1971. gadā Dienesta suņu audzētavas Centrālais klubs pieņēma noteikumus par kinoloģijas klubu darbību. Vairošanai turpmāk bija jānotiek grupās, uz kurām jāizdala visas kuces, atkarībā no izcelsmes. Katrai kuču grupai tika piesaistīts ierobežots suņu skaits. Suņiem – vaisliniekiem tika atļautas ne vairāk par 4 pārošanās reizēm gadā. Inbrīdings tika atļauts ne tuvāk par III:IV (IV:III), inbrīdings III:III bija atļauts tikai ļoti īpašos gadījumos.

Sadalīšana mākslīgi radītās grupās bija visai nosacīta, ņemot vērā tā laika suņu tuvo radniecību, un tas noveda nevis pie šķirnes attīstības, bet drīzāk

Terri Boj av Hartebo, dzim. 1965. gadā.

izraisīja šķirnes pasliktināšanos. Arvien biežāk tika izmantoti nevis paši labākie vaislinieki, bet tie, kuri dotajos apstākļos bija pieejami. Uz šķirnes attīstību iespaidu atstāja arī obligātie VAK kursi un, šķirnei pilnīgi nepiemērotais SAD, kas noveda pie daudzu cerīgu vaislinieku atstumšanas.

Sākot ar 1957. gadu vaislas darbam pārstāja pielaist arī suņus stāvām ausīm un nepilnīgu zobu formulu.

Kopumā visi šie aizliegumi nodarīja milzīgu ļaunumu šķirnes attīstībai.

60-to gadu vidū turpināja aktīvi attīstīties Deizijas (īp. Tarando-Rodenkova) dzimta. Kombinācijā ar dažādiem vaisliniekiem šī dzimta paplašinājās un izveidoja Ļeņingradas kolliju pamatdaļu. Paralēli ar to diezgan lielā Laund-Liit (īp. Rodionova) dzimta gluži otrādi – pakāpeniski sāka samazināties un izzust. Starp Ļeņingradas suņiem tai laikā parādījās ļoti izteiktas šķirnes suņi, kuri bija pilnīgi piemēroti vaislas darbiem. Tie bija 60-to gadu sākuma labāko vaislinieku dēli.

60-to gadu vidū savu vaislinieka karjeru beidza slavenais Rekss (īp. Švečikova). No ļoti liela viņa dēlu skaita līniju turpināja tikai 4 mantinieki: Uzvarētāji Dez-Dalmars un Ljan-Lotos, Ljan-Lords un Šerifs.

Vairākkārtējs Ļeņingradas izstāžu uzvarētājs DEZ-DALMARS (Rekss + Deizija, īp. Tarando – Rodenkova) tika ļoti aktīvi izmantots audzēšanā. Kopumā no viņa tika iegūti daudz labu bērnu; starp viņa pēcnācējiem bija suņi, kas pēc sava tipa līdzinājās Reksim. Vairums kuču, kuras tika pārotas ar Dez-Dalmaru, saņēma vērtējumu „izcili”. Labākos bērnus viņš radīja metienos no Greis-Minjonas un Greis-Meris (Skifls Grupp from Šiils + Den-Greisa), Džinn-Gledisas (Koverdails Starlaits + Dez-Džinna), Čioritas (Koverdails Starlaits + Jaralija). GLEDS-HALMARS (no Džin-Gledisas), MADŽAR (no Greis-Minjonas), ZARHAN (no Čioritas) – tie visi bija izstāžu uzvarētāji. Ļeņingradas suņu vidū no visiem Dez-Dalmara dēliem tika izmantots vien ZARHANS (īp. Gamzajeva) – ļoti šķirnīgs suns, vidēji liels, pēc tipa līdzīgs mātei. Viņš radīja diezgan maz pēcnācēju, starp kuriem īpaši izcēlās bērni no Petemas (Terri Boj av Hartebo + Džeina) - Uzvarētājs RINGO (īp. Gotovičs), RISLEJAS (īp. Ivanova), RIOLADAS (Metallidi), kuri kļuva par izstāžu rotu. RINGO (īp. Gotovičs) bija ļoti skaists, rudas nokrāsas suns, ar lielisku miesas būvi un bagātīgu apmatojumu, ar patīkamu, kollijiem raksturīgu izteiksmi, kurš ringā pievērsa sev visu uzmanību. Ar laiku viņa nokrāsa kļuva pārmērīgi tumša. Šis suns tika plaši izmantots vaislai – pārsvarā pa Terri Boj av Hartebo līniju, un radīja lieliskus pēcnācējus.

