Jaunākajā pētījumā par gudrākajām suņu šķirnēm
neiekļauj kolliju
.
.
Malinua.
.
Iepriekš jau rakstīju
par milzīgo pārsteigumu, kad Stenlijs Korens pēc
ilgstošiem pētījumiem sastādīja, viņaprāt,
gudrāko
suņu šķirņu TOP-79 un ļoti zemās vietās
ierindoja kollijus (16.) unn Austrālijas aitu suņus
(42.) - vienus no visvieglāk apmācāmajiem un
gudrākajiem suņu pasaules pārstāvjiem. Kad biju
attapies no šoka, nospriedu, ka testējamos kollijus
slavenais suņu uzvedības speciālists būs paņēmis no
"dīvānsuņiem", ar kuriem nekas nekad nav darīts. Tie
noteikti nav bijuši
fermas kolliji jeb
darba suņi!
2023. gada janvārī
Somijas zinātnieki atkal nolēma ķerties pie
visgudrākās suņu šķirnes noteikšanas un par suņu
pasaules līderi pasludināja belģu aitu suni malinua,
kurš dažādos uzdevumos un darbos visā pasaulē jau
sen ir apsteidzies agrāk par visuniversālāko
uzskatīto vācu aitu suni. Neapšaubāmi, malinua
patlaban visur pasaulē ir dienesta suns nr. 1.
Taču jaunākais
pētījums rada vēl lielākas šaubas, nekā Stenlija
Korena paveiktais. Pētījumā esot piedalījušies 13
dažādu šķirņu suņi, pavisam kopā 1002 indivīdi. Kā
gan iespējams noteikt gudrāko suņu šķirni, veicot
testus tikai ar dažām? Starp "loterijām izvēlētajām"
šķirnēm testos piedalījās: kokerspanieli, malinua,
borderkolliji, labradori, spāņu ūdens suņi,
Austrālijas aitu suņi, zeltainie retrīveri, somu
laphundi, šeltiji, kelpiji, vācu aitu suņi,
hofovarti un "krancīši".
Izvēlētie pretendenti
piedalījās dažādos testos un eksperti esot
analizējuši suņu sociālās iemaņas, impulsivitāti,
spējas risināt dažādus uzdevumus vidē, loģisko
domāšanu un īslaicīgo atmiņu. Testi pierādījuši jau
sen zināmo, proti, ka dažādu suņu šķirņu pārstāvjiem
dažādi uzdevumi padodas labāk vai sliktāk. Tā,
piemēram, labradori esot vislabāk spējuši "nolasīt"
cilvēku žestus, taču ar uzdevumu risināšanu vidē
tiem nav gājis tik spīdoši, turpretī šeltiji
nodemonstrējuši apmēram vienādus rezultātus visos
testos.
Nez kāpēc viss TOP-13
nav publicēts, zināmas tikai trīs "pārākās" suņu
šķirnes no 13: 1. vietā - malinua (35 no 39
iespējamajām ballēm), 2. vietā - borderkollijs (26
balles - krietni atpaliek no malinu), bet 3. vietā
palaimējies tikt hofavartam (25 balles).
Stenlijs Korens vismaz
testēja
79 suņu šķirni, taču pasaulē to ir vairāk
nekā 400. Saprotams, ka pilnīgi visus suņus iekļaut
šādos pētījumos nav jēgas, bet, piedodiet, - 12 un
vēl dažādi "krancīši"... Ir ļoti daudz jautājumu,
piemēram, kādēļ tika ignorēti kolliji? Vai - kādēļ
netika testētas citas beļģu aitu suņu šķirnes -
lakenua, tervjūrens, grīnendāls? Unn kur pačibējuši
agrāk visos topos esošie pūdeļi?
.
.
|