.
Divas svarīgas filmas
.
.
Endžela un Puika.
.
Ievads
.
Vārdu "Lesija"
ir dzirdējuši pat tie cilvēki, kuri nekad nav redzējuši nevienu
filmu vai
seriālu ar viņas
piedalīšanos, kā arī pat tie, kuri par kolliju suņu šķirni nav
interesējušies vispār. Taču pārsteidzoši šķiet, ka pat kolliju īpašnieki un
audzētāji neko nav dzirdējuši par filmām "Driftvuda" un "Suns vārdā Puika".
It sevišķi jau par otro, kurai par pamatu izmantots, iespējams, pasaulē
visslavenākā kolliju audzētāja, vēsturiskās kolliju audzētavas "Sunnybank"
dibinātāja un īpašnieka, lieliskā rakstnieka Alberta Peisona Terhūna
radītais tēls. Kollijs vārdā Puika ir pasaulē otrs visatpazīstamākais
kolliju šķirnes pārstāvis.
.
"Drivftvuda"
.
Iznākšanas
gads: 1947
Nosaukums
oriģinālvalodā: "Driftwood"
Valsts: ASV
Studija: "A Republic Picture"
Filmas garums: 88 minūtes
Režisors: Alens Dvens
Scenārija autori: Mērija Lūsa un Ričards Seils
Lomās: Natālija Vuda, Volters Brenans,
Dīns Džagers, Šarlote Grīnvuda, Džeroms Kovans, Margareta Hamiltona, Hobarts
Kavano, Frensiss Fords, Alans Napjē, Houlands Čamberleins, Džeimss Bels,
Tedijs Infūrs, Džeimss Kērkvuds, Rejs Tīls u.c.
Stāsts:
Pēc vectētiņa nāves sešgadīgā Dženija kļūst par bāreni un dodas prom no
mājām. Neviļus meitēns kļūst par liecinieku lidmašīnas katastrofai, pēc
kuras ir izdzīvojis vienīgi kollijs. Birka uz kollija kaklasiksnas liecina,
ka suns bijis ceļā uz medicīnas laboratoriju, kur viņa asinis tiktu
izmantotas jaunas pretdrudža vakcīnas izgatavošanai. Dženija turpina ceļu
kollija pavadībā, bet drīz abus pamana garām braucošais dakteris Stīvens
Vebsters. Noskaidrojis, ka meitene palikusi bez piederīgajiem, Vebsters
nolemj ņemt Dženiju sev līdzi.
.
.
Dženija nevēlas šķirties no kollija un samelo, ka tas ir viņas suns un ka to
sauc Hollingsvorts, suņa vārdam izmantojot savu pašas uzvārdu. Dakteris abus
"adoptē", bet viņa draudzene Sjūzena nav pārāk priecīga ne par meiteni, ne
suni. Mazpilsētā Dženijai rodas konflikts ar kādu nejauku zēnu un kollijs
metas savu jauno saimnieci aizstāvēt, nogāžot pāridarītāju gar zemi un
novelkot viņam bikses. To nevar piedot knēveļa ietekmīgais papucis un,
paņēmis medību ieroci, ierodas Vebstera mājā, lai nogalinātu suni. Stīvens
izmet nekauņu no mājas, taču konflikta rezultātā tiek apgāzti un sasisti
laboratorijas trauki, no kuriem izbēg inficētas ērces. Drīz vien kollijam
pakaļ ierodas šerifs un suni apcietina, lai vestu to uz tiesu. Puišeļa tēvs
iesūdzējis suni tiesā un pieprasa viņa nāvi.
.
.
Tiesas procesa gaitā abu pušu argumenti tiesnesim nešķiet pietiekami
pārliecinoši, lai pieņemtu tūlītēju lēmumu, un suns turpina atrasties
ieslodzījumā. Mazā Dženija nolemj savu kolliju glābt un viņai izdodas to
izvest no cietuma. Taču ak, vai meiteni ir sakodusi inficētā ērce un viņa
var nomirt! Dženijas veselības stāvoklis ir pavisam kritisks. Dakteris
Vebsters ir izmisis un neredz risinājumu situācijai, taču viņa rokās nejauši
nokļūst laikraksts, kurā stāstīts par lidmašīnas katastrofu un laboratorijas
brīnumkolliju, kas izglābies, bet tā arī nav atrasts. Nu Vebsters visu
saprot! Viņš paņem kollija asinsparaugu, lai izgatavotu serumu pret bīstamo
slimību un notiek brīnums Dženija strauji veseļojas, un tagad ir radusies
iespēja palīdzēt arī citiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kuriem ir līdzīgi
slimības simptomi. Epidēmija ir novērsta!
