skatoties uz Čempu, Frantu K-31 (Skifls Grupp from Šiils + Ilga, īp. Kogans), Trojanu (Koverdails Blek Sendbenks + Oktava, īp. Kondratjevs). Bet Allis-Alta galvas plastika, tāpat kā viņa tēvam, slēpa sevī veco kolliju tipa iezīmes tā bija nedaudz paplata galvaskausa daļā un vaigu kaulos, ar nedaudz pārmērīgi izceltiem uzacu lokiem un asu purnu. Protams, ir diezgan riskanti tādu suni nosaukt par šķirnes līderi, ja ņem vērā, ka Maskavā kolliji ar vienkāršības iezīmēm un
rupju uzbūvi, praktiski pazuda no ringiem reizē ar pēckara suņu pēcnācējiem. Par Alis-Alta gulbja dziesmu bez pārspīlējuma var nosaukt viņa metienu no Til-Terbijas (Ket-Kron + Tes-Tilbija, īp. Gleihs), no kura praktiski visas piecas kuces kļuva par izstāžu godalgotu vietu ieguvējām, bet divas no tām TERRI-TAVI (īp. Zemļjakova) un TERRI-TILDA (īp. Alešina) par uzvarētājām. Viņas visas izcēlās ar Čempiona
Ranta (īp. Kogans) ģimenes iezīmēm nevainojamu ķermeņa uzbūvi, lieliski attīstītu muskulatūru, vieglām, graciozām kustībām un plūstošu, šūpojošos riksi.
Spilgtu grupu radīja no Somijas ievestā Ļeņingradas vaislinieka TERRI BOJ av HARTEBO (Bojs + Bella av Hartebo, īp. Manevičs) pēcnācēji.
Terri Boja bērni no dažādas izcelsmes kucēm bija tik ļoti dažādi, ka viņu piederību vienam tēvam varēja noteikt vien pēc ciltsrakstiem. Vairumam no viņiem bija raksturīgas garas, plakanu stūru galvas, bagātīgs apmatojums, un tie visi bija rudā nokrāsā, jo pats Terri Bojs bija homozigots uz to. Bija arī suņi ar rupji un vienkārši veidotām galvām, kuri pakāpeniski izzuda no šķirnes. kā izrādījās, veiksmīgāks bija tāds salikums, kurā labākie Terri Boja pēcteči pārojās ar
angļu vaislinieku Skifla Grupp from Šiila, Koverdaila Starlaita un Koverdaila Blek Sendbenka, - suņu, kuri ielika jaunu izstāžu tipa pamatus šķirnē, - meitām un mazmeitām.
Vairums no Maskavas kucēm, kuras tika izmantotas selekcijai Ļeņingradā ar Terri Boju, bija cēlušās no angļiem: Feja-Vesma (Skifls Grupp from Šiils + Ilga, īp. Deviss), viņas meita no Nau-Jursa
Uzvarētāja Vaida (īp. Sazanova, šķirnes Čempiona Čani C-77 (Greis-Mavrs + Japsija, īp. Jekimova-Maljuženeca), Seivi C-80 (Den-Gardi + Sendija, īp. Kazanceva). Izņēmumi bija tikai Čempions Oktava C-45 (Arras f . Štolecburgs + Olla, īp. Rižko), no kuras tika iegūti lieliski bērni, un Hlorri (Emir + Prima, īp. Abdullins) izteikta vecā tipa kuce, kas tika inbridēta II:III uz Voļniju K-1 (īp. Brands), un kura radīja zemas kvalitātes pēcnācējus. Šie metieni bija galēji viduvējas kvalitātes.
