.

.

Pirmo reizi kollijs uz "The Saturday Evening Post" vāka tika attēlots 1927. gada 5. martā. Laikam jau augumā visprāvākais rudais suns atbalstījies uz žoga un kopā ar dažiem terjeriem skaudīgi noraugās uz šuneli, kas nes mutē lielu kaulu.

.

Daudzus gadus abonenti ar aizturētu elpu gaidīja, kāds būs jaunās nedēļas "The Saturday Evening Post" vāks. Šie vāki, ko radījuši ikoniski mākslinieki, ir palīdzējuši noteikt Amerikas stilu divdesmitā gadsimta sākumā.

Divi dažādi mākslinieki būtiski ietekmēja "The Saturday Evening Post" ilustrāciju stilu, kļūstot par īstiem titāniem ilustrāciju un reklāmas nozarē. J.C. Leijendekers bija pazīstamais ar to, ka radīja smalki stilizētas maigu krāsu  ilustrācijas, kuras bija uzreiz atpazīstamas. Savukārt, viņa protežē Normans Rokvels definēja māksliniecisku periodu ar saviem intīmajiem un spožajiem amerikāņu dzīves attēlojumiem.

"The Saturday Evening Pot" ir amerikāņu žurnāls, kas pirmo reizi tika publicēts 1821. gadā, no 1897. līdz pat 1963. gada iznāca reizi nedēļā, bet patlaban to izdod sešas reizes gadā. Žurnāls publicēja aktuālo notikumu rakstus, redakcijas, cilvēku interešu darbus, humoru, ilustrācijas, vēstuļu sleju, dzeju (tai skaitā ar lasītāju iesūtīto) un tā laika vadošo rakstnieku stāstus. Tas bija pazīstams ar bagātīgu ilustrāciju un oriģinālu daiļliteratūras darbu pasūtīšanu autoriem. Ilustrācijas tika attēlotas uz vāka un iestrādātas stāstos un reklāmās.

Bet tagad sāksim aplūkot tos žurnāla vākus, uz kuriem esmu atradis kollijus!

.

.

1929. gada 28. septembrī žurnālu rotā Normana Rokvela darbs "Boy and two dogs". "Zēns ar diviem suņiem" 2006. gadā Ņujorkas "Cristie's" izsoļu namā tika pārdots par ievērojamu summu - 1 085 000 ASV dolāriem. Gleznas vērtība pirms izsoles tika noteikta 1-1,5 miljonu robežās.

.

.

1933. gada 15. jūlijā uz "The Saturday Evening Post" vāka lasītāju uzmanību piesaistīja Hovarda van Daika darbs "Mother collie and pup". Kur skatās abi suņi, nav īsti skaidrs, bet man šķiet, ka istabas kamīna liesmās.

.

.

10 gadus vēlāk, 1943. gada 9. novembrī, iecienītā žurnāla vāku rotāja ruds kollijs, kuru tā autors Razerfoids Boids lakoniski nodēvējis - "Collie".

.

.

1948. gada 4. decembra vāks tiek uzticēts Stīvanam Dohano, kurš uzbūris skatu "Tree in town square". Starp svētku egles apbrīnotājiem trīs suņi, no kuriem viens ir ruds kollijs.

.

.

Jau pusgadu vēlāk šis pats autors žurnālam sagatavojis jaunu darbu - "Walking the tightrope". Lai gan darbā runāts par iešanu pa virvi, tās vietā redzam gājienu pa brusi, bet sava zēna pārgalvīgo staigāšanu uzrauga viņa rudais kollijs. Šis vāks pie lasītājiem nonāk 1949. gada 11. jūnijā.

.

Tagad taisīšu atkāpi un minēšu dažus interesantu faktus.

