Zirga maņas  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 

0

...

Ieva, Justīne un kumeliņš

.........

Zirgam, tāpat kā cilvēkam, ir ļoti svarīgas visas piecas maņas, ja ne vēl svarīgāk, jo zirgam maņu uztvere ir savā starpā ciešāk saistīta nekā cilvēkam. Jātnieks un zirgs pasauli uztver ļoti atšķirīgā veidā. 
..
Redze
..
Zirgiem ir ne tikai plašs redzesloks, bet arī lielākās acis no visiem zīdītājiem. Zirga redzesloks aptver aptuveni 355 grādus, tādējādi zirgs var vienlaicīgi skatīties uz priekšu, uz sāniem un uz aizmuguri. Šāds plašs redzesloks ir dabas ierīkota, izdzīvošanai nepieciešama funkcija, kas ļauj medītajam dzīvniekam laicīgi saskatīt plēsējus. Taču daba zirga redzi ir apveltījusi ne ar to vien. 
..
Telpiskā redze
..
Teju visaptverošais zirga redzesloks sadalās dažādos laukos, kuros zirgs redz ar atšķirīgu asumu. Izšķir binokulāro un monokulāro laukus. Binokulārais lauks aptver aptuveni 70 grādus. Šo lauku zirgs var vienlaikus saskatīt ar abām acīm, turklāt tikai šajā laukā zirgam piemīt telpiskā redze, un viņš spēj novērtēt attālumus. Cilvēkam šis redzes lauks ir divtik lielāks. Pretēji ir ar monokulāro lauku: tajā zirga acis neatkarīgi viena no otras aptver aptuveni 215 grādus lielu lauku horizontālajā plaknē (pa labi un pa kreisi). Vertikālā redze (uz augšu un uz leju) aptver tikai 180 grādus un ir mazāk izteikta, jo zirgam vairāk draud uzbrucēji no zemes (horizontālās plaknes) nekā no gaisa (vertikālās plaknes). Kas notiek gaisā, zirgam šķiet mazāk svarīgi nekā tas, ko zirgs spēj ar abām acīm (binokulāri) aptvert. Neveiksmīgā kārtā zirga redzesloks beidzas tieši tur, kur atrodas jātnieks. Tas lielā mērā arī apgrūtina iejāšanas procesu: zirgs tiek konfrontēts ar nepazīstamu situāciju (kas vienmēr izraisa bēgšanas reakciju), ko tas nespēj saskatīt. Tādēļ zirgs vienmēr tik spēji sabīstas, kad seglos kustamies vai darām nepierastas lietas – novelkam jaku, piemēram. Gluži pēkšņi zirga monokulārajā redzes lokā nonāk kas tāds, ko zirgs nespēj sasaistīt ar jātnieku, jo viņš to nemaz neredz. Tādējādi var izskaidrot daudzas situācijas, kad zirgs sabīstas. 

..

..

Redzes asums
..
Zirga acis ir mazāk piemērotas tam, lai asi saskatītu priekšmetus kā drīzāk - lai spētu uztver izmaiņas un pēkšņas kustības. Redzes asums atšķiras no cilvēkam raksturīgā. Salīdzinājumam var izmantot situāciju: ja uz galda blakus, lielākā attālumā viena no otras stāv tase, tējkanna un telefons, cilvēkam, fokusējot skatienu uz tasi, redze ir punktuāli asa. Zirgs turpretī redz visus trīs priekšmetus vienlaicīgi un vienādi asi. Platība, ko zirgs redz asi, stiepjas kā lenta pāri visai acij. Tas ir vēl viens atjautīgs dabas izgudrojums, lai zirgs spētu horizontu uztvert visā tā platumā. Šāda redzes īpatnība izskaidro to, kādēļ jauni vai nepieredzējuši zirgi pirms lēciena paceļ galvu: viņi spēj skaidri saskatīt šķērsli tad, ja to acis aptver šo areālu, īsāk sakot, tā viņi labāk redz šķērsli. Daudzi zirgi saglabā šo ieradumu mūža garumā. Turklāt tieši zem zirga mutes atrodas t.s. "aklais punkts"; zirgi, kuru jātnieki novelk to galvas lejup, attiecīgi neredz, kur tie iet. 
Zinātnieki novērojuši interesantu parādību attiecībā uz zirgu redzi, pētot savvaļas zirgus. Zirgu iestaigātās takas nekad nav taisnas, bet gan zigzagveida. Tā kā zirgs nespēj redzēt, kas atrodas aiz viņa, zigzaglīnijas viņam ļauj paturēt redzeslokā ceļu, kas atrodas aiz viņa. Tas ir svarīgi bara vadošajam zirgam – redzēt, vai aizmugurē viss ir kārtībā, kā arī svarīgi visiem bara zirgiem, lai spētu ātri ieraudzīt, vai no aizmugures netuvojas ienaidnieks. 

