Aitu ganīšana  

 

.

 

Melnīte ar savu klanu.

 

 

Gurdināšana

.

Ar „gurdināšanu” apzīmē ganāmpulka pārvietošanu, ganam kustoties no vienas, bet sunim no otras bara puses, noturot aitas cieši blakus saimniekam. Sākumā to var mēģināt darīt nelielā apaļā vai ovālā aplokā. 
Lai uzsāktu gurdināšanu, pavēliet sunim nogulties un palikt vienā ganāmpulka pusē, bet pats novietojieties pretējā bara pusē, ar seju pret suni. Tad sāciet atkāpties, paturot suni redzeslokā. Kad būsiet diezgan atkāpies (attālums atkarīgs no suņa un aitu rakstura), dodiet sunim komandu "Iekšā!” (saviem kollijiem šo komandu aizstāju ar "Gani!"). Ir ļoti svarīgi, lai šajā brīdī jūsu balss būtu ļoti mierīga un klusa, lai lieki neuzbudinātu suni. Jūs varat nosaukt suņa vārdu un tad teikt „Iekšā!” tik iedvesmojošā tonī, lai suns pieceltos un nāktu. Jānodrošina, lai šie vienkārši pateiktie, nevis izkliegti vārdi „Iekšā!” tiktu uztverti kā komanda. „Iekšā!” nozīmē sunim sākt virzīties pa taisno tieši virsū aitām, necenšoties tās apiet, lai nostātos pozīcijā „purns pret purnu” un neuzsākot riņķošanu ap ganāmpulku. Ja suns cenšas nostāties pret aitu purniem, pietuvojaties sunim un piesitot ar nūju pret zemi, dodot komandu „Prom!”.
Atkāpties atpakaļgaitā ir pagrūti, bet ir ļoti svarīgi, lai suns būtu visu laiku redzams un jūs varētu reaģēt uz tā uzvedību, iedrošinot vai apturot suņa rīcību. Jābūt uzmanīgam atkāpjoties, daudzi gani mēdz paklupt un izbaudīt ganāmpulka tuvošanos, guļot uz zemes. Kad suns kļūs pieredzējis un spēs pats noturēt vajadzīgo attālumu no aitām, jūs varēsiet iet normālā gaitā.
Sākumā gurdināšanu jūs veiksiet, ejot lielos apļus un bieži mainot kustības virzienu. To var darīt, staigājot ap aploku vai pa lielu lauku. Ja suns, izpildot komandu „Iekšā!”, virzās pārāk ātri un aitas sāk apiet jūs, apturiet suni, nodrošiniet pareizu attālumu vai mainiet kustības virzienu un sāciet visu no jauna. Tas radinās suni salāgot līdzsvaru ar jums. 
Kad būsiet panācis, ka suns labi veic gurdināšanu, ejot lielos un mazos apļus, pamēģiniet veikt „astotniekus” dažādos virzienos. Astotnieka šaurākajā punktā sāciet veikt īsus, taisnus pagriezienus. Suns būs spiests griezties līdzi, tādejādi pierodot pie taisniem, asiem pagriezieniem. Atcerieties, ka nūja ir apmācības līdzeklis un tā jātur tā, lai nodrošinātu pareizu suņa izvietojumu aiz aitām.
Laiku pa laikam pārtrauciet gurdināšanu, ļaujot sunim apskriet ap ganāmpulku, ja vien suns necenšas apskriet apkārt arī jums. Dažiem suņiem ātri apnīk gurdināšana, it īpaši apmācību sākumā. Garlaikošanās var radīt sunim domu pietuvoties aitām no aizmugures un "jautrības vārdā" mazliet padzenāt tās. Ja suns ir apveltīts ar dabiskām spējām, tas spēs pats savākt aitas grupā, bet centīgs vai pret spiedienu jūtīgs suns var sākt kost un dzenāties pakaļ atsevišķām aitām, atšķeļot tās no ganāmpulka.
Ja tas notiek, stingri novirziet suni no aitām ar komandu „Prom!”. Var mēģināt noguldīt suni, bet šādā situācijā tas, iespējams, nereaģēs uz komandām pareizi. Lietojiet nūju, sitot to pret zemu, lai padzītu suni no aitas - tā, lai aita būtu spiesta tuvoties jums un pārējam ganāmpulkam. Ja suns ir veiksmīgi padzīts un aita ir atgriezusies, uzslavējiet suni. Lai arī suns pats ir radījis problēmu, viņš to ir labojis, atgriežot aitu atpakaļ ganāmpulkā.
Katru suņa centienu ielauzties bara vidu ir jāapslāpē nekavējoties un jācenšas nepieļaut šādas darbības atkārtošanos. Parasti tas notiek tad, ja jūs nepietiekami nodarbināt suni ar kustību un pagriezieniem. 
Gurdināšanas apmācību jāuzsāk pagrieziena kustībā. Kustības apļa izmērs pakāpeniski tiek palielināts un papildināts ar „astotnieka” un „zigzaga” manevriem tā, lai gurdināšana notiktu ilgākus laika periodus un ar asākiem pagriezieniem, kā arī ejot taisnus ceļa posmus. Ar laiku jūs varēsiet noiet arvien garākus attālumus, ejot gar taisno līniju gar aploka žogu vai laukā.
Ja jūs esat pārliecinājies, ka suns labi strādā no attāluma, un jūs spējat kontrolēt gan suni, gan aitas, ir pienācis laiks iziet lielākos plašumos. Laiks un gurdināšanas nodarbību skaits, kas ir jāpavada aplokā vai ap to, ir atkarīgs gan no suņa, gan no saimnieka. Jo ātrāk jūs iziesiet uz lielo lauku, jo labāk. Jūs spēsiet iemācīt sunim vairāk, ja nodarbību telpa nebūs blīvi piebāzta ar aitām
.

