Publikācijas  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Lesija


 

0

Atceroties Jutanu 

Atceroties un publicējot materiālus par šo lielisko kolliju, mēs nepretendējam uz pilnīgu tēmas atspoguļojumu. Pagaidām mēs piedāvājam tikai nelielu ieskatu, ko sarakstījuši dažādi cilvēki, kuriem ir bijusi saskare ar fenomenālo suni kolliju Jutans Mamive.

Jutans piedzima 1987. gadā Čehoslovākijā, „Mamive” audzētavā, kur saimniekoja J.&V. Matusu, un atbrauca dzīvot uz Latviju. Par Jutana saimnieci kļuva Lūcija Poikāne (audzētava „Zelta Suns”). Uzreiz pēc pirmajiem soļiem plašākā publikā, Jutans pievērsa sev gandrīz visu bijušo PSRS kolliju audzētāju uzmanību.

Pirmkārt, Jutans iekaroja daudzu mīlestību ar savu neatkārtojamo tipu un apbrīnojamo izteiksmi, ko tā arī sāka dēvēt: „Jutana tips” un „Jutana izteiksme”. Tiem laikiem unikāla bija arī Jutana izcelsme: vecaistēvs – CH Akdeniz Music Master, dēls GB CH Mybern`s Minstrel (inbrīdings II:II uz GB CH Aberthorne Arrester), tā ciltsrakstos ir daudzkārtīgs inbrīdings uz CH Deneoak Dillan of Dunsinane, Brettonpark Highlander of Dunsinane, Dazzler of Dunsinane.

Diemžēl Jutans ārkārtīgi maz piedalījās izstādēs. Gribas pieminēt divas no viņa apmeklētajām izstādēm, kurās iegūtie rezultāti ir ļoti atšķirīgi. 1989. gadā Jutans kļuva par savas klases uzvarētāju izstādē Tallinā, kuru tiesāja misis Odrija Četfilda. 1999. gadā Brno izstādē Jutans ieguva vērtējumu „ļoti labi”, ko tam piešķīra Dienvidslāvijas eksperts Kavčičs. Tai pašā ringā bija arī citi mums labi zināmi suņi: Finn Arrow Golden Duffy (4 izc.), Sandiacre Streets Ahead (5 izc.), Brilliant ze Zlate Jalny (18 izc.).

Jutans ārkārtīgi plaši tika izmantots pārošanai, - no Baltijas valstīm līdz pat Sibīrijai. Jau pēc pirmajiem viņa bērniem kļuva skaidrs, ka viņš ir ļoti prepotents kollijs, kas saviem pēcnācējiem nodod savu tipu un izteiksmi. Lūk, ko par Jutana pēcnācējiem Sanktpēterburgas konferencē teica misis Odrija Četfilda: „Tā bērni piesaista uzmanību, tie uzreiz izceļas ringā. Es nevaru pateikt, kas tieši man viņos patīk, bet kad es tos redzu, tie mani sajūsmina...”.

Jutana bērni sajūsmināja ne tikai misis Odriju Četfildu, bet arī daudzus citus tiesnešus, tai skaitā ekspertus no Anglijas, kas piešķīra tiem pirmās un godalgotās vietas. Šī suņa mazbērnus un mazmazbērnus mēs šodien varam sastapt starp Krievijas Federācijas uzvarētājiem.

Ļoti bieži Jutana piekritēji pielietoja viņa inbrīdingu: I:II, I:III, II:II utt. Visus šī suņa ievērojamos pēctečus vienkārši nav iespējams uzskaitīt vienā rakstā. Jutanam nav LKF vērtējuma. Pēdējais mēģinājums iegūt no viņa pēcnācējus tika izdarīts 1987. gadā, kad no Rēzeknes pie tā atveda uz viņu inbrīdingotu kucīti, bet šī pārošana diemžēl beidzās bez rezultātiem.

Krievijas Kinoloģiskās federācijas kolliju audzētāji labi zina Jutana pēcnācējus, kurus mūsdienās izmanto vaislai. Pārsvarā tie ir Jutana meitas bērni, kurus pāro ar importētiem vaislas suņiem.

Latvijā tika izmantots Jutana mazdēls Adrian Flame of Flower (Skylark Black Alkami + Yellow Spark Angestra (Arlinga un Angera metiena māsa). Inbrīdingā uz Jutanu III:II iegūtais suns (Adrian Flame of Flower + Fleika Zelta suns) uzvarēja atklātajā klasē starptautiskajā izstādē Rīgā (CACIB, FCI) 1997. gadā. Šajā pat izstādē atklātajā klasē kucēm uzvarēja Jutana mazmeita Deniza Zelta Suns.

Droši, ka Jutans vēl ilgi iespaidos kolliju šķirni caur saviem pēctečiem – mazbērniem un mazmazbērniem. Jutans ir kolliju šķirnes leģenda.

