|
Suņu
valodas vārdnīca
Lociņš,
Līzīte
un Romeo.
Pēdējais ir visrunīgākais.
Šī galveno suņu saziņā izmantoto signālu kolekcija nav pilnīga, jo pastāv dažādas nozīmes nianses. To nosaka signalizēšanas sistēma. Daudzos gadījumos viens signāls jālasa saistībā ar citu, lai nozīmi noteiktu patiešām nekļūdīgi.
Vairākumam frāžu Stenlijs Korens devis ekvivalentu cilvēku sarunvalodā. Tās darinātas, atveidojot īstu komunikāciju, bet bieži vien derētu arī cita līdzīga frāze. Sleja "apstākļi un / vai emocijas" palīdzēs iedzīvināt šīs alternatīvās nozīmes un ļaus izprast sajūtas un notikumus, kas izraisījusi attiecīgu komunikāciju.
Turklāt katrā sadaļā esmu izdalījis arī "vispārējas likumsakarības". Visus signālus var modificēt tā, ka to saturs kļūst agresīvs vai miermīlīgs, vai neitrāls, vai arī norāda uz lielāku satraukuma un uzbudinājuma pakāpi.
Visas frāzes ņemtas no suņu produktīvās valodas, un tajās ietverti signāli, ko mēs, būdami cilvēki, spējam uztvert. Tā cilvēku valodas daļa, ko suns varbūt spēj saprast, ir atkarīga no katra individuālās pieredzes, un tādējādi šeit nav pieminama.
Ceru, ka mans darbs palīdzēs jums un jūsu sunim attīstīt savstarpēju sapratni.
|
Rejas |
| Skaņas
signāls |
Nozīme
cilvēku valodā |
Apstākļi
un / vai emocijas |
| Strauja
trīs četru rējienu virkne ar pauzēm (vidēja
augstuma). |
"Nāciet
šurp. Man ir aizdomas, ka te notiek kas tāds,
ko mums vajadzētu redzēt." |
Brīdinošs
sauciens, kas vairāk izsaka interesi nekā
trauksmi. |
| Strauja
riešana (vidēja augstuma). |
"Sasauc
baru!" "Kāds ieiet tavā teritorijā."
"Var gadīties, ka mums drīz jārīkojas." |
Trauksmes
pamatrējiens. Suns ir uzbudināts, bet ne
nikns. To izraisa svešinieka parādīšanās
vai neparedzēts notikums. Uzstājīgāks par
iepriekšējo, pārtraukto rējienu. |
| Ilgstošs
rējiens (lēnāks un zemāks). |
"Uzbrucējs
(vai briesmas) ir ļoti tuvu."
"Sagatavojies aizstāvēties." |
Bažīgāka
trauksmes rējiena forma; suns sajūt nenovēršamas
briesmas. |
| Gara
atsevišķu rējienu virkne, pauze pēc katra
rējiena. |
"Esmu
vientuļš, man vajadzīga kompānija."
"Vai tur kāds ir?" |
Parasti
to izraisa izolācija no sabiedrības vai
ieslodzījums. |
| Viens
vai divi strauji rējieni (augsti vai vidēja
augstuma) klusā balsī. |
"Ei,
jūs tur!" "Es tevi redzu." |
Tipisks
sasveicināšanās vai atpazīšanas signāls
pēc pazīstamas personas ierašanās vai parādīšanās
redzeslokā. |
| Atsevišķs,
skaļš, ass un īss rējiens (zems līdz vidēja
augstuma). |
"Izbeidz!"
Ej prom!" |
Neapmierinātības
rējiens, kad suni iztraucē no miega, plēš
kažoku utt. |
| Atsevišķs
samērā skaļš, ass un īss rējiens
(augsts). |
"Kas
tas ir?" "Ko?" |
Pārsteiguma
un neizpratnes zīme. |
| Atsevišķs
rējiens (tā izmantojums ir tīšs), mazāk
ass un ne tik īss, salīdzinot ar iepriekšējo
(vidēja līdz vidēji augsta augstuma). Tas
var izklausīties samākslots. |
"Nāc
šurp!" |
Parasti
pārdomāts sazināšanās veids, kas cenšas
iegūt cilvēka atbildi, piemēram, durvju atvēršanu,
pabarošanu u.tml. |
| Stostīgs
rējiens (piemēram, er-vau!). |
"Paspēlēsimies!" |
Parasti,
šādi rejot, priekšķepas piespiestas zemei
un pakaļgals izstiepts gaisā kā aicinājums
parotaļāties. |
| Kāpjošs
rējiens. |
"Tas
ir jautri!" "Ejam!" |
Aizrautības
rējiens rotaļu laikā vai gaidot tās, piemēram,
kad saimnieks metīs bumbiņu. |
.
Vispārīga
rējienu nozīme:
Zemas
rejas izsaka dominanci vai draudus, augstas - nedrošību
vai bailes. Jo ātrāks rējienu temps, jo suns jūtas
uzbudinātāks un satrauktāks.
.
|
Ņurdieni |
|
Skaņas
signāls |
Nozīme
cilvēku valodā |
Apstākļi
un / vai emocijas |
| Klusi,
zemi (liekas, ka tie nāk no krūšukurvja). |
"Atpakaļ!"
"Uzmanies!" |
Dominējoša
suņa ņurdieni, kurš ir neapmierināts vai
pieprasa, lai citi ietu prom. |
| Ņurdiens-rējiens
(zems "grrr-vau!") |
"Esmu
satraukts, un, ja mani aiztiksiet, es cīnīšos!"