Iespējamās problēmas, uzsākot gurdināšanas nodarbības
.
1. Suns „nākot iekšā” neapstājas vai apstājas pārāk tuvu aitām. Suni jau no pašiem pirmsākumiem ir jāmāca turēties attālumā no aitām! Tikko kā suns ir pienācis pārāk tuvu, aizšķērsojiet viņam ceļu pie aitām un, uzsitot ar nūju pie zemes, padzeniet suni ar komandu „Prom!”. To nevarēs panākt, ja jūs atradīsieties otrā galā aiz aitām. Sunim ir jāiemāca komandas „Prom!” un "Atpakaļ!" Pie šādām komandām sunim jādodas tieši prom vai jāattālinās, pagriežoties par 90 grādiem pret ganāmpulku. Suns var sākt arī nedaudz „dusmoties”, jo instinkts liek viņam darīt tieši pretējo. Tajā pat laikā viņš var būt ļoti jutīgs pret šādu bārienu. Tas rada lielu izaicinājumu, ar ko būs jātiek galā. Jums būs jāiemāca sunim rīkoties pareizi, bet jāizdara to tā, lai neciestu suņa pašapziņa, saglabātos motivācija un darba prieks. Jums nāksies bieži, konsekventi un stingri skaidrot sunim, ko tieši jūs no viņa gribat panākt. Tāpat jums jāprot "atmaigt" un darīt visu, lai apmācības process atkal kļūtu par jautru un sunim patīkamu nodarbi. Tad jums būs jākļūst stingram un prasīgam atkal, un tad atkal jāatmaigst, tādejādi suns mācīsies paklausīt jūsu komandām, bet tajā pat laikā sapratīs, ka korekcija nebūt nav pasaules gals. Daudzi suņi var noslēgties, ja jūs rīkosieties pārāk bargi un pārsteidzīgi. Tajā pat laikā, ja jums pietrūks stingrības, suns ņems virsroku pār jums un rīkosies pēc sava prāta. Ja jūs laikus apturēsiet suni, tad redzēsiet, kā tas sāk saprast komforta zonas robežas un sāk apstāties bez īpašām komandām. Ja suns to darīs, tas nozīmēs, ka tas ir izpratis komforta zonas nozīmi un jūs esat sasniedzis savu mērķi.
2. Svaidīšanās turpu šurpu. Tā izpaužas kā suņa dīvaina skraidīšana no vienas malas uz otru gurdināšanas laikā. Tas var būt saistīts ar to, ka aitu skaits ganāmpulkā pārsniedz 15 un tad sunim ir jāpārvietojas, lai „pielocītu stūrus”. Bet, ja jūs strādājāt ar mazāku ganāmpulku, kurā ir no 5 līdz 10 aitām, sunim ir jāveic gurdināšana, ejot taisnā virzienā. Tikai ar lielu aitu skaitu var attaisnot suņa skraidīšanu no flanga uz flangu. Arī tad, ja suns strādā ar aitām no tuva attāluma, tam ir jāskraida gar ganāmpulku, lai gūtu pilnu bildi par to, kas notiek grupā. Līdzīgi, ja jūs stāvētu ļoti tuvu pie gleznas izstādē - jums būtu jāstaigā gar to, lai iegūtu pilnu priekšstatu par to, kas tajā attēlots. Ja jūs būtu nedaudz atkāpies, jūs redzētu pilnu bildi no viena skata punkta. Dažreiz suņi „svaidās” instinktīvi. Talantīgs