Infekciju slimību draudiem samazinoties, obligātā visu izstāžu dalībnieku pārbaude pirms izstādes apmeklēšanas tika atcelta. Pieaugošais brīvā laika apjoms un mobilitāte veicināja mazo audzētavu īpašniekus ar ierobežotiem līdzekļiem arī piedalīties visu līmeņu izstādēs, līdz ar to dalībnieku skaits arvien palielinājās.

Tā kā Krafta izstādēs pieteikumu skaits pārsniedza pieejamo vietu skaitu, Kennelklubs ieviesa

CH Danvis Damascus, saņemot BIS Trophy balvu

kvalifikācijas kritērijus, ierobežojot dalību tiem suņiem, kas iepriekšējos gados piedalījušies Čempionāta izstādēs.

PAR (progresīvā radzenes atrofija) un CEA (kolliju acu anomālija) tika atklātas britu kollijiem, pirmā slimība kalpoja par iemeslu daudzu vadošo audzētavu likvidēšanai, kamēr otrās slimības ietekme vispārīgi netika novērtēta.

Ne-sporta grupa ar 32 šķirnēm tika uzskatīta par pārāk lielu, tādēļ tā tika sadalīta Darba un Lietderības grupās, kollijus pieskaitot Darba grupai.

Lai arī nekad neguvis panākumus izstāžu ringā, Dazzler of Dunsinane dominēja garspalvaino kolliju cilts līnijās, sākot no viņa pirmā metiena nākšanas pasaulē; mūsdienās britu un vairuma Eiropas kolliju izcelsmi var izsekot līdz šim ietekmīgajam ciltstēvam, vadoties pēc tiešās vīriešu dzimuma pēcnācēju līnijas.

Danvis Damascus kļuva par pirmo garspalvaino kolliju pēckara vēsturē, kas saņēma „Best In Show” titulu visu šķirņu čempionāta izstādē; viņam tūliņ sekoja arī Glenmist Golden Legacy ar līdzīgiem panākumiem. Galu galā Pattingham Pacemaker kļuva par pirmo garspalvaino kolliju, kas izcīnīja balvu lielajā ne-sporta šķirņu grupā Krafta pēckara izstāžu vēsturē.