Ievads

.

Viss sākās ar nejaušu Justīnes grāmatiņas "Pifa piedzīvovojumi" pāršķirstīšanu. To nebiju darījis kopš savas bērnības. Mani iedvesmoja ilustrācija, kurā Pifs trenkā Herkulesu un citus kaķus cauri tikko izžautai veļai. Malā stāv žēlabās nomākta krustmāte Agate un vaid: "Mana veļa!"

,

,

Uzreiz iztēlojos šāda veida darbības kādā no nākotnes kolliju pasākumiem "Straumēnos". Šķūņa pļavā daudz veļasmašīnu, striķi ar izžautu veļu, bļodas, centrifūgas, gludināmie dēļi, gludekļi izskatītos ļoti iederīgi. Un, ja vēl caur to visu Pifa un kaķu bara vietā skrietu kolliji ar saviem saimniekiem, tas būtu neaizmirstams skats! Neviens dzīvē vēl suņiem šādas sacensības nebija rīkojis!

Protams, ka pirmā doma bija par kādreiz pašmāju ražotajām veļasmašīnām "Rīga"! Atšķirībā no daudzām citām tās ir smuki apaļas un krāsainas. Tā radās ideja par atsevišķu sporta un izklaides disciplīnu "Lielā veļas diena", kuru izspēlēt paredzēts "Rančo kollija ® 2017" laikā. Tika plānots savākt "Straumēnu" siena šķūnī vismaz sešas mašīnas.

Taču ar to viss tikai sākās!

.

.

Kad 2016. gada vasarā biju veiksmīgi uzņēmis "Kolliju kino ®" studijas pirmo īsfilmu "Brokastis" un kazas, izdemolējot uzklāto galdu, nebija man likušas vilties, dzima doma turpināt izmantot kazu destruktīvo rīcību un ampelēšanos dažādās dzīves situācijās. Nospriedu, ka kaziņas var mazgāt veļu ar šīm pašām veļasmašīnām "Rīga" mūsu pļavā. Tādēļ tika uzrakstīts scenārijs īsfilmai "Lielā veļasdiena: Ziepju opera", taču šīs īsfilmas uzņemšana dažādu iemeslu dēļ vairākas reizes tika atlikta. 2018. gadā nolēmu uzņemt reklāmas rullīti "Rančo kollija ®" sacensībām, taču, kā jau tas parasti notiek, safilmētā materiāla bija tik daudz, ka manā galvā radās stāsts veselai īsfilmai "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?". Tādējādi ne pirmo reizi mūsu "Kolliju kino ®" studijas vēsturē materiāls īsai reklāmai pārtapa veselā filmiņā, bet vēlāk radās ideja radīt turpinājumu "Lielajai veļas dienai: Ziepju opera" - "Lielo veļas dienu 2: Jautrās spēles", kurā fermas kolliji, kamēr kazas ieslodzītas apaļajā aplokā, izklaidējas, sacenšoties veļas šķēršļu joslas pārvarēšanā, izgudro jaunu aportēšanas spēli - spaiņošanu un izspēlē interaktīvo rotaļlietu "Mini veļasmašīnas".

.

.

Paralēli vairākus gadus veļasmašīnas tika bildētas un filmētas ar un bez kollijiem, gatavojot īpašus kalendārus, ar kuriem varat iepazīties sadaļā Veļasdiena. Kā mēs mazgājam drēbes ziemā, iespējams uzzināt, noskatoties īsfilmu "Lielā veļas diena 3: Ziema", bet redzēt pasaulē pirmās veļasmašīnu slēpošanas sacensības var vērot filmiņā "Lielā veļas diena 4: Uz slēpēm".

Esam uzņēmuši arī parodiju - "Mazo veļas dienu", kurā tiek izmantotas trīs kompaktas mini veļasmašīnas "Maļutka".

2022. gada vasarā uzņēmām veselas četras sērijas! - "Lielo veļas dienu 5: Piena ceļš", kurā Keisija īsina laiku, skaitot zvaigznes, "Lielo veļas dienu 6: Kokā", kurā veļasmašīna uzrāpusies ozolā, "Lielo veļas dienu 7: Izgudrotāji", kurā Keisija izgatavo ierīci veļasmašīnas darbināšanai ar benzīna motoru, kad pēc negaisa fermā pazudusi elektrība, un "Lielo veļas dienu 8: Veļasskrējiens", kas tika iecerēta kā ieprieksējās sērijas tiešs turpinājums. Tajā atkal notiek jautras sacensības un šoreiz veļas sķēršļu joslā dodas un mirkli vēlāk centrifūgās "Centa" bumbiņas stumj iekšā ne tikai mūsu kolliji, bet arī aitas Herta un Dollija un āži Olimps un Plampačs. Sacensības kopvērtējumā uzvarēja pati Keisija un tas nebūt nebija inscenējums!

