
.
Veļasmašīnu
"Rīga 17" un centrifūgu "Centa" reklāma
Vidzemes pludmalē.
.
Ievads
.
Viss sākās ar nejaušu Justīnes
grāmatiņas "Pifa piedzīvovojumi" pāršķirstīšanu.
To nebiju darījis kopš savas bērnības. Mani
iedvesmoja ilustrācija, kurā Pifs trenkā Herkulesu un
citus kaķus cauri tikko izžautai veļai. Malā stāv
žēlabās nomākta krustmāte Agate un vaid:
"Mana veļa!"
,

,
Uzreiz iztēlojos šāda veida darbības kādā no nākotnes
kolliju
pasākumiem "Straumēnos".
Šķūņa pļavā daudz veļasmašīnu, striķi ar
izžautu veļu, bļodas, centrifūgas, gludināmie dēļi,
gludekļi izskatītos ļoti iederīgi. Un, ja vēl
caur to visu Pifa un kaķu bara vietā skrietu
kolliji ar saviem saimniekiem, tas būtu
neaizmirstams skats! Neviens dzīvē vēl suņiem
šādas sacensības
nebija rīkojis!
Protams,
ka pirmā doma bija par kādreiz pašmāju ražotajām
veļasmašīnām "Rīga"! Atšķirībā no
daudzām citām tās ir smuki apaļas un krāsainas. Tā
radās ideja par atsevišķu sporta un izklaides
disciplīnu "Lielā veļas diena", kuru izspēlēt
paredzēts "Rančo
kollija ® 2017" laikā. Tika plānots
savākt "Straumēnu"
siena šķūnī vismaz sešas mašīnas.
Taču
ar to viss tikai sākās!
.

.
Kad 2016. gada vasarā biju veiksmīgi uzņēmis
"Kolliju kino ®" studijas pirmo īsfilmu
"Brokastis"
un kazas,
izdemolējot uzklāto galdu, nebija man likušas
vilties, dzima doma turpināt izmantot
kazu
destruktīvo rīcību un ampelēšanos dažādās dzīves
situācijās. Nospriedu, ka kaziņas
var mazgāt veļu ar šīm pašām veļasmašīnām
"Rīga" mūsu pļavā. Tādēļ tika uzrakstīts
scenārijs
īsfilmai "Lielā veļasdiena: Ziepju opera",
taču
šīs īsfilmas uzņemšana dažādu iemeslu dēļ
vairākas reizes tika atlikta. 2018. gadā nolēmu
uzņemt reklāmas rullīti "Rančo kollija
®"
sacensībām, taču, kā jau tas parasti notiek,
safilmētā materiāla bija tik daudz, ka manā galvā
radās stāsts veselai
īsfilmai "Vai tavam saimniekam
ir, ko mazgāt?". Tādējādi ne pirmo reizi mūsu
"Kolliju kino
®" studijas
vēsturē materiāls īsai
reklāmai pārtapa veselā
filmiņā, bet vēlāk radās
ideja radīt turpinājumu "Lielajai
veļas dienai: Ziepju opera" - "Lielo veļas dienu 2: Jautrās spēles",
kurā
fermas kolliji,
kamēr
kazas ieslodzītas apaļajā aplokā,
izklaidējas, sacenšoties veļas šķēršļu joslas
pārvarēšanā, izgudro jaunu aportēšanas spēli -
spaiņošanu un izspēlē
interaktīvo rotaļlietu "Mini veļasmašīnas".
.

.
Paralēli vairākus
gadus veļasmašīnas tika bildētas un
filmētas ar un
bez kollijiem, gatavojot īpašus kalendārus, ar
kuriem varat iepazīties sadaļā
Veļasdiena.
Kā mēs mazgājam drēbes ziemā, iespējams uzzināt,
noskatoties īsfilmu "Lielā
veļas diena 3: Ziema", bet redzēt
pasaulē pirmās veļasmašīnu slēpošanas sacensības
var vērot filmiņā "Lielā
veļas diena 4: Uz slēpēm".
Esam uzņēmuši arī parodiju - "Mazo
veļas dienu", kurā tiek izmantotas trīs
kompaktas mini veļasmašīnas "Maļutka".
2022. gada vasarā uzņēmām
veselas četras sērijas! - "Lielo
veļas dienu 5: Piena ceļš", kurā
Keisija īsina laiku, skaitot zvaigznes, "Lielo
veļas dienu 6: Kokā", kurā veļasmašīna
uzrāpusies ozolā, "Lielo
veļas dienu 7: Izgudrotāji", kurā
Keisija izgatavo ierīci
veļasmašīnas
darbināšanai ar benzīna motoru, kad pēc negaisa
fermā
pazudusi elektrība, un "Lielo
veļas dienu 8: Veļasskrējiens", kas tika
iecerēta kā ieprieksējās sērijas tiešs turpinājums.
Tajā atkal notiek jautras
sacensības un
šoreiz veļas sķēršļu joslā dodas un mirkli vēlāk
centrifūgās "Centa" bumbiņas stumj iekšā ne tikai
mūsu kolliji, bet arī
aitas Herta un
Dollija un āži Olimps un Plampačs.
Sacensības kopvērtējumā uzvarēja pati
Keisija un tas nebūt nebija inscenējums!
Kad diena ir
garlaicīga, tad var izdomāt kādu jaunu spēli, tādēļ
2022. gada decembrī, kas bija sniega pārpilns, "Lielajā
veļas dienā 9: Ledus krokets"
Hosento gāza veļasmašīnu un saldēja
drēbes, bet sērijā "Kā
braukt ar veļasmašīnu?" viņš nokārtoja
veļasmašīnas vadīšanas apliecību.
Tādējādi
apaļās mašīnas ir kļuvušas par mūsu stratēģisko objektu nr. 1.
.. .

