Viena
no krāsu variācijām, kas audzētājiem rada lielākās grūtības,
ir pelēkais kollijs. Ir vairāki pelēkā kollija
tipi, un katrs no tiem ir ģenētiski atšķirīgs. Ir būtiski
spēt atpazīt atšķirības starp šiem pelēkajiem
kollijiem.
Dominējošie
pelēkā kollija fenotipi
Dominējošā
pelēkā gēna izpausme vislabāk novērojama trīskrāsu
kollijiem, taču tā var izpausties jebkurā krāsu variācijā.
Trīskrāsu kollijiem šie īpatņi tikko pēc dzimšanas
izskatās nedaudz dūmakaini, un krāsa turpina izplūst, līdz
aptuveni 2 mēnešu vecumā dzīvnieks kļūst ļoti blāvi
pelēks. Četru līdz sešu mēnešu vecumā kažoks sāk kļūt
tumšāks un pieaugušam dzīvniekam kažoks ir normālā trīskrāsu
variantā, ieskaitot tumši melno krāsu. Šie dominējošie
pelēkie kucēni dažkārt tiek dēvēti par pūderslotiņām,
un tie nekādā veidā nav saistīti ar suņu cikliskās asins
slimības gēnu. Neskaitot pārejoši krāsas izplūšanu, visādi
citādi tie ir pilnīgi normāli dzīvnieki. Tos var viegli atšķirt
no suņu ciklisko asins slimības gēnu nēsājošiem kucēniem
divos veidos: (1) dominējošam pelēkam kucēnam ir melns
deguns un rūsgani punkti visu laiku, un (2) dominējošā pelēkā
kucēna galva parasti paliek tumši melna, sākot no dzimšanas
brīža visa dzīvnieka mūža garumā, pat ja ķermeņa
apmatojuma krāsa ir kļuvusi pelēka. Sabuļkrāsas kollijam
dominējošais pelēkais gēns izpaužas, radot sabuļkrāsas
kucēnu, kas ir dubļaini rūsgans pēc krāsas līdz aptuveni
viena gada vecuma sasniegšanai, kad iegūst normālu
apmatojumu, kāds sagaidāms saskaņā ar tā sabuļkrāsas
genotipu.
Dominējošais
pelēkais gēns ir pētīts dažādās variācijās kontrolētos
apstākļos, un ir pierādīts kā patiesi dominējošs gēns.
Dominējošais
pelēkais kollijs rodas, krustojot vismaz vienu vecāku ar G gēnu,
kas nosaka progresīvo pelēkās krāsas iegūšanu kopš dzimšanas.
Šie suņi ir veselīgi īpatņi un G gēns netiek saistīts
ne ar vienu slimību. Šiem dzīvniekiem ir normāla dzirde un
redze, un tie nebūtu jājauc kļūdaini ar suņiem, kas ir
homozigoti attiecībā pret no suņu ciklisko asins slimību.
Recesīvie
pelēkā
kollija fenotipi
Recesīvais
pelēkais gēns ir krāsas izplūdinošs gēns (d),
kas var izpausties jebkurā krāsu variācijā, radot krāsas,
kas pazīstamas ar nosaukumu Maltas pelēkais un sudrabotais,
pārstāvot homozigoto formu (dd).
Maltas pelēkā krāsa variējas no parastas, neizteiksmīgi
pelēkas līdz tumšai, sūnaini pelēkai krāsai un rodas
labi iedibinātu gēnu pāru mijiedarbības rezultātā.
Homozigotajā formā (dd) šie gēni izsauc krāsas izplūšanu,
mazinot dziļo melno krāsu, kas novērojama trīskrāsu
fenotipā līdz parastai, neizteiksmīgas kvalitātes
apmatojuma krāsai. Sabuļkrāsas kollijiem blāvais krāsojums
tāpat kā pelēcīgais tonis rodas, ja izplūdināta ir
bijusi sarkankoka krāsa. Sudrabotajā variantā tikai
pati mata virspuse ir izplūdināta. Pigments mata pamatnē
paliek intensīvāk izteikts. Pastāv dažādas gēna
izpausmes pakāpes, taču kopējais izskats veidojas kā
sudrabotam apmatojumam, kas virspusē šķiet spīdīgs. Mata
pamatnē esošais pigments var tikt novērots, ja matus atglauž
pret spalvas augšanas virzienu. Mata tumšākais pigments
atrodas tuvāk ādai. Šāds krāsojums var būt uz visa dzīvnieka
ķermeņa apmatojuma, vai arī sudrabainais tonis var
izpausties tikai noteiktās ķermeņa zonās, kā piemēram,
krūškurvis, sāni, mugura un dažkārt galva.
