Sabuļkrāsas
kollija fenotipi
Amerikas
Kennelklubs sabuļkrāsas kolliju apraksta kā lielākoties
sabuļkrāsas (dzeltenbrūna krāsa dažādos toņos no gaiši
zeltaina līdz tumša sarkankoka krāsai) ar baltām pazīmēm,
parasti uz krūtīm, kakla, kājām, ķepām un astes galiņa.
Uz pieres vai pakauša vai abiem var būt balta blese.
Anglijas Kennelklubs apraksta sabuļkrāsas kolliju kā jebkura
toņa no gaiši zeltaina līdz bagātīga sarkankoka krāsai
vai tonētai sabuļkrāsai. Gaiša salmu vai krēmkrāsa nav vēlama.
Variācijas
sabuļkrāsas kolliju krāsojumā var būt dažādas: no gaišas
salmu krāsas līdz rudas lapsas vai tumša sarkankoka
krāsai. Dzīvnieki, kas ir t.s. tīri sabuļkrāsas(ayay)
un nav trīskrāsu gēna nēsātāji (at),
bieži vien ir gaišā sabuļkrāsā vai ar sarkanīgu nokrāsu,
parasti tiem nav tumšās sejas maskas. Tomēr ir grūti
tikai pēc krāsas vien noteikt t.s. tīri sabuļkrāsas
kollijus (ayay).
Tīri sabuļkrāsas kollijiem abiem vecākiem jābūt
sabuļkrāsa vai sabuļ-marmorkrāsas,
un to pēcnācējiem jābūt tikai sabuļkrāsā. Trīskrāsu
faktoru nesošie sabuļkrāsas kolliji (ayat)
parasti ir tumšākā kāsā nekā tīri sabuļkrāsas
kolliji. Trīskrāsu faktoru nesošs sabuļkrāsas kollijs bieži
vien ir tumši tonētā sabuļkrāsā vai tumša sarkankoka krāsā,
un parasti tam ir tumša sejas maska.
Sabuļkrāsas
kollija genotipi
Šis
kollijs parasti ir skaidrā, gaišā sabuļkrāsā vai oranži-sarkanīgā
krāsā, bieži vien bez sejas maskas. Tā
kā dzīvnieks nes tikai katra lokusa ayay
gēnus, tas spēj radīt tikai sabuļkrāsas pēcnācējus un
tādējādi tiek dēvēts par tīru sabuļkrāsas devēju.
Tas nenozīmē, ka citi sabuļkrāsas genotipi nav tīri,
bet norāda tikai uz to, ka šis dzīvnieks nav trīskrāsu
faktora (at)
nesējs un tādējādi nespēj radīt trīskrāsu vai zilā
marmora krāsas kucēnus. Acīmredzami šādu genotipu var iegūt
tikai, krustojot divus sabuļkrāsas, divus sabuļ-marmora
krāsas vai vienu sabuļkrāsas un vienu sabuļ-marmora krāsas
vecākus.
Šie
kolliji parasti ir tumšas, vai sarkankoka, vai tonētas
sabuļkrāsas ar sejas masku. Šis dzīvnieks
ir trīskrāsu faktora ietekmēts, jo nes sevī at
gēnu vienā no tā lokusiem. Šādu dzīvnieku var
iegūt vai nu, krustojot sabuļkrāsas ar sabuļkrāsas vecākus,
sabuļkrāsas ar trīskrāsu, vai sabuļkrāsas ar marmora krāsas
vecākus, un tas sabuļkrāsas kolliju vidū ir visbiežāk
sastopamais genotips.
Šis
genotips atspoguļo 90-99 % no visiem baltajiem kollijiem,
kuru galvas ir sabuļkrāsā. Tāpat šim dzīvniekam uz ķermeņa
var būt viens vai vairāki sabuļkrāsas plankumi.
|