suns vai suns ar hipnotisku skatienu bieži pārvietojas gar aitām, jo ir īpaši jutīgi pret izrādītu spiedienu. Šādā situācijā tā būs jūsu izvēle - vai padzīt suni tālāk no aitām. Iespējams, var palīdzēt darbošanās pie aploka žoga, kur jums būs jāuzrauga viens flangs, bet otru, problemātisko pusi, „piesegs” žogs. Lai noturētu suni komforta zonā, lietojiet komandu "Lēnāk!" . Tā vietā, lai dotu komandu „Iekšā!”, vienkārši pasauciet suni vārdā. Visticamāk, ka tas neizraisīs sunim vēlēšanos sākt skriet ap ganāmpulku vai strauji tam tuvoties. Var apguldīt suni, kamēr jūs padzenat aitas tālāk, taču vienmēr nedrīkst paļauties uz suņa noguldīšanu, sunim jāiemācās pašam turēties komforta zonas robežās. Ja suns pārkāpj šo robežu, sakiet viņam stingrā tonī „Prom!”. Tas var mudināt suni pašu sekot līdzi situācijai un turēties pareizā attālumā. Ja suns to iemācīsies, jūsu darbs kļūs daudz vieglāks! Ja jūs nepārtraukti sakāt sunim, ko un kā darīt, jūs veidojat „nospied pogu” tipa suni, kurš neprot domāt patstāvīgi un spēj darboties tikai šim mirklim „no un līdz”.
3. Suns cenšas „vadīt” aitas vai apskrien ap saimnieku. Suņi, kas ir pārāk jutīgi pret spiedienu, kā arī centīgi suņi un talantīgi suņi, kuriem ir spēcīgi, dabas doti instinkti un spējas, kā arī suņi ar „dzenāšanas” instinktu var būt apveltīti ar noslieci strādāt uz aitu ganāmpulka barvežiem, nevis saimniekam. Tas izpaužas jau pirmajos treniņos. Un ar šādu problēmu ir jāsāk cīnīties tikko, kā tā ir identificēta. Tāpat kā citas problēmas, arī šī ir atrisināma ātrāk un vieglāk, ja pie tās risināšanas ķeras nekavējoties. Problēmas rada ieradumus. Laba apmācība rada labus ieradumus! Piemēram, jūs veicat gurdināšanu, atkāpjaties, paturot redzeslokā aitas un suni, bet suns metas ap jums un aitām pulksteņrādītāja virzienā gar jūsu labo sānu. Pakāpieties pa labi un aizšķērsojiet sunim ceļu. Piesitiet ar nūju pret zemi un komandējiet „Prom!” vai „Atpakaļ!”. Aizšķērsot sunim ceļu būs efektīvāks paņēmiens nekā vienkārši vicināt nūju, jo, aizšķērsojot ceļu, jūs izjaucat līdzsvaru. Pie tam jūs tagad esat labā pozīcijā, lai uzsāktu kustību pret pulksteņrādītāja virzienu. Kad suns atgriezīsies savā vietā aiz aitām, uzslavējiet to! Ja suns, neatrazdams ceļu, gar jūsu labo sānu cenšas apskriet jūs no otras puses, paņemiet nūju kreisajā rokā un patrieciet suni atpakaļ. Tad sakiet „Lēnāk!”. Ja jūs konsekventi lietosiet šo paņēmienu, suns ar laiku sapratīs, ka viņam ir jāpaliek aiz aitām