Vēl viens Reksa dēls – ļoti skaistais suns LJAN-LOTOS (no Lao-Ljanas, īp. Vinogradova) – visos aprakstos tiek raksturots kā „izteiktas šķirnes suns”, izstādēs viņš vienmēr bija pārstāvēts lieliskā formā, tam piemita skaista ķermeņa uzbūve, ar labām kājām, brīnišķīgu galvu, bet ne Reksa tipa, drīzāk mātes – Lao-Ljanas (Karions + Liit-Litdži) un vecvecmātes – Liit-Lotos (Džerijs K-3 + Laund Liit) tipa suns. Viņš bieži tika sapārots un atstāja daudzveidīgu un lielu pēcnācēju klāstu, kas pārsvarā bija vidēja līmeņa suņi – iespējams, tāpēc, ka viņam netika tās labākās kuces. Tomēr Ljan-Lotos deva labus bērnus no Daig-Aurikas (Koverdails Blek Sendbenks + Dez-Daigija), Vinjetas (Aijo fon Vestends + Volga), Unikas un Uardas (Den-Gurons + Džem-Aida). Ļoti laba kucīte bija PINTA no Ditti (Šerifs + Dentija), kura vēlāk no pārošanas ar Loksu (Džin-Grands + Lao-Loretta) radīja Uzvarētāju PIRSU (īp. Arsentjevs) un PINTARIJU (īp. Krasavceva), kura trīs reizes tika sapārota ar Morriesu f. Ziriusu, un šajā savienībā tika iegūti daudzi šķirnīgi pēcnācēji.

Pats interesantākais Ļeņingradā dzimušais Ljan-Lotosa dēls bija Uzvarētājs SETS-SANDRS (īp. Meteļskaja) no Setijas (Skifls Grupp from Šiils + Iola-Beauty) – vidēji liels, izteikti šķirnīgs, masīvs, ar skaistām galvas līnijām, pareizu miesas būvi un bagātīgu kažoku apveltīts suns. Diemžēl bērnu no viņa nebija. Pa vīriešu līniju no Ljan-Lotosa tika izmantots tikai viens no viņa dēliem, kura māte bija Vineta, – VIKARS (īp. Pozdņikova), kurš radīja divus metienus – no Irenas (Džin-Grimms + Junessa) un no Ulenkas (Džin-Grands + Džem-Aida).

Ljan Lotosa meitas tika pārotas ļoti plānveidīgi un radīja visdažādākos pēcnācējus.

Ljan Lotosa brālis LJAN-LORDS (īp. Židkih) bija skaists, melns suns, kas paspēja radīt tikai vienu metienu, jo agri gāja bojā. No ŠERIFA (Rekss + Čakita, īp. Fitova) tika iegūti trīs metieni, no kuriem Ļeņingradā tika izmantotas vien Dentijas (Aijo fon Vestends + Tamarisa) meitas. No diviem Rennijas (Larstens + Liit Linara) metieniem tika izmantota tikai viena viņa meita RENTALA (īp. Peršina), kas vēlāk devās uz Maskavu.

Koverdaila Starlaita (īp. Katarskaja) līniju turpināja viņa dēli Den-Gurons (no Dez-Denkijas), Džin-Grands, Džin-Grimms, Džin-Grāfs (no Dez-Džinijas), Daig-Azards (no Dez-Daigijas) un Lembijs (no Lao-Lorettas). Visaktīvāk vaislas darbos tika izmantoti metiena brāļi: rudais Džin-Grands un melnais Džin-Grimms.