..

..

Gaismas maiņa 
..
Tumsā zirgi spēj redzēt tikpat maz kā cilvēki, toties krēslā tie redz krietni labāk par mums. Zirga acs iekšpusē atrodas Tapetum lucidum – īpašs šūnu slānis (gaismas tapete), kurā atstarojas ienākošā gaisma un tiek novadīta uz tīkleni. Zirgam ir sava veida integrēts gaismas pastiprinātājs, saņem dubultu impulsu un tādēļ krēslā spēj labāk redzēt nekā mēs. Tas izskaidro arī spīdošās acis tumsā, ja uz zirga acīm uzspīdina gaismu – Tapecum lucidum atstaro gaismu. Zirgam toties ir sliktākas spējas pielāgoties mainīgiem gaismas apstākļiem. Lielajām zirga acīm nepieciešams ilgāks laiks, lai pielāgotos no gaišiem apstākļiem uz tumšiem un otrādāk. Šis fakts jāapzinās īpaši tiem, kam patīk jāt apvidū – no tumša meža iznākot saules gaismas pielietā klajumā.

..

..

Krāsu pasaule
..
Bieži strīdi novērojami par to, vai zirgi redz apkārtējo pasauli krāsās. Zinātnieki nespēj neko konkrētu pierādīt, jo šim nolūkam nāktos izmērīt acs elektrisko kairinājumu, zirgam būtu jāatrodas narkozē un pie acīm būtu jāpiestiprina elektrodi. Tas acīmredzami ir pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības principiem. Zinātnieki pieņem, ka zirgam ir tikai zilās un sarkanās redzes šūnas, kas atbild par krāsaino redzi acī. Tas nozīmē, ka zirgs spēj garantēti atšķirt tikai sarkano un zilo krāsu. 
Eksperimenti ar krāsainām plāksnēm deva pārsteidzošus rezultātus: zirgiem priekšā tika nolikta sarkana un zila plāksnes. Ja zirgs piebakstīja vienu plāksni, par to saņēma gardumu. Zirgi ātri aptvēra, par kuras krāsas plāksni varēja saņemt gardumus. Ar zaļu un pelēku plāksni rezultāti bija pretēji – zirgi šīs krāsas nespēja atšķirt, attiecīgi jāsecina, ka zaļo krāsu zirgi uztver kā vienu no pelēkajiem toņiem. Šādi zirgs pļavā spēj atšķirt krāsainās puķes, kas nereti ir tās garšīgākās. 
Šī teorija ir svarīga arī konkūra jātniekiem – zaļās un dzeltenās kārtiņas maz izceļas uz zāles fona, tādēļ zirgam ir grūtāk lekt šādus šķēršļus. Baltas, zilas un sarkanas kārtiņas zirgi redz labāk. 
..
Redzes īpatnības
..
Atkritumu konteiners stāv pie staļļa jau trīs mēnešus, zirgs vienmēr tam ir gājis garām mierīgi, tikai ne šodien? Bailes vai niķīgums? Lai pareizi spētu novērtēt šādas situācijas, ir svarīgi zināt, ka zirgi savu apkārtējo vidi patur atmiņā visos sīkumos, jo tikai zināmā vidē tie spēj justies droši. Konteiners izskatās savādāk, ja tā vāks ir atvērts – zirga acīs tas vairs nav tas pats konteiners, kas vakar. Izmaiņas apkārtējā vidē nozīmē vienu – potenciāli draudi, reakcija – bēgšana. Īpaši jaunzirgiem raksturīgas šādas situācijas, kuras tie spēj risināt tikai ar laiku un pieradumu. Ir vērts pavērot, kā zirgi izturas brīvā dabā, sastopoties ar nepazīstamiem objektiem: pirmā reakcija ir bēgšana. Ja objekts zirgam neseko, var arī apstāties un pavērot to no attāluma. Kad bailes pārgājušas, parādās ziņkāre. Pirmos soļus objekta virzienā sper vadošais zirgs, tikai tad, kad objekts tiek ieklasificēts kā drošs, arī pārējais bars tam var tuvoties. Jātniekam jāņem vērā šis princips – zirgs vadās pēc tā, kam uzticas viņa "vadītājs". Sastopoties ar nepazīstamām lietām, jaunzirga jātniekam vajadzētu nokāpt no zirga, iet pa priekšu un ļaut zirgam vērot jātnieka drošo reakciju. 
Zirga acs ir īpaši pielāgota tam, lai piefiksētu īsas, ātras kustības, piemēram, piezogošos plēsēju, kas pasper pāris soļus un tad ilgi, nekustīgi gaida piemērotu brīdi uzbrukumam. Ja, redzot negaidītas kustības, zirgs salecas, tas ne vienmēr liecina par izteiktu bailīgumu, bet gan par iedzimtu bēgšanas instinktu. 
..
Dzīve tumsā 
..
Zinot, cik redze zirgam ir svarīga, šķiet teju neiespējami, ka aklu zirgu varētu jāt. Tomēr ir akli zirgi, kuri ne tikai spējīgi uz sportiskiem sniegumiem, bet arī bauda dzīvi ar prieku. Pārējās zirga maņas ir tik spēcīgi izteiktas, ka spēj kompensēt aklumu. Akls zirgs spēj "redzēt" apkārtni, piemēram, ar ausīm: skaņas viļņi, kas atstarojas no sienām un priekšmetiem, sniedz zirgam telpisku orientēšanās iespēju. Aklam zirgam ir jāuzticas savam jātniekam pilnībā, lai spētu pārvarēt savas bailes. 
..
Vai sirmi zirgi ir "izstumtie"?
..
Kādēļ daudziem zirgiem ir nepatika pret saviem sirmās krāsas sugas brāļiem? Tas skaidrojams vairāk ar agrīnās augšanas stadijas pieredzi nekā ar zirga redzes īpatnībām. Sirmām ķēvēm lielākoties ir sirmi kumeļi, lai arī piedzimstot tie sākotnēji ir tumšā krāsā. Ja mamma ir balta, tad arī visi sugas brāļi, kam tiek dota priekšroka – arī ir balti. Agrīnās fāzes ietekme uz krāsu uztveri īpaši novērojama kumeļiem, kas auguši viendabīgas krāsas zirgu baros vai īpašas krāsas grupās. Agrīns kontakts ar dažādām krāsām arī zirgus padara "atvērtākus". Tāpat kā cilvēku sabiedrībā, arī pie zirgiem visvairāk uzmanības tiek pievērsts "baltajiem zvirbuļiem". Tieksme uz noteiktām krāsām novērojama visiem kumeļiem, kas uzauguši vienkrāsainā barā, sirmajiem zirgiem tas vienkārši vairāk "iekrīt acīs". Šāds apstāklis izskaidro arī ērzeļu tieksmi vai noraidošu attieksmi pret noteiktas krāsas ķēvēm.

