Publikācijas  

.

 

 

Divas svarīgas filmas

.

.

Endžela un Puika.

.

Ievads

.

Vārdu "Lesija" ir dzirdējuši pat tie cilvēki, kuri nekad nav redzējuši nevienu filmu vai seriālu ar viņas piedalīšanos, kā arī pat tie, kuri par kolliju suņu šķirni nav interesējušies vispār. Taču pārsteidzoši šķiet, ka pat kolliju īpašnieki un audzētāji neko nav dzirdējuši par filmām "Driftvuda" un "Suns vārdā Puika". It sevišķi jau par otro, kurai par pamatu izmantots, iespējams, pasaulē visslavenākā kolliju audzētāja, vēsturiskās kolliju audzētavas "Sunnybank" dibinātāja un īpašnieka, lieliskā rakstnieka Alberta Peisona Terhūna radītais tēls. Kollijs vārdā Puika ir pasaulē otrs visatpazīstamākais kolliju šķirnes pārstāvis.

.

"Drivftvuda"

.

Iznākšanas gads: 1947

Nosaukums oriģinālvalodā: "Driftwood"
Valsts: ASV

Studija: "A Republic Picture"
Filmas garums: 88 minūtes

Režisors: Alens Dvens

Scenārija autori: Mērija Lūsa un Ričards Seils

Lomās: Natālija Vuda, Volters Brenans, Dīns Džagers, Šarlote Grīnvuda, Džeroms Kovans, Margareta Hamiltona, Hobarts Kavano, Frensiss Fords, Alans Napjē, Houlands Čamberleins, Džeimss Bels, Tedijs Infūrs, Džeimss Kērkvuds, Rejs Tīls u.c.
Stāsts:
Pēc vectētiņa nāves sešgadīgā Dženija kļūst par bāreni un dodas prom no mājām. Neviļus meitēns kļūst par liecinieku lidmašīnas katastrofai, pēc kuras ir izdzīvojis vienīgi kollijs. Birka uz kollija kaklasiksnas liecina, ka suns bijis ceļā uz medicīnas laboratoriju, kur viņa asinis tiktu izmantotas jaunas pretdrudža vakcīnas izgatavošanai. Dženija turpina ceļu kollija pavadībā, bet drīz abus pamana garām braucošais dakteris Stīvens Vebsters. Noskaidrojis, ka meitene palikusi bez piederīgajiem, Vebsters nolemj ņemt Dženiju sev līdzi.

.

.
Dženija nevēlas šķirties no kollija un samelo, ka tas ir viņas suns un ka to sauc Hollingsvorts, suņa vārdam izmantojot savu pašas uzvārdu. Dakteris abus "adoptē", bet viņa draudzene Sjūzena nav pārāk priecīga ne par meiteni, ne suni. Mazpilsētā Dženijai rodas konflikts ar kādu nejauku zēnu un kollijs metas savu jauno saimnieci aizstāvēt, nogāžot pāridarītāju gar zemi un novelkot viņam bikses. To nevar piedot knēveļa ietekmīgais papucis un, paņēmis medību ieroci, ierodas Vebstera mājā, lai nogalinātu suni. Stīvens izmet nekauņu no mājas, taču konflikta rezultātā tiek apgāzti un sasisti laboratorijas trauki, no kuriem izbēg inficētas ērces. Drīz vien kollijam pakaļ ierodas šerifs un suni apcietina, lai vestu to uz tiesu. Puišeļa tēvs iesūdzējis suni tiesā un pieprasa viņa nāvi.

.

.
Tiesas procesa gaitā abu pušu argumenti tiesnesim nešķiet pietiekami pārliecinoši, lai pieņemtu tūlītēju lēmumu, un suns turpina atrasties ieslodzījumā. Mazā Dženija nolemj savu kolliju glābt un viņai izdodas to izvest no cietuma. Taču – ak, vai – meiteni ir sakodusi inficētā ērce un viņa var nomirt! Dženijas veselības stāvoklis ir pavisam kritisks. Dakteris Vebsters ir izmisis un neredz risinājumu situācijai, taču viņa rokās nejauši nokļūst laikraksts, kurā stāstīts par lidmašīnas katastrofu un laboratorijas brīnumkolliju, kas izglābies, bet tā arī nav atrasts. Nu Vebsters visu saprot! Viņš paņem kollija asinsparaugu, lai izgatavotu serumu pret bīstamo slimību un notiek brīnums – Dženija strauji veseļojas, un tagad ir radusies iespēja palīdzēt arī citiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kuriem ir līdzīgi slimības simptomi. Epidēmija ir novērsta!