Pats skaistākais Koverdaila Starlaita dēls DŽIN-GRANDS (īp. Volovs) bija Uzvarētājs, Vissavienības Čempions, izteikti šķirnīgs, liels suns, ar proporcionālām un tīrām galvas līnijām, ar lielisku korpusu un nedaudz taisnām pakaļkājām. Viņš tika pārots ar ļoti dažādu asiņu kucēm. Radīja diezgan vienveidīgu (kvalitātes ziņā) pēcnācēju klāstu, starp kuriem bija daudz „izcilnieku”. Turpmākajā vaislas darbā piedalījās daudz viņa meitu. No dēliem pārošanā piedalījās Loks un Karims. LOKS (Džin-Grands + Lao-Loretta, īp. Dergunova) bija ļoti šķirnīgs, liels suns, ar kuplu kažoku, pēc tipa atgādināja māti. Vaislai viņu izmantoja nedaudz, un viņš radīja vidēja līmeņa pēcnācējus. Pats veiksmīgākais metiens bija no Pintas (Ljan-Lotos + Ditta), no kura tika iegūti augstāk minētie Uzvarētājs PIRS (īp. Arstenjevs) un PINTARI (īp. Krasavceva). KARIMS (Džin-Grands + Keri-Kari, īp. Saveļjeva) bija tēva tipam atbilstošs, vidēja auguma, kaulains suns, apveltīts ar ļoti krāšņu kažoku, ar lielisku kollijiem raksturīgu izteiksmi. Šis suns tika maz izmantots, bet parādīja sevi kā lielisks tēvs un šķirnes uzlabotājs. Lieliskus pēcnācējus no viņa radīja Čudži un Čulli (As-Agats + Čukija) meitas, vairums viņu radīto bērnu ieguva vērtējumu „izcili”.

Ne tik ļoti interesantais Džin-Granda brālis DŽIN-GRIMMS (īp. Trubinkovs) tika sapārots pārsvarā ar Reksa meitām un mazmeitām. Par labākajiem viņa bērniem var nosaukt DŽIGRIMMU no Dez-Džellenas (Skifls Grupp from Šiils + Deizija), ARONU no Arzijas (Dendijs + Daig-Arča) un IRĒNU no Junessas (Reks + Jutana).

Džin-Granda un Džin-Grimma brālis no dubultmetiena DŽIN-GRĀFS (īp. Riss) tika pārots ļoti maz. Labākie viņa pēcnācēji bija bērni no Uzvarētājas Ellonijas (Terri Boj av Hartebo + Čeina): metiens bija vienāds un ļoti šķirnīgs, vairums no viņiem ieguva vērtējumu „izcili”, šiem suņiem bija labi korpusi un bagātīgs kažoks.

Nenozīmīgas pēdas šķirnes attīstībā atstāja DAIG-AZARD (īp. Denks) un LEMBI (īp. Jerofejeva).

Pa Koverdaila Blek Sendbenka (īp. Muzaļevskaja) līniju tika izmantoti Daig-Aiguns (no Dez-Daigijas), Hazars (no Džin-Gretlijas), Čarvels un Čvans (no Japsijas).

Ļoti līdzīgais tēvam, melnais DAIG-AIGUNS (īp. Lubeškina) tika pārots ar Reksa meitām un mazmeitām, un viņš radīja šķirnīgus, masīvus bērnus. Paši veiksmīgākie no tiem bija LAIJGUNS no Lao-Litorn (Reks + Liit-Litdži) un CEKKI no Ortijas (Reks + Olesja).

Melnais ČARVELS (īp. Lencs) un rudais ČVANS (īp. Špektorovs) bija ļoti šķirnīgi, lieli, un pat diezgan masīvi suņi. Čarvelam bija tēva tipa galva, bet garāka. Čvans bija šķirnīgāks, ar tīrām galvas līnijām, bet atpalika no brāļa kāju uzbūves kvalitātes ziņā. Viņu pēcnācēji bija vidēji labi. Labākie Čvana bērni bija SAGVERS un SAJANA no Saurijas (Reks + Santara). Starp Čarvela pēcnācējiem bija sastopami pelēkas nokrāsas (vai, kā to mēdza dēvēt tai laikā – zilganas) suņi.

Trīs metieni tika iegūti no ZAHARA (īp. Smirnovs): divi no metiena māsām Gunijas un Guellas (Trojāns + Deh-Gulidžana) un viens metiens no Džem-Aidas (Zikars + Dez-Džemile). Vaislas darbā piedalījās visu šo metienu kuces un tikai viens suns – UDARS (no Džem-Aidas), starp kura pēcnācējiem arī bija sastopami „zilās” nokrāsas suņi.

