Cirkā
ar priekšnesumiem uzstājas daudzu šķirņu suņi, no kuriem
par atbilstošāko un visbiežāk redzēto varam uzskatīt pūdeli.
Es gribēju izveidot savu programmu ar suņiem, kuri cirka arēnā
ir retums un nav apnikuši skatītājiem.
Apmācīt
kolliju cirka trikiem ir diezgan grūti un es vēlējos sev pierādīt,
ka varu to izdarīt tie būs citi suņi un arī es atšķiršos
no citiem suņu dresētājiem.
Cirka
arēnā mani kolliji uzstājas kopā ar lamām, un tas numuru
padara vēl sarežģītāku un eksotiskāku. Uzskatu, ka šobrīd
arī kolliji cirkā ir eksotika.
Cik
sen jūs strādājat kopā ar kollijiem?
Ar
kollijiem strādāju jau desmit gadus, taču mana cirka mākslinieces
karjera sākās pavisam savādāk. Sākumā es biju dejotāja,
tad apprecējos ar klaunu, un viņš saviem numuriem izmantoja
dažādus dzīvniekus kaķīti, trusi, gaili. Ar šo dzīvnieku
apmācību arī sākās mana dresētājas karjera. Pati biju kaķu
mīļotāja, man mājās vienmēr ir dzīvojuši kaķi. Sākumā
domāju veidot numuru ar kaķiem, bet tad izdomājām, ka vajadzētu
strādāt ar eksotiskākiem dzīvniekiem pitoniem.
Kamēr
nonācu līdz darbam ar kollijiem un lamām, pakāpeniski biju
uzkrājusi pieredzi ar visdažādākajiem dzīvniekiem.
Vispirms
nolēmu pamēģināt apmācīt vienu suni un varu apgalvot, ka
kolliji ir ļoti gudri un skaisti suņi. Es dodu priekšroku
kollijiem par visiem 120%. Protams, viss atkarīgs no cilvēka
ir jāiegulda daudz laika un darba. Bet atdeve ir
fantastiska!
Dzīvnieki
tā ir liela atbildība. Diemžēl viņi neprot runāt un
pastāstīt mums visu, ko viņi domā un jūt, tādēļ mums ir
jājūt viņi.
|
Kolliji
ātri mācās, bet nespēj ilgstoši noturēt uzmanību.
Kas, jūsuprāt, ir visgrūtākais, strādājot ar
kollijiem?
Kollijiem
ir ļoti smalka psihe un nereti ir grūti tikt galā ar
pārliekām emocijām. Kollijs ir kā mazs bērns, kas
ļoti jutīgi uztver apkārtējo. |
Sarežģītais
triks ar slidkalniņu |
Svarīgi,
lai kollijam būtu noskaņojums strādāt. Kāds noskaņojums būs
suņiem, tāda pati atdeve būs, strādājot manēžā. Man jācenšas
panākt, lai kolliji nebaidītos no skatītājiem, balonu blīkšķiem,
gaismas stariem lai viņi nepievērstu uzmanību skatītājiem,
bet manēžā redzētu un dzirdētu tikai mani. Visgrūtākais
darbā ar kollijiem ir sajust viņus, panākt, lai uzticas man,
jo viņi nespēj darboties kā roboti.
Suņi,
kas filmējušies Lesijas lomai, prata izpildīt ap 100 komandu.
Cik komandu un triku prot jūsu kolliji?
[Smejas.]
Es nevaru palielīties, ka mani kolliji izpilda tik daudz
komandu. Maniem kollijiem ir zināma iemaņu robeža. Viņi ir
apmācīti vispārējai paklausībai un darba komandām manēžā.
Katrs
dresētājs izvēlas savu ceļu, gan to, kā viņš šīs
komandas iemāca, gan izdomā šo komandu nosaukumus. Ir triks,
kad suns iet starp ejoša cilvēka kājām. Vieni to dēvē par
astotnieku, citi par bizīti (vēl citi par slalomu.
Kolliju portāla piezīme.), bet es dodu komandu Soļot!.
Nereti par komandu tiek izmantots suņa vārds. Kad izrādes
laikā tas tiek nosaukts, konkrētais suns izpilda konkrētu
darbību.
Kuru
triku jūs uzskatāt par sarežģītāko savu kolliju priekšnesumā?
Pats
sarežģītākais šīs programmas triks ir slidināšanās no
slidkalniņa. Kollijiem ne pārāk patīk augstums un trepes.
