..

.

Uz filmēšanos studijā gatavojas Keisija.

.
.
Aktieru atlase jeb kastings
.
Ar vārdu "kastings" mēs "Laimīgo kolliju zemē ®" saprotam pavisam ko citu, proti, mūsu izgudrotu aportēšanas spēli, taču kino pasaulē ar šo vārdu saprot aktieru atlasi konkrētam mērķim. Ja gribat nokļūt ar savu dzīvnieku uz
lielajiem ekrāniem, šis etaps ir neizbēgams. Esmu vairākas reizes vērojis dzīvnieku atlasi un mans šis "tirgus" nepatīk. Es lieliski zinu, ka dažādām lomām ir nepieciešami dažādi aktieri jeb dažādi tipāži. Piemēram, "Kolliju
kino ®" studijas āžiem katram ir sava loma. Olimps ir gudrais un sportiskais superāzis, kas visu spēj. Žigulītis ir nīgrais un slinkais āzis, bet Plampčs ir komiķis - viņš ir mazais un smieklīgais. Taču filmu kastingos
dzīvniekus bieži vien izvēlas režisors, kuram nav ne mazākās sajēgas ne par dzīvnieku uzvedību, ne izturēšanos svešā, neierastā vidē, ne arī izpratne par to, ka, pirms likt izpildīt specifiskus uzdevumus, dzīvniekam tas
vispirms jāiemāca. Līdz ar to dzīvnieku īpašniekiem bieži vien jāpiedzīvo nepelnīts sarūgtinājums, jo nav pienācīgi novērtēti un tiek aizsūtīti mājās.

Jāpiebilst, ka pat pirmais Lesijas lomas atveidotājs - leģendārais kollijs Pals - tika aktieru atlasē izbrāķēts. Suņa apskates laikā "eksperti" Rudam Vēdervoksam paziņoja: “Tavam sunim ir pārāk lielas acis, viņa baltā krāga nav pareizajā formā un galva arī ir pārāk liela. Un tas kropli baltais plankums sunim priekšā neizskatās pēc tāda, kas piedienētu laureātam. Viņš var būt lielisks, viņš var mācēt vairāk nekā 50 dažādus trikus, bet ar to nepietiek. Kurš gan varēs noticēt, ka slavenā Lesija izskatās tieši tāda?” 

Kad komisija bija aizbraukusi, Ruds iekšēji juta, ja viņš parādīs Palu darbībā, un redzot, ko suns prot, viņi savas domas varētu mainīt. Neskatoties ne uz ko, viņš paņēma Palu un izdomāja viņam speciālu diētu, katru dienu viņš kolliju rūpīgi trenēja, lai tas iegūtu pareizo formu. Regulārajos ikdienas treniņos Ruds sunim mācīja jaunus trikus. Viņš bija pārliecināts, ka suns ir spējīgs dabūt šo lomu, un tad, kad viņam likās, ka Pals ir pilnībā sagatavots, viņš to paņēma līdzi uz studiju, lai komisija varētu vēlreiz kolliju aplūkot. 

Šoreiz tā atzina, ka Pals izskatās daudz labāk, un daži kinokompānijas "MGM" pārstāvji pat nespēja noticēt, ka skatās uz to pašu suni, kuru redzēja iepriekš, taču joprojām viņš nebija gana labs, lai kļūtu par galvenās lomas atveidotāju. Jebkurā gadījumā viņi bija apmierināti ar Ruda paveikto, tādēļ pieņēma viņu par jaunās zvaigznes treneri. Pals, kurš tagad bija vairāk kā gadu vecs, arī tika pieņemts kā dažādu triku atveidotājs.
Bija pagājušas dažas filmēšanas nedēļas, kad Centrālkalifornijas upe Sendžoakvīna bija pārplūdusi, un tā filmētājiem bija lieliska iespēja uzņemt desmitiem metru filmas bez speciāliem efektiem un neiztērējot ne centa. Filmējot vienīgo krāsaino lentu, kas tajā dienā bija pieejama, radošā grupa kopā ar suņiem devās ziemeļu virzienā no filmēšanas vietas. Pagāja vairākas stundas, līdz viss atkal tika sakārtots. Kad kameras tika izvietotas, visi varēja noraudzīties uz uztrauktajiem suņiem, kas uzņemšanas laukumā kļuva slapji un to kažoki izskatījās briesmīgi. Filmas scenārists norādīja, kad Lesijai ir jālec mutuļojošajā ūdenī, jāpārpeld upei pāri un pēc tam pašai jāizlec laukā no ūdens. Taču suņu meitene neklausīja pat pēc atkārtotiem īpašnieka lūgumiem. Filmēšanas laukumā iestājās panika un tika sasaukta ārkārtas konference. Pēc vairākām karstām diskusijām starp režisoru un filmēšanas grupu Ruds Vēdervokss paziņoja, ka visi izmirkušie suņi izskatās pārāk briesmīgi un tos tagad filmēt nevar. Par laimi viņam bija līdz savs suns un Ruds uzstājīgi lūdza, lai šo epizodi ļauj izpildīt Palam. Neskatoties uz to, ka daži no filmēšanas grupas pret to iebilda, viņi sekoja Rudam. Apmēram pēc stundas, kad Ruds bija runājies ar savu suni, Pals ielēca palojošajā Sendžoakvīnā.