Vaislas darbos aktīvi tika izmantoti Den-Gulidžanai (Terri Boj av Hartebo + Dez-Denka) no Trojāna (Koverdails Blek Sendbenks + Oktava) dzimušie bērni. Metienā bija divi suņi – GUD-GRANDS (īp. Cvetkova), kurš vēlāk devās uz Maskavu, un Ļeņingradā palikušais GUARENS (īp. Borodkins), - kuri ļoti atšķīrās pēc savas šķirnības. Gud-Grants bija suns ar plakani šķautnainu galvu, savukārt Guarenam bija noapaļots galvaskauss. Neskatoties uz saviem nopietnajiem trūkumiem, Guarens tika izmantots vaislas darbos un deva ļoti vidēja līmeņa pēcnācējus. Šajā kombinācijā izmantotās kuces bija augstas klases.

Neskatoties uz augsto Koverdail Blek Sendbenka dēlu līmeni, no tiem neizdevās iegūt tik pat augstas klases pēcnācējus - vaisliniekus.

No Skifla Grupp from Šiila (īp. Koptjajeva) Ļeņingradā tika iegūti vien trīs metieni: no Deizijas, Den-Greisas un Lao-Ljanas. Deizijas meitas – DEZ-DŽELLENA (īp. Mališeva), DEZ-DŽEGGIJA (īp. Ivanovs) un DEZ-DŽENEGRIJA dažādos variantos laida pasaulē lieliskus pēcnācējus. Ļoti augstas klases pēcnācējus, salikumā ar Dez-Dalmara asinīm, radīja Skifla bērni no Den-Greisas (Aijo fon Vestends + Deizija). No GREIS-MAVRA (īp. Pavlobva) un Japsijas (Dez-Dalmars + Zarella) iegūtā metiena kucēni visi bija „izcilnieki”, bet ČUKKIJA (īp. Kamišanova) kļuva par Uzvarētāju. GREIS-MINJONA (īp. Kolbatovs) no paša Dez-Dalmara radīja Uzvarētāju MALVU (īp. Lakaevs). No GREIS-MERIS (īp. Vasiljeva) un Dez-Dalmara radās Uzvarētāji MIKITA (īp. Ivanovs) un MIGARET (īp. Vasiljeva). No Skifla un Lao-Ljanas (Karions + Liit-Litdži) pēcnācējiem pārošanā piedalījās LJAN-LEGRN (īp. Grekova) un LJAN-LALLI (īp. Melik-Akopjans), bet tās abas sapāroja ar Terri Boj av Hartebo; diemžēl vaislas darbā piedalījās tikai to meitas, jo suņus-vaisliniekus neizdevās iegūt. Tika veikts mēģinājums saglabāt Skifla līniju, izmantojot Maskavas pēcnācējus. No Franta (Skifls Grupp from Šiils + Ilga, īp. Kogans) Ļeņingradā tika iegūti divi metieni – viens no MIKANTAS (Dez-Dalmars + Greis-Meris, īp. Ivanova) ar inbrīdingu II:III, otrs no HARTIJAS (Koverdails Blek Sendbenks + Džin-Gretli, īp. Moisejeva) – bez inbrīdinga, bet ar visu trīs angļu asiņu uzkrājumu: Skifla Grupp from Šiila, Koverdaila Blek Sendbenka un Koverdaila Starlaita. Abos metienos piedzima suņi ar nepilnīgiem sakodieniem. Mikantas bērni izrādījās labāki par Hartijas bērniem: izstādītie bērni ieguva vērtējumus „ļoti labi” un „izcili” un nākotnē deva pēcnācējus. No Hartijas bērniem tikai viena kuce HAR-FANTINA (īp. Vasiljeva) bija ļoti šķirnīga un jaunākajā klasē ieguva otro vietu, bet diemžēl viņa ātri nomira no mēra. Vēl viens metiens tika iegūts no As-Agata (Oppi + Asta, īp. Meijers) un Uzvarētājas Čukki (Greis-Mavrs + Japsija, īp. Kamišanova) ar inbrīdingu uz Skiflu III:III. No divu ļoti skaistu suņu salikuma radās ne īpaši pievilcīgi bērni, bet vēlāk – no sapārošanas ar Karimu (Džin-Grands + Keri-Kari) viņi radīja augstvērtīgus pēcnācējus. Turpmākajā vaislasdarbā no visiem šiem metieniem tika izmantotas vien kuces. Neiegūstot suni-vaislinieku, Skifla līnija pārdzīvoja pati sevi.