.
Parasti,
uzsākot kaut ko jaunu, cenšos padziļināti izpētīt
tēmu. Šī reize nav izņēmums un es nolēmu iepazīstināt
jūs ar veļasmašīnu "Rīga" vēsturi.
Pats uzņēmums - "Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca"
Ganību dambī jau sen iznīcis, veļasmašīnas vairs
neražo un arī nelepojas ar savu vēsturi. Patlaban
bijušās rūpnīcas teritorijā kaut kāda ražošana
notiek, ir pat sava interneta vietne, taču no vēstures
ne smakas. Nācās par veļasmašīnu "Rīga"
ražošanas vēsturi rakāties Krievijas interneta ārēs
un to kopā vācu pa kripatiņai.
...
Pavisam
īsa vēsture
.
Viss
sākās sen, tālajā 1888. gadā Krievijas impērijas
nomalē Rīgā, kad krievi un franči nodibināja kopīgu
uzņēmumu "Provodņik", kurā ražoja tobrīd
labākās automašīnas Eiropā, gumijas apavus,
linoleju un dažādus izstrādājumus ķirurģijas
vajadzībai. (Vai jums tas viss neatgādina somu
"Nokia"?)
Rūpnīca
bija ļoti liela un nodarbināja 1400 strādniekus.
.

.
Nodibinoties
Latvijai, uzņēmums daļēji tika izvests, daļēji
izvazāts. Tā teritorijā atradās dažādas sīkas
darbnīcas. Pēc Otrā pasaules kara izdemolēto rūpnīcu
1946. gadā sāka atjaunot vācu karagūstekņi un ap 1950. gadu
ekspluatācijā tika nodoti vairāki jauni ražošanas
korpusi.
.

.
No 20.gadsimta 50.
līdz 80.gadiem rūpnīca nepārtraukti paplašinājās, kā
dēļ Latvijā ieradās speciālisti un strādnieki no
visas Padomju Savienības. Tika izveidots
konstruktoru birojs ar izmēģinājuma ražošanu, kurā
izstrādāja jaunus produkcijas veidus. "RER" pirmā
PSRS sāka ražot pusvadītāju taisngriežus, ātrgaitas
elektrovilcienu elektroiekārtas un nodilumizturīgus
magnētiskos palaidējus. "RER" konstruktori arī
projektēja elektroaprīkojumu elektroratiņiem,
štabelētājiem, vilcējiem, iekrāvējiem, kā arī
pirmajiem padomju elektromobiļiem. 1980.gada
Olimpiskajām spēlēm Maskavā rūpnīcā "RAF" tika
izgatavoti 20 elektromobiļi ar "RER" aprīkojumu.
Rūpnīcas attīstība notika strauji - no 1965. līdz
1985. gadam ražošanas apjoms palielinājās četras
reizes. Uzņēmumā strādājošo skaits 70. gadu beigās
sasniedza 7000 cilvēku. "RER" ražotā produkcija bija
pazīstama 60 pasaules valstīs.
.