"Biedri, pulcējieties ap mani, lai aizstāvētos!" |
Zināmā
mērā mazāk dominējoša aizkaitinātības zīme
ar piebildi, ka derētu bara locekļu palīdzība. |
| Ņurdiens-rējiens
(augstāks). |
"Tu
mani biedē, bet es aizstāvēšos, ja tas būs
nepieciešams!" |
Satraukti
draudi, ko izsaka nepārliecināts suns, kas būs
agresīvs, ja to piespiedīs. |
| Nevienmērīgs
ņurdiens (augstums mainās - tas kāpj un krīt). |
"Esmu
izbijies!" "Ja nāksi klāt, es varu
cīnīties, bet varu arī bēgt." |
Izbijusies,
tajā pašā laikā agresīva skaņa, kas
raksturīga nedrošam sunim. |
.
Vispārīga
ņurdienu nozīme:
Zemi
ņurdieni nozīmē dominanci un draudus, augsti norāda
uz nedrošību vai bailēm.
Jo
biežāk mainās ņurdiena augstums un skaļums, jo
suns ir nepārliecinātāks.
.
|
Kaukšana
un gaudošana |
| Skaņas
signāls |
Nozīme
cilvēku valodā |
Apstākļi
un / vai emocijas |
| Kliedziens-kauciens
("kliedziens-kauciens -
kliedziens-kauciens", kauciens
pastiepts). |
"Esmu
vientuļš." "Vai tur kāds
ir?" |
To
izraisa izolācija no ģimenes vai citiem suņiem. |
| Kauciens
(parasti skanīgs un pastiepts). |
"Esmu
te!" "Tā ir mana teritorija!"
"Es dzirdu jūsu kaucienu." |
To
suņi izmanto, lai paziņotu par savu klātbūtni,
lai sazinātos lielākā attālumā un paziņotu,
ka teritorija pieder viņiem. Lai arī cilvēkam
tas izklausās skumji, suns jūtas samērā
apmierināts. |
| Rējiens-kauciens
(piemēram, vau-vau-kauciens). |
"Esmu
nobažījies un vientuļš." "Kāpēc
gan kāds neatnāk pie manis?" |
Žēlabaina
skaņa, kas raksturīga vientuļam, no pārējiem
šķirtam sunim, kas baidās, ka neviens viņa
kaucienam neatbildēs. |
| Iegaudošanās. |
"Seko
man!" "Visi kopā!" "Es
uzgāju pēdas, tāpēc turieties pie
manis!" |
Medību
sauciens, kad suns, saodis pēdas, dzenas pakaļ
medījumam un pārliecinās, vai bara locekļi
ir līdzās, lai palīdzētu. |
.
|
Smilksti,
īdēšana, kunksti un kliedzieni |
| Skaņas
signāls |
Nozīme
cilvēku valodā |
Apstākļi
un / vai emocijas |
| Smilksti,
kuri kļūst arvien augstāki (var izklausīties
tā, it kā tiem piejauktos arī vaukšķēšana. |
"Es
gribu..." "Man vajag..." |
Prasība
vai lūgums pēc kaut kā; skaļāki un biežāki
smilksti liecina par spēcīgajām emocijām,
kas slēpjas aiz šā lūguma. |
| Smilksti,
kas beigās kļūst zemāki vai vienkārši
noklust, skaņas augstumam nemainoties. |
"Nu
pasteidzies taču, ejam." |
Parasti
norāda aizrautību un cerības, piemēram,
gaidot, kad pasniegs ēdienu vai kad pametīs
bumbiņu. |
| Kunksti-vaidi
(piemēram, au-vau-ou-vou") vai kauciens-žāvas
(piemēram, elsojošs "ooooo-ā-ooooo"). |
"Esmu
aizgrābts, uz priekšu!" "Tas ir
lieliski!" |
Prieka
un aizrautības signāls, ka tūdaļ notiks
kas tāds, kas sunim patīk; katrs suns
izraudzīsies vienu no šīm skaņām. |
| Klusa
īdēšana. |
"Man
sāp." "Esmu patiešām
nobijies." |
Baiļpilna
pasīva / pakļāvīga skaņa, kas raksturīga
gan pieaugušiem suņiem, gan kucēniem. |
| Atsevišķs
vaukšķis (var izklausīties kā ļoti īss,
augsts rējiens). |
"Au!"
(Vai kāds īss lāsts.) |
Reakcija
uz pēkšņām, negaidītām sāpēm. |
| Vaukšķu
virkne. |
"Esmu
izbijies." "Man sāp!" "Es
jau eju prom!" "Es padodos!" |
Aktīva
atbilde uz baiļu sajūtu un sāpēm; parasti
suns to izmanto, bēgot no cīņas vai sāpīgas
sadursmes. |
| Kliedzieni
(var izklausīties kā bērna sāpju
kliedzieni kombinācijā ar stieptu vaukšķi). |
"Palīgā!
Palīgā!" "Es laikam mirstu!" |
Sāpju
un panikas zīme, ko izrāda suns, kas ir nobažījies
par savu dzīvību. |
| Elsas. |
"Esmu
gatavs!" "Kad mēs sāksim?"
"Tas ir neticami!" "Tas tik ir
sasprindzinājums!" "Vai viss kārtībā?" |
Ar
stresu, satraukumu saistītas vai saspringtas
gaidas izsakošas skaņas, ko var pavadīt
mitri pēdu nospiedumi uz grīdas. |
| Nopūtas. |
"Esmu
apmierināts un grasos te apmesties uz brīdi."
"Tagad es padošos un būšu nomākts." |
Vēl
kāda vienkārša emocionāla zīme, kas noslēdz
darbību. Ja darbība bijusi pūļu vērta, tā
signalizē apmierinājumu; pretējā gadījumā
tā norāda, ka sasprindzinājums galā. |
|