Tas, ka 60-tajos gados tika plaši izmantoti ievestie vaislinieki, strauji paaugstināja Ļeņingradas kolliju līmeni, tomēr stāvās ausis šķirnē dominēja joprojām, turklāt suņiem sāka parādīties pakaļkājas ar nedaudz taisniem lecamo locītavu leņķiem (saīsināts vai īss apakšstilbs).

1965. gadā no Somijas uz Ļeņingradu tika atvests rudi balts suns Terri Boj av Hartebo (īp. I. L. Manevičs). Ļeņingradas Dienesta suņu audzētavas kolliju Kluba vadītāja Sofija Viktorovna Rodionova saņēma to apmaiņā pret Ljan-Lorenu (Skifls Grupp from Šiils + Lao-Ljana). Terri Boja ciltsrakstu pamatā pārsvarā ir angļu suņu asinis. Pēc 1968. gadā veiktā izstādes apraksta, kura autore ir S. V. Rodionova, tas bija:

„Ļoti šķirnīgs, ļoti masīvs, spēcīgs suns ar stipru ķermeņa uzbūvi un labi attīstītu muskulatūru. Šķirnei atbilstoša galva ar nevainojamām augšējo un sānu līnijām. Absolūti plakans galvaskauss, neizteikta pāreja no pieres uz purnu. Tipiskas, lieliski novietotas, nedaudz zem normas saliektas ausis. Tumši brūnas, mandeļveidīgas, laba izmēra, slīpi novietotas acis. Pareizs sakodiens.

Pareizi izstiepts ķermenis. Izteikts skausts, taisna mugura, spēcīgs viduklis, pareizi noapaļoti krusti. Krūtis – platas un dziļas. Pareizi novietotas, veselīgas pakaļkājas ar labiem locītavu stūriem, brīvām kustībām. Bagātīgs kažoks ar ļoti biezu pavilnu.

- skausta augstums 70 cm

- krūšu apkārtmērs 79 cm

- korpusa garums 77 cm

- galvas garums 30,5 cm

- galvaskausa apkārtmērs 50 cm.

6. izcili. No iepriekšējiem dalībniekiem atpaliek ar uzvedību un kvalitāti izstādes sagatavotībā.”

Terri Boj av Hartebo parādīja sevi kā lielisks vaislinieks, kura pēcnācēji mantoja viņa šķirnību, spēku, tipiskās ausis un lielisko kažoku. Viņa bērni pārsvarā izcēlās ar lielo augumu, labo kaulu uzbūvi un stipro nervu sistēmu. Vairumam no viņiem piemita labi korpusi un pareiza pakaļkāju uzbūve. Diemžēl viņš nebija prepotents: savu tipu viņš nenodeva tālāk, viņa bērni bija ļoti sķirnīgi, bet viņu šķirnes līmenis lielā mērā bija atkarīgs no mātes šķirnes kvalitātes.

Pirmos pēcnācējus Terri Boj av Hartebo radīja 1967. gadā, un viņa piecus gadus ilgušajā vaislinieka karjeras laikā Ļeņingradā tika iegūti vairāk nekā 120 pēcnācēju no 22 metieniem. Viņš tika pārots ar Dez-Dalmara, Koverdaila Starlaita, Koverdaila Blek Sendbenka, Skifla Grupp from Šiila, Aijo Vestenda, Kariona meitām – tātad praktiski ar visām tolaik Leņingradā pieejamām asinīm.

Ļoti labi pēcnācēji radās no Deizijas meitām un mazmeitām – tā laika izstāžu līderēm. No varianta Skifls Grupp from Šiils + Deizija ar Terri Boju tika sapārotas divas kuces – Dez-Džellen (īp. Mališeva) un Dez-Džennegrija (īp. Geijspics); no pēdējās tika iegūts Uzvarētājs DŽEJERS (īp. Zvereva) un ļoti skaista kuce DŽEIRA (īp. Krotova). Lieliski bērni piedzima divos metienos no Terri Boja un Džeinas (Koverdails Blek Sendbenks + Dez-Džennegrija, īp. Metallidi). No pirmā metiena REDŽEN (īp. Sergejeva) kļuva par uzvarētāju, no otrā pārošanā tika izmantotas trīs kuces – REMINEJ (īp. Korzneva), RETEM (īp. Sokoloa) un REALDA (īp. Loginova).