Terri Boja meitas godalgotu vietu ieguvējas un Maskavas izstāžu uzvarētājas VESM-RAANI (no Fei Vesmas, īp. Arjutjunovs), ŠELDA-VELLA (no Vaidas, īp. Gasparini), ČARA (no Čanijas, īp. Dacikovs) iemiesoja sevī labākās savu slaveno senču īpašības un apvienoja kopā galvas plastisko formu ar nevainojamajām, filigrāni noslīpētajām ģimenes īpašībām. Iespējams, es uzņemšos lielu atbildību, bet nevaru nepiebilst, ka visu šo suņu galvu formas bija ļoti līdzīgas vienam no mūsdienu labākajiem kollijiem
Nyitramenti Haklberrijam (īp. Cvetkovi). Būtu interesanti vilkt savdabīgas dvīņu paralēles starp mūsdienu suņiem un aizgājušo gadu šķirnes pārstāvjiem, kā arī starp viņiem un ārzemju šķirnes suņiem.
Jāsaka, ka par labāko no Terri Boja av Hartebo iegūto metienu Maskavā var nosaukt Čani (Greis-Mavrs + Japsija, īp. Jekimova-Maljuženec) bērnus, no kuriem praktiski visi ieguva vērtējumu izcili,
un lielākā daļa kļuva par godalgotu vietu ieguvējiem un izstāžu uzvarētājiem. No
suņiem kā vaislinieks tika izmantots ČARRIJ (īp. Smirnovs). Diezgan labs, lai gan cita tipa suns, bija ČINK (īp. Šervuds). Visas kuces tika izmantotas selekcijas darbos. No ČANITAS un REM-GLORA (Tim-Bojs + Rem-Glorija, īp. Sidorovs) ar inbrīdingu III:II uz Terriju Boju tika iegūti ļoti skaistas kucītes.
Bet vislielākā veiksme bija lieliskās ČARAS (īp. Dacikovs) metiens no Ken-Ikara (Frants + Var-Kennija) ar inbrīdingu III:IV uz angli Skifllu Grupp from Šiilu. Šeit īpaši izcēlās uzvarētājs un vaislinieks ČAR-RALFS (īp. Dombrovskaja), uzvarētāja un vienlaikus lielisks darba suns ČAR-RIKKIJA (īp. Pavlova). Bija mēģinājumi izveidot atsevišķu grupu uz šī pamata, tomēr analoģiskās pārošanas ČARMIKAI (īp. Kogans) ar AS-AGATU (Oppi + Asta, īp. Meijers) un tās pašas ČARAS (īp. Dacikovs) pārošana ar RUT-RIFU (Frants + Ruta) nedeva vēlamo rezultātu. Inbrīdings ir efektīvs vienīgi tajos gadījumos, kad partneri saglabā vārda devēja priekšteča ģimenes iezīmes. Pretējā gadījumā tikai ieraksts ciltsgrāmatā apstiprina šo notikumu.
Ļoti veiksmīgs bija Terri Boja un Seivijas (Den-Gardi + Sendija, īp. Kazanceva) metiens, no kura gandrīz visi kucēni ieguva vērtējumu izcili. Viens no diviem šī metiena tēviņiem SEI-SIDNEJS (īp. Risins) tika aizsūtīts uz Ļeņingradu, bet otrs SEI-STIV (īp. Kefeli), kurš no saviem metiena brāļiem atpalika
šķirnības ziņā, palika Maskavā. Atšķirībā no savām māsām, viņš vēlu izveidojās un savu pirmo izcili ieguva tikai vecākajā grupā. Sei-Stiv bija nedaudz vienkāršs savas plakanās pieres dēļ, ar pārmēru izteiktajiem uzacu lokiem, nedaudz izcilniem vaigu kauliem un ļoti piepildītu purnu. Bet neskatoties uz zināmu galvas formas rupjumu, viņš radīja spīdošu iespaidu spēcīgs suns, ar tipiskām ausīm, ļoti nosvērts un cienīgs. Caur viņu tika veikts mēģinājums izdarīt inbrīdingu uz lielisko Iolu-Beauty pārošanā ar Ilaun-Elsu (Trols + Sendi-Dezi, īp. Čuklova), bet vēlamais rezultāts netika sasniegts, un šajā sakarā var atkārtot to, kas jau pateikts augstāk.
