Kāpēc suņi pieliec galvu
Hosento.
Katrs kaut reizi dzīvē
ir mēģinājis sarunāties ar suni. Lai gan cilvēku
valodā atbildi nevienam vēl īsti saņemt izdevies
nav, tas nenozīmē, ka viņi mūs nedzird. Bieži vien
viņu atbilde ir galvas noliekšana. Un, kā atklājuši
zinātnieki, tas nav bez iemesla.
Kā vēsta "Science Alert", atsaucoties uz neseno
pētījumu, galvas pieliekšana var ne tikai liecināt
par neticību un apjukumu, bet arī kalpot kā zīme par
koncentrēšanos un pastiprinātas uzmanības
pievēršanu.
Pētījumā zinātnieki lūkoja noskaidrot, kā 40 dažādu
šķirņu suņi spēj uztvert atšķirīgus rotaļlietu
vārdus, atcerēties tos, un tad pēc saimnieka dotās
komandas mantiņas atrast. Lielākā daļa četrkājaino
mīluļu konkrētās rotaļlietas nosaukumu nebija
spējīgi atcerēties, savukārt septiņi borderkolliji
uzrādīja pat ļoti labus rezultātus. Zinātnieki šos
dzīvniekus iekļāva "apdāvināto vārdu apguvēju"
grupā, konstatējot vienu iezīmi, kas visiem
borderkollijiem bija kopīga pēc komandas
izdzirdēšanas, salīdzinot ar citiem suņiem, viņi
daudz biežāk pielieca galvu uz vienu pusi.
Dati uzrādīja sekojošu ainu: septiņi apdāvinātie
vārdu apguvēji 43 procentos gadījumu pielieca galvu
uz vienu vai otru pusi, kamēr pārējie 33 suņi šo
kustību veica vien divos procentos gadījumu.
"Izskatās, ka starp nosauktās rotaļlietas veiksmīgu
atrašanu un galvas pieliekšanas biežumu pēc vārda
izdzirdēšanas ir saistība," sacījusi Šenija Drora,
viena no pētījuma līdzautorēm. "Šī iemesla dēļ mēs
ierosinām saikni starp galvas pieliekšanu un
atbilstošu un nozīmīgu stimulu apstrādi."
Pirmajos trijos eksperimentos, kas aprakstīti
pētījumā, zinātnieki lūguši 40 suņu saimniekiem
reizi mēnesī veikt testu. Katram bija uzdevums savam
sunim iemācīt divu rotaļlietu vārdus, bet pēc tam
lūgt atnest vienu no blakus istabas. Visu trīs
eksperimenta mēnešu laikā izmantotās rotaļlietas
nemainījās. Nākamajā fāzē iekļuva tikai septiņi
borderkolliji, no kuriem viens, pirms vēl etaps bija
sācies, nomira, vēsta "Science Alert".
Otrajā eksperimentā atlikušie seši suņi tika
novēroti vēl trīs mēnešus, taču nu jau rotaļlietu
skaits bija palielināts līdz 13 vienībām. Viens no
borderkollijiem Viskijs pareizo rotaļlietu
saimniekam atnesa 54 no 59 reizēm, savukārt
pjedestāla 2. un 3. vietas ieguvēji uzdevumu spēja
veiksmīgi izpildīt 90 procentos gadījumu. Pārējie
trīs suņi uzdevumu paveica robežās no 57 līdz 75
procentiem gadījumiem.
Trešajā eksperimenta daļā seši pētītie borderkolliji
uzrādīja prasmi nedēļas laikā iemācīties vēl 12 citu
rotaļlietu vārdus, un pēc tam tos atcerēties vēl
vismaz divus mēnešus. "Mēs labi zinām, ka suņi var
iemācīties vārdus, kas saistīti ar darbību,
piemēram, "sēdi" vai "guli". Taču tikai neliela daļa
spēj atcerēties objektu nosaukumus," tā Drora.
Vēstīts, ka tikai "apdāvinātie suņi" pēc verbālās
komandas izdzirdēšanas pielieca galvu uz vienu vai
otru pusi. Tas lika pētnieces komandai nonākt pie
secinājuma, ka borderkolliji šādā veidā cenšas
analizēt vārda nozīmi. Galvas pieliekšana varētu
norādīt uz suņu centieniem prātos "saskaņot"
rotaļlietas dzirdēto vārdu ar vizuālo izskatu, kas
noglabāts viņu atmiņā.
.
Uz kuru pusi galvu pieliec?
.
Gluži tāpat kā cilvēki, arī suņi ir labroči un
kreiļi, skaidrots portālā, tāpēc apdāvinātie suņi
visu trīs eksperimenta daļu laikā pieturējās pie
galvas pieliekšanas tikai uz vienu pusi. Tāpat
vēstīts, ka virzienu arī nemainīja fakts, ka
saimnieks katru reizi, skaļi nosaucot rotaļlietas
vārdu, atradās citā vietā. Ja suns jau sākumā lieca
galvu pa kreisi, viņš to nemainīja līdz pat
eksperimenta finiša līnijai, un šī paraduma
saglabāšana ir vēl viens pierādījums, ka galvas
noliekšana ir saistīta ar uzmanības pievēršanu
konkrētajam uzdevumam.
Lai gan pētījuma rezultāti balstās borderkolliju
uzvedības izpētē, pētnieki neuzskata, ka priekšmetu
nosaukumu iegaumēšanas un atcerēšanās talants un
prasme būtu specifiska tieši šai šķirnei. To
pētnieces Droras komanda pētījusi arī, piemēram,
vācu aitu suņu un pekiniešu vidū.
.
P.S. Nav zināms, vai
no sākornēji izvēlētajiem suņiem ir bijis arī kāds
kollijs.
|