Publikācijas  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


 

0

No Trefoila līdz mūsdienām 

  Diez vai pastāv vēl daudz šķirņu, kuras būtu tikpat populāras kā kolliji, un nav daudz šķirņu, kuru rašanās vēsturi var izsekot līdz vienam ciltstēvam. Lai saprastu to, kā

tas ir noticis, mums vispirms jāizrokas līdz pirmajām suņu izstādēm Apvienotajā Karalistē. Pirmās izstādes var iedalīt divās kategorijās: respektablās, tās, kuras norisinājās lielu industriālo centru tuvumā, un kurās pārsvarā tika izstādīti terjeri un dažreiz nelielas dekoratīvās šķirnes; un otras izstādes – jau labāk organizētas, kurās pulcējās Sporta šķirnes (Sporting Breeds), bet precīzāk – medību suņi (Gun Dogs), bija arī dzinējsuņu un vilcēju klases. Līdz 1860. gadam Kolliju izstādes netika organizētas, bet vēlāk tās kļuva par visu šķirņu izstādēm.

Tai laikā dzinējsuņi piederēja daudziem medniekiem, dienesta suņi parasti tika turēti lielās suņu audzētavās dažādās muižās un lielos īpašumos; principā, gan vienas, gan otras šķirnes audzēja lielsaimnieki un lielīpašnieki. Parasti šie ļaudis bija labi izglītoti un pierakstīja suņu izcelsmes avotus, un tādām šķirnēm kā pointeri un seteri, viņu vēsturi var izsekot daudz lielākā paaudžu skaitā, nekā oficiāli tika reģistrēts Kennel Klub ciltsgrāmatās. Pirmo kolliju audzētāji ir bijuši diezgan pieticīgi, lai gan iespējams, ka arī šie, sen dzīvojušie gani, lopu uzpircēji un lopkopji, arī ļoti akurāti rakstīja savu dzīvnieku ciltsgrāmatas. Gudrie suņi bija tiem nepieciešami ikdienas darbā: acīmredzot tāpēc selekcijā tika izmantoti tikai paši labākie dzīvnieki. Cilvēki, kuri vēlējās atrast labus suņus izstādēm, apbraukāja valsti, meklējot īstos eksemplārus, apmeklējot gadatirgus, fermerus – suņu audzētājus, kuriem, protams, nebija iebildumu pret savu ienākumu palielināšanu uz viņiem nevajadzīgu dzīvnieku rēķina. Izstāžu katalogos par tādiem suņiem tika piezīmēts „izcelsme nezināma”.

Nav saprotams, kāpēc pirmie mēģinājumi nostiprināt asins līniju bija neveiksmīgi; iespējams, ka sava loma bija nelabvēlīgiem audzēšanas, ārstēšanas apstākļiem, pietiekoši daudzveidīgu suņu trūkums. Daudzi no pirmo izstāžu uzvarētājiem tika izmantoti pārošanai, bet tādi vārdi kā Nero, Marcus, Chance un Mess netiek izsekoti ciltsgrāmatās tālāk par 1-2 paaudzēm. Tikai viens suns, kurš ir reģistrēts Stud Book, var tikt uzskatīts par kolliju sākuma līnijas pamatlicēju. Šo suni sauca Coockie, kurš, saskaņā ar reģistrācijas datiem, ir dzimis 1868. gadā, un mēs faktiski nezinām par to neko vairāk, kā tikai viņa krāsu. Pirmo reizi parādīts 1870. gada izstādē Birmingemā, viņš ieņēma otro vietu, un tā izstāžu karjera turpinājās ne vairāk kā 3 gadus. Viņš bija daudz veiksmīgāks kā vaislinieks. Sākot ar 1875. gadu, 14 viņa pēcnācēji tika reģistrēti Stud Book. Interesanti, ka tiem visiem, gluži kā viņu tēvam, bija sabuļkrāsas balts kažoks. Coockie ļoti līdzīgais dēls Wolfs radīja ļoti skaisto Ch.vRutland. Šis suns, kurš nebija mantojis modē esošo nokrāsu – tas bija trīskrāsains ar pavisam nelieliem baltiem plankumiem, - tika plaši izmantots vairošanai, bet viņa līnija eksistēja tikai divu nākošo paaudžu garumā, pēc tam pazūdot nebūtībā.

