Maija, Jānis, Andis, Malvīne, Cērisa Uransi Blugrei, Alisone, Gabija Zelta Suns un Longa draudzīgi dzīvo kopā kādā privātnamā Rīgas pievārtē. Suņu audzētāju federācijā viņu mītne reģistrēta ar skanīgu nosaukumu - Ķiršu dārzs.

Suņi un kaķi ir izvēlīgi ēdāji

Maija un Jānis smej, ka Andis ir viņu pieaugušais cilvēkbērns, pelēkmelnā skaistule Malvīne - viņu kaķubērns, bet kolliji - 

No kreisās: Alise, Maija, Gabija, Kerisa,

Jānis un Longa. Foto: Māris Lielkalns.

marmorkrāsas Cērisa un Gabija, rudā Alisone un melnā Longa - viņu suņubērni. Un tas nebūt nav pārspīlēts apzīmējums, jo Maija un Jānis patiesi rūpējas par savu saimi un arī lutina to.

Lai gan kolliji nav lieli ēdāji, nodrošināt pilnus vēderus četriem pieaugušiem suņiem un kaķim nebūt nav nieka lieta. Jānis uzņēmies sagādnieka funkcijas un regulāri gādā par to, lai mājās būtu svaigi kauliņi, no kā saimei pagatavot sātīgu viru. Katlā kopā ar gaļu tiek likti dārzeņi, rīsi vai griķi, putraimi vai klijas un vārīta bieza zupa, kas kolliju četrotnei itin labi iet pie sirds.

Laiku pa laikam viņu kārajam zobam tiek nopirkts arī pa sausās barības pakai. Kolliju saime iecienījusi barību "Purina" un kādu no Kanādas ievesto, bet citu sauso barību ne par ko neēd. Maija zina stāstīt, ka arī citu šķirņu suņi un kaķi izvēloties tikai dažus sausās barības veidus, bet pārējos neņemot ne mutē. Re, kā - arī mājdzīvniekiem ir sava ēšanas gaume. Speciāla maltīte - zivis - regulāri tiek gādāta Malvīnei. Arī zīlītēm un zvirbuļiem aiz loga šad tad tiek pa kādai nesālītai speķa šķēlei.

Kolliju nervozitāti vairo ģimenes ķildas

Suņu saime ik dienas izskrienas pa pagalmu un bieži vien tiek vesta arī pāris stundu ilgās tālākās pastaigās. Tās vajadzīgas gan kāju treniņam, gan tāpēc, lai suņi pierastu pie svešiem cilvēkiem un nebaidītos no automašīnām. Pēc kārtīgas izskriešanās vai vakara stundās, kad ģimene pārnākusi mājās, visi četri kolliji sakrīt rindiņā uz dīvāna un it nemaz nav neapmierināti, kad kaķīte Malvīne uzraušas pagulēt uz viņiem.

Veterinārārsts Normunds Fjodorovs, kas ik dienas tiekas ar daudzu dzīvnieku saimniekiem, apbrīno Jāņa un Maijas neatlaidību un pašaizliedzību, rūpējoties par četrkājainajiem mīluļiem. Vecākajai no kollijiem - Cērisai - rit jau divpadsmitais dzīves gads, un šādā sunim nopietnā vecumā, protams, sevi liek manīt veselības problēmas. Ja suņa saimnieki būtu samierinājušies ar kāda cita veterinārārsta spriedumu, droši vien Cērisas vairs nebūtu. Maija un Jānis ir ļoti pateicīgi Normundam Fjodorovam, kurš izglābis gan Cērisu, gan arī Gabijas tikko dzimušos kucēnus.

Kollijiem ir jābūt mierīgiem, miermīlīgiem, nosvērtiem suņiem. Pēdējā laikā gan arvien biežāk tiek dzirdēts par kolliju agresivitāti, arī Suņu audzētāju federācijā spriests, ka pieaug kolliju nervozitāte. Iespējams, ka te vainojami kolliju sabojātie gēni. Kollijs ir jūtīgs suns, un var gadīties, ka nervozitāti viņš pārņem no saimniekiem, ka viņu ietekmē ķildas ģimenē.

