Intervijas  

 » Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


o

Kollijs ir zelta suns, kas atdod mums pat savu kažoku!

 

 

 

"Kam vilna, tas jācērp!", vēsta paruna. "Straumēnos" aitu cirpšana jau sākusies, bet viņu gani - kolliji - tiek ķemmēti un atbrīvoti no liekā apmatojuma. Maisos krājas kolliju vilna, šad tad Ieva to ar simtgadīga ratiņa palīdzību savērpj un kaut ko man vai Justīnei uzada. Bet ko darīt tiem, kas to neprot? Uz sarunu esmu aicinājis Latvijā pazīstamu tekstila mākslinieci un kollija īpašnieci Ināru Krauju.

.
Suņu vilnas izstrādājumiem piedēvē ārstnieciskas īpašības. Kādas?
Kādu tik patlaban nav terapiju!... bet, lai kādu lietu nosauktu par ārstniecisku, manuprāt, ir jāiziet dažādas ilgstošas pārbaudes. Es varu izteikties tikai par tām lietām, ko esmu pārbaudījusi uz savas "ādas" un, proti, - suņu vilnas izstrādājumu valkāšana varētu palīdzēt tām vainām, kuru novēršanai nepieciešams siltuma un durstīguma efekts, vai arī vienkārši salstošām rociņām un kājiņām. Jautājumu "kāpēc salst"? atstāsim dakteru kompetencē. Esmu pārbaudījusi uz sava bērna rociņām ziemas laikā – cimdiņš pēc pikošanās ir slapjš, bet pati rociņa silta. Tas, kurš ir uzvilcis uz nosalušām kājām suņu vilnas zeķes, pats var pārliecināties par to iedarbību. Saka, ka izstrādājums saglabā tās pašas īpašības, ko sunim dod viņa kažoks. Tādēļ jāprasa sunim! 

 


Kādēļ jūs pievērsāties suņu vilnas vērpšanai?
Nu tas ir pats par sevi saprotams – esmu tekstilniece, adīšana ir mans dzīves veids. Kad es saņēmu no vienas tantes sava pirmā koļļa savērptās ,"šņores", sapratu, ka mācīšos pati. Tas bija jau tik sen, bet tagad adīšana notiek gandrīz tikai no suņa vilnas dzijas. Tur ir kaut kas dzīvs, arī ratiņa dūkšanā. Tas ir stāsts par personīgām attiecībām ar suni, kas atdod no sevis visu, pat savu spalvu, lai kādu sildītu, vislabāk savu cilvēku. Esmu tikai starpniece visā šajā procesā.
Reiz es lasīju stāstu par zelta suni, kas staigāja no vienas vietas uz otru un meklēja īstu draugu, kam atdot savu zelta spalvu. Tur bija runa par nesavtīgu mīlestību un uzticību, kur nav vietas peļņai un otra izmantošanai, kaut tas ir tikai suns. Kollijs ir tāds zelta suns, kaut melnā vai sudraba nokrāsā.

 


Vai suņu vilnu vērpjat vienu pašu, vai arī kopā ar kāda cita dzīvnieka vilnu? Kādēļ?
Vispirms vienosimies, ka sunim ir spalva nevis vilna! Dažiem suņiem tie drīzāk ir mati, tāpēc vērpšana un apstrāde ir savādāka un arī pašas pieredzes rezultāts. Es iesaku vērpt uz smalka vilnas pavediena pamata, jo suņa spalva ir slidena un pamazām vien nonāk nost vai adot sagriežas. Ir gan jāsaka, ka ir dažādas suņu šķirņu apmatojuma atšķirības. Kollija spalvu var savērpt ļoti smalku, - ja vajag, arī bez pamata, bet vai vajag? Adījums mazāk deformējas un pēc apstrādes ar verdošu ūdeni sastrādājas kopā - "nelien nost".

