Pastāstiet nedaudz par sevi!

Mani sauc Vecais Kollijs. Mans darbs ir saistīts ar interneta dizainu un

filmēšanu. Ar suņiem nodarbojos jau 22 gadus. Esmu kolliju šķirnes fans un cenšos to popularizēt Latvijā.

Kādi dzīvnieki dzīvo jūsu mājās?

Mūsu ģimenē dzīvo divi kolliji - Abija (3 gadi) un viņas meita Līzīte (6 mēneši). Mums pieder arī divi zirgi.

Pastāstiet par savu pirmo suni!

Mans pirmais suns nebija kollijs, bet gan bezšķirnes jauktenis. Es, kā jau gandrīz visi bērni, sapņoju par savu suni. Situācija bija visbanālākā: mēs dzīvojām divistabu dzīvoklī un tēvs iebilda pret suņa iegādi. Taču mammu izdevās pierunāt un mēs iegādājāmies suni. Tad man bija kādi 8-9 gadi. Suni sauca Riksis, viņš nodzīvoja 14 gadus.

Vai mīlestība pret kollijiem jums ir jau no bērnības?

Jā, tas ir bērnības sapnis. Es, kā jau daudzi manas paaudzes cilvēki, skatījos seriālu "Lesija", kuru tolaik demonstrēja padomju televīzija. Es sapņoju par tādu suni, kas bija filmā.

Kā jūsu mājās parādījās pirmais kollijs?

Pavisam vienkārši: kādā avīzē ieraudzīju sludinājumu, ka tiek pārdoti kollija kucēni. Kaut arī nebiju īsti drošs, ka mans sapnis piepildīsies, tomēr devāmies kucēnus apraudzīt. Kucēniem bija 2,5 mēneši, pieejams bija trīskrāsu puika. Kucēnu mēs nopirkām nu nosaucām par Vento.

Varu piebilst, ka stāstā par Lesiju bija minēts tieši trīskrāsu kollijs. Tas, ka Lesija izrādījās ruda, ir filmēšanas grupas iniciatīva. Tā manā dzīvē ienāca pirmais kollijs, es sāku pastiprināti interesēties par šo šķirni un vākt dažādus materiālus.

Vēlāk man radās ideja izveidot interneta projektu par kollijiem. Plānoju, ka tā būs neliela mājas lapa par šiem brīnišķīgajiem suņiem. Līdz brīdim, kad uzsāku projektu, divus gadus vācu dažādus materiālus. To izrādījās tik daudz, ka varējām izveidot milzīgu Kolliju portālu. Paralēli sāku interesēties par Lesijas gaitām, pētīju viņas biogrāfiju, filmogrāfiju un visu, kas ar viņu saistīts. Uzzināju visu par suņiem, kas filmējās Lesijas lomā, tādi bija astoņi.

Cik kolliju ir bijis jūsu dzīvē?

Manā dzīvē ir bijuši četri kolliji.

Vai kādu no jūsu suņiem sauca par Lesiju?

Nē, jo uzskatu, ka saviem suņiem nevar dot slavenu suņu vārdus. Tas gan šobrīd ir ļoti modē. Pēc filmas "Četri tankisti un suns" pusei suņu tika doti vārdi Šariks, vēlāk parādījās Džulbari un Komisāri Rekši. Man šķiet, ka tas ir tāpat kā cilvēkiem: jūs taču nesauksiet savu bērnu par Maiklu Džeksonu! Tas ir mans viedoklis, kaut gan citiem tas var būt atšķirīgs.

Kā aizsākās jūsu kolekcija?

Man ļoti patīk kino, sevišķi filmas par dzīvniekiem, precīzāk - suņiem. Latvijā šādas filmas nebija pieejamas un es 1994. gadā sāku veidot savu koleciju. Pirmā filma, kuru nopirku, bija par Bethovenu, filmas par Lesiju šeit nopirkt nebija iespējams.

Laiks ritēja savu gaitu, viss strauji mainījās, parādījās DVD diski un iespēja iegādāties filmas Amerikā - gan par suņiem vispār, gan Lesiju. Man ir izdevies sameklēt ļoti daudz filmu un seriālu. Internetā ir izsoļu lapas, kurās visu to var iegādāties, turklāt vēl nosūta uz Latviju.

No kā sastāv jūsu kolekcija? Tikai no filmām?

Ne tikai. Bez filmām es kolekcionēju arī grāmatas par Lesiju un kollijiem. Ir ļoti daudz grāmatu, lielākoties gan tās ir bērniem domātās grāmatas par Lesiju. Arī grāmatas iegādājos izsolēs. To ir tik daudz, ka visas iegādāties praktiski nav iespējams. Tās tiek izdotas daudzās valstīs, ir speciāli katalogi, kur var atrast visu, kas saistīts ar Lesiju.

Esmu iepazinies ar stitistiskiem pētījumiem, kuri pierāda, ka Lesijas grāmatu tirāža ir otrā lielākā pasaulē. Latvijā grāmatas par Lesiju tika izdotas trīs reizes, pēdējā no tām tika izdota 1994. gadā.

Kas bija pirmais jūsu Lesijas kolekcijā? Filma vai grāmata?

Pati pirmā bija filma - pati pirmā pilnmetrāžas filma par Lesiju, kas tika uzņemta 1943. gadā. Tās nosaukums bija "Lesija atgriežas mājās" ("Lassie Come Home"). Filma tika uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Ērika Naita oriģināldarba un slavena arī ar to, ka meitenītes lomu tajā spēlēja vēlāk slavenā Elizabete Teilore. Tā bija viņas debija kino, ar šo filmu aizsākās viņas aktrises karjera.