Recesīvais
pelēkais gēns tika ieviests amerikāņu ciltslīnijās ar
importa palīdzību. Parasti amerikāņu kolliju ciltslīnijās
recesīvais pelēkais gēns nav sastopams.
Recesīvais
pelēkais gēns nav saistīts ar suņu cikliskās asins slimības
gēnu un var tikt viegli nošķirts no suņu ciklisko asins
slimības gēnu nēsājoša kollija pēc melna degungala, rūsganu
punktu un veselīgu īpatņu kritērijiem.
Tā
kā recesīvais gēns ir autosomāli recesīvs, abiem vecākiem
jābūt tā nēsātājiem (lai gan nav obligāti pašiem jāpauž
dotais fenotips), lai tas fenotipiski izpaustos pēcnācējos.
Recesīvais
pelēkais kollijs rodas, krustojot divus vecākus, kam piemīt
recesīvais pelēkais gēns. Šo gēnu var novērot jebkurā
kolliju apmatojuma krāsā, un tas dod t.s. Maltas pelēko
un sudrabaino krāsu. Recesīvais gēns nav saistīts ar
kādu slimību, un to nevajadzētu jaukt ar suņu ciklisko
asins slimību.
Letālais
recesīvais pelēkā kollija gēns
Pārliecinoši
ir pierādīts, ka kollijiem var piemist letālais gēns, kas
rada to apmatojumā pelēcīgu vai blāvāku nokrāsu. Kādreiz
ar šo gēnu apveltītie kolliji tika dēvēti par sudrabpelēkajiem
vai pelēkajiem kollijiem. Ņemot vērā pelēkās krāsas
variācijas, kas sastopamas kollijiem un kuras nav letālas,
ir ieteicams vairāk nelietot šo neviennozīmīgo terminoloģiju.
Šis letālais gēns vienādi bieži ir atrodams visās
kolliju kažoka krāsā, un tas būtu jāatšķir no dominējošā
pelēkā un normālā recesīvā pelēkā gēna kollijiem, kas
ir veselīgi indivīdi. Letālais recesīvais pelēkais gēns
pašlaik tiek dēvēts par CCH gēnu, jo šis letālais gēns
un tā raksturīgais krāsojums vienmēr ir saistīts ar slimību,
kas pazīstama kā suņu cikliskā asins slimība (kādreiz dēvēta
par pelēkā kollija sindromu vai ciklisko
neitropeniju).
CCH
gēnu nēsājošie kolliji cieš no suņu cikliskās asins
slimības, un tie var parādīties arī normāla krāsojuma,
veselīgu vecāku metienos. Noteiktās kolliju ciltslīnijās
tie parādās ar zināmu regularitāti. Pētījums par 39
metieniem no fenotipiski normāliem vecākiem, kuriem bijuši
kucēni ar suņu ciklisko asins slimību, uzrādīja, ka
aptuveni 32 % no ASV vaislā izmantotajiem kollijiem var būt
CCH gēna nēsātāji.
Sabuļkrāsas
kollijiem CCH gēns izpaužas kā sudrabota vai bēša nokrāsa
ar brūnu degunu. Brūns deguns ir patogēns simptoms
kollijiem sastopamajā suņu cikliskajā asins slimībā. Trīskrāsu
kollijiem vietās, kur varētu būt melns kažoks, parādās
gaiši pelēks līdz grafītpelēks krāsojums. CHH kollijiem
nav rūsas krāsas plankumu, to vietā ir bēšs līdz balts
krāsojums. Zilā marmora kolliji liekas gandrīz baltā krāsā
un būtu jāatšķir no normālajiem baltajiem vai baltā
marmora kollijiem (parasti tas nav grūti, ja zināms abu vecāku
fenotips). Būtiski ir atzīmēt, ka CCH gēns nekādi nav
saistīts ar marmora gēnu, nedz ar kolliju acu anomāliju, kā
kādreiz kļūdaini tika uzskatīts, un, ka CCH gēns var
ietekmēt visas
kolliju krāsu variācijas, bez īpašas vienas krāsas pārsvara
pār citu. CCH gēns ir ģenētiska vienība, kas pilnībā atšķiras
no jebkura krāsu genotipa.
Vājinātā
pigmentācija, novērota CCH gēnu nēsājošajiem kollijiem,
rodas no mazinātās melanīna veidošanās no tā priekšteča
tirozīna, kā rezultātā katrā matā ir mazāk pigmenta
granulu. CCH gēnu nēsājošajiem kollijiem krāsas blāvumu
var novērot gan ādas, gan apmatojuma līmenī.
Pierādījumi
liecina, ka šīs pelēkās apmatojuma krāsas, kas sastopamas
kollijiem (dominējošais pelēkais, recesīvais pelēkais un
letālā pelēkā suņu cikliskā asins slimība (CCH), rodas
no trim dažādiem
alēļu pāriem.
|