Kā zināms, laiku pa laikam, te šeit, te tur ir
piedzimuši baltas krāsas kucēni. Bet patiesībā tas
jau nav nekas neparasts. Savā laikā, negaidot savā
metienā redzot baltus kucēnus, mēs sākām interesēties
par to izcelsmi, un ar Ļeņingradas kolliju audzētāju
palīdzību sākām pētīt viņu izcelsmes avotus.
|
1974. gadā Sverdlovskā un Novosibirskā gandrīz
vienlaicīgi pasaulē nāca balti kucēni. Uraļskas kucēnu
vecvectēvs bija Voļnijs (īp. Voroņina) Voļnija
K-I dēls (Džerijs K-3 + Džemma-101, īp.Brandts). Džemma-101
ir Gabeldžei Betdžoj (no viena metiena ar Grālu Betdžoj)
mazmazmeita. Novosibirskas metiena senčos ir arī tas
pats Voļnijs, bet vēl bez viņa, tālos senčos pa mātes
(kuce vārdā Den Gledis, īp. Arbenjeva,
|
Grāls
Betdžojs, dzim. 1934 |
vecāki Den
Gavot + Numgi) līniju, bija arī Grejs baltā
Lamberta Velbreda, kurš ticis inbrīdingēts uz baltā Grāla
Betdžoja, dēls.
|
Denai Gledisai bija ļoti efektīga
nokrāsa ar milzīgu baltu apkakli, kura pārgāja uz
priekšējām kājām, izveidojot baltas getras virs
lecamajām locītavām, un viņai bija balta gandrīz puse
astes. Kucēnu tēvs Čeļabinskas izcelsmes Džeralfs
(Omskas pils., īp. Orlova) bija tā paša Voļnija
(īp. Voroņina) dēls. Viņa kažokā bija vēl vairāk
baltās krāsa: balts uzpurnis, kas pārtapa lielā
apkaklē, baltas kājas un arī gandrīz |
Lamberts
Velbreds, dzim. 1937 |
pilnīgi balta
aste. Deviņu kucēnu metienā bija 4 melnbalti, 4 balti
ar rudu, un viens ruds ar baltu. Visi baltie kucēni bija
normāli attīstīti, aktīvi, tiem visiem bija ietonētas
galvas un viens vai divi plankumi uz ķermeņa.
|
Omskā, Džeralfa un Oil
Storri bērniem, piemita baltie gēni. Viena no tām
Stor Dolli Novosibirskā sapārojās ar Flor Loe (Lokss
+ Florens), un atkal radās kucēni ar baltiem gēniem:
Dolli Laima un Dolli Leizi; pēdējā no sapārošanas ar
Aliho (Loid Lourenz + Allina) laida pasaulē divas baltas
kucītes. Turklāt interesanti, ka gan Flor Loi, gan Aliho
bija maz baltās krāsas kažokā. No šī metiena
Novosibirskā tika paņemta |
Lesli-Delta,
dzim. 1953 |
melnbaltā
Aina, kura nu jau
ar nolūku tika sapārota ar balto Les-Boil-Lelu (Lords +
Dez Lessi), un viss metiens bija balts. Neskatoties uz to,
ka pieredzējuši kolliju audzētāji nesolīja neko labu,
visi kucēni bija pilnīgi veseli, bez jebkādām novirzēm.
Sapārojot Greis Den Gledis un Korsāra (Olafs + Inga)
meitu ar Čeļabinskas rudi balto Rudiju (viens
metiens ar Džeralfu), vienai no metiena kucītēm bija
nokrāsa, kas jau tuvojās baltai apmēram 50 % baltās
nokrāsas.
|
Novosibirskā sapārojās arī kāda balta kucīte no
Permas, kurai arī bija Volnoja (īp. Voronina) asinis, ar
no Vācijas ievesto Golfu fon Zalicašpringu balti kucēni
neradās, bet viena no šī metiena rudi balta kucītēm,
sapārojoties ar baltu Gled Džerri (Džeralfs + Gledis),
laida pasaulē baltus kucēnus. Viena kucīte ieprecējās
Igaunijā, sapārojoties ar Finn Errou Blek Džoki, un arī
viņu kopīgajiem kucēniem bija balta krāsa, bet šī pārošanās
bija neplānota.
Vairāku gadu garumā vērojot baltos
|
Stor-Dolli |
kollijus, varu
ar pārliecību teikt, ka tie, izņemot savu baltās nokrāsas
kažoku, ne ar ko neatšķiras no parastiem kollijiem.
No
Sverdlovskas izvestais baltais Less-Boj-Lels (Lords + Dez
Lessi) bija lieliski trenēts, viņš pastāvīgi piedalījās
vasaras daudzcīņas sacensībās, izcēlās ar īpaši
precīzu darbu pašos prestižākajos valsts čempionātos,
un izcīnīja PSRS Čempiona titulu.
|
Gled-Dženni lieliski
nokārtoja VDK un SAD normatīvus, kopā ar Lelu piedalījās
aģitbrigādes paraugdemonstrējumos. Skaistais, gandrīz
baltais Gled-Džerijs lieliski veica sava saimnieka vilkšanu
un, kad tas traucās pa Akadēmiķu pilsētiņas
sniegotajiem celiņiem, no viņa nevarēja atraut acis.
Vienīgais suns, kurš pilnībā apguva sanitāro
dienestu, bija Gled-Dženni.
Vēlāk, sakarā ar kolliju starptautisko standartu
ieviešanu, mēs pakāpeniski zaudējām Novosibirskas
balto kolliju populāciju. Protams, nav izslēgts, ka kaut
kur pēkšņi piedzims balti kucēni.
|
Less-Boi-Lels |
Tomēr nevis pēkšņi,
bet gan sapārojoties kādiem noteiktiem suņiem, kuru īpašnieki
nemaz nenojauš, ka viņu mīluļi varētu būt baltās
nokrāsas gēnu nesēji.
|
Es priecājos, ka Maskavas un Ļeņingradas
presē parādās raksti par kolliju vēsturi uzmanīgi
tos lasot, var uzzināt daudz jauna par šo tēmu. Mūsdienās
valstī ir ļoti daudz suņu, kas ir ievesti no ārzemēm,
un kuru tālākie senči ne tuvu nav zināmi. Jo notika taču
tā, ka 1974. gadā uzpeldēja pirmskara laika
kolliju baltie gēni no Ļeņingradas!
Nobeigumā gribu pateikt, ka mūsdienās
sastopamajiem baltajiem kollijiem nav nekā kopēja ar
tiem, kas iegūti, sapārojot marmorkrāsas |
Gled-Džerri |
suņus. Viena
trešdaļa kucēnu var piedzimt balti, bet labāk - vispār
nepieļaut tāda veida pārošanu.
|
|
Gled-Dženni |
|