Lasītāji ne tolaik, ne arī tagad neapzinās, ka mākslinieki nav zīmējuši un izkrāsojuši pašu žurnālu vākus. Katrs no darbiem pēc pasūtījuma tika veidots ar eļļas krāsām uz audekla. Reizi divās nedēļās otas meistari iesniedza redakcijā savus pilna izmēra darbus, lai tos samazinātā mērogā izdrukātu uz papīra. Tādējādi miljonu dolāru cenu zīmes izsolēs, kuras jūs varat ieraudzīt pie šiem darbiem, nav žurnāla vāku papīra kopijas, bet gan oriģināli. Šīs gleznas var atrast gan muzejos, gan privātās koLLekcijās. Dažreiz tās nonāk publiskās izsolēs, kur koLLekcionāru cenas sasniedz sešciparu skaitli. Visdārgākie ir Normana Rokvela darbi, tā, piemēram, viņa darbs "Home for Thanksgiving" tika pārdots par 4 305 000 dolāriem.

Tāpat starp koLLekcionāriem iecienīti ir paši žurnāli. Veco žurnālu numuru cenas svārstās no 100 līdz 500 dolāriem, atkarībā no to stāvokļa. Visvērtīgākie ir 1910-to un 1920-to gadu izdevumi, jo to vākus rotāja tieši Rokvela un Lejendekera darbi.

Bet nu turpināsim aplūkot vākus ar kollijiem.

.

.

1949. gada 17. septembra žurnāla "The Saturday Evening Post" vāku ir veidojis Eimoss Sīvels un savu darbu nodēvējis par "Dog pound". Suņu patversmes būra kreisajā malā daļēji redzama arī ruda kollija galva, taču izskatās, ka zēnam iepaticies mazais kucēns priekšplānā.

.

.

1950. gada 24. jūnija žurnāla vāku veidojis mākslinieks Džons Falters. Savam darbam viņš devis nosaukumu "Backyard wedding". Ar grūtībām aiz kāziniekiem nama pagalmā redzam arī rudu kolliju.

.

.

Divas nedēļas pēc iepriekš skatītajām kāzām - 1950. gada 8. jūlijā - Eimoss Sīvels nosūtīja rudu kolliju uz bērnu sarīkoto "pagalma suņu izstādi". Oriģinālā šis darbs tā arī saucas - "Backyard dog show". Meitenīte, ka iejutusies suņu ekspertes lomā, patlaban tieši veido kollija aprakstu, kuru uz izstādi atvedis kāds zēns strīpainā krekliņā. Interesanti, kurš no suņiem uzvarēs "Best in show"?

.

.

Saņemot no pastnieka vai nopērkot 1951. gada 9. jūnija "The Saturday Evening Post" žurnāla numuru, lasītāji uz vāka ieraudzīja Džona Klaimera darbu "Putting up birdhouses". Ne es, ne rudais kollijs aiz aploka elektriskā gana žoga nevar saprast, kāpēc putnu būrīšus uzstāda jūnija vidū? Varbūt ASV pavasaris ir jūnijā?

.

.

1953. gada 21. marta žurnāla vāku rotā Stīvana Dohano gleznojums "New dog in town". Kollijs ar saviem draugiem atnācis, lai iepazītos ar balto pūdelīti, kas kopā ar saimniekiem ieradies uz dzīvi mazpilsētā. Jaunais iemītnieks ir piesiets, lai nemaisās mantu nesējiem pa kājām, taču zālienā izvietotie dēļi, lai staigātāji neiemītu taciņu, liecina par to, ka diez vai vietējiem suņiem būs atļauts dauzīties pa saudzējamo mauriņu.

.

Tagad atkal uz mirkli pievērsīsimies dažiem interesantiem faktiem.

Visbiežāk mākslinieki redakcijas pasūtījumu darbos attēloja dažādu situāciju ainiņas no dzīves, fermas dzīvi un lauku idilli, šad tad redzam arī manis iecienītos "ziepjutrauka autiņus", kurus bērni sameistarojuši paši un ar kuriem "Laimīgo kolliju zemē ®" brauc Hosento. Daudzās ainiņās ir attēloti suņi, taču nekad neredz kaķus (esmu izpētījis visu vāku reprodukcijas!).

.

.