Kad Vēdervokss ar Palu devās uzņemšanas laukumā, filmēšanas grupa bija ļoti sanervozējusies. Neviens nebija gaidījis, ka suns brīnumainā kārtā paveiks visu iecerēto. Darba diena pagāja ļoti ātri, neskatoties uz to, ka visas ieceres netika izpildītas, jo tam vienkārši neatlika laika. Viss, ko viņiem vajadzēja, bija vienkārši brīnums. Scenārija autors nolasīja: "Lesija ielec ūdenī, pārpeld straumi un no ūdens iznāk nogurusi". Vēdervokss ilgi domāja, ko darīt, lai Pals, pārpeldot upi, no tās iznāk un nenopurinoties noguļas uz zemes (noguris suns, izejot no ūdens, nenopurinās). Tad viņš mēģināja, lai suns ļoti lēni pakustas un izskatās ļoti nomocījies, un tad paliek nekustīgi guļot. Filmas režisors Freds Vilkokss noskatījās, kā Pals ieleca ūdenī un neprotestēdams peldēja cauri virpuļojošajām krācēm. Tiklīdz viņš izrāpās no ūdens, pat nenopurinājis ūdeni, Pals apgūlās zemē un no pārciestajām mokām izskatījās gandrīz miris. Tādā pozā suns gulēja vairākas minūtes un gaidīja sava trenera nākamo komandu. Guļot pat viņa astes galiņš nekustējās. Kadrs tika uzņemts nevainojami, un tas tika izdarīts ar pirmo mēģinājumu. "Nofilmēts!" operators sauca, un visa filmēšanas grupa sāka skaļi applaudēt, taču Pals bez jebkādām kustībām turpināja gulēt tajā pašā pozā. Tikai tad, kad Ruds viņam uzsauca "Labs puika!", suns uzreiz piecēlās un nopurinājās. Pienākot pie Ruda, Vilkokss izpļāpājās: "Tas suns, kurš sākumā ieleca upē, varbūt bija Pals, bet no upes izrāpās Lesija. Tavs suns ir mana zvaigzne un mani neinteresē, ko citi par to saka!" Vilkokss runāja patiesību. Pirmais pieņemtais Lesijas lomas atveidotājs tika atlaists un tagad galvenās lomas atveidotājs bija Pals. Zvaigzne bija piedzimusi!

Visu stāstu par pirmo Lesijas lomas atveidotāju jūs varat izlasīt rakstā Palam - 75.

.

Kino aktiera sertifikāts un pienākumu reglamentēšana

.

Ņemot vērā, ka filmēšanas process ir ļoti dārgs (un ar katru gadu tas mākslīgi tiek sadārdzināts arvien vairāk!), pavisam nesen ir nodibināta starptautiska kino dzīvnieku akadēmija, kuras eksperti sertificē filmētiesgribošo cilvēku dzīvniekus, tiesa gan, tikai suņus. Aktiera kandidāts demonstrē dažādus trikus, to izpilde tiek novērtēta un aktierim par maksu izsniedz sertifikātu par dažāda līmeņa triku apgūšanu. Aģentūras, kas vervē dzīvniekus filmēšanai, tagad priekšroku dod tieši šādiem kino suņiem, lai velti nebūtu jātērē laiks un neapmācītais aktieris jāskolo filmēšanas gaitā, tādējādi ietaupot filmēšanai izmantojamo laiku (lasi - naudu). Vēl vairāk - Kino dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija (ir arī tāda!) no ASV pat pieprasa, lai filmēšanā tiktu izmantoti tikai socializēti, iepriekš apmācīti un sertificēti dzīvnieki. Tas, organizācijasprāt, samazina dzīvnieku stresu filmēšanas laukumā. Ir definēts, ka dzīvnieks aktieris ir tas, kas piedalās filmu un reklāmu uzņemšanā, dažādās fotosesijās, kā arī piedalās priekšnesumos publikas priekšā. Protams, ka pieredzējuši triku meistari mazāk uztrauksies, taču, vēlos uzsvērt, ka šī setifikācija ir par maksu un tas ir pieminētās kino dzīvnieku akadēmijas peļņas gūšanas veids, papildus dažādu klātienes un tiešaistes kursu organizēšanai, rekvizītu un suvenīru tirdzniecībai. Jo vairāk kino dzīvnieku - aktieru, jo labāk. Tas jau nekas, ka lielais vairums tā arī pie filmēšanas netiks... Akadēmija eksaminējamos un sertificēkamos suņus iedala sešos prasmju līmeņos no iesācēja līdz pat triku čempionam un lielmeistaram. Tikai pēdējo divu sertifikātu īpašnieks turpmāk varēs cerēt uz pašu galveno lomu kādā "suņu filmā".