0

Irina Borisova, Latvija, audzētava „Superior Light”

 


 

Pirmo reizi Jutanu es ieraudzīju 1998. gadā Tallinā „Kolliju dienā”, ko tiesāja O. Četfilda. Man bija sevišķi interesanti viņu redzēt, jo viņš bija viens no pretendentiem uz pārošanu ar Reval Laky Star Golden (īp. J. Andrejenkovs), no kuras es gaidīju kucēnu. Man aizrāvās elpa, kad es ieraudzīju šo suni. Tādus kollijus es nekad agrāk nebiju redzējusi; ar tik izciliem suņiem es līdz šim biju tikai mielojusi acis fotoattēlos. Tas bija manu sapņu iemiesojums. Jutans tika izstādīts junioru klasē, un es „fanoju” par viņu. Pēc tam, kad Jutans uzvarēja, saimniece Lūcija Poikāne izveda viņu uz ielas, lai visiem interesentiem būtu iespēja šo suni nofotografēt. Es izfotografēju veselu filmiņu un ilgi nespēju beigt sajūsmināties par viņu. No tās reizes man ir saglabājušās brīnišķīgas melnbaltās fotogrāfijas, kuras es reizēm aplūkoju, atceroties par tā laika pirmo pieredzi, cerībām un gaidām. Tai laikā PSRS nebija gandrīz neviena suņa ar tik skaisti veidotu galvu, sevišķi ar tik neatkārtojamu izteiksmi. Šis suns mani vienkārši apbūra, un mana karstākā vēlēšanās bija, lai Bossija tiktu sapārota tieši ar viņu, kas beigās arī notika.

No šī metiena es paņēmu kucēnu – puiku, bet mana draudzene – kucīti. Jutans par laimi izrādījās lielisks, prepotents vaislas suns, kura pēcnācēji pārliecinoši mantoja tā labās īpašības. Ar viņu tika sapārotas daudzas kucītes, no pašām slavenākajām līdz „ierindas” kolliju meitenēm. Tai laikā kolliju saimniekiem bija viegli un vienkārši doties uz jebkuru pilsētu, lai sapārotu savu suni. Jutans bija viens no populārākajiem tā laika vaislas suņiem. Daudzās pilsētās parādījās viņa bērni, kuri pēc galvas tipa un izteiksmes krasi atšķīrās no parastajiem kollijiem. Daudzi no šiem suņiem guva uzvaras vietējā mēroga izstādēs, kā arī kļuva par uzvarētājiem un godalgotu vietu ieguvējiem Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā, Sverdlovskā. To gadu katalogos Jutana vārds starp izstāžu uzvarētāju vārdiem bija sastopams ļoti bieži. Viņa pēctečus viegli atpazīt jebkurā izstādē. „Jutana veida” tips ir redzams skaidri, turklāt diezgan bieži.

Pārsteidzošs ir arī Jutana bērnu cienīgums, ar kādu tie prata izstādīties. Jutana labās īpašības labi saderēja ar Dilaita, Skotti, Daffi, Akdeniz Rait Royal pēctečiem. Katrā metienā vienmēr bija kāds kucēns, kurš bija mantojis Jutana tipu.

Tik pat plaši kā pats Jutans, pārošanai tika izmantoti arī viņa labākie dēli – Anger Yellow Spark („Vaclavs”, īp. Pojkāne) un Arling Yellow Spark („Sunc”, īp. Cvetkovi). No viņiem arī tika iegūti daudzi interesanti suņi, kuru pēcteči joprojām ir sastopami lielajās izstādēs.

Viens no Jutana visveiksmīgākajiem metieniem (kurš vēlāk tika atkārtots) tika iegūts no Beautiful Golden Frezy (Finn Erroy Golden Daffy + Bilzeik Beautiful Gel). Šis pāris radīja kucēnus, kuri izklīda pa visu valsti: Frisky Elegant Gel (īp. Morozova, Perma), Frisky Ensine of Douny (īp. Gribanova, Irkutska), Frisky Ellina of Douny (īp. Poikāne, Cēsis), Frisky Classik Gel (īp. Kabanova, Toljati).

No šīm kucītēm tika iegūti interesanti pēcnācēji, viņas pašas un viņu bērni guva labus panākumus dažādās izstādēs. Un daudzos no šiem suņiem varēja saskatīt kaut ko pazīstamu, kaut ko „jutanisku”.

Pagāja zināms laiks, mainījāmies mēs un arī mūsu uzskati, parādījās milzīgs daudzums angļu suņu, par kuriem agrāk mēs pat nevarējām sapņot. Jutans vairs nav mans ideālais suns un tagad es, protams, saskatu arī viņa trūkumus, bet tomēr viņš vienmēr paliks brīnums, kuram es pieskāros. Un, kad kāds atceras par Jutanu, tad manu acu priekšā no jauna uzvirmo 1989. gads, Tallina un Jutans – liels, lepns, nepieejams, ar apbrīnojami mierīgu dziļi novietoto, „saldo” acu skatienu, saslietajām ausīm un kuplo jo kuplo kažoka vilni.