No Terri Boja meitām, kas tika parādītas Maskavas izstādēs, daudzu atmiņā ir palikusi SEI-SIBELLA (īp. Demčenko) un SEI-SLADA (īp. Hohins) no Seivijas (īp. Kazanceva), kā arī viņa mazmeitas no otrā Sei-Sibellas un Ken-Ikara (Frants + Va-Kenni, īp. Golenkova) metiena ISIDA, INTA un IRSENA pastāvīgas līderes visās izstādēs, kurās viņas piedalījās. Viņas droši var nosaukt par šķirnes zvaigznēm. Šķirnē palika vien šo kuču pēcnācēji no ārzemju vaisliniekiem, kuru bērni ietilpa jau pavisam citā grupā. Savukārt šīs grupas
suņus bija grūti piemeklēt selekcijai viņu radniecisko saišu dēļ pa mātes līniju ar vairumu
šķirnes kucēm.
Ļoti līdzīgas pēc sava tipa bija Terri Boja un Ļeņingradas Džeinas (Koverdails Bleks Sendbenks + Dez-Dženegri, īp. Metallidi) meitas, no kurām par labāko var droši nosaukt REMINEJU (īp. Korzņeva).
Lielisks apliecinājums veiksmīgai Terri Boja saderībai ar Skiflu, turklāt ar inbrīdingu uz pēdējo (III:II), bija metiens no Terri Boja Ļeņingradas dēla Džejera (no Dez-Dženegrijas) un Nau-Judži (Skukums + Nau-Judžena) tas bija vēl labāks metiens. No šejienes tika iegūti slavenais vaislinieks NAU-DŽEIMS (īp. Agadžanjans), vairākkārtējs godalgu ieguvējs NAU-DŽENI (īp. Bogačeva) un citi lieliski suņi.
Oktava C-45 (īp. Rižko) bija vienīgā no ar Terri Boju sapārotajām kucēm, kuras izcelsmē nebija tajā laikā tik izplatītie ārzemju vaislinieki. Viņas dēls no Terri Boja TIM-BOJS K-42 (īp. Savickaja) šķirnes vēsturē ir palicis kā viens no interesantākajiem vaisliniekiem. Viņš atšķīrās no saviem vecākiem ar galvas plastiku, un bija interesantāks par tiem abiem. Tim-Boja izmantošana selekcijas darbos bija aktīvāka par visiem citiem Oktavijas dēliem. Šī suņa turpinātāji bija REM-GLORS (īp. Sidorovs) no Rem-Glorijas (Koverdails Blek Sendbenks + Remba) LAK-RENAR (īp. Judelovič) no Ram-Lakkijas (Skifls Grupp from Šiils + Ramija) abi diezgan līdzīga un tēva tipam līdzīgi suņi. Savrupus stāvēja BILLI-DŽONS (Tim Bojs + Rentala, īp. Mehanošins) ļoti kaulains, plats suns, ar bagātīgu kažoku, garu galvu un krāšņām, galos uz priekšu saliektām ausīm apveltīts suns. Diemžēl, kad šis suns kļuva vecāks,
viņam saka bojāties sakodiens parādījās šaha lauciņu sakodiens (šis trūkums bija vērojams daudziem Rentalas pēcnācējiem), un tas pārtrauca viņa izstāžu karjeru.
No labākajām Terri Boja meitām vispirms ir jāizceļ bērnus no Sel-Beauty (Nau-Jurs + Sellija) Čempions SUOMI-SELS (īp. Petrova) un SELLI-SEL (īp. Zabegajeva), un labāko Rentalas (Šerifs + Renija) meitu BEAUTY (īp. Proņenko).
Tim Bojs, kurš nostiprināja savu slavu kā lielisks vaislinieks, ar savu piemēru parādīja retu vidējā tipa uzlabotāja piemēru, un viss būtu labi, ja ne viens bet noskaidrojās, ka tieši trīs viņa labākās meitas, kuras tika pieminētas augstāk, nodeva pēcnācējiem ahondroplazijas gēnu. Tagad, kad pagājuši
daudz gadu kopš Oktavijas dēlu nāves, un kad viņi izgājuši tālu no ceturtās paaudzes robežām, sākas kustība par šķirnes atbrīvošanu no Oktavijas pēcnācējiem, kura pamatā ir nevis selekcijas analīze, kuru
70.-tajos gados veica Arhangeļskas kluba zootehniķis A. J. Un šķirnes sekcijas birojs, bet gan parasta mehāniska dalīšana, ko var raksturot ar pazīstamo priekšniecības principu skaldi un valdi!