No Terri Boja un Dez-Denkas (Aijo fon Vestends + Deizija, īp Krivoborskaja), kurai pārošanās brīdī bija jau 8,5 gadi, no četriem metiena kucēniem turpmākajā pārošanā tika izmantota vienīgā metiena kucīte – DEN-GULIDŽANA (īp. Vodnjeva), kuras bērni iegāja Koverdaila Blek Sendbenka grupā. Ar Terri Boju tika sapārota arī Dez-Denkas meita no Koverdaila Starlaita Den-Gledisa (īp. Ribina). Šeit radās brīnišķīgs suns GREIS-MAINS ar ļoti skaistu galvu, lieliskām, tipiskām ausīm, bagātīgu kažoku, bet viņš bija ļoti nikns. Tieši šīs savas īpašības dēļ, nomainījis vairākus saimniekus, viņš nonāca suņu audzētavā. 4,5 gadu vecumā viņš tika izstādīts, saņēma „5. izcili”, tika iekļauts pārošanās plānā, bet tas tā arī netika izdarīts. No šī metiena vaislas darbos piedalījās tikai GREIS-MLADA (īp. Plevs).

No trīs Džin-Garli (Koverdails Starlaits + Dez-Džinna, īp. Tumaševa) metieniem no Terri Boja Ļeņingradas vaislas darbos tika iekļauti tikai GARNEL (īp. Pronina) un GAMBITA (īp. Muštukovs). Tika sapārotas arī kuces, kuras bija iegūtas no Teri Boja pārošanās ar divām Skifla Grupp from Šiila meitām un Lao-Ljanas – Ljan-Lalli (īp. Melik-Akopjans) un Ljan-Legran (īp. Grekova), un turklāt no pēdējās iegūto pēcnācēju kvalitāte bija ievērojami augstāka. Divus lieliskus metienus no Terri Boja deva Čeina (Koverdails Blek Sendbenks + Japsija, īp. Sokolova), no kuriem ELLONA (īp. Žukova) un ELMARA (īp. Ivanova) ieguva Uzvarētāju titulus. Turpmākajā darbā tika izmantotas arī Terri Boja meitas no Keri-Ketris (Dez-Dalmars + Kara-Kerrija, īp. Žabins), Dentijas (Aijo fon Vestends + Tamarisa, īp. Molotkova), Ventas (Koverdails Blek Sendbenks + Jalta-Dezija, īp. Kobozevs, Megijas (Dez-Dalmārs + Greis-Minjona, īp. Šulgo) u.c. Kopumā Terri Boj av Hartebo deva ļoti labu, šķirnīgu pēcnācēju klāstu.

Ļeņingradas šķirnes uzlabošanas un attīstības darbā izmantoja 5 Terri Boj av Hartebo dēlus – DŽEJERU, KERI-KARO, REDŽENU, KENTAVRU un SEI-SIDBNEJU (Maskavas izcelsme).

Labākais Terri Boja dēls bija REDŽENS (īp. Sergejeva) no Džeinas (Koverdails Blek Sendbenks + Dez-Džennegrija). Ringā tas izcēlās ar savu augsto šķirnību, viņa galvas pāreja no pieres daļas uz purnu bija maz pamanāma, ausis saliektas pusē. Šis suns radīja tikai vienu metienu no Nigri (Džejers + Nelsija); visi izstādītie kucēni bija pietiekoši augstas kvalitātes. Labākie no tiem bija NORVELS un NORIKA. NORVELS (īp. Anikina) pēc tipa bija ļoti līdzīgs Terri Bojam; arī viņa izstāžu aprakstos nav atrodami trūkumi. Norvils radīja 4 metienus no Terri Boja mazmeitām (tie visi ieguva vērtējumu „izcili”). Norvila bērni bija lieli, ar masīviem kauliem, labiem kažokiem, bet ar paplatām un noapaļotām galvām, kas ar vecumu kļuva arvien pamanāmāks, šiem suņiem bija diezgan lielas un apaļas formas acis. Norvila pēcnācēju ķermeņa uzbūvē bija sastopami daži suņi ar ieslīpiem krustiem, un ekstremitāšu uzbūvē bija vērojama neliela elkoņu izvēršana, kāju greizums un zināma locītavu iztaisnošanās. No visiem viņa bērniem tikai EVERESTS (no Ensijas) saņēma vērtējumu „izcili”, viņš tika pārots tikai vienu reizi ar Vertera meitu „izcilnieci” Desneju. Šī metiena, kurā bija 4 kucēni, kvalitāte bija visai viduvēja; visi kucēni ieguva vērtējumu „ļoti labi”, bet turpmākajā vaislas darbā nepiedalījās. Neskaitot Everestu, pārošanā tika izmantotas 5 Norvila meitas.