Kopumā par Lesiju tika uzņemtas septiņas pilnmetrāžas filmas, trīs TV seriāli un viens animācijas seriāls. Savu pirmo pirkumu veicu Amerikā. 

Savukārt, pirmā grāmata par Lesiju, kuru nopirku, bija viņas biogrāfija: "Lesija: suņa dzīve. Pirmie 50 gadi" ("Lassie: A Dog's Life: The First Fifty Years").

Vai jūs meklējāt kaut ko konkrētu, vai arī pirkāt visu, kas vien bija pieejams?

Sākumā es pirku to, ko varēju dabūt. Protams, ka pats pamats bija Lesijas biogrāfiskā grāmata. Tai sekoja daudzas citas. Diemžēl man neizdevās izsolē iegādāties 1938. gada oriģinālu ar Ērika Naita autogrāfu un Lesijas pirmā lomas atveidotāja Pala ķepas nospiedumu. Es turpinu grāmatu un filmu iegādi, un tagad man ir radusies iespēja iegādāties scenārija oriģinālu ar visiem aktieru autogrāfiem. Ja uzskatīšu par lietderīgu, tad iegādāšos to.

Pārdošanā pieejami laikraksti, kuros savulaik publicētas intervijas ar seriāla aktieriem. Eksistē katalogs ar visām cenām, kur var iegādāties dažnedažādākos priekšmetus, kas tika izmantoti filmēšanā. Tā, piemēram, ir iespējams iegādāties alumīnija krūzīti vai tējkanu, kas tika izmantota seriālā. Taču šos priekšmetus es nekolekcionēju, jo grāmatas un filmas uzskatu par daudz vērtīgākām lietām. Ko es darīšu ar krūzīti? To varu vienīgi novietot aiz stikla un skatīties.

No kādām valstīm ir jūsu kolekcijas materiāli?

No Amerikas, Kanādas, Lielbritānijas, Singapūras.

Vai šobrīd jūsu kolekcijā ir viss kārotais, vai arī ir vēl kāds priekšmets, kuru ļoti vēlaties iegādāties?

Protams, es ļoti vēlos iegādāties šo oriģinālo grāmatu ar autogrāfiem. Tāpat ir filmas un grāmatas, kuras šobrīd nav pārdošanā un tās iegādāties pagaidām nav iespējams.

Vai jūsu kolekcijā ir kāda filma vai grāmata, kuru izdevās iegādāties ar lielām grūtībām?

Tieši par Lesiju nē. Manā kolekcijā ir ļoti daudz grāmatu par kollijiem, lielākoties no ASV un Lielbritānijas. Ir kāda grāmata, kuru sarakstījusi veterinārārste, kas visu dzīvi specializējusies tieši uz kollijiiem. Neskatoties uz to, ka šī grāmata nav ļoti sena, iegādāties to ir lielas grūtības. Ilgi gaidīju, kamēr tā parādīsies un to nopirku!

Vai varat atklāt, cik liela ir jūsu kolecija?

Precīzi nezinu, laika trūkuma dēļ neesmu izveidojis speciālu katalogu. Grāmatu ir ļoti daudz - par kollijiem, Lesiju - kādi divi grāmatskapji būs. Filmas cenšos iegādāties tikai oriģinālas un licencētas, to ir vairāk kā simts.

Vai jūsu kolekcijā ir kāda "vismīļākā" lieta?

No grāmatām tā ir Lesijas biogrāfija, informācijas ziņā tā ir uzskatāma par visvērtīgāko. Kaut arī šī grāmata nav visdārgākā un lielākais retums, taču, ja man būtu jāatstāj tikai viena, tad tā būtu šī.

Kāda ir jūsu mīļākā filma par suņiem, izņemot Lesiju?

Ļoti grūts jautājums! Viena no manām vismīļākajām filmām ir "Fļuks" ("Fluke") par zeltaino retrīveru. Ļoti sentimentāla filma! Tajā pat fona mūzika ir perfekti piemeklēta sižetam. Ļoti interesanta filma ir "Mājupceļš" ("Homeward Bound. The Incredible Journey" un "Homeward Bound 2: Lost In Sanfrancisco") - par pazudušiem suņiem un kaķi.

Vai jūs pazīstat daudzus kolekcionārus?

Austrumeiropā es esmu vienīgais, kurš kolekcionē filmas un grāmatas par Lesiju. Tuvākais Lesijas materiālu kolekcionārs dzīvo Vācijā. Es maz kontaktējos ar citiem kolekcionāriem, pagaidām nav radusies vajadzība mainīties ar kaut kādiem priekšmetiem, visu ir izdevies nopirkt izsolēs.

Kā jūsu paziņas uztver jūsu vaļasprieku - Lesijas kolekciju?

Neesmu tā īpaši interesējies, taču domāju, ka par visai normālu viņi mani neuzskata, jo tērēju naudu, iegādājoties filmas un grāmatas.

Domāju, ka radinieki ir ar to samierinājušies.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Turpināšu papildināt savu kolekciju un ceru, ka man izdosies nopirkt to, kā man vēl nav. Patlaban vedu pārrunas ar ASV kompāniju par to, lai iegūtu autortiesības demonstrēt Lesijas filmas Kolliju portālā, bet pagaidām ne viss norit tik gludi, kā vēlētos.

[Svetlana Krēsliņa, "AmberDog",  2006. gada oktobris]