|
Ievads
.
Parasti izvairos lasīt
ziņas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem,
jo pēc tam ir ļoti smagi un aug iekšējs naids pret
apkārt esošajiem neliešiem. No šīs ziņas šoreiz
izvairīties nevarēju un man nebija tiesību to darīt,
jo cilvēku nelietīgas darbības un noziedzīgas
bezdarbības rezultātā ļoti cietsirdīgos apstākļos ir
gājis bojā kollijs Baltkrievijā.
Kad nolēmu rakstīt šo
rakstu, man vaicāja: "Priekš kam? No tā taču tāpat
nekas vairs nemainīsies." Rakstu bojā gājušā kollija
piemiņai.
.
.
Stāsts par cilvēku
dvēseles kroplību
.
Trīs dienas cilvēki
vienaldzīgi staigāja garām dīķim, kurā bija ielūzis
kollijs, līdz kāda sieviete lūdza palīdzību savam
paziņam izglābt suni. Vecais, aklais kollijs nebija
spējis saviem spēkiem tikt ārā no ūdens un naktī
bija uznācis sals. Dīķi kopā ar līdz pusei ūdenī
esošo suni pārklāja ledus. Dzīvs kollijs bija
iesalis ledū un pavadījis šādā stāvoklī veselas trīs
diennaktis!
Pēc sievietes sacītā,
viņa bija mēģinājusi suni glābt, taču viņš
izturējies agresīvi un kodis. Akls un bezpalīdzīgs
būdams, viņš centās aizstāvēties. Kāds bija atnesis
pat salmus, brezenta gabalu... un ēdienu, kuram
sāpju pārņemtais suns pat nepieskārās. Puse viņa
ķermeņa bija jau sasalusi.
.
.
Interneta vietnes
tūlīt pārpludināja sašutuši komentāri un kollija
saimnieka publiska nolādēšana. Es nesteigšos šeit to
darīt, jo ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu un
pārsteidzīgu secinājumu no sabiedrības puses.
Piemēram, nav zināms, vai vecais kollijs ticis
iemests dīķī noslīkšanai paša saimnieka rokām, vai
arī aklais un novārgušais suns ūdenī iekritis
nejauši un viņam nav pieticis spēka tikt ārā. Zināms
ir vien tas, ka cilvēki vienaldzīgi staigājuši garām
nosalušajam (sasalušajam!) kollijam un neviens nav
centies viņam palīdzēt. Satriec arī "labās
sievietes" rīcība - trīs diennaktis nogaidīt un tad
aicināt kādu palīgā.
Uzrunātais vīrietis
Sergejs Juciks, kas strādā dzīvnieku patversmē,
tūlīt steidzies palīgā. Kopā ar divām meitenēm viņi
kolliju izcēluši no ūdens un ievietojuši mašīnā.
Vīrietis suni nogādājis pie sevis mājās un sakostām
rokām noguldījis kolliju pie krāsns.
.
.
Kopš atvešanas brīža
nelaimīgais suns visu laiku izmisīgi smilkstējis,
bet pēc divām stundām apklusis. Pavisam. Viņam vairs
nesala un nesāpēja...
Nespēju pat
iztēloties, kādas sāpes atsildams izcieta suns.
Droši vien katrs no mums ir tik ļoti nosaldējis
rokas, ka siltumā tās vienkārši sāk ļoti sāpēt. Bet
kas jāizcieš tad, ja nosalusi puse ķermeņa,
ieskaitot daļu no iekšējiem orgāniem?
Nav skaidrs arī, kāpēc
glābējs neveda suni uz veterināro klīniku, bet uz
savām mājām, taču mums nav tiesību kaut ko pārmest
vienīgajam cilvēkam, kas centās veco kolliju glābt.
Paldies tev, Sergej Jucik!
.
Dievs ir ļauns un elle
ir tukša
.
Vecus suņus izmet no
mašīnas, piesien mežā pie koka, aizsien purnu,
atstāj vasarnīcā pie ķēdes, izmet pa 9. stāva logu,
pakar vai nošauj. Visas cilvēku neģēlības pat nav
iespējams uzskaitīt. Neiedomājami, bet cietsirdīga
izturēšanās pret dzīvniekiem, to pamešana un
nogalināšana kā tradīcija ir aprakstīta pat folklorā
un populārās pasakās. Pieminēsim kaut vai slavenos
"Brēmenes muzikantus" vai pasaku / multeni "Reiz
dzīvoja suns..."
Par latviešu Remarku
dēvētais rakstnieks Egils Lukjanskis kādā no saviem
romāniem pauda domu: ja dievs patiesībā arī pastāv,
tad viņš ir ļoti ļauns, jo pieļauj visapkārt tik
daudz ļaunuma.
No sevis gribu
piebilst, ka elle ir tukša. Nav vairs šaubu, ka visi
dēmoni dzīvo uz zemes tepat starp mums. Pēc
dokumentiem viņus sauc par Cilvēkiem...
.
P.S. Nākamajā
dienā pēc šeit aprakstītā kāds vīrs nejauši mežā
atrod izmestus 20 kucēnus, lai tie nosaltu un
nobeigtos no bada, vai arī kļūtu par ēdamo meža
zvēriem. Daļa no kucēniem redzama zemāk esošajā
bildē.
Priecīgus svētkus, ja
varat!
.
 |