Kad diena ir garlaicīga, tad var izdomāt kādu jaunu spēli, tādēļ 2022. gada decembrī, kas bija sniega pārpilns, "Lielajā veļas dienā 9: Ledus krokets" Hosento gāza veļasmašīnu un saldēja drēbes, bet sērijā "Kā braukt ar veļasmašīnu?" viņš nokārtoja veļasmašīnas vadīšanas apliecību.

Tādējādi apaļās mašīnas ir kļuvušas par mūsu stratēģisko objektu nr. 1.

...

.

Parasti, uzsākot kaut ko jaunu, cenšos padziļināti izpētīt tēmu. Šī reize nav izņēmums un es nolēmu iepazīstināt jūs ar veļasmašīnu "Rīga" vēsturi. Pats uzņēmums - "Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca" Ganību dambī jau sen iznīcis, veļasmašīnas vairs neražo un arī nelepojas ar savu vēsturi. Patlaban bijušās rūpnīcas teritorijā kaut kāda ražošana notiek, ir pat sava interneta vietne, taču no vēstures ne smakas. Nācās par veļasmašīnu "Rīga" ražošanas vēsturi rakāties Krievijas interneta ārēs un to kopā vācu pa kripatiņai.

...

Pavisam īsa vēsture

.

Viss sākās sen, tālajā 1888. gadā Krievijas impērijas nomalē Rīgā, kad krievi un franči nodibināja kopīgu uzņēmumu "Provodņik", kurā ražoja tobrīd labākās automašīnas Eiropā, gumijas apavus, linoleju un dažādus izstrādājumus ķirurģijas vajadzībai. (Vai jums tas viss neatgādina somu "Nokia"?)

Rūpnīca bija ļoti liela un nodarbināja 1400 strādniekus.

.

.

Nodibinoties Latvijai, uzņēmums daļēji tika izvests, daļēji izvazāts. Tā teritorijā atradās dažādas sīkas darbnīcas. Pēc Otrā pasaules kara izdemolēto rūpnīcu 1946. gadā sāka atjaunot vācu karagūstekņi un ap 1950. gadu ekspluatācijā tika nodoti vairāki jauni ražošanas korpusi.

.

.

No 20.gadsimta 50. līdz 80.gadiem rūpnīca nepārtraukti paplašinājās, kā dēļ Latvijā ieradās speciālisti un strādnieki no visas Padomju Savienības. Tika izveidots konstruktoru birojs ar izmēģinājuma ražošanu, kurā izstrādāja jaunus produkcijas veidus. "RER" pirmā PSRS sāka ražot pusvadītāju taisngriežus, ātrgaitas elektrovilcienu elektroiekārtas un nodilumizturīgus magnētiskos palaidējus. "RER" konstruktori arī projektēja elektroaprīkojumu elektroratiņiem, štabelētājiem, vilcējiem, iekrāvējiem, kā arī pirmajiem padomju elektromobiļiem. 1980.gada Olimpiskajām spēlēm Maskavā rūpnīcā "RAF" tika izgatavoti 20 elektromobiļi ar "RER" aprīkojumu. Rūpnīcas attīstība notika strauji - no 1965. līdz 1985. gadam ražošanas apjoms palielinājās četras reizes. Uzņēmumā strādājošo skaits 70. gadu beigās sasniedza 7000 cilvēku. "RER" ražotā produkcija bija pazīstama 60 pasaules valstīs.

.

.

1981. gadā uz "RER" bāzes tika izveidota ražošanas apvienība "RER". Tajā apvienojās "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca", "Rīgas Elektrosadzīves mašīnu rūpnīca", "Eksperimentālā pulvermetalurģijas izstrādājumu rūpnīca" un "Rēzeknes Grīdas bezsliežu transportlīdzekļu elektroiekārtu rūpnīca". Galvenie produkcijas veidi bija elektroiekārtas piepilsētas vilcieniem, tramvajiem un elektroiekrāvējiem, elektroiekārtas ar enerģijas rekupāciju atpakaļ tīklā, elektroiekārtas vagonu apgaismošanai, celtņu elektrodzinēji, spararata ģeneratori, zemsprieguma ierīces, metālkeramikas izstrādājumi. PSRS militārajam kompleksam "RER" ražoja aviolokācijas staciju elektropievadus. Astoņdesmito gadu nogalē strādājošo skaits uzņēmumā sasniedza jau 8500 cilvēku.