Ir visai sīki aprakstīti tituli, prasības un noteikumi, kas to visu reglamentē, taču nevēlos ar to visu garlaikot un apgrūtināt lasītājus. Piebildīšu, ka Latvijā, kur "dzīvnieku" vai "suņu" filmas neviens neuzņem un nemaz netaisās to darīt, lai stātos kameras priekšā vai izietu uz skatuves, publikas aplausiesm skanot, šāds sertifikāts nav un nebūs nepieciešams.

.
"Raideris" jeb kādas prasības izvirzīt?
.
Filmēšana, neskaitāmas reizes uzņemot vajadzīgo skatu, līdz režisoru tas apmierina, un vēl jo vairāk - ilgā nīkšana un sava skata filmēšanas gaidīšana ir ļoti nogfurdinoša lieta. ASV, par provi, ir pat vesela organizācija, kura seko līdzi kino dzīvnieku ekspluatēšanai un dažādiem viņu tiesību pārkāpumiem filmēšanas laukumā. Ir sastādīti noteikumi, kuros strikti nosacīts, ko drīkst, un ko ne. Pārkāpuma gadījumā Holivudas advokātiem darbs ir nodrošināts. Noteikumos ir aprakstītas pat tarakānu tiesības! Visu jau, protams, var pārspīlēt, taču pastāv nerakstīts likums, kas paredz, ka dzīvnieku filmēšanas laukumā nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām. Taču tas nereti tiek pārkāpts, lai iedzītu jau tā iekavēto filmas uzņemšanas grafiku. Es vienmēr vēroju savu dzīvnieku izturēšanos un, ja saskatu kaut vismazākās pazīmes, ka viņam uzdotais uzdevums sāk apnikt, filmēšanu pārtraucu, jo uzspiežot darbību, tās izpildījums būs arvien sliktāks. Citu dienu nākas filmēt atkārtoti.
Ir divi varianti, kā parūpēies par savu dzīvnieku filmēšanas laukumā. Pirmais, jūs visu nepieciešamo sagādājat un ņemat līdzi pats, kā arī nekurnat par neparedzētām situācijām. Otrs - par filmēšanas ilgumu, atpūtas pauzēm, ēšanu utt. vienojaties iepriekš ar administratīvo grupu. Varat iesniegt arī "raideri", kurā aprakstīts, kas vajadzīgs, lai filmēšana sekmīgi norisinātos. Piemēram, kad mūsu āzis Žigulītis filmējās "Baltu ciltīs", viņam bija filmēšanas grupas sagādāti kāposti un burkāni. Jo "vērtīgāks aktieris", jo vairāk prasību varat izvirzīt.

Taču var gadīties arī tā, kā Krievijā, kad suņa īpašniecei, kurai dienām ilgi nācās nīkt uzņemšanas laukumā un gaidīt, kad beidzot tiks filmēts paredzētais skats ar viņas suni, kāds no administratīvās grupas var strupi paziņot: "Jūsu suns ir tikai rekvizīts, ar viņu neviens rēķināties te netaisās!"

Visbiežāk komunicēt ar filmas režisoru jums pat neizdosies, jo to, lai tā nekādā gadījumā nenotiktu, rūpīgi uzrauga tās aģentūras pārstāvji jeb starpnieki, kas jūs nolīga filmēšanai. Savādāk vēl var izrādīties, ka starpnieki ir lieki, un nauda aizies garām "administratoru" kabatām!

.

.

Lociņam ļoti patīk filmēties un fotografēties. Tiklīdz tiek ieslēgtas studijas gaismas vai arī rokās paņemta videokamera vai fotoaparāts, viņš tūdaļ ir klāt.

.

Svarīgs sīkums - temperatūra

.

