|
Sveiki, draugi! Es piedzimu saulainā vasaras dienā
Lauvas horoskopa zīmē 22.08.2010 Dobeles pusē. Esmu dzimusi zemgaliete, jo turpmāk dzīvoju Jelgavā.
Mans vārds nesastāv no piecu vārdu savirknējuma, esmu vienkārši Elsa. Un tāda ir arī mana būtība esmu vienkārša, uzticama, izteikti sirsnīga, reizēm vieglprātīga, bet saimniecei raizes nesagādāju. Manu vārdu izvēlējās mana saimniece Ilze, jo atmiņā viņai bija palicis kāds aizraujošs rakstnieces Džojas Adamsones stāsts
"Dzimusi Brīvībai" par lauvu Elsu. Šo lauvu no mazotnes audzināja pati Džoja, lauva tik ļoti pieķērās saimniecei cilvēkam, ka arī pēc palaišanas brīvībā Elsa tomēr atgriezās pie sava uzticamākā cilvēkdrauga.
Paradoksāli, bet arī man ir ļoti ciešas attiecības ar manu cilvēkdraugu
Ilzi. Tas nekas, ka augumā esmu gana ražena, taču reizēm jūtos kā tāds mazs kaķēns, kas saimniecei pa klēpi vien dzīvo,
- ieritinos, apviju ap viņu ķepas meistarīgāk nekā cilvēks skauj cilvēku.
Mums ar saimnieci ir kopīgas tradīcijas ar gulētiešanu, ieaijāšanu miegā. Nezinu, vai suņiem tā pieklājas, bet es labprātāk guļu kopā ar savu
saimnieci cieši jo cieši, galvu liekot uz sava spilvena.
Darba dienās apzinos, ka saimniecei ir jādodas savās gaitās, tādēļ neļauju gulēt viņai pēc modinātāja signāla noskanēšanas.
Man patīk braukt ar mašīnu, traucēt dārza darbos, rušinos un izguļu zemenes, reizēm uznāk niķis traucēt saimniecei skatīties televizoru, lasīt, kad
man sagribas apmīļošanu! Bet tas taču viss tiek darīts, lai gūtu viņas uzmanību! Esmu luteklīte!
Bieži esmu iesākusi skatīties filmas par dzīvniekiem, acis nenovēršot, sekoju līdzi aizrautīgām un dēkainām filmām par suņiem.
Ja saimniece pārdzīvo sižeta dēļ, es viņu mierinu, ka tā jau ir tikai filma un viņai blakus esmu es!
Arī ēdienreizēs ēdam kopā, tā labāk garšo!
No mazām dienām esmu draiskojusies kopā ar suņu draugiem, augusi ar viņiem kopā draudzīgā gaisotnē. Arī bērni man ļoti patīk, varu pieskatīt tos ar vislielāko atbildības sajūtu pret veicamo darbu.
Esmu ļoti miermīlīgas dabas, nekad nevienu neesmu
abižojusi, arī kaķi man patīk, tikai nesaprotu, kāpēc viņi ir tik iedomīgi un raugās uz mani kā uz putnubiedēkli. Varbūt pie vainas ir mana inteliģence un vēlme strīdu situācijas ar citiem četrkājainajiem draugiem atrisināt miermīlīgā ceļā, kad kāda sabozusies suņu dāma uz ielas mēģina mani aizskart.
Liels nopelns ir arī suņu skolai un trenerei Innai, kas mazliet vājināja manu spītību, apmācot mani pie lietām un darbiem, kas agrāk šķita dīvaini (palikt uz vietas un gaidīt komandu no saimnieces nu kā es tā viņu aizlaidīšu kaut kur projām?!), bet tagad pat ar nepacietību gaidu treniņu atsākšanos, lai darītu šīs lietas. Ja agrāk saimniece mani veda uz treniņiem, tagad to daru es!
.
|