4. Suns atsakās gulties. Neļaujiet komandai „Gulēt!” kļūt par diskusiju objektu – sunim jāreaģē ātri, bet bez aizvainojuma. Ja jums ir suns, kas ir jutīgs pret spiedienu, kurš grib pārtrumpot jūs un nepakļauties noguldīšanai, jums ir jāizmanto viss paņēmienu arsenāls, lai panāktu no suņa bezierunu pakļaušanos. Var izmantot aploka žogu, jo novietojot suni starp žogu un aitām, suns šādā situācijā visticamāk piekritīs apgulties. Ja jums ir darīšana ar nesteidzīgu suni, kurš labprāt metas guļus pat bez komandas, jums būs jācenšas turēt viņu kājās un ļoti reti lietot komandu „Gulēt!”. Ja jums ir centīgs suns, jūs varat būt vairāk prasīgs pret to. Atcerieties, ka noguldīt suni var tikai tad, kad ir sasniegts līdzsvars. Bet neļaujiet sunim trenkāt sevi pa visu laukumu.
5. Suns nenāk „Iekšā!”. Labs pamatlikums, mācot suni nākt „Iekšā!” ir nesteigties un izmantot gadījumus, kad jūs pastaigājaties ar suni gar aitām. Suni jāņem garā, brīvā pavadā, nenospriegojot to. Nospriegota pavada māca sunim tikai to, ka tā nav pārraujama. Ejot gar aitām, sakiet sunim „Gulēt!”. Dodiet komandu sunim „Iekšā!” un pats dodieties aitu virzienā, ja nepieciešams, nedaudz pavelkot pavadu, ja suns neceļas. Kucēni parasti, tik tikko piecēlušies kājās, vēlas mesties iekšā aitu barā. Esiet uzmanīgs un gatavs! Ja suns šādi rīkojas, noguldiet to. Atkārtoti noguldītam sunim sakiet „Iekšā! Lēnāk”. Ar šādu nodarbību nevajadzētu pārāk aizrauties, dariet to ne biežāk kā 3-5 reizes vienā piegājienā. Tas palīdzēs sunim ātrāk saprast komandas „Iekšā!” nozīmi. Daži suņi var atteikties celties kājās un doties „Iekšā!”. Jā tā notiek, sauciet suni vārdā un piesauciet pie sevis. Ja suns pieceļas, uzslavējiet to „Labs suns! Lēnāk!”. Kad suns ir iemācījies doties „Iekšā!”, tas var veikt komandas izpildi ātrāk, nekā jūs to vēlaties. Komanda „Iekšā!” asociējas ar ātru darbību, tādēļ izmantojiet citus vārdus. Nelietojiet komandu „Iekšā!”, lietojiet „Šurp!, Pie manis!”, suņa vārdu vai jebko, kas piecels to kājās. Suns svārstīsies, jo nesapratīs, ko jūs no viņa gribat panākt. Ātri pasakiet „Lēnāk!” un suns sāks saprast, ka lēna kustība ir tas, ko komanda "Lēnāk!" nozīmē. Kad suns pienāks tuvāk, noguldiet to, bet, ja tas neguļas, sakiet vienkārši „Lēnāk!”. Vēlāk jūs varēsiet atsāk „Iekšā!” komandas lietošanu, bet ar komandas „Lēnāk!” lietošanu palēnināt suņa kustību. Šāds paņēmiens neļaus veidoties suņa paradumam mesties „Iekšā!” pārāk ātri.

..

Sagatavoja Mārtiņš Vērdiņš

 


  


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0