..

Dzirde
..
Kad dzirdat kādu sakām „Mans zirgs atpazīst mani jau pēc soļiem!”, vai jums tas liekas pārspīlēti romantizēti? Sava taisnība šim apgalvojumam gan ir, jo zirgi spēj uztvert frekvences ultraskaņas līmenī. 
Zirgs dzirdi izmanto trim primārajām funkcijām: lai noteiktu skaņas, lai noteiktu skaņu avotu, un nodrošinātu sensoro informāciju, kas ļauj zirgam noteikt šo skaņu identitāti. 
Zemus toņus zirgs dzird ne pārāk labi, toties labāk uztver augstos toņus. Ja cilvēks dzird skaņas līdz 16 kiloherciem (kHz), zirgs spēj uztver skaņu līdz 32 kHz, līdz ar to arī ultraskaņu. Tādējādi zirgs spēj sadzirdēt to, ko cilvēka dzirde neuztver. To lielā mērā izskaidro zirga vieta barības ķēdē. Tā kā viņš ir medījams dzīvnieks, savvaļā vienīgie skaņu avoti, neskaitot dabas parādības, ir citi dzīvnieki. Plēsēji parasti neizdod nekādas balss skaņas, lavoties klāt medījumam, tādēļ zirgs ir apveltīts ar spēju dzirdēt arī lavīšanās radītās skaņas – zāles čirkstoņu, zaru lūšanu zem plēsēja ķepām u.tml. 
Sikspārņi sūta ulstraskaņas signālus, kas atduras pret priekšmetiem un atstarojas no tiem, tādējādi sikspārņi uzzina, kur atrodas kāds priekšmets. Līdzīgi arī zirgi spēj uztver no priekšmetiem atstarotos skaņu viļņus un akustiski orientēties telpā. Zirga ārējā auss darbojas kā satelīta šķīvis, kas uztver skaņu viļņus un novada to uz iekšējo ausi. Zirgi spēj uztvert viena decibela lielas atšķirības skaņās, tādēļ, piemēram, katras automašīnas vai kāda aparāta izdotās skaņas zirga izklausās savādāk. 
Zirga ausis ir tā integrētās radaru stacijas, kuras kustina 16 muskuļi, nodrošinot zirgam spēju pagriezt ausis par 180 grādiem. Pateicoties šādam ausu kustīgumam, zirgs spēj vienlaikus saklausīt vairākus skaņu avotus. Ja tas uztver nezināmu skaņu, vispirms zirgs pagriež vienu ausi, tad otru, un beigās pagriežas ar visu ķermeni pret pētāmo skaņas avotu. Daži zinātnieki uzskata, ka šāda griešanās procesa laikā skaņu viļņi atstarojas no zirga krūšukurvja un no šāda virziena nonāk ausīs – tādējādi zirgam būtu trīsdimensionāls dzirdes efekts, taču šis ir tikai pieņēmums, kam vēl nav zinātnisku apstiprinājumu.