Video |
|
Mākslas filmas
"Driftvuda" (1947) treileris |
|
.
Piezīmes.
Šis stāsts atsauca atmiņā kādu tiesas procesu pret
Lesiju un pati filma man
pie sirds negāja. Cilvēces vēlme notiesāt uz nāvi kolliju līdzinās vājprāta
teātrim. Interesanti, kas notiktu, ja suņi spriestu tiesu pār cilvēkiem?
Par pašu kolliju uzzināt neko neizdevās. Dženijas loma tika uzticēta
jaunajai kino zvaigznei Natālijai Vudai, bet dakteri Stīvenu Vebsteru filmā
nospēlēja Dīns Džagers.
Par Natāliju Vudu.
Natālija Vuda, īstajā vārdā Natalja Nikolajevna
Zaharenko, nāca pasaulē San Francisko (ASV) 1938.
gada 20. jūnijā krievu emigrantu Marijas Zudilovas
un Nikolaja Zaharenko ģimenē. Savu aktrises karjeru
Natālija Vuda sāka agri - 4 gadu vecumā -, un kļuva
par populāru bērnu lomu aktrisi, kura
filmējusies tādā populārā filmā ka
"Brīnums 34. ielā" (1934), vēlāk kopā ar Džeimsu
Dīnu par filmu "Dumpinieks bez iemesla" (1955)
nominēta "Oskaram", bet vispasaules slavu ieguva,
tēlojot filmā "Vestsaidas stāsts" (1961). Savas
karjeras laikā saņēmusi divas "Zelta globusa" balvas
un trīs reizes nominēta "Oskara" balvai, taču nav to
dabūjusi. 1981. gada 29. novembrī 43 gadu vecumā
aktrise nenoskaidrotos apstākļos noslīka, kad
piedalījās izpriecu braucienā ar jahtu. Natālijas
radinieki uzskata, ka tā ir bijusi slepkavība, taču
arī atkārtota izmeklēšana nekādu skaidrību šajā
lietā neieviesa. Zināms tikai, ka uz jahtas atradies
viņas vīrs Roberts Vāgners, aktieris Kristofers
Vokens un kapteinis Deniss Daverns.
.
Plakāti
.
.
.
.
.
"Suns vārdā Puika"
.
Iznākšanas
gads: 1962
Nosaukums
oriģinālvalodā: "Lad: A dog"
Valsts: ASV
Studija: "Warner Brothers"
Filmas garums: 98 minūtes
Režisori: Leslijs Martinsons un Arams Avakins
Scenārija autori: Lillija Heivorda un Roberta Hoda
Lomās: Andžela Kārtraita, Pīters Breks,
Pegija Makkeja, Kerola Okonore, Moriss Deilmors, Alise Pīrsa, Džeks Deilijs,
Čārlzs Frederiks, Tims Greiems u.c.
Stāsts:
Puika ir ļoti dižciltīgs kollijs viņš nopelnījis ļoti daudz dažādu titulu
un kausu. Suns kopā ar saviem saimniekiem Stīvenu un Elizabeti Tremainiem
dzīvo gleznainā lauku mājā. Turpat mīt arī kollija kucīte Lēdija.
Reiz pie Tremainiem ierodas jaunais kaimiņš Hamilkārs Glūrijs ar savu 8
gadus veco meitu Endželu, kura cieš no bērnu triekas izraisītām sekām un
nestaigā. Meitene un kollijs Puika sadraudzējas.
.
.
Vēlāk Hamilkārs ielūdz Tremainus piedalīties paša rīkotajā suņu izstādē.
Taču šim vīram skauž Puikas panākumi, tituli un sevišķi viņa meitas Endželas
pieķeršanās šim kollijam. Tādēļ viltnieks sakārtojis izstādes noteikumus tā,
lai pēc viņa domām, pasākumā varētu uzvarēt tikai viņa nesen par 7000 no
Anglijas iegādātais melnais kollijs. Taču paklausības maršrutā uzvar Puika,
bet melnais izcilnieks neklausa histērisko saimnieku.
Vēlāk Puika izglābj staigāt nevarošo Endželu no indīgas čūskas, bet pats
tiek sakosts. Meitenes aukle pieskrien un, nemanīdama nokosto čūsku,
iekausta Puiku ar saules sargu, domādama, ka kollijs uzbrucis meitenei.
Endžela, uztraucoties par savu draugu, pirmo riezi kopš saslimšanas pieceļas
uz savām kājām un dodas Puikam palīgā, taču Puika, sakosts un aizvainots,
pazūd nezināmā virzienā. Stīvens izmisīgi meklē kolliju, taču nespēj atrast.