 


Suņu vilnas izstrādājumi ir dārgi, jo ražošanas process ir garš un laikietilpīgs. Cik daudz laika paņem, piemēram, 300 g dzijas sagatavošana?
Nu, par ražošanu es to nenosauktu, arī laiku neesmu mērījusi. Daru tik, cik tas sagādā prieku – tā ir izklaide starp citiem ne tik dzīviem darbiņiem. Varbūt to visu kopumu var saukt par terapiju – suns, suņa ķemmēšana, pastaiga, atkal vilnas kāršana, suns, vērpšana, suns, adīšana... Bet, ja tā nopietni, tad dažkārt visgrūtākais un laikietilpīgākais darbiņš ir vilnas kāršana – vesels vakars. 300 g ir apmēram divas ratiņa spoles – vēl divi vakari, pēc tam notin no spoles un šķetina divus pavedienus kopā, atkal divi vakari, jo divkārtīgo dziju satin uz tītavām un nosien. Tādejādi sagatavo apstrādei un mazgāšanai, aplej ar verdošu ūdeni un notur vienu dienu. Ja dzija ir ļoti netīra, tad atkārto, pēc tam mazgā un žāvē. Es lieku centrifūgā uz maziem apgriezieniem, bet varbūt laukos var likt saulītē žāvēties. Es teiktu - 300 grami divu nedēļu laikā, ja viss iet gludi un ir darba prieks...

 


Kādus palīglīdzekļus jūs izmantojat, lai pagatavotu no vilnas dziju? Senu ratiņu un kārstuves?
Jā, protams, kamēr nav izdomāts nekas labāks. Ir dažādi ratiņu varianti, kāršanu varētu mehanizēt, var vērpt arī ar vārpstiņu, bet tas ir vēl lēnāks process. Mazliet pamācījos un ar to var aizrauties, pats tas process pārņem.
Cik daudz vilnas var vidēji iegūt no viena kollija gada laikā? Kādam daudzumam dzijas tas atbilst?
Uh, kas jums par jautājumiem! Atkarībā no suņa turēšanas un cik vilnas nepalaiž "pa vējam". Kad suns labprātīgi dod, tad ķemmē un tik liek maisiņā. Kā nu kuram - no 300 gramiem līdz kilogramam. Tas apmēram atbilst dzijas daudzumam, jo kaut kādi atbirumi vienādojas ar klāt pielikto pamatu. Grieztu spalvu no ķepiņām, piemēram, nevajadzētu vākt.

 


Kā pareizi savākt un uzglabāt izķemmēto vilnu?
Tik ķemmē un liek maisiņā! Nevajag saspiest un glabāt gadiem ilgi kaut kur pažobelē, kā arī glabāt kopā ar dažādiem piemaisījumiem, netīrumiem, slapju utt.
Vai vērpšanai labāka ir “svaigi” sukāta vilna?
Nu, protams, to var vērpt bez kāršanas, arī ar vārpstiņu... un ar prieku.
Neapstrādāta suņu vilna ļoti garšojot kodēm...
Kodēm garšo viss, kas ir labs, arī gatavie izstrādājumi. Ar to ir jācīnās. Liek gan saulē, gan saldētavā. It kā palīdzot lavanda, - atbaida.

 


Vai vilna pirms vērpšanas jāmazgā un kā to vispareizāk būtu darīt? Kādus mazgāšanas līdzekļus izmantot?
Es tikai varu pateikt, kā to daru es. Es nemazgāju pirms vērpšanas, jo man nav alerģijas no putekļiem. Vieglāk vērpt ir netīru, bet, ja runa ir par kolliju, tad nav vajadzības pēc mazgāšanas. Ar citas šķirnes suņu vilnu ir bijis visādi...
Es mazgāju tajā stadijā pēc apstrādes ar verdošu ūdeni – plaucēšanas, liekot klāt "Amvay LOC" krēmu, kas noņem visu lieko nost (arī sunisko), neelektrizējas, nav specifiskas mazgāšanas līdzekļa smaržas. Tas ir dabīgs līdzeklis, pamēģināju un iepatikās. Agrākos laikos es mazgāju ar vilnai paredzētu pulveri ar lanolīnu, tad labāk saķeras. Nevajadzētu pārāk attaukot.