Jāpievērš uzmanība apkārtējās vides temperatūrai filmēšanas laukumā. Mazā telpā, kurā atrodas vairāki cilvēki un aparatūra, sevišķi gaismas, sunim var kļūt karsti un viņš elsos. Dinamisku ainu filmēšanā tas varbūt netraucēs, bet statiskus kadrus tas var padarīt pavisam savādākus, nekā bija plānots iepriekš. Kino cilvēku grupa, kam nav bijis sakars ar dzīvnieku filmēšanu, pieredzes trūkuma dēļ par to nekad neiedomājas. Uzņemot kino studijā, no tā var izvairīties, regulējot temperatūru telpās, bet mēs laukos parasti filmējam savu seriālu visos gadalaikos un apstākļos, tādēļ karstā laikā no elsošanas izvairīties ir grūti. Ja iespējams, cenšos šādus kadrus neizmantot. Vēl gribu piebilst, ka suņi mēdz elsot arī tad, kad uztraucas, tāpat žāvāties un aplaizīties, tādēļ filmēšanas vietā ļoti svarīgi ir mierīgi un nemainīgi apstākļi.
.
Dublieri
.
Arī tik ievērojamiem un apdāvinātiem kino suņiem kā Lesijas lomas atveidotājiem bija un ir dublieri. Un tam nav ne kāda sakara ar to, ka galvenās lomas atveidotājs nespētu veikt savus pamatuzdevumus. Visbiežāk dublieri tiek izmatoti drošībai. Piemēram, galvenās lomas atveidotājs var vienkārši saslimt. Tad var uzņemt skatus, izmantojot dublierus. Lai gan Lesijas lomas atveidotāji un citi izcilie suņi - aktieri spēj izpildīt sarežģītus trikus paši, nereti drošības dēļ tos izpilda dublieri. Nevar riskēt ar galveno aktieri. Ja nu viņš gūst traumu? Tas var nopietni sarežģīt tālāko filmēšanu un pat apdraudēt filmas pabeigšanu. Vēl dublieri tiek izmantoti, ja jāfilmē skati, kuros jāizmanto savādākas rakstura īpašības, nekā galvenajam aktierim piemīt, piemēram, jākļūst agresīvam. Tad
"ļaunajiem skatiem" tiek izmantots vizuāls dublieris, bet ar pavisam citu raksturu un iemaņām. Agresīvo skatu dublieri parasti ir suņi, kas speciāli mācīti personu aizturēšanai vai sardzes dienestam. Ir zināmi gadījumi, kad vienu aktieri filmā attēlo pat seši suņi.

Vismaz reizi desmit sērijās Lesijai ir jācīnās ar kādu savu sugas pārstāvi. Visbiežāk tas bija vilks. Šie skati parasti bija ļoti patiesi un likās, ka suņi nudien cīnās. Dīvaini, ka Lesija ne reizes cīniņu laikā netika savainota.

Lai cīņas skati izskatītos īsti, Ruds Vēdervokss uz uzņemšanas laukumu atveda vācu aitu suni, ar kuru Lesija ļoti bieži spēlējās atpūtas brīžos. Reizēm Lesijai nedēļām neļāva satikties ar aitu suni, jo, kad abi kādu laiciņu ir neredzējušies, viņu satikšanās noritēja sirsnīgāk. Rudam bija jāizvēlas tāds suns, kura izskats no malas būtu diezgan nikns un draudīgs. Abiem suņiem pie purna tika piestiprināta speciāla gumija, lai cīņu skatos tiktu atsegti zobi un suņi izskatītos nikni. Šis gumijas tika nokrāsotas atbilstošā krāsā tā, ka no malas nemaz nevarēja nojaust to eksistenci.

Ruda asistents Sems Viljamsons turēja aitu suni, bet Ruds Lesiju. Kad suņiem tika dota speciāla komanda, tie priecājās, viens otru ieraugot. Viņi varēja priecīgi skraidīt un lēkāt pa zāli, velties, kūleņot, pieskarties viens otram. To visu filmēja kameras. Kad sižets bija nofilmēts, skaņu režisors to papildināja ar dažādām briesmīgām skaņām, kurās bija dzirdami rējieni, rūcieni, smilkstēšana, gaudošana un suņu rejas. TV ekrānos viss izskatījās pēc īstas cīņas, taču, ja skatītājs izslēgtu skaņu, viņi redzētu divu laimīgu suņu satikšanos un kopīgu spēlēšanos.

Kollijs Leds bieži tika izmantots kā Lesijas dublieris.

Tie bija gan dažādi skati no ainām dubļos vai arī tie, kuros Lesijai bija jāpeld. Palam bija jāpiedalās katrā sērijā un jābūt gandrīz katrā kadrā, tādēļ filmēšanas komanda bieži bija spiesta gaidīt, kamēr Lesijas slapjais kažoks būs izžuvis, un suns būs gatavs nākamo kadru filmēšanai. Tādejādi Leda izmantošana filmēšanai ļāva komandai stingri iekļauties paredzētajos filmēšanas termiņos.