Tieši 1950. gadā, kad Latvijā no Maskavas tika ievests pirmais Rīgas kolliju ciltstēvs Larus (līdz 1952. gadam - izstādēs vienīgais kollijs Latvijā!), ražotne ar nosaukumu "Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca" Padomju Savienībā pirmā sāka ražot veļas mazgājamās mašīnas ar nosaukumu "ЭАЯ-2". Vēlāk tapa arī 3. modelis. Šīs 400 vatus jaudīgās mašīnas, kas varēja izmazgāt un izspiest 2,5 kilogramus veļas, bet pašas nesildīja ūdeni, ražoja līdz pat 1955. gadam.

.

Pavisam tika izgatavotas 19 000 mašīnu, tās veikalos dabūt nevarēja, bet maksāja 600 rubļu. Jāpiebilst, ka šīs mašīnas pašizmaksa bija 1500 rubļi... (komunistiskās ekonomikas īpatnības!)

.

Tālāk sekoja mašīna ar nosaukumu "Rīga-54" (54 ir ražošanas uzsākšanas gads).

.

Padomju veļas mazgājamo mašīnu pirmajai paaudzei bija daudz trūkumu, kas sagādāja neērtības, tās ekspluatējot. Veļasmašīnu "Rīga" otro paaudzi sāka modelis "Rīga-55", kas bija zviedru veļasmašīnas "Husqvarna" kopija. "RER" galvenais inženieris atveda vienu "Husqvarna" mašīnu no izstādes Maskavā un deva rīkojumu rūpnīcas konstruktoriem to nokopēt. "Rīga-55" bija pirmā vēlāk tik slavenajā veļasmašīnu "Rīga" sērijā, kam gadu gaitā mainījās vien numerācija - konstrukcija ar nelielām izmaiņām palika tā pati. Šiem modeļiem līdzi nāca speciāla ierīce ar rokas mehānismu veļas izgriešanai, kuru paredzēts piestiprināt veļasmašīnas korpusa augšpusē. Ruļļi strādāja labi, taču izspiestais ūdens, pretēji plānotajam, netecēja gan atpakaļ mašīnas mazgāšanas tvertnē, bet gan krājās glītā peļķītē uz grīdas. Ja pa ķērienam gadījās grīdaslupata, parasti mājsaimnieces apvienoja veļas un grīdas mazgāšanu vienā pasākumā.

Krievijas satīriskais kinožurnāls "Fitiļ" ("Deglis") septiņdesmitajos gados kādā sižetā nodēvēs veļasmašīnu "Rīga" par "sili ar motoru". Taču, neskatoties uz šādu kritiku, tieši veļasmašīnai "Rīga" tika lemts kļūt par vispopulārāko un visvairāk saražoto savas nozīmes aparātu. Ražošana uzņēma apgriezienus un dažu tūkstošu vietā jau tika saražots ap 600 000 "Rīgām" gadā.

.

.

Tiek apgalvots, ka veļasmašīna "Rīga" ir 1:1 kopija (plaģiāts) zviedru analogam ar nosaukumu "Husqvarna", kuru redzat attēlā zemāk.

.

.

No sešdesmitajiem gadiem veļasmašīna "Rīga" tika eksportēta uz daudzām Padomju Savienībai draudzīgām valstīm ar nosaukumu "Soviet Elite Washing Machine RIGA".

.

.

Veļasmašīnu montāžas cehs.

.

Tā arī neizdevās tikt pie mašīnu modeļu ražošanas hronoloģijas un izprast līdz galam arī modeļu ciparu jēgu un secību. Tieši pēc "Rīgas-60" esot parādījusies "Rīga-8" un vēlāk vispopulārākais no modeļiem - "Rīga-17". Dažām "Rīgām" ir bijuši arī papildburti pie cipariem, piemēram, "Rīga-13A" un "Rīga-17A".

Patlaban man ir izdevies gūt apstiprinājumu, ka tikuši ražoti šādi modeļi (sakārtoju augošā ciparu secībā): "Rīga-8", "Rīga-13", "Rīga-17", "Rīga-50", "Rīga-54", "Rīga-55", "Rīga-60", "Rīga-91".