 

 
Kā izmazgātu suņa vilnu vislabāk izžāvēt?
Pēc apstrādes un mazgāšanas šķeteres, kuras ir vairākās vietās nosietas, var ielikt arī uz maziem apgriezieniem automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā, bet, ja nav jāsteidzas, tad labāk lai notiek dabīgā žāvēšana. Taču atkal ir jāatgādina, ka runa iet par savērptu pavedienu uz vienu pusi un pēc tam sašķetinātu uz otru pusi, - lai varētu apstrādāt un vēlāk adījums negrieztos. Būtu labi šķeterēs gatavo dziju kādu laiku paturēt, lai elpo un padzīvo.
Esmu dzirdējis, ka sintētika grauj suņu vilnas labās īpašības. Vai tā ir?
Esmu par to lasījusi, bet nevaru gan pateikt, kādā veidā grauj un ko. Esmu mēģinājusi arī pakrāsot rudā kollija vilnu (apnika tas vienkāršais bēšīgums!), bet tas tiešām nav tā vērts. Tagad pat koļļiem ir tik daudz nokrāsu! Reizēm kā otru pavedienu lieku kazlēna mohēru, kad vajag, tievāku pavedienu, taisu efektdziju. Varu eksperimentēt uz nebēdu ar savu darbiņu, bet, ja to daru ar citam piederošu materiālu, tad tas ir jāpasaka. Nu, nevar būt 100% suņa vilnas zeķes! Ja tā patiešām tas ir, tad zeķes ir gandrīz tikai vienreiz lietojamas...
Vai pati arī valkājat suņu vilnas izstrādājumus?
Kā tad savādāk varētu pārbaudīt suņu vilnas labās īpašības! Šoziem biju saadījusi dūraiņu kolekciju no visu iespējamo krāsu variantiem. Uznāca aukstums, tiku pati pie dūrainīšiem. Bija tādi riktīgi biezi, vairākas ziemas noderēs. Par mazajiem izstrādājumiem – cimdiem, uzročiem, vestēm, īszeķēm varu izteikties pozitīvi – valkājas labi! Džemperis ir par karstu, vienmēr ir jādomā, ko pievilkt klāt. Domāju par darbiņu, kur varētu ielikt visu tikai suņu, visu krāsu un adījumu veidus, piemēram, džemperi gabaliņu tehnikā.

 


Kādus suņu vilnas izstrādājumus visvairāk ir iecienījuši viņu saimnieki?
Zeķes un atkal zeķes! Reizēm tam nepieciešams 200 g materiāla, ja no vismīkstākā kollija vilnas... Žēl, bet es parasti izsaku savas domas, - tad labāk kaut ko tuvāk sirdij – varbūt vesti.
Kādi ir izplatītākie mīti par suņu vilnas izstrādājumiem? Esmu dzirdējis tādu: kad uzvelk “suņu džemperi”, suņi un kaķi pa ielu skrien pakaļ.
Ha! Tā var tikt pie draugiem! Tāda uzmanība man patiktu.
Vai suņu vilnas izstrādājumiem nepieciešama kopšana? Kā tos pareizi uzglabāt un mazgāt?
Suņu vilnas izstrādājums ne ar ko neatšķiras no citiem vilnas izstrādājumiem.  Varbūt pūkojas, nepieciešama mazgāšana ar rokām. Protams, džemperi nevajadzētu likt uz pleciņiem.
Vai tie kolliju īpašnieki, kas neprot vērpt, var griezties ar lūgumu savērpt vilnu pie jums? Varbūt iespējamas arī kādas īpašas konsultācijas?
Var griezties pie manis visi suņu mīļi, ne tikai kolliju īpašnieki. Man labāk patīk, ja paši mācās vērpt, kaut ko uztaisa un pēc tam nodemonstrē, pamēģināt ir vērts. Varbūt iepatīkas!
Esmu atvērta jebkurām konsultācijām, dalīšos visos atradumos, kas saistīti ar šo nodarbi. Brauciet ciemos, arī Nāta ir viesmīlīga! Mans zelta suns ir mani atradis un es viņu!

Paldies! Iešu un pameklēšu savas "suņu" zeķes.

0

  

» Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0