Sākot ar Kennel Kluba dibināšanu 1873. gadā, aizraujošais suņu izstāžu sports jau kļūst respektablāks, un aizsākas jauna – audzētāju un dalībnieku „džentlmeņu ēra”. Par kolliju šķirnes plūsmas pirmo pārstāvi kļuva misters J. Bissell, kurš 1878. gadā sapāroja Coockie meitu ar Trefoil, par kuru ziņas parādījās Stud Book otrajā sējumā. 1878. gadā Kennel Klub dibinātāja mistera Širley muižā Īrijā dzimušais Trefoils ir attiecināms uz labi pazīstamu vietējo populāciju „Wicklow Collie”. Jāteic, ka pirmo reizi viņa ciltsgrāmatā ir uzskaitīti tā senči, un tāpēc nav nekāds brīnums, ka šāds dzīvnieks kļuva par tik iecienītu vaislinieku, veidojot savu tipu turpmākajās paaudzēs, arvien uzlabojot to. Trīs kucēni, kuri piedzima nākošā gada janvārī, atstāja milzīgu iespaidu uz turpmāko šķirnes attīstību, un tā Trefoila dominējošā līnija tika izveidota. Lieliskais izstāžu suns Charlemange palika ar savu īpašnieku, kļūstot ne tikai par pirmo savas šķirnes Čempionu, bet arī par pirmo, patiešām noteikto šķirnes tēviņu. Viņa veiksmīgākais dēls, kurš iegūtais no imbrīdinga ar Eclipse (no sava tēva viena metiena Flirt).

Misteru James Watson no ASV tik ļoti sajūsmināja šis suns, ka viņš, vēl pirms tam, kad tika ieviesti karantīnas noteikumi par suņu ievešanu Anglijā, aizsūtīja savu britu izcelsmes kuci Nesta ilgstošā ceļojumā caur Atlantiju, lai tā sapārotos ar Charlemange. Tomēr šī suņa plašā vaislinieka karjera neturpinājās ilgi. Par šīs līnijas turpinātāju kļuva Charlemange mazdēls Ch. Metchley Wonder, kurš kā viesulis iebrāzās kolliju pasaulē, 1880. gadā uzvarot slavenajā Challenge Trophy. Slaveni suņu audzētāji izmantoja viņa pakalpojumus, un milzums kucēnu tika piereģistrēti Stud Book. Tomēr viņa vaislinieka loma nebija īpaši liela. Un tikai 1887. gadā dzimušais dēls Christophers turpināja šo līniju jau nākošajā simtgadē.

Šī gadsimta pirmā puse sniedza pārsteidzošus kontrastus. Pašā sākumā šķirne kļuva neparasti populāra visā pasaulē, un daudzi labākie šīs šķirnes pārstāvji pārceļoja no Britānijas uz otru Antlantijas okeāna pusi; šis periods vairāk ir pazīstams ar izcilu suņu audzētavu nosaukumiem, nekā ar atsevišķiem šķirnes pārstāvju vārdiem. Viena daļa veco audzētavu, kuras bija aizsākušas šķirnes pavairošanu, pārstāja eksistēt, toties parādījās jaunas, kuru nosaukumi mūsdienās asociējas ar kolliju šķirnēm: „Laund”, „Ormskirk”, „Parbold”, „Southport”, „Seedley”. Laika posms starp abiem kariem Eiropā šķirnes dzīvē neko jaunu neatnesa daļēji tāpēc, ka daudzas suņu audzētavas cieta un netika atjaunotas. Savu lomu nospēlēja arī vispārējā depresija.

Tomēr Christopher turpinātā līnija izrādījās spēcīga. Pagāja piecas paaudzes – caur Edgbaston Marvel un Ch.Southport Perfection – kamēr misters Hugo Ainscounh ieguva šīs līnijas nākošo posmu. 1899. gadā dzimušajam Parbold Piccolo bija lielisks kažoks, spēcīga kaulu uzbūve un brīnišķīgs korpuss, bet diemžēl nepietiekoši labi attīstīta galva. Tomēr viņš bez pūlēm ieguva Čempiona titulu, izveidojot spēcīgu, gadsimta pirmajā pusē bija ļoti svarīgu, atzaru (Piccolo Lines). Laikabiedri īpaši izceļ tā dēlu Ch. Anfield Model, uzskatot, ka viņa pēcnācējiem būs izcila nākotne. Kā jau bieži mēdz gadīties, šīs cerības neattaisnojās, un viņa vārdam var izsekot tikai līdz Ch. Ashtead Applause 1924. gadā. Ilglaicīgāku iespaidu atstāja šī suņa ne tik ļoti izdevušies dēli. Ormskirk Olympian, kurš piedzima gadu pēc Model, lai arī pameta šos krastus vēl agrā jaunībā, radīja Wishaw Čempionus Leader un Rival, un vēlāk ari Ch. Garniehill Pride, no kura iegūts mistera Newbury audzētavas „Alphington Collies” pamatlicējs un divi Čempioni – Corella Starboy un Netherkeir Starboy, kuri pēckara gados bija savas līnijas turpinātāji. Trešais Piccolo dēls Parbold Pierrot kļuva par pamatlicēju atzaram, kurā ietilpst tādi Čempioni kā Seedley Stirling, Eden Extra un Laund Lindrum.

