Trīskrāsu
kollija ar sabuļkrāsas masku pastāvēšana atzīmēja 1959.
gadā Amerikas Kolliju kluba Audzēšanas izpētes komiteja un
paši audzētāji (personīga komunikācija). Tomēr precīzs
trīskrāsu kollija ar sabuļkrāsas masku genotips nav
noteikts.
Vienā
ziņojumā minēts, ka šis krāsu tips tiek nodots tikai caur
sabuļkrāsas sieviešu dzimuma viena metiena suņiem vai kuču
ar sabuļkrāsas masku meitām, taču nekad netiek nodots caur
trīskrāsu attiecībām. Šajā ziņojumā apgalvots, ka trīskrāsu kucēni ar sabuļkrāsas masku nav
sastopami vienā metienā ar parastajiem trīskrāsu kucēniem
(ar normālajiem trīskrāsu kucēniem te domāts tie trīskrāsu
dzīvnieki, kuriem ir ierastā krāsa un pazīmes). Diemžēl
nav pierakstu par krustošanu dzīvnieku ar sabuļkrāsas
masku starpā, kopējais trīskrāsu dzīvnieku ar sabuļkrāsas
masku skaits bija neliels, no kā nevar iegūt būtiskus datus.
Tika
izvirzīta hipotēze, ka trīskrāsu variants ar sabuļkrāsas
masku ir līdzīgs as
gēnam ar neskaidru attiecību pret ay
un at gēniem.
Kādā
citā avotā (personīgā komunikācija) iegūta informācija,
ka pastāvējusi trīskrāsu kollija kuce ar sabuļkrāsas
masku, kā arī tika parādītas dzīvnieka fotogrāfijas. Kā
ziņots, kuce tika sapārota ar zilā marmora krāsas tēviņu,
metienā iegūstot 14 kucēnus (septiņus zilā marmora krāsā
un septiņus trīskrāsu). Četri kucēni acīmredzot bija
sabuļkrāsas maskas gēna nēsātāji, lai gan nav norāžu,
vai šiem dzīvniekiem arī izpaudās sabuļkrāsas maskas gēns.
Šie nēsātāji bija trīskrāsu un zilā marmora krāsas dzīvnieki,
gan tēviņi, gan mātītes.
Ir
nepieciešams veikt tālākus pētījumus par šo konkrēto
iespējamo krāsu variāciju, pirms noteikt precīzu genotipu(-us)
un iedzimtības režīmu(-us).
|