..

..

Lusse vienmēr sadzird mežā kādu zaķi vai mežacūku

..
Zirga un cilvēka skaņu izpausmes atrodas aptuveni vienā līmenī – no 2-8 kHz robežās. Vispārīgi zirgam nav problēmu uztvert cilvēka balsi. Toties, ja mēs sakliedzam uz zirgu, tas viņam var likties nepatīkami, un šādā situācijā zirgs pielieto īpašu triku: tas noslēdz dzirdes kanālu, atžmiedzot ausis. Šāda grimase nenozīmē, ka zirgs pauž draudīgu attieksmi, bet tikai vēlas izvairīties no trokšņiem. Ja zirgs atžmiedz ausis, pievērsiet uzmanību pārējai ķermeņa pozai un mīmikai, lai saprastu, kas tam padomā. Zirgi labi reaģē uz komandām, kas dotas par klusā balsī, tāpat tie jūtīgi atšķir balss toni. Ar zirgu jārunā pārliecinātā tonī, izvairoties no pārlieku emocionālām skaņām, kliegšanas, spiegšanas utt.

..

Tauste
..
Lai gan zirgs redz visu savādāk un vairāk nekā cilvēks, tas redzes spējas pastiprina ar taustes matiņiem, kas atrodas pie zirga mutes un acīm, kā arī ar nagiem. Kā taustes matiņi, tā nagi spēj uztvert svārstības. 
Ja zirgs spēj jūs noteikt un uztvert vēl pirms ir faktiski jūs saskatījis vai sadzirdējis, iespējams, to var izskaidrot ar skaņu viļņiem vai gaisa plūsmu, ko radījusi jūsu tuvošanās. Zirgs spēj uztvert arī ģeofizikālas vibrācijas ar ļoti zemām frekvencēm. Tādējādi izskaidrojami arī vienmēr dzirdētie stāsti, ka zirgi spēj noteikt zemestrīci vēl labu laiku pirms tās faktiskās sākšanās. 
..
Mani nervi! 
..
Tāpat kā cilvēkam, arī zirgam dažādi receptori paziņo, kas apkārt notiek. Termoreceptori uzrāda karstumu un aukstumu, mehāniskie receptori nosaka pieskārienus, spiedienu un vibrācijas, bet nocireceptori paziņo par sāpēm un kaitīgiem kairinājumiem. Vienlaikus iespējama funkciju dublēšanās. Ja termoreceptori saņem pārāk daudz karstuma, nocireceptori ziņo par apdeguma sāpēm. Kairinājumus visātrāk tālāk novada atklātie nervu gali, kas tieši apstrādā šos kairinājumus bez apkārtceļa uz smadzenēm - to sauc par refleksu. Uz augšlūpas zirgam katrā kvadrātcentimetrā ir vairāk brīvu nervu galu nekā cilvēkam uz viena pirksta. Zirgs izmanto šīs īpatnības noteiktās taustes spējas, lai rūpīgi šķirotu savu barību, atlasītu neēdamus vai asus priekšmetus un daļiņas. 
Īpaši jutīgi mehāniskie receptori atrodas uz acu plakstiņiem, uz deguna skrimšļa, uz naga kronīša, uz vēzīšu aizmugurējās daļas un uz pavēderes. Zirgam īpaši jutīgas ir tās ķermeņa daļas, kur starp ādu un kauliem neatrodas tauku slāņi vai daudz miesas. Ja kādreiz esat apsituši sev gūžas kaulu, tad spēsiet saprast, kādas izjūtas rada spēcīgs rāviens ar hakamoru uz zirga deguna. Uz kājām jutīgie mehāniskie receptori tiek ļaunprātīgi kairināti, iesmērējot vēzīša locītavu vai kronīti ar dedzinošām, asām smērēm, tādējādi palielinot zirga jutīgumu pret piesitieniem (konkūrā). 
..
Karsts vai auksts
..
Zirgs sākotnēji ir radies kā plašo stepju dzīvnieks. Evolūcija to ir labi pielāgojusi dzīvei šādos apstākļos. Temperatūras atšķirības līdz pat 40 grādiem 24 stundu laikā nemājīgajās klimata joslās, kur zirgi sākotnēji attīstījās kā suga, nebija nekāds retums. No visiem mājdzīvniekiem tādējādi zirgs ir vislabāk pielāgojies temperatūras svārstību izlīdzināšanai. Arī mūsdienu civilizētajam zirgam, kas mīt lielākoties stallī, aizsardzība nepieciešama tikai pie ļoti zemām temperatūrām tad, ja iestājas lietus un aukstums, taču ne pret aukstumu kā tādu. Gluži pretēji: agrīna ievīstīšana pārāk biezās segās samazina dabisko pielāgošanās spēju laika apstākļu izmaiņām un padara zirgu uzņēmīgāku pret dažādām slimībām. Ja ziemas spalvas veidošanos traucē ar biezu segu uzlikšanu, tad zirgs mēdz vēlāk salt, kas zirgam izpaužas tāpat kā cilvēkam – ar trīcēšanu. 
Izņēmums prasībai pēc dabiskās termoregulācijas varētu būt sporta zirgi, kas ziemā tiek trenēti katru dienu un pastiprināti svīst. 
..
Nogriezt aizliegts!
..
Zirga taustes matiņi ir svarīgs maņu orgāns, ar kura palīdzību zirgs nosaka drošo attālumu līdz priekšmetiem, kas atrodas tā apkārtnē. Vienlaikus šie matiņi liekas kā nevēlams skaistuma defekts dažādu zirgu skaistuma izstāžu piekritējiem. Eiropas valstīs lielākoties dzīvnieku aizsardzības likumdošanā noteikts aizliegums amputēt maņu orgānus, un, lai arī taustes matiņi regulāri ataug, arī tos nogriezt ir aizliegts. No ASV, kur šo matiņu noskūšana ir atļauta, importētajiem zirgiem ir novērotas būtiskas problēmas orientēties apkārtējā vidē. Tiem ir grūti noteikt attālumu līdz barības traukam un dzirdnei, pret kuru zirgi nereti mēdz atsisties ar galvu.