Vadonei Gabijai klausa visi

No Ķiršu dārza iemītniekiem visniknākā ir Gabija. Pirms Gabija nokļuva Maijas un Jāņa aprūpē, viņai cits pēc cita mainījās septiņi saimnieki. Lai gan privātmājā dzīvās radības jau bijis gana, Gabijas dzīvesstāsts bijis tik skumjš, ka Maija un Jānis nav spējuši atteikt lūgumam pieņemt vēl ceturto kolliju meiteni. Sunīti vispirms nomazgājuši, iztīrījuši no blusām, pabarojuši un tad mēģinājuši ieskaidrot, ka viņai nav jāčiepj uz gāzes plītiņas atstātie aukstie kartupeļi.

Vēl tagad suņu saimnieki ar skumjām atceras to reizi, kad neilgi pēc ierašanās viņu mājā kucīti vajadzējis vest pie ārsta. Gabija visu ceļu skaļi raudājusi, un viņas acis bijušas miklas - tik ļoti sunīte uztraukusies par to, vai viņu atkal neved kaut kur projām. Mīlestību, ko Gabija saņēmusi no pašreizējiem  saimniekiem, viņa atdara uzcītīgi, brīžiem pat pārlieku centīgi sargājot māju. Maija ievērojusi, ka kolliju četrotnei pastāv savi likumi ne tikai pie bļodas. Ja Maijas vai Jāņa nav tuvumā, kārtību ēdienreizēs nosaka Gabija, un pārējie suņi no brokastu vai vakariņu trauka bez pretenzijām atkāpjas, līdz vadone nav paēdusi.

Gabija ir arī pirmā, kas metas uzbrukumā katram, kas tuvojas privātmājas sētai. Viņai piebiedrojas arī Cērisa, bet Alisones un Longas uzdevums ir skaļi riet. Pienākumi tiek sadalīti arī gulētejot. Divi suņi vienmēr paliek pirmajā stāvā, lai sargātu ieeju, un divi dodas nakšņot uz otro stāvu.

Pagājušajā pavasarī Ķiršu dārzā bija pavisam jautri - Gabija radījusi septiņus mazuļus, un tādējādi Jāņa un Maijas aprūpē bijuši vienpadsmit kolliji. Tagad visi kucēni atdoti labiem cilvēkiem, un saimnieki laiku pa laikam pošas ceļā uz Limbažiem, Bigauņciemu, Ulbroku, Čiekurkalnu un Matīsa ielu tepat Rīgā, lai apciemotu savus "suņu" bērnus un apskatītu, kā vieņiem klājas. Kopš aizvešanas brīža nav redzēts tikai viens no kucēniem, kurš nu mīt Vācijā. Saimniece solījusi nodrošināt ļoti labus apstākļus.

"Kolliji ir ļoti smalkjūtīgi suņi," saka Maija. "Ja viņi redz, ka esmu aizņemta, liek mani mierā, bet, ja atpūšos un neko prātīgu nedaru, grib ar mani spēlēties, dauzīties, glaužas klāt un vēlas, lai viņus samīļo. Ja noglaudu galvu vienam, noteikti jāsamīļo arī pārējie trīs. Citādi viņi kļūst cits uz citu greizsirdīgi. Tā mīļuma dēļ, ko dāvā mūsu kolliju saime, nav žēl ne viņiem veltītā laika, ne naudas. Gandarījumu dod kaut vai tas vien, ka Gabītei tagad ir labi, ka esam paglābuši viņu no sliktiem saimniekiem. Esmu dzirdējusi sakām, ka mēs esot tāda cilvēku "šķirne", kam ļoti patīk dzīvnieki - vai nu tie būtu suņi un kaķi vai zīlītes un zvirbuļi aiz loga."

Kolliju portāla piezīme. TV sižetu par Maiju, Jāni un viņu kollijiem varat noskatīties sadaļā Kolliju TV.