Intervijas  

 » Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Amelia Golden Amber


o

Kollijs ir suns draudzīgai ģimenei!

 

 



Vai kollijs var iemācīt kaut ko skolotājai? Kurš no kura mācās? Šos un citus jautājumus šoreiz esmu nolēmis uzdot Amelia Golden Amber saimniecei Maritai Kalējai.

Tu esi skolotāja. Ko skolotāja var mācīties no kollija?
Jā, es esmu skolotāja.
Skolotāja uzdevums, pirmkārt, ir iedrošināt un ļaut katram audzēknim būt atšķirīgam no pārējiem, bet, apzinoties savu individualitāti, iekļauties kolektīvā. Kollijs ir ļoti jutīgs, gudrs un individuāls, tad šīs arī, iespējams, būs tās īpašības, kas vieno bērnu un kolliju. Kā saka - ko sēsi, to pļausi. Kā izturēsies pret otru (šoreiz domāju bērnu vai kolliju), tādu atbildes reakciju arī saņemsi.
Tava dzīve saistīta ar mūziku. Vai esi pamanījusi arī Amēlijas muzikālās spējas? Varbūt vari viņu sagatavot dziedošo suņu konkursam “POP suns”?

 


Ar muzikalitāti ir tā, ka katram tā ir dota, taču tikai no paša vien būs atkarīgs, cik liela būs tā gribēšana izpausties. Mums ar Amēliju kopā labāk patīk pastaigas un darbošanās brīvā dabā. Par “POP suni” tiešām neesam domājušas. Ja vien būtu iespēja piedalīties kādas operas uzvešanā, tad gan Amēlijai labāk piederētos rečitatīvs.
Kolliju dzimtene ir Skotija, savukārt tu vadi folkloras kopu “Čabraki”. Vai esat iepazinuši arī Skotijas folkloru?
Amēlija noteikti priecātos būt kopā ar Skotu dūdu muzikantiem, bet pagaidām esam mierā ar mūsu pašu latviskajiem tautas svētkiem. Visvairāk Amēlijai patīk vasaras saulgrieži, kad arī viņai, kā katrai meitai, tiek savs ziedu vainadziņš.

 


Vai Amēlija piedalās tevis rīkotajos folkloras pasākumos, piemēram, meklē Lieldienu olas?
Šī nodarbe vēl mums būs jāapgūst, bet vasaras saulgriežos no ziedu vainadziņa gan mēs neatsakāmies.
Vai Amēlijai garšo pantāgs?
Kam tad tas negaršo? Varam uzcept arī “Rančo kollija” laikā. Tad pārbaudīsim, kurš būs spējīgs no tā atteikties.
Tavā saimniecībā ir arī aitiņas. Vai tās tika iegādātas Amēlijai?
Pagājušajā rudenī iegādājāmies 3 aitiņas. Tās gan vairāk pieskata koka žogs. Šobrīd mums ir pirmie jēriņi. Par tiem gan Amēlijai ir rūpe un prieks. Ja blakus nebūtu tās tumšgalves, tad Amēlija droši vien uzņemtos aukles lomu. Vasarā liela ņemšanās bija ar trušiem. Tie gan viņi pārāk ātri pārvietojas, un tad īsti nevar saprast, kuram skriet pakaļ.

 


Vai kopā ar Amēliju skatāties multeni par auniņu Šonu?
Diemžēl nav sanācis. Mēs vairāk skatāmies uz savu aunu Antonu! Kopš gadījuma, kad Antons noturēja Amēliju par aitu, Antonu labāk vērojam pa gabalu.
Vai, dzīvojot pie jūras, kopā ar Amēliju esat meklējušas dzintaru?
Protams, pastaigas gar jūras malu ir mūsu ikdiena. Dzintara meklēšana gan vairāk ir sezonāla, bet ir daudz citu lietu, ko mums dāvina Jūras māte. Pēdējā vērtīgā lieta, piemēram, bija skaista, sarkana bumbiņa, kuru Amēlija atrada un pārnesa mājās.

 


Jūs bieži piedalāties Kolliju portāla rīkotajos pasākumos. Vai Amēliju mājās trenējat pārvarēt šķēršļus un aportēt priekšmetus?
Liels paldies Kolliju portālam par labi organizētajiem pasākumiem! Lai cik arī mēs esam aizņemti ikdienas darbos, atkal un atkal gribas aizbraukt un piedalīties, redzēt citus un pārbaudīt sevi. Ja runājam par disciplīnām, kuras izpildāmas sacensībās, tad mums vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu labākus rezultātus. Mūsu treniņi pārsvarā ir ikdienā. Izmantojam situācijas, kad pastaigas laikā tiek pienests kociņš, lekts pāri upītei vai kādam citam šķērslim. Protams, trenēties vajadzētu vēl vairāk, jo tikai kopīga darbošanās satuvina saimnieku un viņa mīluli, kā arī sniedz labus rezultātus. Noteikti varu teikt, ka rezultāts vispirms ir atkarīgs no saimnieka, suns būs tikai priecīgs un nekad neatteiksies no jaunām nodarbēm.
Ko bija visgrūtāk iemācīt Amēlijai?
Sarežģīts jautājums. Laikam to, ko vēl neesam iemācījušās. Piemēram, neapēst desu, ja tā ielikta viņas pašas bļodiņā.

 


Kollijs ir dižciltīgs bez uzpūtības, draudzīgs bez skaudības un skaists bez iedomības. Kādam ir jābūt kollija īpašniekam un viņa ģimenei?
Jā, ļoti precīzi! Kollijs tāds ir. Mūsu ģimenē Amēlija nav pirmais suns, bet pirmais kollijs gan. Tāpēc par kollijiem runāt man būs grūti. Bet droši varu teikt, ka ģimene, kura pati ir draudzīga, kurā ir bērni, būs īstā vieta kollijam, kurš ir sabiedrisks, draudzīgs un pietiekoši pacietīgs. Noteikti kollijs nederēs tiem, kuri ikdienā daudz strīdas. Ja gadās pateikt skaļāku vārdu, suns to uztver ļoti personiski, bet, ja tiek sarāts, tad acīmredzami to pārdzīvo. Tāpat domāju, kollijs nederēs tiem, kas vēlas niknu mājas sargu. Dažas lietas gan ar uzslavas palīdzību var ļoti labi iemācīt. Piemēram, ja sētā iebrauc svešs cilvēks, tad suns to aprej, bet tas gluži nav tas labākais, tādēļ mācīju Amēlijai, ja sētā iebrauc svešinieks, suns turpina riet, bet dara to, skrienot pie manis. Tad sanāk, ka nevis vienkārši aprej svešinieku, bet aicina mani skatīties, kas atbraucis. Protams, lai iemācītu sunim ko jaunu, pašam jābūt konsekventam un neatlaidīgam.
Amēlija kopā ar ģimeni piedalās visos iespējamos saimniecības darbos un pasākumos: kopā ravējam, kopā ķeram kurmjus, kopā gaidām ciemiņus un pārskaitām būros trušus! Amēlija ir ļoti sabiedriska un draudzīga.

Paldies!


 



0

  

» Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas  » Amelia Golden Amber


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0