..

..

Uz zirga ādas atrodas dažādi receptori, kas uzņem ārējos kairinājumus kā siltumu, aukstumu, spiedienu vai sāpes un novada tālāk uz smadzenēm.

..

Jutīgie nagi
..
Zirgu nagi nebūt nav nejutīgs ragvielas veidojums, bet gan ragvielas sieniņa sargā nagā esošās jutīgās sastāvdaļas. Naga siena evolucionārā skatījumā atbilst cilvēka pirkstu nagiem. Ar nagiem zirgs faktiski iztausta pamatu. Jo „plikāks” nags, jo vairāk tas jūt, un reizēm tas kļūst pārlieku jutīgs, ja naga ragviela tiek noberzta uz cieta, abrazīva pamata vairāk nekā nags spēj ataugt noteiktā laika posmā. Tāpat kā cilvēkam vasarā vispirms jāpierod pie staigāšanas basām kājām, arī zirga naga zolēm ir jānostiprinās, ja tas ilgu laiku staigājis ar pakaviem. 
Naga kronīti varētu salīdzināt ar cilvēka naga gultni, tādēļ zirgs labi jūt, kad tam tiek piesists pakavs. Āmura sitienu radītās vibrācijas līdzinās aptuveni tādai sajūtai, it kā cilvēks cistu ar naga galu pa galdu. Naga sienas svarīga īpašība ir niecīgais pašsvars pie ļoti liela elastīguma un izturības. Tāpat naga sienas ragviela slikti vada siltumu, tādēļ pat visaukstākajos laika apstākļos, ja naga siena ir neskarta un vesela, naga iekšējas daļas nevar sasalt. Kalēji šo naga īpašību izmanto, pirms kalšanas „piededzinot” pakavu, nebaidoties apdedzināt nagu šādā veidā. 
Turpretī naga mīkstās struktūras (baltā līnija, stars, u.c.) spēj mainīt formu, uzņemt ūdeni vai mitrumu, tādējādi, ja strauji mainās apstākļi no sausiem uz mitriem, vai arī nags tiek pārlieku slapināts, var rasties plaisas. Zirga naga zole dažādiem dzīvniekiem ir atšķirīgi jutīga. Tas atkarīgs zināmā mērā no naga formas, kā arī no tā, cik daudz kalējs izgriež nagu. Ļoti jutīgas, plānas naga zoles iespējams aizsargāt ar speciāliem paliktņiem. 
..
Sāpes just
..
Jaunākie pētījumi dzīvnieku pasaulē liecina, ka cilvēkiem, putniem un zīdītājiem piemīt izteikta un sarežģīta sāpju uztveršanas sistēma. Lai gan visi uztver sāpes un cieš no tām, taču pati uztvere un izturēšanās ir atšķirīga. Ja cilvēks ar lauztu kāju, sāpju mocīts, vismaz mēģina apsēsties un atvieglot attiecīgo kāju, tad ir zirgi, kuri arī ar lauztu kājas kaulu vēl šķietami netraucēti stāv ganībās un turpina ēst zāli. Zirgiem tāpat kā cilvēkiem, ir dažāds sāpju slieksnis. 
Ir grūti arī novērtēt sāpju apmērus, spriežot pēc zirga mīmikas. Stipras sāpes novērojamas, ja zirgs pilnībā atžmiedz ausis. Auss gliemenes ir vērstas uz sāniem vai aizmuguri, sāpju avota virzienā. Acis paliek neizteiksmīgas, gluži kā iekritušas, skatiens nav vērsts ne uz ko konkrētu. Nāsis ir savilktas cieši vai pārmaiņus tiek plaši ieplestas un tad sarautas. Kopumā gan zirgam nav tik izteikta mīmika kā cilvēkam. Lai interpretētu pareizi sāpju izteiksmes, ir jābūt gana lielai pieredzei zirgu izturēšanās veidu noteikšanā, kā arī labi jāpazīst konkrētais zirgs. Interpretējot zirga stāvokli, vienmēr jāņem vērā kopējā situācija. Zirgs, kas stāv ganībās ar nolaistu galvu un lēni gremo, mierīgi nolaistām ausīm un asti, skaidru skatienu un plaši atvērtām acīm, acīmredzami ir apmierināts, bet nevar vienlaikus teikt, ka tas ir laimīgs. Sasprindzinājumu var izraisīt kā sāpes, tā arī bailes. Baiļu gadījumā gan nāsis ir plašākas un acis vairāk izvalbītas. Tāpat jāizvairās no cilvēcisku īpašību piedēvēšanas zirgam. Zirgs nedusmojas uz sevi, ja nav izdevies kāds vingrinājums treniņā. Tas spēj uztver tikai drošību vai nedrošību un no tā izrietošās sekas – miera stāvokli vai baiļu stāvokli.

