|
Man ir
sanācis kādu laiku darboties arī reklāmas un
mārketinga jomā, tādēļ zinu, ka bērnu vēlmju
apmierināšana un bieži arī vecāku izdabāšana savām
atvasēm mēdz ļoti ietekmēt (lasi veicināt) preču
vai pakalpojumu pārdošanu. Šī iemesla dēļ arī
reklāmās bieži tiek izmantoti bērni un mājdzīvnieki,
visbiežāk to mazuļi, piemēram, kucēni, kurus dažās
valstīs slengā nez kāpēc dēvē par mi-mi-mi.
Nav nodoma jums klāstīt mārketinga teorēmas un
apspriest TV reklāmu trikus, šoreiz pieskaršos tām
vēlmēm, kuras bērni ir izteikuši Salatētiem,
Ģedmoroziem un Santaklausiem adresētajās pirmssvētku
drudžainajā laikā rakstītajās vēstulēs gan
astoņdesmitajos gados, gan mūsdienās.
.
.
Par kājminamo
"Moskviču" vairākus gadus sapņo arī
"Kolliju kino
®"
studija.
Ļoti meklējam jebkura modeļa padomju bērnu
pedāļauto!
.
Par cik pats esmu 80-to gadu fans, apmeklēju
vairākas interneta vietnes, kuras sastāv no
nostalģiskiem tekstiem, bildēm un pētījumiem par sen
aizgājušajiem laikiem un arī Padomju Savienību to
starpā. Pavisam nejauši uzdūros pētījumam /
aptaujai, kurā cilvēki, kas astoņdesmitajos bija
skolnieki, pēc ilga laika atklāj savu vēlmju /
dāvanu sarakstu, kuras ļoti lūguši un cerējuši
atrast zem Jaungada eglītes. Arī pats esmu tā laika
bērns un mani nepārsteidz bērnu vēlmes pēc
daudzkrāsainiem flomāsteriem, kuru vienkārši nebija,
elektromehānisko rotaļlietu Lunahod, diplomātu
(portfeli), ārzemju košļenēm, vācu vilcieniņu
modelīšiem, galda hokeja spēles vai kasešu
magnetafona Elektronika vai Vesna.
Pārsteidza fakts, ka starp tik ļoti kārotām lietām /
mantām bija rakstīts kollijs un ievietota bilde!
Kollijs bija viens no padomju skolnieku sapņiem! Ne
Šariks no Četriem tankistiem un suņa, ne Bims, ne
slavenais Muhtars, Džulbars un pat Sāļais, bet gan
kollijs!
.
.
Nē, tas nav sens
grīdu uzkopšanas robots,
bet gan ļoti kārotā un deficītā padomju laika
rotaļlieta "Lunņik" jeb (kā teiktu Armands Lācis)
"dikti labs "Lunahods"!
.
Kad atguvos no pārsteiguma, izjutu pienākumu tūlīt
meklēt arī līdzīgas mūsdienu bērnu aptaujas. Kaut
gan jau iepriekš zināju, ko tajās atradīšu,
uzrakstītajam materiālam iespēju robežās jābūt
objektīvam.
Uzreiz teikšu, ka mūsdienu bērni vairs nelūdz
pasniegt dāvanās mājdzīvniekus, bet visi kā viens
murgo par aifoniem un citām glaudāmām ierīcēm.
Savam rakstam izmantoju pētījumu, kurā 2015. gada
nogalē tika apkopotas 150 000 bērnu vēstules.
Viedtālruņi un planšetdatori par izbrīnu pētījuma
autoriem izstūmuši no topa pat kādreiz tik kārotās
Bārbijas un nobīdījušas uz zemāko pakāpienu Lego
konstruktorus. Tālāk vēlmju sarakstā seko portatīvie
datori, digitālie fotoaparāti, mp3 atskaņotāji.
Vismaz piektā daļa jeb 20% aptaujāto bērnu vispār
nevēlas neko tikai aploksnē ieliktu naudu.
.
.
Par dažādiem
konstruktoriem bērnībā sapņoju arī es.
.
Mūsdienu bērni ir nomainījuši vēlmi rūpēties par
mājdzīvniekiem pret vēlmi komunicēt var saviem
vienaudžiem sociālajos tīklos caur ai ierīcēm, filmas
par Lesiju neskatās, to vietā izvēlas
transformerus un citus gadžetfrīkus.
Droši vien arī šis viss aprakstītais ir viens no
iemesliem kolliju popularitātes kritumam, jo nav
noslēpums, ka suņa iegādi ģimenē bieži vien ietekmē
bērnu vēlme un solījums kucēna iegādes gadījumā
rūpēties par savu draugu, labi mācīties,
priekšzīmīgi uzvesties un palīdzēt mammai veikt
mājas soli.
Bērni vairs kollijus vecākiem neprasa...
.
 |