.
1981. gadā uz "RER"
bāzes tika izveidota ražošanas apvienība "RER". Tajā
apvienojās "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca", "Rīgas
Elektrosadzīves mašīnu rūpnīca", "Eksperimentālā
pulvermetalurģijas izstrādājumu rūpnīca" un
"Rēzeknes Grīdas bezsliežu transportlīdzekļu
elektroiekārtu rūpnīca". Galvenie produkcijas veidi
bija elektroiekārtas piepilsētas vilcieniem,
tramvajiem un elektroiekrāvējiem, elektroiekārtas ar
enerģijas rekupāciju atpakaļ tīklā, elektroiekārtas
vagonu apgaismošanai, celtņu elektrodzinēji,
spararata ģeneratori, zemsprieguma ierīces,
metālkeramikas izstrādājumi. PSRS militārajam
kompleksam "RER" ražoja aviolokācijas staciju
elektropievadus. Astoņdesmito gadu nogalē strādājošo
skaits uzņēmumā sasniedza jau 8500 cilvēku.
Tieši 1950. gadā, kad Latvijā no Maskavas tika
ievests pirmais Rīgas kolliju ciltstēvs Larus (līdz
1952. gadam - izstādēs vienīgais kollijs Latvijā!),
ražotne ar nosaukumu "Rīgas Elektromehāniskā
rūpnīca" Padomju Savienībā pirmā sāka ražot veļas
mazgājamās mašīnas ar nosaukumu "ЭАЯ-2". Vēlāk tapa
arī 3. modelis. Šīs 400 vatus jaudīgās mašīnas, kas
varēja izmazgāt un izspiest 2,5 kilogramus veļas,
bet pašas nesildīja ūdeni, ražoja līdz pat 1955.
gadam.

.
Pavisam tika izgatavotas 19 000 mašīnu, tās veikalos
dabūt nevarēja, bet maksāja 600 rubļu. Jāpiebilst,
ka šīs mašīnas pašizmaksa bija 1500 rubļi...
(komunistiskās ekonomikas īpatnības!)
.
Video |
|
|
Baltkrievijas TV raidījums "Gigantu liktenis"
par veļasmašīnām "Rīga".
|
|
.

.
Tālāk
sekoja mašīna ar nosaukumu "Rīga-54"
(54 ir ražošanas uzsākšanas
gads).

.
Padomju veļas
mazgājamo mašīnu pirmajai paaudzei bija daudz
trūkumu, kas sagādāja neērtības, tās ekspluatējot.
Veļasmašīnu "Rīga" otro paaudzi sāka modelis
"Rīga-55", kas bija zviedru veļasmašīnas "Husqvarna"
kopija. "RER" galvenais inženieris atveda vienu
"Husqvarna" mašīnu no izstādes Maskavā un deva
rīkojumu rūpnīcas konstruktoriem to nokopēt.
"Rīga-55" bija pirmā vēlāk tik slavenajā veļasmašīnu
"Rīga" sērijā, kam gadu gaitā mainījās vien
numerācija - konstrukcija ar nelielām izmaiņām
palika tā pati. Šiem modeļiem līdzi nāca speciāla
ierīce ar rokas mehānismu veļas izgriešanai, kuru paredzēts
piestiprināt veļasmašīnas korpusa augšpusē. Ruļļi
strādāja labi, taču izspiestais ūdens, pretēji plānotajam,
netecēja gan atpakaļ mašīnas mazgāšanas tvertnē,
bet gan krājās glītā peļķītē uz grīdas. Ja pa
ķērienam gadījās grīdaslupata, parasti mājsaimnieces
apvienoja veļas un grīdas mazgāšanu vienā pasākumā.
Krievijas
satīriskais kinožurnāls "Fitiļ"
("Deglis") septiņdesmitajos gados kādā sižetā
nodēvēs veļasmašīnu "Rīga" par
"sili ar motoru". Taču, neskatoties uz šādu
kritiku, tieši veļasmašīnai "Rīga" tika
lemts kļūt par vispopulārāko un visvairāk saražoto
savas nozīmes aparātu. Ražošana uzņēma
apgriezienus un dažu tūkstošu vietā jau tika saražots
ap 600 000 "Rīgām" gadā.
.

.
Tiek
apgalvots, ka veļasmašīna "Rīga" ir 1:1
kopija (plaģiāts) zviedru analogam ar nosaukumu
"Husqvarna", kuru redzat attēlā zemāk.
.

.
No
sešdesmitajiem gadiem veļasmašīna "Rīga"
tika eksportēta uz daudzām Padomju Savienībai
draudzīgām valstīm ar nosaukumu "Soviet Elite
Washing Machine RIGA".
.

.
Veļasmašīnu montāžas
cehs.
.
Tā
arī neizdevās tikt pie mašīnu modeļu ražošanas
hronoloģijas un izprast līdz galam arī modeļu
ciparu jēgu un secību. Tieši pēc "Rīgas-60"
esot parādījusies "Rīga-8" un vēlāk
vispopulārākais no modeļiem - "Rīga-17".
Dažām "Rīgām" ir bijuši arī
papildburti pie cipariem, piemēram, "Rīga-13A"
un "Rīga-17A".
Patlaban
man ir izdevies gūt apstiprinājumu, ka tikuši ražoti
šādi modeļi (sakārtoju augošā ciparu secībā):
"Rīga-8", "Rīga-13", "Rīga-17",
"Rīga-50", "Rīga-54", "Rīga-55",
"Rīga-60", "Rīga-91".
Lai gan veļas
mazgājamo mašīnu "Rīga-17" turpināja ražot līdz pat
80. gadu beigām un to labi pirka visā Padomju
Savienībā, "RER" konstruktori paralēli strādāja arī
pie pusautomātisko veļasmašīnu radīšanas. Tika
izgatavoti divi šo mašīnu modeļi - "Rīga-15" un
"Rīga-30". To ietilpība bija līdz trim kilogramiem
veļas. "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca" ražoja arī
veļas centrifūgas "Centa" un "Vija".
.