..

Sāpju simptomi
..
Sāpes ir ne tikai traumu vai slimību blakus parādības, bet arī pašas spēj būtiski ietekmēt dažādas ķermeņa funkcijas. Sāpes ietekmē:
- Asinsrites sistēmu: augstāka sirds muskuļa frekvence un skābekļa patēriņš. Asinsvadi sašaurinās, asinsspiediens paaugstinās.
- Elpošanas sistēmu: seklāka, ātrāka elpošana, tādējādi mazāk tiek uzņemt skābeklis. Tā trūkums noved pie tālākas asinsvadu sašaurināšanās. Plaušas un ķermeņa audi saņem pārāk maz skābekļa.
- Zarnu un gremošanas traktu: gremošanas problēmas un paaugstināts koliku risks.
- Hormonu sistēmu: pastiprināta hormonu izdalīšanās, kas ietekmē arī urīna izdalīšanos, noved pie traucējumiem ķermeņa šķidrumu līdzsvarā. Sāpes un stress ierosina kortisola veidošanos nierēs, kas palēnina brūču sadzīšanu un rada imunitātes vājumu.

..

Biezādains vai …?
..
Zirgiem pastāv tiešs sakars starp ādas biezumu un jutīgumu. Jo plānāka āda un apmatojums, jo lielāks ir jutīgums. Taču zirgi ar biezu apmatojumu ne vienmēr un obligāti ir nejutīgi. Dubultjutīguma princips pierādās arī liellopu turēšanā. Šķirnēm ar biezāku apmatojumu ir nepieciešams lielāks voltu uzstādījums aploku elektrisko žogu ierīkošanā, lai atvairītu dzīvniekus no tā. Zirga āda uz visa ķermeņa nav vienmērīgi bieza. Visbiezākā āda ir uz krustiem – līdz 6,5 mm. Visplānākā āda ir aiz ausīm, kur tā ir no 1-2 mm bieza. Tādēļ būtiski ir vienmēr pārbaudīt inventāru, iemauktus it īpaši, vai šajā vietā nekas neberž un nespiež. Pavēderē un uz sāniem tā ir tikai nedaudz biezāka, tāpat uz cisku iekšpuses un pie dzimumorgāniem. Šajās vietās zirgam arī visvairāk kut. Daba zirgiem arī nav paredzējusi nekādus pieskārienus šajās vietās, piemēram, kā tīrot. Zirgi viens otru iepazīstot aposta šajās vietās, bet nepieskaras tām. Tādēļ īpaši kutelīgus zirgus jātīra uzmanīgi.

..

..

Skrubināšana pazemina sirds ritmu
..
Sociālā ādas kopšana rosina labsajūtu un samazina sirds ritmu – tas ir zinātniski pierādīts. Pētījumu virkne no 1993. gada skaidri uzrādīja, ka sirds sitienu skaits būtiski samazinās, ja roka tiek pielikta īstajā vietā. Tikai pieskaroties pirms zirga skausta, sitienu skaits samazinājās 3 minūšu masāžas laikā. Glāstīšana vai pieskārieni citām zirga ķermeņa daļām neuzrādīja šādu efektu. Pie kakla pamatnes, pirms skausta atrodas arī vieta, kuras stimulēšana baiļu stāvoklī spēj visātrāk radīt nomierinošu iedarbību uz zirgu. Zirga un tā apmatojuma rūpīga kopšana un tīrīšana attiecīgajās vietās ir vienlaikus ārstējoša nodarbe.