Esmu
nonākusi pie secinājuma, ka ļoti svarīgs ir seguma materiāls,
pa kuru pārvietojas kollijs. Mauriņš, grants ceļš, asfalts
nerada suņos nekādu pretestību, taču, ja mani kolliji nokļūst
uz linoleja un marmora plāksnēm, tad visa dūša papēžos. Viņiem
ļoti nepatīk slidenas virsmas.
Triks
ar slidkalniņu tiek apgūts pakāpeniski, to nemāca visu no sākuma
līdz beigām. Sākumā suns jāpieradina pie augstuma. Pārvarot
bailes no augstuma, suņiem jājūt, ka visapkārt ir kaut kādas
nelielas barjeras, šķēršļi, kas neļaus viņiem nokrist. Jāsāk
ar apmācību kāpt pa trepēm, to dara ļoti pakāpeniski. Sākumā
liekam sunim uzkāpt, piemēram, 50 cm no zemes, tad palielinām
augstumu līdz 70, 80 cm tā, lai suns neizjustu pārāk
lielu atšķirību. Un atcerieties suns nedarīs to par
paldies, viņš ir jāuzmundrina, jāslavē un jāatalgo ar kaut
ko garšīgu.
Kad
esam apguvuši kāpšanu pa trepēm, jāpāriet pie iemaņas nošļūkt
pa slidkalniņu. Protams, ka sunim ir bail. Stāvus šļūkt pa
slidkalniņu nedrīkst, jo suns var nokrist, tātad jāpieradina,
lai, uzkāpjot uz slidenās virsmas, suns apgultos. No sākuma
viņš jāpietur no abām pusēm ar vienu roku pie skausta,
ar otru virs astes, tādējādi panākot, lai viņš neizdomātu
šļūciena laikā piecelties. Pakāpeniski samazinām turošo
roku skaitu. Kad iemaņa nostiprināta, tad vairs suni
nepieturam viņš nošļūc pats, lejā saņemot kaut ko garšīgu.
Visbeidzot mācāmies izpildīt visu triku kopā.
|
Cik
ilgs laiks bija vajadzīgs šī trika apgūšanai?
Apmēram
mēnesis. Ir ļoti svarīgi, lai suns nebaidītos. Pretējā
gadījumā tas vairs nebūs cirka numurs, ja mēs
piespiedīsim suni kaut ko darīt. Visam ir jānotiek brīvi.
Tādēļ dresētājam, pirms uzsākt jauna trika apgūšanu,
ir reāli |
Kolliju
portāla redaktors piedalās mēģinājumā
asistenta lomā |
jāizvērtē
un jāapsver, vai viņa iecerētais triks konkrētajam dzīvniekam
ir reāli izpildāms. Es izmantoju nevis suņus triku izpildīšanai,
bet triku, kas domāts maniem suņiem.
Cik
kolliju jums ir? Raksturojiet, lūdzu, tos!
Desmit
gadu laikā man ir bijuši tikai astoņi kolliji. Tas nav īsti
raksturīgi cirka dzīvniekiem, jo ir pieņemts tos mainīt
diezgan bieži. Uzskatu, ka tas atkarīgs no slodzes. Ja tā nav
pārāk liela, suns var strādāt ilgāk.
Dažus
kollijus esmu iegādājusies specializētajās audzētavās.
Es
dodu priekšroku darbam ar suņiem, nevis kucēm. Un ne jau tāpēc,
ka kucītes būtu netalantīgas vai grūti apmācāmas. Atšķirīga
ir āriene kucītes ir mazākas un smalkākas, viņām nav
tik krāšņs kažoks. Kucītēm, manuprāt, ir arī cits
uzdevums dzīvē radīt un audzināt pēcnācējus, līdz ar
to viņas nevar tik daudz laika veltīt cirka darbam. Savukārt,
suņiem vienmēr jābūt formā, labi jāizskatās.
Patlaban
ar mani kopā ir pieci kolliji, viens no viņiem ir cienījams
pensionārs un manēžā vairs neuzstājas. Viņš ir uzstājies
desmit gadus un izpildījis lieliskus trikus. Tagad šim
kollijam jau ir piecpadsmit gadu. Viņa dzīvesstāsts ir ļoti
savdabīgs. Kad man viņu atveda, kollijam jau bija 3,5 gadi. Viņš
apsargāja lauku mājas un nebija mācīts neprata nevienu
komandu. Cilvēkiem vairs nebija, ar ko suni barot un viņu man
atveda uz cirku. Man kļuva suņa žēl, pie tam bija viena
vakanta vieta kolliju cirka numuram. Pirmo reizi izejot manēžā,
bijušo mājas sargu pārņēma ļoti liels stress. Taču viņš
ātri apguva visu, skatoties, ko dara pārējie kolliji.