DŽEJERS (Terri Boj av Hartebo + Dez-Džennegrija, īp. Zvereva) bija izteikts šķirnes suns, elegants ar bagātīgu kažoku, bet tas līdzinājās mātes tipam. Viņš radīja 6 metienus. Viņa pēcnācēji pārsvarā tika līdz ringu pirmajai pusei, tie bija spēcīgi, ar pareizi veidotiem ķermeņiem un kājām, šķirnei atbilstošām galvām un labi attīstītu apmatojumu. Turpmākajā vaislas darbā piedalījās viņa meitas AIJGRETA (noDaig-Ailanas), IŠTA no (Ingas), VLASTA (no Violetas), NIGRA un Niola (no Helsijas). No suņiem tika izmantoti NITUS un AEDŽERS.

Ringā uzmanību acumirklī pievērsa Uzvarētājs AEDŽERS (Džejers + Aelika, īp. Berezkina) – suns, kam piemita lieliska ķermeņa uzbūve, ar garu, krītoša tipa vilnu, ļoti krāšņām krēpēm, bet atkal – šis suns nebija atsities vectēvā. No viņa tika iegūti trīs metieni, kuru mātes bija kuces ar vērtējumiem tikai „ļoti labi”. Interesantāks metiens bija no Julotas (Lao-Lots + Juta) – šī metiena suņi bija parupji, bet kuces pārmēru masīvas. Labs eksterjers bija ŽUR dēliem no Žurčijas (Terri Boj av Hartebo + Venta) – inbrīdings uz Terri Boju III:II, un IŠTARAM (Džejers + Inga) – inbrīdings uz Džejeru II:II. Žurs bija interesantāks nekā viņa tēvs, bet diemžēl jāsaka, ka viņš tā arī netika izmantots. Ištaram bija diezgan pareizi veidota un proporcionāla galva, bet ar nedaudz smailu purnu (lielākā mērā nekā tēvam). Ištars radīja vidējus pēcnācējus un turpmākajā vaislas darbā tika izmantotas vien viņa meitas. No Aedžera meitām tika sapārotas JUKLINA, JUKONA (no Julotas) un Žurika (no Žurčas).

Mazāk interesantais NITUS (Džejers + Nelsija, īp. Prjahina) bija liels, masīviem kauliem apveltīts suns ar plati novietotām ausīm. Viņš tika sapārots ar Terri Boja meitām, bet ne ar tām labākajām šķirnes ziņā. Pats neveiksmīgākais viņa metiens bija ar Juklinu (Aedžers + Julotta) – viņiem piedzima ļoti masīvi, rupji veidoti, neinteresanti suņi. Labākie viņa bērni bija VETERS (Vējš) no Vlastas (Džejers + Violeta) un DENIJS no Denkijas (Terri Boj av Hartebo + Dentija), kuri saņēma vērtējumu „izcili”. Augstas kvalitātes suņi bija viņa meitas no Arhangeļskas kuces Nau-Jusmi (Trojāns + Nau-Judža) – „izcilnieces” JUS-NELLIJA un JUS-NESSIJA. VETERS (Nitus + Vlasta) divreiz tika sapārots ar Deniku (Terri Boj av Hartebo + Dentija) un Kerlenu (Terri Boj av Hartebo + Keri-Ketris), no 15 šo kuču kucēniem četriem bija jūtami nepilnīgs sakodiens; šī iemesla dēļ Veters vairs netika izmantots. Tikai viena viņa meita DESNEJA (no Denikas), vienīgā „izcilniece”, radīja pēcnācējus.