..

Oža
..
Iemīlējušies cilvēki iegrebj kokos iniciāļus un sirdis, grafiti mākslinieki savus ziņojumus atstāj uz māju sienām... bet zirgam pietiek pacelt galvu, ievilkt gaisu nāsīs, un viņš jau zina visu – kurš zirgu pasaulē mīl kuru, kas sader kopā, vai viss ir kārtībā, vai arī pastāv pamats bažām. Zirgs visu informāciju, pat sīkākās detaļas no apkārtējās vides slēptākajiem aspektiem, uztver ar degunu. 
Savā starpā zirgi sazinās uz intensīvas ķīmiskās komunikācijas bāzes. Informācija tiek nodota ar t.s. feromonu - ķermeņa izdalītu vielu – palīdzību. Šīs vielas kalpo pretējā dzimuma pievilināšanai, atvairīšanai, briesmu signalizēšanai vai teritorijas iezīmēšanai. To efektīvai iedarbībai pietiek ar pavisam niecīgu daudzumu, pat ne tūkstošo daļu no grama. Eksperimentu virknē pierādīta feromonu esamība un to dažādā iedarbība. Piemēram, zobārsta uzgaidāmajā telpā tika uzstādīts krēsls, kas apstrādāts ar nomierinošo preparātu, to izvēlējās lielākā daļa eksperimentā iesaistīto personu. Tāpat eksperimentos izmantoti T-krekli, kas apstrādāti ar pievilcību rosinošiem feromoniem. Ja cilvēkiem feromonu uztvere ir vājāk izteikta un to arī nomāc dažādas smaržas un sveši aromāti, zirgi spēju saost feromonus ir labi saglabājuši. Ar vienu elpas vilcienu tie uzņem veselu leksikonu par seksuālajām pazīmēm, it īpaši ērzeļi: ja ceļā esošo ekskrementu kaudzīti atstājis cits ērzelis, tā tiek izbradāta, savukārt – ja ķēve, kaudzīte tiek iezīmēta ar urīnu. 
Tiek izšķirti divu veidu feromoni: tā saucamie primārie feromoni izsauc fizioloģiskas reakcijas, piemēram, pubertāti vai sekundāro dzimumpazīmju veidošanos. To pierāda, piemēram, fakts, ka ērzeļiem, kas dzīvo barā ar tikai citiem jaunajiem ērzeļiem, bez kontakta ar ķēvēm, sekundārās dzimumpazīmes kā t.s. "ērzeļa kakls" ir vājāk izteiktas. Tā sauktie relīsera feromoni izsauc uzvedības reakcijas. Tie iedarbojas tieši uz emociju centriem smadzenēs un ir pielietojami arī uzvedības terapijas ietvaros. 
Jakobsona orgāns ir tā "laboratorija", kas uzņem dažādo ķīmisko informāciju un izvērtē to. Lūpas atiešana ir skaidrs signāls, ka zirgs ir saodis kaut ko īpaši interesantu. Atvelkot augšlūpu, tiek noslēgti deguna ceļi un smarža padarīta intensīvāka. Jakobsona orgāns jeb vomeronazālais orgāns ir ar sekrētu pildīts maisiņš. Gļotas mitrina gaisā esošās smaržas daļiņas. Jo tās ir mitrākas, jo intensīvāka ir smarža. Galvas pacelšana ļauj sekrētam labāk plūst. Tas ir skaidri redzams, kad zirgs paceļ galvu augšup un izpleš nāsis, lai identificētu kādu nepazīstamu objektu, ko pamanījis tālumā. Zirgs "redz" ne tikai ar acīm, bet arī ar degunu. Smaržas identifikācija izšķir arī, vai nepazīstamais dzīvnieks ir "draugs" vai "ienaidnieks". Neredzamā saikne starp ķēvi un kumeļu rodas uzreiz pēc dzemdībām, kad ķēve kumeļu aposta un notīra. Vienā grupā dzīvojoši zirgi ir saistīti ar smaržas palīdzību, seni paziņas arī pēc vairākiem gadiem spēj atpazīt viens otru apostoties. Ožas maņa tādējādi ir pat efektīvāka nekā redze, jo ar tās palīdzību var identificēt citu zirgu, pat ja tas atrodas vēl tālu prom vai jau pazudis no redzes lauka. Labvēlīgos vēja apstākļos zirgs spēj sajust līdz pat 2 kilometru attālumā esošas smaržas. 
Zirgs, būdams medījams dzīvnieks, nebūt nemīl "skatīties briesmām acīs"; par to parūpējas viņa ožas maņas, kas uztver brīdinājuma signālus vēl ilgi pirms faktiskā riska situācijas iestāšanās. Zirgam kā zālēdājam gaļas un asins smaka ir nepatīkama. Apšaubāms, ka pie kautuvēm zirgi sajūt nāves tuvumu kā tādu, drīzāk tos atbaida specifiskās smaržas, kā arī viņu priekšgājēju baiļu feromoni. 
Ņemot vērā augstāk minēto, ir skaidrs, kādu baiļu pilnu situāciju piedzīvo jauns, nepieredzējis zirgs pirmo sacensību iesildies laukumā. Papildus daudziem nezināmiem optiskiem un akustiskiem kairinājumiem, dzīvnieku pārņem bagātīga smaržu informācija. Jo vairāk nemierīgu, satrauktu zirgu atrodas laukumā, jo sliktāk jūtas jaunzirgs. Tādēļ nedrošās situācijās ieteicams līdzi ņemt vecāku, pieredzējušu, mierīgu pavadoņa zirgu, jo tas ne tikai rāda labu piemēru, bet arī neizplata baiļu feromonus. 
Svīstot zirgs pastiprināti izdala adrenalīnu, tādēļ zirgi spēj "saost" bailes kā no citiem zirgiem, tā arī no cilvēkiem. Sviedri nes arī daudz citas informācijas par barības līdzekļiem vai dzeramo ūdeni. Zinātnieki vēl nav spējuši noskaidrot, vai zālēdājam zirgam ir netīkama gaļēdāja cilvēka smarža, bet alkohola smaka un cigarešu dūmi noteikti ir svešas smakas, ko zirgs piedēvē cilvēkam. 
Ožas maņas ietekmē ne tikai ģenētika. Daudzi zirgi apvidū sabīstas, ja nejauši saož cūku kūts smaku. Vairumam zirgu šī smaka ir netīkama. Tomēr, ja zirga mītne atrodas cūku mītnes tuvumā, tas šo smaku neievēro, jo ir ar to labi pazīstams. Pozitīva pieredze šajā gadījumā ir stiprāka par iedzimtu uzvedību. Šo atziņu var izmantot arī zirga apmācības procesā. 
..