Tagad,
kad viņš redz manēžā izejam jaunos suņus, arī viņš iznāk
no voljēra, skatās acīs un aicina, lai arī viņu ņem līdzi.
Reiz viņš mūsu neuzmanības dēļ izrādes laikā atnāca
aizkulisēs pie pārējiem kollijiem, kuri gaidīja savu iznācienu,
un gatavojās iziet manēžā kopā ar citiem. Darbs cirkā
tas ir viņa dzīvesveids.
|
Ko
jums ir devis darbs ar kollijiem?
Kolliji
tā ir mana ģimene. Es viņus uztveru kā savus bērnus,
nevis biedrus. Es ar viņiem ņemos un auklējos, lielu
viņus, reizēm sarāju par kādiem pārkāpumiem,
uztraucos, vai viņi ir paēduši un apkopti.
Vai
varat pastāstīt kādu īpašu atgadījumu?
Reiz
kollijs izglāba no drošas bojāejas lamu. Pārbrauciena |
Protam
arī tā! |
laikā,
kad dzīvnieki bija autofurgonā, sadzirdēju, ka viens no suņiem
izmisīgi rej un cenšas pievērst apkārtējo uzmanību. Izrādījās,
ka viena no lamām sapinusies pavadā, aiz kuras viņa bija
piesieta furgonā pavada bija aptinusies dzīvniekam ap
kaklu, bet viena cilpa apmesta ap kāju. Par cik lama ir bailīga,
viņa no visa spēka centās atbrīvoties no cilpas ap kāju,
savelkot arvien ciešāk otru cilpu ap savu kaklu. Pavisam droši
varu apgalvot, ka lamai nepietiktu tik daudz prāta, lai atbrīvotos
no cilpām.
Ar
ko jūs barojat cirka kollijus?
Maziem
kucēniem gatavoju putras un biezeņus, papildus dodot dārzeņus
un biezpienu. No gada vecuma sāku radināt suņus pie sausās
barības. Mani kolliji ēd Royal
Canin sauso barību. Mēģinājumos
kā kārumu izmantoju vārītas gaļas gabaliņus, bet izrāžu
laikā cepumus. Ja lamas sajutīs gaļas smaržu, viņas neņems
no manas rokas sev domātos kārumus.
Kā
jums patīk Rīgā?
Rīgā
pēdējo reizi biju, kad biju vēl pavisam bērns, tolaik mācījos
otrajā klasē. Nu šajā skaistajā pilsētā esmu ieradusies
otro reizi. Man ļoti patīk šeit dzīvojošie cilvēki.
Kad
eju pa Vecrīgu, skatos uz augšu, nevis sev priekšā. Skaista
senatnīga arhitektūra, man ļoti patīk mazie tornīši un
mazie bēniņu lodziņi. Neviena ēka nelīdzinās citai.
Skaisti!
Jūsu
novēlējums Latvijas kolliju īpašniekiem...
Man
gribētos, lai kolliju audzēšanā būtu vērojama izaugsme.
Agrāk šī šķirne bija ļoti populāra, sevišķi pēc
Lesijas seriālu demonstrēšanas TV. Tagad cilvēki ir kļuvuši
nedaudz savādāki, arī suņus uztver savādāk. Tagad ir lielāks
pieprasījums pēc maza auguma sunīšiem, lai ar viņiem būtu
mazāk jānoņemas...
Kollijs
ir tik ļoti gudrs un skaists suns, kas pelnījis atrasties mūsu
cilvēku sabiedrībā. Man gribētos, lai vairāk cilvēku
jūsu kolliju klubā interesētos par šo šķirni un iegādātos
kucēnus. Un jāatceras, - cik daudz mīlestības mēs ieguldīsim
suņu audzināšanā, tik daudz saņemsim arī pretī. Kollijs jūs
nenodos nekad!
Ļoti
cienu mūsdienu kolliju audzētājus, jo tie ir cilvēki, kurus
vada mīlestība pret šo šķirni, nevis bizness, kas vērojams
citur. Veiksmi!
Paldies!
Kolliju
portāla piezīme. Izsakām
pateicību Rīgas
cirka direktorei Lolitai Lipinskai.
[Kolliju
portāls, 2007. gada decembris, foto: Mārtiņš Purviņš]
.
|