Atgriezīsimies pie sākuma, pie Christopher otrās dominējošās līnijas. Lai arī Ch.bStracathro Ralph nebija tik slavens kā pārējie dēli, tieši pateicoties viņam mūsdienās ir jūtams šīs līnijas iespaids. Caur Ralfu ir gājušas septiņas paaudzes, ieskaitot slaveno Ch. Ormskirk Emerald un Ch. Squire of Tytton (Squires lines), līdz kļuva redzamas atšķirības. Līniju turpināja divi dēli, vislielāko iespaidu atstāja Seedley Squire, kurš par piecām paaudzēm atpaliek no Ch. Poplar Perfection. Ņemot vērā, ka viņš piedzima 1916. gadā – kara gados, viņu nevarēja plaši izmantot vaislai, turklātvvēlāk to pārdeva uz ārzemēm. Tomēr, par laimi šķirnei, viņš paspēja radīt divus brāļus, kuri kļuva par ne tikai par izstāžu uzvarētājiem, bet arī par lieliskiem vaisliniekiem. 1921. gadā dzimušais Ch. Backwoods Fashion atstāja milzīgu iespaidu caur mistera George suņu audzētavas „Beulah” sabuļkrāsas suņiem. Gadu jaunākais Ch. Eden Emerald ir vecvectēvs Ch. Glenack Kingfisher, kurš 30-tajos gados izveidoja „Beulah” suņu audzētavas „marmora” atzaru, un kuru mūsdienās atceras kā brāļu Beulah`s Silver Don Mario un Nightvictorious vectēvu.

Kara sākumā, 1939. gadā, Kennel Klub atcēla visas čempionu izstādes, un, lai arī audzēšana netika oficiāli aizliegta, tā tika pilnīgi pārtraukta. 1946. gadā, kad izstāžu rīkošana atsākās, atjaunojās arī šķirnes selekcija, tomēr daļa veco līniju jau bija zaudētas. Bija saglabājušies Piccolo un Squire atzara pēcteči. Ļoti ātri spēkus atguva Ch. Laund Lindrum – 1928. gadā dzimušā tumšas sabuļkrāsas tēviņa – līnija, caur Ch. Gunner of Mariemeau pēcteča izstādēs nerādīto Thane of Mariemeau, un šī līnija pastāvēja pateicoties suņiem no audzētavām „Danvis”, Jefsfire” un „Larkena”, kur 1965. gadā piedzima arī Ch. Antoc Vicar of Bray.

Nav daudz suņu, kas varētu palepoties ar to, ka mainījuši veselas šķirnes attīstības virzienu. Eden Examine pēckara gados patiesi kļuva par dominējošā virziena pamatlicēju. Viņa slavenais dēls Ch. Lochinvar of Ladypark piedzima laikā, kad selekcija bija ļoti sanīkusi. Šis spilgtais, zeltainās sabuļkrāsas tēviņš kļuva par šķirnes karali. Bija maz suņu audzētāju, kas neizmantoja viņa vaislinieka pakalpojumus. Pārsteidzoši, bet viņa atstātais iespaids uz šķirni nemaz nebija tik noturīgs – tikai Ch. Antoc Midnight Cowboy atzars eksistēja diezgan ilgi: līdz 1971. gadam, kad piedzima Examine mazmazdēls, kuram piemita Mywicks Meadowlancer, suņa, kurš „aizvilināja” audzētājus no Lohinrava atzara, lieliskā galva. Lai arī Meadowlancer ciltskokam ir vieglāk izsekot caur dzimtām, kuras balstās uz viņa radītajām kucēm, tomēr šis suns ir radījis arī tiešus pēcnācējus-tēviņus, kuri turpināja savu līniju. Strauju situācijas maiņu šķirnē ieviesa Dazzler of Dansinane parādīšanās. Viņa galva un izteiksme tik ļoti visus savaldzināja, ka tas kļuva par tā laika galveno vaislinieku. Un atkal mēs varam nosaukt VIENU suni, tēviņu, kurš mainīja šķirnes veidolu. Viņa četri dēli turpināja tēvu atzaru, lai gan vairums mūsdienu līniju aizvijas pie pusbrāļiem – Čempioniem Royal Ace un Ramsey no „Rokeby” audzētavas.