.
Vēlos īpaši atzīmēt
ļoti retos veļasmašīnu "Rīga-15" un "Rīga-30"
modeļus, kuru dizains atšķīrās no jau redzētā - šīs
ir vienīgās kantainās "Rīgas". Precīzs saražoto
kantaino veļasmašīnu skaits man nav zināms, taču tas
bija ļoti neliels. Arī es pats nekad neesmu dzīvē ar
šādu mašīnu saskāries.
.

.
"Rīga-15" no
iepriekšējām apaļajām mašīnām atšķīrās ne tikai ar
savu kantaino korpusu. Šī mašīnas vārpsta griezās
abos virzienos, atkarībā no tā, kāds no diviem
mazgāšanas režīmiem tika izvēlēts - "parastais" vai
"saudzējošais". Šī mašīna bija par sešiem
kilogramiem (36 kg) smagāka par jau tradicionālajām
apaļajām.
.

.
"Rīgas-15" reklāma.
.
Apaļajām mašīnām tik
ierasto gumijas veltnīšu ūdens izspiešanai no
izmazgātajām drēbēm vairs nebija, tagad nācās uz
veļasmašīnas vāka stutēt centrifūgas "Centa" vai
"Vija" un darīt visu, lai ūdens strūkla trāpītu
mašīnas mazgāšanas tvertnē, padarot šo procesu
neērtu un pat bīstamu, jo centrifūgas un
piepūstajiem gumijas ripuļiem no nolietā
veļasmašīnās vāka mēdza slīdēt nost.
.

.
Šādi izskatījās
komplekts "Rīga-15" un "Centa", kas sagatavots
darbam.
.
Pēc tam sāka ražot
otru kantaino mašīnu - "Rīgu-30". Šī mašīna tika
uzskatīta par pusautomātisko, jo tās mazgāšanas
tvertne izgriešanas režīmā spēja rotēt un pildīt
centrifūgas funkciju. Līdz ar to konstrukcijas svars
palielinājās līdz 60 kilogramiem un vairs nepietika
ar vienu cilvēku, lai šo agregātu pārnēsātu. Man nav
izdevies sameklēt kādu "Rīgas-30" bildi, tikai
funkcionālo un elektrisko shēmu.
.

Veļasmašīnas "Rīga-30"
uzbūve.
.
Jāpiebilst, ka arī
centrifūga "Vija" bija diezgan reti sastopama
un no daudz populārākās "Centas" atšķīrās
galvenokārt ar dizaina elementiem - garāks
ieslēgšanas rokturis un savādāk verams augšējais
vāks.
.

.
Centrifūga "Vija".
.
Te vēl gribau
piebilst, ka abu centrifūgu "klupšanas akmens" bija
nekvalitatīvie piepūšamie gumijas riņķi, kas
novietojami zem agregātiem. Mašīnām spēcīgi
vibrējot, pūšļi ātri vien plīsa pa šuvēm.
Attapīgākās mājsaimnieces pagājušā gadsimta 90-tajos
gados risināja šo problēmu, atsakoties no
piepūšamajiem gumijas riņķiem pavisam un aizstājot
tos ar divām 1,5 litru plastikāta minerālūdens
pudel'em, tās kopā sastiprinot ar auklu.
...
Nobeigums
.
Un, visbeidzot - ja jau, piemēram, citi kolliju
īpašnieki var kolekcionēt padomju laika lenšu magnetafonus
vai radioaparātus, kādēļ gan es
nevarētu viņiem un citiem atbildēt ar savu īpašo
veļasmašīnu "Rīga" kolekciju?! Neatradu otro
"trako", kas kolekcionētu veļasmašīnas... Plānoju
savākt dažādu modeļu kolekciju. Patlaban mūsu
"veļasmašīnu ganāmpulkā" dzīvo 44 "Rīgas" un 4
"Centas".
Paldies
visiem, kas palīdzējuši mums sagādāt
pirmās mašīnas! Bet MUMS VAJAG VĒL! Ja varat mums
uzdāvināt jebkuru no "Rīga" modeļiem
(var nebūt darba kārtībā) vai atsevišķas šo mašīnu
detaļas, ļoti priecāšos, ja darīsiet mums to zināmu
caur mūsu nemainīgo e-pastu: kolliji@inbox.lv. Ar
pateicību pieņemsim arī centrifūgas
"Centa" un "Vija"!
..
|