Gribētos pieminēt arī vienu no Terri Boja interesantākajiem mazbērniem Ļeņingradas Uzvarētāju RINGO (Zarhans + Retema, īp. Gitovičs). Viņa selekcijas izmantošanas vēsture nav nekas jauns un principā tā atkārto šīs grupas suņu darbu praksi. Daudziem šis suns asociējas ar kolliju tipu, kurš pārstāja būt perspektīvs, un tika pat dēvēts par veco tipu. Un tas notika neskatoties uz to, ka Ringo piemita absolūti plakanstūraina galva, nelielas, mandeļveidīgas acis, augsts kakla izliekums, spēcīga kaulu uzbūve, labi attīstīta muskulatūra, harmoniska ķermeņa uzbūve, ļoti bagātīgs un krāšņs apmatojums un spilgti izteiktu dzimuma piederību. Diemžēl tas bija suns, kurš absolūti nepanesa masveida burzmu, ko cilvēki dēvē par suņu izstādēm. Savu protestu viņš pauda kā nevēlēšanos demonstrēt sevi eksterjera ringā. Protams, ka ekspertiem tas nepavisam nepatika. Diemžēl iespaids
par suni lielā mērā tiek noteikts pēc tā, kā viņš kustas ringā. Un tikai astoņu gadu vecumā šis
suns, nezaudējot savu skaistumu un galvas formas tīrās līnijas, ar triumfu iesoļoja dzimtās pilsētas izstādes ringā, kļūstot par dzīvu kolliju leģendu.
Maskaviešiem Ringo palicis atmiņa ne tikai ar saviem panākumiem galvaspilsētas izstādē, bet arī ar lieliskajiem bērniem no Alvas (Almar-Evis + Dollija, īp. Muratova) MALV-RIDŽEN, MALV-RUSLAN, MALV-RONNI, MALV-REM, Uzvarētāju MALV-RAIMA visi šie suņi kļuva par
neapstrīdāmiem Maskavas un apgabala eksterjeru izstāžu ringu līderiem un pēc sevis atstāja ļoti interesantu pēcnācēju plejādi. Par vienu no Ringo veiksmīgākajiem metieniem var uzskatīt metienu no Uzvarētājas Lušenkas (Luki Duke + Bambina f. Cvilling Paradis, īp. Titova).
Pārošanas rezultāts pārspēja visas cerības visi šī pāra bērni kļuva par šķirnes superzvaigznēm, un palika tādi vēl caur saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Tie bija LUKKI RISLEJ (īp. Selivanova), LUKKI-RINGOLD (īp. Kozina), LUKKI-RINKI (īp. Marčenkova), LUKKI-RIOLEDŽINA (īp. Larionova), LUKKI-RIDŽANI (īp. Jelisejeva).
Noslēgumā gribētos piebilst, ka diemžēl selekcijas darbos bieži vien formālas brāķēšanas rezultātā, vadoties tikai pēc vienas pazīmes, kas dotajā brīdī šķiet gandrīz vai liktenīga, tiek upurēts milzīgs šķirnes genofonda potenciāls. Tikai pēc daudziem gadiem kļūst skaidrs, ka izmantojot šādu metodi, daudz vairāk tiek zaudēts nekā iegūts. Šī un daudzu citu iemeslu dēļ Terri Boja av Hartebo līnija nerealizēja sevi pilnībā. Tomēr Terri Boja pēcnācēji izveidojās
par noteiktu izstāžu tipa kollijiem tie bija fiziski labi attīstīti, lieliski pakļāvās apmācībai, un kalpoja kā pateicīga augsne turpmākajai šķirnes pilnveidošanai.
»
Kolliji
Maskavā: 1970-tie gadi, 2. daļa
|