KERI-KARO (Terri Boj av Hartebo + Kara-Keri, īp. Grečuks) bija suns ar lielisku galvu, kura tomēr atgādināja viņa mātes galvu, bet cildenākas formas, ar lielisku kažoku, bet lieki sajauktu, par ko izstādēs viņš tā arī nekad nesaņēma vērtējumu „izcili”. No viņa tika iegūts tikai viens metiens no Džuelas (lao-Lots + Dez-Džegija). Visi kucēni, kuri piedalījās izstādēs, saņēma labus vērtējumus. Šajā savienībā no diviem rudiem vecākiem radās divi pelēkas krāsas kucēni ar rudu tonējumu. Viens no kucēniem nomira, nesasniedzot pat mēneša vecumu, bet otrs – kuce PATRICIJA (īp. Stege), kura katalogos tika atzīmēta kā „zilgana ar baltu”, kļūstot vecāka, ieguva tumši pelēku ar brūnganu nokrāsu. Tas bija augstas šķirnības suns, ar stipriem kauliem, bagātīgu kažoku, kurš pelnīti guva godalgotas vietas. No šī metiena tika izmantoti PADRE, PAOLA un PATRICIJA. PADRE (īp. Skovoroda) bija neliels, bet masīvs suns, viņam piemita noapaļota piere, gara un taisna vilna. No viņa tika iegūti 3 metieni – 2 no Koverdaila Starlaita pēctečiem, un vienu no Terri Boja mazmeitas. Turpmākajā vaislas darbā tika izmantota tikai viena no viņa meitām.

1974. gadā sāka izmantot KENTAVRU (Terri Boj av Hartebo + Keri-Kertis, īp. Sizova), kurš arī atbilda mātes tipam. Viņam bija lielisks kažoks, bet, salīdzinājumā ar citiem vaislā izmantotajiem Terri Boja dēliem, viņam bija daži trūkumi: nedaudz paplata galva, nedaudz par zemu novietotas ausis, palielas acis un nedaudz nolaideni krusti. No Kentavra Ļeņingradā tika iegūti trīs metieni. Pēcnācēji bija vidējas kvalitātes, pasliktinājās ekstremitāšu uzbūve. Labākie viņa bērni bija no Arhangeļskas atvestie ING-KLAUS un ING-KLOTA no anglietes Dženijas. Vēl bez viņiem no Kentaura dēliem tika izmantotas tikai ERA un ERNA no Elgri (Terri Boj av Hartebo + Čeina). ING-KLAUS (īp. Pavlova) pārspēja savu tēvu šķirnes izteiksmes ziņā, bet atpalika no viņa stiprās kaulu uzbūves, korpusa veidojuma un ekstremitātēm. Ing-Klaus tika pārots ar Terri Boja mazmeitām, bet augstvērtīgus bērnus viņš neradīja – tie visi bija vidēji labi.

SEI-SIDNEJS (Terri Boj av Hartebo + Seivija, īp. Risina) bija Maskavas izcelsmes, ļoti šķirnīgs suns ar skaistu galvu, bet atkal ne tēva tipa suns, ar pareizi veidotu korpusu un ekstremitātēm. No viņa tika iegūts tikai viens metiens no Džeinas, un šī metiena suņi neatstāja redzamas pēdas vaislas vēsturē.

Terri Bojam bija liela nozīme šķirnes attīstībā, jo viņš deva daudzskaitlisku un ļoti augsta līmeņa pēcnācēju klāstu. Saskaņā ar tai laikā dominējošiem vaislas noteikumiem, Terri Boja pēcnācēji bija sakoncentrēti savā grupā, kur to pārošana norisinājās inbrīdinga ceļā, par spīti tam, ka ne visi izmantotie partneri bija attiecināmi uz labākajiem grupas pārstāvjiem. Ja pirmajā un otrajā ģenerācijā suņi bija augstas kvalitātes, tad pakāpeniskais inbrīdings grupas iekšpusē uz pašu Terri Boju un viņa dēliem izraisīja vispārējas šķirnes kvalitātes samazināšanos – galvas formas kļuva platas un noapaļotas, krusti – dažādās pakāpēs nolaideni. Iespējams, ka suņu kvalitātes pasliktināšanās grupas iekšienē notika ne tikai Terri Boja līnijas iespaidā, bet tās iemesls varēja būt arī šajā grupā izmantoto kucīšu iedzimtie trūkumi.

Ja 70-to gadu sākumā Ļeņingradas suņu kvalitāte izlīdzinājās un kopējā masā suņi bija kļuvuši vairāk šķirnei atbilstoši, tad stingro šķirnes audzēšanas noteikumu iespaidā, kas noteica stingru dalīšanu grupās un tām piesaistītu šauru vaislinieku loku, sākās pakāpeniska visas šķirnes līmeņa pasliktināšanās. Arvien biežāk sāka dzimt suņi ar viegliem kauliem, ar sliktu pakaļkāju uzbūvi un rupjas formas, vienkāršām galvām.