Ģenētika  

» Šķirnes standarts » Fotogalerijas » Šķirnes vēsture »  Latvijas kolliju vēsture » Ģenētika

» Apmatojuma krāsu iedzimtības grafiks


 

0

 Sabuļkrāsas kollija fenotipi un genotipi

Teksts © Kolliju portāls. Izmantošana bez rakstiskas atļaujas kategoriski aizliegta un aizsargāta ar likumu par autortiesībām un blakustiesībām.

0

Sabuļkrāsas kollija fenotipi

 

Amerikas Kennelklubs sabuļkrāsas kolliju apraksta kā „lielākoties sabuļkrāsas (dzeltenbrūna krāsa dažādos toņos no gaiši zeltaina līdz tumša sarkankoka krāsai) ar baltām pazīmēm, parasti uz krūtīm, kakla, kājām, ķepām un astes galiņa. Uz pieres vai pakauša vai abiem var būt balta blese”. Anglijas Kennelklubs apraksta sabuļkrāsas kolliju kā „jebkura toņa no gaiši zeltaina līdz bagātīga sarkankoka krāsai vai tonētai sabuļkrāsai. Gaiša salmu vai krēmkrāsa nav vēlama”.

Variācijas sabuļkrāsas kolliju krāsojumā var būt dažādas: no gaišas salmu krāsas līdz „rudas lapsas” vai tumša sarkankoka krāsai. Dzīvnieki, kas ir t.s. „tīri sabuļkrāsas”(ayay) un nav trīskrāsu gēna nēsātāji (at), bieži vien ir gaišā sabuļkrāsā vai ar sarkanīgu nokrāsu, parasti tiem nav tumšās sejas „maskas”. Tomēr ir grūti tikai pēc krāsas vien noteikt t.s. „tīri sabuļkrāsas” kollijus (ayay). „Tīri sabuļkrāsas” kollijiem abiem vecākiem jābūt sabuļkrāsa vai sabuļ-marmorkrāsas,  un to pēcnācējiem jābūt tikai sabuļkrāsā. Trīskrāsu faktoru nesošie sabuļkrāsas kolliji (ayat) parasti ir tumšākā kāsā nekā „tīri sabuļkrāsas” kolliji. Trīskrāsu faktoru nesošs sabuļkrāsas kollijs bieži vien ir tumši tonētā sabuļkrāsā vai tumša sarkankoka krāsā, un parasti tam ir tumša sejas maska.

 

Sabuļkrāsas kollija genotipi

 

 

 

Šis kollijs parasti ir skaidrā, gaišā sabuļkrāsā vai oranži-sarkanīgā krāsā, bieži vien bez sejas „maskas”. Tā kā dzīvnieks nes tikai katra lokusa ayay gēnus, tas spēj radīt tikai sabuļkrāsas pēcnācējus un tādējādi tiek dēvēts par „tīru sabuļkrāsas” devēju. Tas nenozīmē, ka citi sabuļkrāsas genotipi nav „tīri”, bet norāda tikai uz to, ka šis dzīvnieks nav trīskrāsu faktora (at) nesējs un tādējādi nespēj radīt trīskrāsu vai zilā marmora krāsas kucēnus. Acīmredzami šādu genotipu var iegūt  tikai, krustojot divus sabuļkrāsas, divus sabuļ-marmora krāsas vai vienu sabuļkrāsas un vienu sabuļ-marmora krāsas vecākus.

Šie kolliji parasti ir tumšas, vai sarkankoka, vai „tonētas” sabuļkrāsas ar sejas „masku”. Šis dzīvnieks ir trīskrāsu faktora ietekmēts, jo nes sevī at gēnu vienā no tā lokusiem. Šādu dzīvnieku var iegūt vai nu, krustojot sabuļkrāsas ar sabuļkrāsas vecākus, sabuļkrāsas ar trīskrāsu, vai sabuļkrāsas ar marmora krāsas vecākus, un tas sabuļkrāsas kolliju vidū ir visbiežāk sastopamais genotips.

 

Šis genotips atspoguļo 90-99 % no visiem baltajiem kollijiem, kuru galvas ir sabuļkrāsā. Tāpat šim dzīvniekam uz ķermeņa var būt viens vai vairāki sabuļkrāsas plankumi.

 

 

0

  » Šķirnes standarts » Fotogalerijas » Šķirnes vēsture »  Latvijas kolliju vēsture » Ģenētika

» Apmatojuma krāsu iedzimtības grafiks


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0