Publikācijas  

» Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Irisa Stepe


 

0

Kolliju tipi un mode 

Kopš tā laika, kad kolliji pirmo reizi nonāca no ganību plašumiem un ar savu izskatu bagātināja izstāžu ringus, vienmēr ir pastāvējušas kollistu grupas, kas ir neapmierinātas ar tipu, kurš pēc viņu domām iegūst augstākus vērtējumus drīzāk pateicoties ekspertu iegribām un gaumei, nekā eksponentu kvalitātei.

Vispārzināms, ka katras šķirnes ietvaros pastāv vairāki tipi un laiku pa laikam

Lord Dancing Petri Favorīts (īp. V. Patalujs) Foto: Everita Pļavniece


dažādu iemeslu dēļ parādās populāri vaislinieki vai līnijas, kuri rada jaunu, modernu kolliju tipu. Konkurences apstākļos, kad par galveno mainīgo faktoru ir kļuvis ārējais izskats (fenotips), ļoti reti kura šķirne pārcieš tādas izmaiņas modes vārdā kā garspalvainie kolliji, bet tā ir šķirnes neatņemama sastāvdaļa, kas izraisa satraukumu un ažiotāžu kollistu vidū.

Brīva izvēle ir mūsu tiesības. Pastāvot tik plašai tipu izvēlei šķirnes vidū es kolliju īpašniekus iedalu divās kategorijās. Pirmo es saucu par  „tīrības sargiem” – viņi uzskata, ka audzē un vērtē „pareizo tipu”, t.i. tipu, kurš ir radies atbilstoši standarta priekšnoteikumiem. Pēc manām domām tas ir nepiepildāms sapnis, jo nav iespējams atrast pat divus kolliju audzētājus, kuri standartu interpretē vienādi vai spēj sniegt vienādus vērtējumus kolliju trūkumiem un labajām īpašībām. Bet šīs kategorijas ļaudis ir šķirnes pamatakmeņi, un iecietīgi izturas pret modernām tendencēm.

Otrajā kategorijā es ierindoju pārējo publiku, kura kollijus iegādājas vienkārši kā mājas mīluļus vai kompanjonus un lepojas ar šādu tipu. Bez tādiem pircējiem suņu audzētājiem būtu grūti pārdot kucēnus, kas nav paredzēti izstādēm. Ja šķirnē pastāvētu tikai viens tips, tad īpašnieku skaits būtu ļoti ierobežots, un šķirnei nebūtu tik augsts popularitātes reitings.

Tipi nāk un aiziet atbilstoši modes maiņām, un, lai arī analoģiski viedokļi patstāvīgi ir dzirdami suņu audzētāju un vienkāršu saimnieku vidū, kuri apgalvo, ka viņiem nepatīk izstāžu kolliju „modern” tips, - tad mana parastā atbilde uz to ir šāda: kāpēc jūs viņus iegādājaties? Jo, pastāvot tādai plašai tipu izvēlei, nav izslēgta iespēja, ka pēc kāda laika modē nāks atkal cits tips.

Kā pierādījumu šim viedoklim minēšu vairākus iespaidīgus un modernus pagājušo laiku tipus, kas savā laikā izraisīja nepatiku kollistu vidū ar to, ka reizēm jauna tendence tikai pievieno trūkumus šķirnes agrākajā standartā.

Paši pirmie kolliji, kam bija ciltsraksti, pārstāvēja darba, fermeru tipu un pārsvarā piederēja aristokrātiem vai slavenām lēdijām kā kompanjoni vai modes aksesuāri. Neskatoties uz necilo izcelsmi, kolliji pakāpeniski pilnveidojās atbilstoši prasībām, kuras noteica to jaunie saimnieki. Tāpēc komerciālās suņu audzētavas, sekojot pieprasījumam, sāka pievērst lielāku uzmanību elegantiem kollijiem. Drīzumā, lai apmierinātu pieprasījumu, notika mērķtiecīga selekcija, kuras rezultātā ganu kolliji kļuva par aristokrātiskiem ģimenes suņiem.

Pēc tam iestājās izstāžu ēra. Pirmos kollijus izstādēs vērtēja tiesneši, kuru specialitāte bija medību suņi, tāpēc nav brīnums, ka tā laika uzvarētājiem piemita dažas medību suņiem raksturīgas iezīmes par lielu sarūgtinājumu komerciālo suņu audzētavu īpašniekiem, kuri izmisīgi centās aizaudzēt pēc iespējas aristokrātiskāka tipa suņus, lai apmierinātu pircēju prasības.

„Mednieku” tips saglabāja savu aktualitāti ievērojamu laika posmu. Divi tā laika ievērojami šķirnes speciālisti H.E. Pakvuds un C.H.Vīlers uzskatīja, ka „šim sunim piemīt rupja, dziļa, piepildīta galva, diezgan miklas, medību suņiem raksturīgas nokarenas lūpas un taisna setera aste”.

Līdz šim laikam labs kopējais balanss, spēcīga kaulu sistēma un laba apmatojuma tekstūra bija galvenās labās īpašības, pēc tam pēkšņi par pašu svarīgāko kļuva galvas kvalitāte, bet pat pašiem pieredzējušākajiem suņu audzētājiem un tiesnešiem šajā sakarā nebija vienotu uzskatu par to, vai citu kolliju īpašību svarīguma pakāpi attiecībā pret jauno standartu.

Nav zināms, kādā garspalvainā kollija kā izstādes suņa attīstības stadijā šķirnē tika pievienotas kurtu asinis, lai piešķirtu tam vēl aristokrātiskāku izskatu, bet nenoliedzami, ka tajā laikā „kurta tips” bija modē.

Neilgi pirms Pirmā Pasaules kara parādījās „saldāks” tips. Kollija galva kļuva garāka, ar tīrākām līnijām, lai arī joprojām bija manāma „kurta tipa” ietekme – nedaudz uzrautas kājas un nedaudz taisnas ceļu locītavas. Šis jaunais „saldais” tips radās, pateicoties to audzētāju pūlēm, kuriem nepatika „kurta” tips.

Jaunie tipi, kas parādījās laika posmā starp diviem pasaules kariem, diezgan labi atspoguļoti grāmatās par šķirni, bet tie, kuri radās pēc Otrā Pasaules kara, presē ir aprakstīti pat vairāk kā pietiekoši.

Ir vispārzināms, ka ekspertiem ir milzīga ietekme uz šķirni, un attiecīgi viņiem ir jāuzņemas liela atbildība, turklāt ekspertus bieži vien apvaino „mēneša favorīta” vai „modes tendences” radīšanā. Bet patiesībā viss ir atkarīgs no konkrētiem suņiem, kas atrodas izstāžu ringos. Un ekspertiem vienmēr ir pilnīgas tiesības uz personīgo viedokli.

Pēdējās modes tendences garspalvaino kolliju pasaulē var izzināt jebkuras Kolliju rokasgrāmatas lappusēs (Tiek izdota Lielbritānijā. – Kolliju portāla piezīme.), kur tipu izkliede galvenokārt ir atkarīga no suņu audzētājiem. Ja zināmu apsvērumu dēļ kollisti uzskata, ka šķirne attīstās ne gluži pareizajā virzienā vai veidojas tips, kas neatbilst šķirnes standartam, tad viņi var vērsties ar šo jautājumu pie šķirnes kluba ar konkrētiem pierādījumiem, tātad – ir absolūti bezjēdzīgi klāstīt savus uzskatus, ja tie nav pamatoti ar zināšanām un pieredzi.

.

0

  » Kolliji » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Irisa Stepe


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0