Laika ir ļoti maz čūskas inde var suni nogalināt, ja viņam savlaicīgi
netiks sniegta palīdzība.
Pa to laiku Lēdijai no Puikas piedzimst divi kucēni, kurus nosauc par Mazo
Puiku un Vilku. Pēc trijām dienām Puika atgriežas mājās, galīgi novārdzis un
netīrs.
Kucēni aug un kad tie sasnieguši atšķiršanas vecumu, Elizabete ļauj Endželai
izvēlēties vienu no tiem sev un meitene pieķeras Mazajam Puikam, kuru jau no
mazotnes viņa pati sāk apmācīt paklausībai.
.
.
Šajā brīdī man gribētos uzdot jautājumu scenārija autorei kur gan pēc
izstādes pazuda Glūrija melnais skaistulis no Anglijas, ka tagad meitai
vajadzīgs jauns kucēns? Melno kolliju vairs neredzam kadrā.
Taču tad notiek nelaime. Ļaunais malumednieks, kuru filmas sākumā sakoda
Puika, ierodas Tremainu saimniecībā, lai, atriebības vadīts, nodedzinātu
viņu šķūni. Lai gan Elizabete ugunsgrēka laikā cenšas glābt Lēdiju un Mazo
Puiku, viņai tas neizdodas krītoša un degoša sija viņu ievaino, un
Elizabete zaudē samaņu. Diemžēl kuce ar kucēnu iet bojā, bet Puikam,
savukārt, izdevās no degošā šķūņa izvest otru kucēnu Vilku. Endžela ļoti
pārdzīvo sava sunīša nāvi un tā vietā piedāvāto brāli Vilku ņemt nevēlas.
Vēlāk gan viņa kollijbērnu pieņem un visi ir laimīgi. Puika pa to laiku
aiztur pieminēto malumednieku, kad tas atkal ieradies pie Treimainiem un
ielauzies istabā, lai nozagtu lielo un vērtīgo Puikas zelta izstāžu kausu.
Video |
|
Mākslas filmas
"Suns vārdā Puika" (1962) treileris |
|
.
Piezīmes.
Likteņa ironija, bet, tāpat, kā tas notika ar
pirmo Lesijas filmu 1943.
gadā radīto "Lesija atgriežas mājās", arī šoreiz šis kinodarbs ar kolliju
galvenajā lomā tika iecerēts kā mazbudžeta "B" kategorijas filma, vienkārši
sakot kā otršķirīgs štrunts.
Scenāriju filmai pēc leģendārā ASV "Sunnybank" kolliju audzētavas dibinātāja
un rakstnieka Alberta Peisona Terhūna tāda paša nosaukuma 1919. gadā radītās
noveles uzrakstīja Lillija Heivorda, viņai palīdzēja Roberta Hoda.
Man ļoti šī filma patika, tā droši varētu konkurēt ar zināmajiem kino
darbiem par Lesiju.
Filmā
saskaitīju vismaz piecus kollija šķirnes suņus, turklāt pirmo reizi uz ekrāniem
redzam arī melno kolliju.
Par Andželu Kārtraitu. Andžela
Margarēta Kārtraita ir dzimusi 1952. gada 9. septembrī Češīras grāfistē
(Anglija). Tāpat kā Natālija Vuda, arī Andžela savu aktrises karjeru uzsāka
ļoti agrā vecumā - 3 gados viņa stājās kameru priekšā filmas "Kāds tur augšā
mīl mani" (1956) uzņemšanas laukumā. Pēc ģimenes pārcelšanās uz ASV, meitene
filmējās Denija
Tomasa šovā, bet pasaules slava pie viņas atnāca līdz ar vienu no visu laiku
visvairāk skatītākajām filmām - "Mūzikas skaņām" (1965). Tajā Andžela
Kārtraita bija iejutusies Georga fon Trapa (pēc kārtas piektās) meitas
Brigitas lomā. Pēc tam vairāk
filmējusies dažādos TV seriālos un pie īpašām balvām vai tituliem
nav tikusi. Brīvajā laikā aktrise aizraujas ar fotografēšanu.
.
Plakāti
.
.
.
.
Nobeiguma vārdi
.
Par kolliju audzētāju un rakstnieku Albertu
Peisonu Terhūnu, audzētavu "Sunnybank", kā arī pašu Puikas lomas atveidotāju
filmā uzrakstīšu kādā no nākamajām
publikācijām. Nākotnē esmu iecerējis
latviski iztulkot arī pašu grāmatu "Suns vārdā Puika", to varēsiet izlasīt
mūsu portālā.
.
0
|