Lai gan veļas mazgājamo mašīnu "Rīga-17" turpināja ražot līdz pat 80. gadu beigām un to labi pirka visā Padomju Savienībā, "RER" konstruktori paralēli strādāja arī pie pusautomātisko veļasmašīnu radīšanas. Tika izgatavoti divi šo mašīnu modeļi - "Rīga-15" un "Rīga-30". To ietilpība bija līdz trim kilogramiem veļas. "Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca" ražoja arī veļas centrifūgas "Centa" un "Vija".

.

.

Vēlos īpaši atzīmēt ļoti retos veļasmašīnu "Rīga-15" un "Rīga-30" modeļus, kuru dizains atšķīrās no jau redzētā - šīs ir vienīgās kantainās "Rīgas". Precīzs saražoto kantaino veļasmašīnu skaits man nav zināms, taču tas bija ļoti neliels. Arī es pats nekad neesmu dzīvē ar šādu mašīnu saskāries.

.

.

"Rīga-15" no iepriekšējām apaļajām mašīnām atšķīrās ne tikai ar savu kantaino korpusu. Šī mašīnas vārpsta griezās abos virzienos, atkarībā no tā, kāds no diviem mazgāšanas režīmiem tika izvēlēts - "parastais" vai "saudzējošais". Šī mašīna bija par sešiem kilogramiem (36 kg) smagāka par jau tradicionālajām apaļajām.

.

.

"Rīgas-15" reklāma.

.

Apaļajām mašīnām tik ierasto gumijas veltnīšu ūdens izspiešanai no izmazgātajām drēbēm vairs nebija, tagad nācās uz veļasmašīnas vāka stutēt centrifūgas "Centa" vai "Vija" un darīt visu, lai ūdens strūkla trāpītu mašīnas mazgāšanas tvertnē, padarot šo procesu neērtu un pat bīstamu, jo centrifūgas un piepūstajiem gumijas ripuļiem no nolietā veļasmašīnās vāka mēdza slīdēt nost.

.

.

Šādi izskatījās komplekts "Rīga-15" un "Centa", kas sagatavots darbam.

.

Pēc tam sāka ražot otru kantaino mašīnu - "Rīgu-30". Šī mašīna tika uzskatīta par pusautomātisko, jo tās mazgāšanas tvertne izgriešanas režīmā spēja rotēt un pildīt centrifūgas funkciju. Līdz ar to konstrukcijas svars palielinājās līdz 60 kilogramiem un vairs nepietika ar vienu cilvēku, lai šo agregātu pārnēsātu. Man nav izdevies sameklēt kādu "Rīgas-30" bildi, tikai funkcionālo un elektrisko shēmu.

.

Veļasmašīnas "Rīga-30" uzbūve.

.

Jāpiebilst, ka arī centrifūga "Vija" bija diezgan reti sastopama un no daudz populārākās "Centas" atšķīrās galvenokārt ar dizaina elementiem - garāks ieslēgšanas rokturis un savādāk verams augšējais vāks.

.

.

Centrifūga "Vija".

.

Te vēl gribau piebilst, ka abu centrifūgu "klupšanas akmens" bija nekvalitatīvie piepūšamie gumijas riņķi, kas novietojami zem agregātiem. Mašīnām spēcīgi vibrējot, pūšļi ātri vien plīsa pa šuvēm. Attapīgākās mājsaimnieces pagājušā gadsimta 90-tajos gados risināja šo problēmu, atsakoties no piepūšamajiem gumijas riņķiem pavisam un aizstājot tos ar divām 1,5 litru plastikāta minerālūdens pudel'em, tās kopā sastiprinot ar auklu.

...

Nobeigums

.

Un, visbeidzot - ja jau, piemēram, citi kolliju īpašnieki var kolekcionēt padomju laika lenšu magnetafonus vai radioaparātus, kādēļ gan es nevarētu viņiem un citiem atbildēt ar savu īpašo veļasmašīnu "Rīga" kolekciju?! Neatradu otro "trako", kas kolekcionētu veļasmašīnas... Plānoju savākt dažādu modeļu kolekciju. Patlaban mūsu "veļasmašīnu ganāmpulkā" dzīvo 44 "Rīgas" un 4 "Centas".

Paldies visiem, kas palīdzējuši mums sagādāt pirmās mašīnas! Bet MUMS VAJAG VĒL! Ja varat mums uzdāvināt jebkuru no "Rīga" modeļiem (var nebūt darba kārtībā) vai atsevišķas šo mašīnu detaļas, ļoti priecāšos, ja darīsiet mums to zināmu caur mūsu nemainīgo e-pastu: kolliji@inbox.lv. Ar pateicību pieņemsim arī centrifūgas "Centa" un "Vija"!

..