 

  Video
 
Mākslas filmas "Driftvuda" (1947) treileris

.

Piezīmes. Šis stāsts atsauca atmiņā kādu tiesas procesu pret Lesiju un pati filma man pie sirds negāja. Cilvēces vēlme notiesāt uz nāvi kolliju līdzinās vājprāta teātrim. Interesanti, kas notiktu, ja suņi spriestu tiesu pār cilvēkiem?
Par pašu kolliju uzzināt neko neizdevās. Dženijas loma tika uzticēta jaunajai kino zvaigznei Natālijai Vudai, bet dakteri Stīvenu Vebsteru filmā nospēlēja Dīns Džagers.

Par Natāliju Vudu. Natālija Vuda, īstajā vārdā Natalja Nikolajevna Zaharenko, nāca pasaulē San Francisko (ASV) 1938. gada 20. jūnijā krievu emigrantu Marijas Zudilovas un Nikolaja Zaharenko ģimenē. Savu aktrises karjeru Natālija Vuda sāka agri - 4 gadu vecumā -, un kļuva par populāru bērnu lomu aktrisi, kura filmējusies tādā populārā filmā ka "Brīnums 34. ielā" (1934), vēlāk kopā ar Džeimsu Dīnu par filmu "Dumpinieks bez iemesla" (1955) nominēta "Oskaram", bet vispasaules slavu ieguva, tēlojot filmā "Vestsaidas stāsts" (1961). Savas karjeras laikā saņēmusi divas "Zelta globusa" balvas un trīs reizes nominēta "Oskara" balvai, taču nav to dabūjusi. 1981. gada 29. novembrī 43 gadu vecumā aktrise nenoskaidrotos apstākļos noslīka, kad piedalījās izpriecu braucienā ar jahtu. Natālijas radinieki uzskata, ka tā ir bijusi slepkavība, taču arī atkārtota izmeklēšana nekādu skaidrību šajā lietā neieviesa. Zināms tikai, ka uz jahtas atradies viņas vīrs Roberts Vāgners, aktieris Kristofers Vokens un kapteinis Deniss Daverns.

.

Plakāti

.

.

.

.

.

 


 

"Suns vārdā Puika"

.

Iznākšanas gads: 1962

Nosaukums oriģinālvalodā: "Lad: A dog"
Valsts: ASV

Studija: "Warner Brothers"
Filmas garums: 98 minūtes
Režisori: Leslijs Martinsons un Arams Avakins

Scenārija autori: Lillija Heivorda un Roberta Hoda

Lomās: Andžela Kārtraita, Pīters Breks, Pegija Makkeja, Kerola Okonore, Moriss Deilmors, Alise Pīrsa, Džeks Deilijs, Čārlzs Frederiks, Tims Greiems u.c.
Stāsts: Puika ir ļoti dižciltīgs kollijs – viņš nopelnījis ļoti daudz dažādu titulu un kausu. Suns kopā ar saviem saimniekiem Stīvenu un Elizabeti Tremainiem dzīvo gleznainā lauku mājā. Turpat mīt arī kollija kucīte Lēdija.
Reiz pie Tremainiem ierodas jaunais kaimiņš Hamilkārs Glūrijs ar savu 8 gadus veco meitu Endželu, kura cieš no bērnu triekas izraisītām sekām un nestaigā. Meitene un kollijs Puika sadraudzējas.

.

.
Vēlāk Hamilkārs ielūdz Tremainus piedalīties paša rīkotajā suņu izstādē. Taču šim vīram skauž Puikas panākumi, tituli un sevišķi viņa meitas Endželas pieķeršanās šim kollijam. Tādēļ viltnieks sakārtojis izstādes noteikumus tā, lai pēc viņa domām, pasākumā varētu uzvarēt tikai viņa nesen par 7000 no Anglijas iegādātais melnais kollijs. Taču paklausības maršrutā uzvar Puika, bet melnais izcilnieks neklausa histērisko saimnieku.
Vēlāk Puika izglābj staigāt nevarošo Endželu no indīgas čūskas, bet pats tiek sakosts. Meitenes aukle pieskrien un, nemanīdama nokosto čūsku, iekausta Puiku ar saules sargu, domādama, ka kollijs uzbrucis meitenei. Endžela, uztraucoties par savu draugu, pirmo riezi kopš saslimšanas pieceļas uz savām kājām un dodas Puikam palīgā, taču Puika, sakosts un aizvainots, pazūd nezināmā virzienā. Stīvens izmisīgi meklē kolliju, taču nespēj atrast. Laika ir ļoti maz – čūskas inde var suni nogalināt, ja viņam savlaicīgi netiks sniegta palīdzība.
Pa to laiku Lēdijai no Puikas piedzimst divi kucēni, kurus nosauc par Mazo Puiku un Vilku. Pēc trijām dienām Puika atgriežas mājās, galīgi novārdzis un netīrs.
Kucēni aug un kad tie sasnieguši atšķiršanas vecumu, Elizabete ļauj Endželai izvēlēties vienu no tiem sev un meitene pieķeras Mazajam Puikam, kuru jau no mazotnes viņa pati sāk apmācīt paklausībai.