Bildē redzamais mākslinieks Alberts Stīls savu melnbalto spanielu Butču uz "The Saturday Evening Post" vākiem dažādās situācijās ir attēlojis daudzpadsmit reižu un man šķiet, ka tieši Butčs ir visbiežāk zīmētais suns - vāka modelis.

Bet Normans Rokvels ir radījis 323 žurnāla vākus, tādējādi kļūdams par visražīgāko autoru (un arī visdārgāko).

Tagad tupināsim vāku apskati.

.

.

1954. gada 25. septembrī lasītāji uz "The Saturday Evening Post" vāka ieraudzīja vēlāk par pasaulslavenu kļuvušo Normana Rokvela gleznu "Breaking Home Ties". Publikācijā Kurš glezno kollijus? jau stāstīju par darbu "Pārraujot ģimenes saites", kurš kļuva par pamatu 1987. gadā uzņemtajai sociālajai drāmai ar tādu pašu nosaukumu, bet par to vairāk varat uzzināt sadaļā Kolliji uz ekrāniem - 6. daļa. Šis ir viens no visu laiku atpazīstamākajiem Rokvela darbiem.

.

.

1955. gada 25. jūnijā lasītāji ieraudzīja fermas kolliju ar pieciem kucēniem, kuri rotaļājas ar zēnu. Divien no kucēniem pamanāms baltās krāsas faktors. Šo lauku idilli uzgleznoja Džons Klaimers un savam darbam deva nosaukumu "Dog days of summer".

.

.

Lai gan Ērika Naita stāsts "Lesija atgriežas mājās" šajā žurnālā tika publicēts 1938. gada 17. decembrī, pirmo reizi Lesijas attēls parādās uz vāka tikai 1964. gada 3. oktobrī. Šī attēla vai kolāžas autors ir Lorenss Šillers. Bildei dots nosaukums "Lassie! Get help!". Attēlā es atpazīstu Lesijas lomas atveidotāju Spūku (vai arī viņam ļoti līdzīgu kolliju).

.

.

Turpinot tēmu par Lesiju, augstāk redzams arī žurnāla "The Saturday Evening Post" 1938. gada 17. decembra vāks. Tieši šajā dienā un šajā žurnālā lasītāji pirmo reizi izlasīja par kolliju un uzzināja, ka viņu sauc Lesija. Par cik redakcijai nebija skaidrs, vai Ērika Naita garstāsts, kurš 1940. gadā tika pārstrādāts romānā ar tādu pašu nosaukumu "Lesija atgriežas mājās", lasītāju vidū iegūs popularitāti, Ziemassvētkiem veltītais žurnāla vāks bija bez Lesijas. Tā vietā tika attēlots paresns ASV fermeris, kurš svētkiem sarūpējis beigtu zosi un pudeli viskija.

.

Diemžēl 1960. gada gada sākumā žurnāla vāki kļuva arvien neinteresantāki, jo uz tiem sāka attēlot politiķu portretus, bet mazliet vēlāk - 1961. gadā vāki pavisam zaudēja savu ilustrāciju pievilcības šarmu. Tagad tās sāka aizstāt ar fotogrāfijām - Kenedijs, Romas pāvests, Anglijas karaliene, pa starpai arī "vienkāršu" amerikāņu sieviešu portreti. Nebija vairs ne kolliju, ne citu suņu...

60-to gadu beigās žurnāls strauji sāka zaudēt savu popularitāti un kritās tā tirāža, izdevēji centās daļēji vainu uzvelt televīzijas straujajai popularitātei. 70-tajos un 80-tajos gados žurnāls nīkuļoja un tā izdevējs vairākkārt mainīja savus īpašniekus, bet ar 2013. gada janvāra numuru žurnāla patreizējie īpašnieki uzsāka būtisku izdevuma pārveidošanu, tostarp izveidoja jaunu vāka dizainu. Tagad reiz populārais un ļoti gaidītais iknedēļas žurnāls iznāk vien sešas reizes gadā, taču arī man tas vairs nešķiet interesants...

.

.