Jaunākais Ch. Ramsey of Rokeby, kurš piedzima no sava slavenā brāļa viena metiena kuces trīspadsmit mēnešus vēlāk, radīja vairākus dēlus, bet tikai divus no tiem var uzskatīt par viņa līnijas turpinātājiem līdz pat mūsdienām. No tiem - trīskrāsu Ch. Corydon Quinault pirms aizceļošanas uz tālo Austrāliju – divos metienos radīja trīs lieliskus suņus. Visi trīs tika intensīvi izmantoti, bet tikai Ch. Little Caesar at Corydon izveidoja savu atzaru, kuru turpināja Sandiacre Stop`N Think un marmora Ch. Lowerpark Moonlighter at Corydon. Un nav nekāds brīnums, ka Ramsey līnija savienojās ar Ch. Brettonpark Whatzizname, Ch. Arranbrook Mr. Chips of Aberhill mazdēla līniju, kurš jau dzīves laikā, septiņdesmitajos gados, kļuva leģendāri slavens. Iespējams, aplecinājis rekordlielu kuču skaitu, šī suņa ciltsrakstiem mūsdienās vieglāk ir izsekot caur viņa trīskrāsu mazdēlu Ch. Karava Kornishman, kurš radīja čempionus visās trīs nokrāsās. Ne jau pirmo reizi mēs atrodam ķēdes stiprāko posmu tieši mazdēlā, ko mūsdienās apstiprina lieliskais vaislinieks Ch. Brilyn Rum`N Black, kā arī vectēvs, kurš radījis visu nokrāsu čempionus.

Vecākais Royal Ace tagad atrodas vienas no produktīvāko līniju priekšgalā, caur dēlu Ch. Bririch Gold Edition, un mazdēlu Ch. Abertorne Arrester. Pēdējais guva veiksmi ne tikai izstāžu ringos, bet arī izveidoja četrus savas asins līnijas atzarus, par labāko no tām tiek uzskatīta Brilyn Supertramp un Myberns Mandane Čempionu līnija. Abi šie vārdi ir sevišķi plaši izplatīti ģimenēs. Viņu pēcteči pa vīriešu līniju mūsdienās atstāj iespaidu caur dažiem dēliem un mazdēliem, īpaši caur tādiem lieliskiem eksemplāriem kā Ch. Lynway Sandknocker.

Tagad mēs esam nonākuši līdz suņiem, kuri nosaka šķirnes nākotni. Lai arī vēsture stāsta, ka arī jaunas līnijas var attīstīties un uzplaukt, tomēr tagad tāda iespēja šķiet maz ticama. Izņemot dažus pēctečus no itāļu tēviņa Ch. Incredibly Blue di Cambiano, kura sencis „amerikānis” Knightwood Easter Frost mazdēls, tika importēts uz Itāliju, un kollijiem, kuru ciltsraksti vijas caur Ch. Bririch Black Keino uz Meadowlancer/Examine atzaru, visi pārējie mūsdienu kolliji ir attiecināmi uz Dazzler līniju. Ņemot vērā, ka britu suņiem un to pēcnācējiem ir acīmredzama un spēcīga ietekme uz šķirni visā pasaulē, diez vai var gaidīt kaut kādas izmaiņas, pat ja tiktu atcelti karantīnas noteikumi. Tikai masveida ASV vaislinieku izmantošana varētu ietekmēt situāciju, bet diez vai Amerikas kolliji kaut kad būs tik pievilcīgi Eiropas suņu audzētāju acīs. Visticamāk, ka pateicoties tieši šādai izcelsmes kopībai,

 

Piebilde: Šajā rakstā izmantotie materiāli ņemti no Kennel Klub (Londona, Clarges Street) Stud Books. Shēmās tiek sniegti dati arī par krāsu un dzimšanas datumu. Uzskatu par nepieciešamu piebilst, ka šajā rakstā pieminēti tikai pamata atzari un līnijas, bet pēc tiem var izsekot praktiski jebkura mūsdienu suņa izcelsmi.

.

0

  » Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0