.

.
Šajā brīdī man gribētos uzdot jautājumu scenārija autorei – kur gan pēc izstādes pazuda Glūrija melnais skaistulis no Anglijas, ka tagad meitai vajadzīgs jauns kucēns? Melno kolliju vairs neredzam kadrā.
Taču tad notiek nelaime. Ļaunais malumednieks, kuru filmas sākumā sakoda Puika, ierodas Tremainu saimniecībā, lai, atriebības vadīts, nodedzinātu viņu šķūni. Lai gan Elizabete ugunsgrēka laikā cenšas glābt Lēdiju un Mazo Puiku, viņai tas neizdodas – krītoša un degoša sija viņu ievaino, un Elizabete zaudē samaņu. Diemžēl kuce ar kucēnu iet bojā, bet Puikam, savukārt, izdevās no degošā šķūņa izvest otru kucēnu Vilku. Endžela ļoti pārdzīvo sava sunīša nāvi un tā vietā piedāvāto brāli Vilku ņemt nevēlas. Vēlāk gan viņa kollijbērnu pieņem un visi ir laimīgi. Puika pa to laiku aiztur pieminēto malumednieku, kad tas atkal ieradies pie Treimainiem un ielauzies istabā, lai nozagtu lielo un vērtīgo Puikas zelta izstāžu kausu.

 

  Video
 
Mākslas filmas "Suns vārdā Puika" (1962) treileris

.

Piezīmes. Likteņa ironija, bet, tāpat, kā tas notika ar pirmo Lesijas filmu – 1943. gadā radīto "Lesija atgriežas mājās", arī šoreiz šis kinodarbs ar kolliju galvenajā lomā tika iecerēts kā mazbudžeta "B" kategorijas filma, vienkārši sakot – kā otršķirīgs štrunts.
Scenāriju filmai pēc leģendārā ASV "Sunnybank" kolliju audzētavas dibinātāja un rakstnieka Alberta Peisona Terhūna tāda paša nosaukuma 1919. gadā radītās noveles uzrakstīja Lillija Heivorda, viņai palīdzēja Roberta Hoda.
Man ļoti šī filma patika, tā droši varētu konkurēt ar zināmajiem kino darbiem par Lesiju.
Filmā saskaitīju vismaz piecus kollija šķirnes suņus, turklāt pirmo reizi uz ekrāniem redzam arī melno kolliju.

Par Andželu Kārtraitu. Andžela Margarēta Kārtraita ir dzimusi 1952. gada 9. septembrī Češīras grāfistē (Anglija). Tāpat kā Natālija Vuda, arī Andžela savu aktrises karjeru uzsāka ļoti agrā vecumā - 3 gados viņa stājās kameru priekšā filmas "Kāds tur augšā mīl mani" (1956) uzņemšanas laukumā. Pēc ģimenes pārcelšanās uz ASV, meitene filmējās Denija Tomasa šovā, bet pasaules slava pie viņas atnāca līdz ar vienu no visu laiku visvairāk skatītākajām filmām - "Mūzikas skaņām" (1965). Tajā Andžela Kārtraita bija iejutusies Georga fon Trapa (pēc kārtas piektās) meitas Brigitas lomā. Pēc tam vairāk filmējusies dažādos TV seriālos un pie īpašām balvām vai tituliem nav tikusi. Brīvajā laikā aktrise aizraujas ar fotografēšanu.

.

Plakāti

.

.

.

.

Nobeiguma vārdi

.

Par kolliju audzētāju un rakstnieku Albertu Peisonu Terhūnu, audzētavu "Sunnybank", kā arī pašu Puikas lomas atveidotāju filmā uzrakstīšu kādā no nākamajām publikācijām. Nākotnē esmu iecerējis latviski iztulkot arī pašu grāmatu "Suns vārdā Puika", to varēsiet izlasīt mūsu portālā.

.

0

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0