0

Aļona Makina, „Maverti”

 


 

Jutans piedzima Čehijas suņu audzētavā „Mamive”, kas var lepoties ar lieliskiem suņu audzēšanas rezultātiem – pietiek, ja atceras lielisko Pjēru Mamive. Tāpēc ziņa, ka Cēsīs ir ieradies suns no „Mamive”, bija liels notikums.

Mana pirmā tikšanās ar Jutanu notika Tallinā, tajā brīnišķīgajā pavasarī, kuru atceras visi kolliju mīļotāji: pirmo reizi pie mums eksperta lomā uzstājās leģendārās suņu audzētavas „Dansinayn” īpašniece misis O. Četfilda. Izstādē bija jāpiedalās vairāk nekā 200 suņiem, bet skatītāju bija 4 reizes vairāk – grandiozs pasākums!

Manuprāt, viss bija noorganizēts lieliski. Katrā gadījumā pēc jucekļiem mūsu rīkotajos pasākumos, kuros pierasta lieta bija izsaucieni, svilpšana, suņu ķīviņi, šeit notiekošais likās kā miera osta. Turklāt – krāšņā zāle, bagātīgais stends ar apbalvojumiem un balvām, kā arī ar lentām apvītie ziedu pušķi radīja svētku un brīnuma gaidīšanas atmosfēru.

Un, lūk, manu skatienu neviļus piesaista viens suns. Tas iet un ved aiz sevis trauslo saimnieci. Tā gaita ir pilna grācijas, lepnuma un spēka, bet visvairāk pārsteidz tā galva un neatkārtojamā, pasakainā izteiksme. Tajā izstādē Jutans ne tikai uzvarēja savā klasē, bet ieguva arī milzums daudz simpātiju.

Pēc gada es šo suni ieraudzīju Pērnavā, bet pirmo pazinu tā saimnieci. Viņas pavadonis nu jau bija kļuvis no „jaunekļa” par „skaistuli-vīrieti”. Cēlā galva, gladiatora ķermenis un pavedinošais smaids – tādu suni nav iespējams aizmirst!

Turpmākajos gados ringos parādījās arvien vairāk Jutana tipa suņu, kuri bija daudzu izstāžu līderi. Jutanam piemita viss, lai kļūtu par lielisku vaislas suni. Pirmkārt, viņš bija ārkārtīgi skaists, bet, otrkārt, kas nav mazsvarīgi, šim sunim ir lieliski ciltsraksti. Un šī iekšējā un ārējā vienotība nenoliedzami ir tas galvenais, kas nosaka, ka suns ir lielisks šķirnes turpinātājs.

Es neuzņemos atbildību apgalvot, ka kāds no šī suņa bērniem Uzvarētājiem (un to nav maz) ir labāks, bet kāds - sliktāks. Tas ne tikai ierobežotu gaumes dažādību, bet būtu arī netaktiski. Gribas pieminēt metienus no Beautiful Golden Frezu (īp. Tolmačova), Lucky Star Golden Kismet (īp. Savickaja), Lucky Star Orangebloss (īp. Andrejenkovs), Koni Hanacka Perla (īp. Indane), Isabel Nemoeva (īp. Andrejeva), Arany od Rakovskihlip (īp. Pojkāne), Golden Geits Always Again (īp. Simkina), kuros gandrīz katrs kucēns kļuva par Uzvarētāju.

Jutana vaibsti ir redzami ne tikai tā bērnos, bet arī mazbērnos un mazmazbērnos.

0

Ludmila Žavoronok (Kudinova), „Lark”

 


Kolliju portāla piezīme. Pie stāstiem par Jutanu gribētos šo to piebilst. Pēc šo stāstu izlasīšanas cilvēkiem, kuri Jutanu nav redzējuši, var rasties iespaids, ka tas ir kollijs pilnīgi bez trūkumiem. Pieredzējuši kolliju audzētāji, kas izmantoja šo suni šķirnes attīstībai (vaislai), zina, ka tas nav pilnīgi ideāls suns, lai gan tāda patiesībā noteikti nav vispār (ja nu iedomāts). Noteikti būtu jāzina, ka Jutana „vājā vieta” bija tā pakaļkājas, kurām ir iztaisnoti locītavu leņķi, kas atspoguļojas kustībās. Un šo trūkumu reizēm pārmantoja arī Jutana pēcnācēji. Kolliju šķirnes speciālisti parasti piedeva viņam šo trūkumu daudzo labo īpašību dēļ, kas tam piemita, bet tā notika ne vienmēr, ko var redzēt, aplūkojot Jutana iegūto vērtējumu plašo spektru. Vēl kāds trūkums, ko mantoja šīs līnijas pēcnācēji – nepilns zobu komplekts.

.

0

  » Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Lesija


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0