..

Fiona saož pa gabalu bļodu pagalmā uz galda

..
To var zirga deguns:
..
- Uzreiz pēc piedzimšanas atrast mātes tesmeni
- Atkal atpazīt draugus un paziņas
- Identificēt barību
- Saost ūdeni lielākos attālumos
- Lokalizēt sugas brāļus vai ienaidniekus
- Atpazīt emocijas kā bailes vai agresiju
- Novērtēt pretējā dzimuma partnera dzimumgatavību
- Atpazīt grūsnību
- Noteikt cita zirga dzimumu
- Noteikt attālumu
- Noteikt virzienu

..

..

Garša
..
Dabā trīs ceturtdaļas dienas laika zirgs pavada, meklējot barību. Zirga ožas sajūta ir neuzpērkams „kritiķis”, un tas nogaršo tikai tādu barību, ko jau iepriekš ir redzējis. Ja kāds zāles kušķītis vai citas kārums neiztur smaržas pārbaudi, zirgs tos labprātīgi neēdīs. 
Zinātniekiem ir gana grūti nonākt pie viennozīmīgiem slēdzieniem par zirga garšas maņām. Zirgu barību ražotāji ir veikuši eksperimentus, pētot, kādu barību zirgi pieņem un kādu ne; no tiem varētu izlobīt zināmus secinājumus, bet diemžēl šie pētījumi reti kad tiek publiskoti. Tāpat kā cilvēkiem garšas sajūtas ietekmē, piemēram, saaukstēšanās, tā arī zirgs sākumā „nogaršo” ar deguna palīdzību, pirms ļauj garšas receptoriem uz mēles veikt savu darbu. Garšas kārpiņas uz zirga mēles izvietotas līdzīgi kā cilvēkam. Papildus zirgam ir receptori arī aukslēju mīkstās daļas priekšpusē un pie rīkles pamatnes. Tādēļ, dodot zirgam prettārpu zāles pastas vai šķidruma veidā, nav efektīvi tās ielaist mutes tālākajā daļā: ja līdz nākamajam rīšanas refleksam zirga galva netiek turēta augšup, tas šīs zāles izspļaus ārā. 
Tiek pieņemts, ka zirga garšas maņa ir līdzīga kā cilvēkam, un tās individuālos aspektus nosaka iedzimtība. Zirgi spēj sajust skābu, rūgtu, sāļu un saldu garšu. Rūgtās garšas tie neuzņem tik jutīgi kā cilvēki, jo daudzi ganību zāles veidi satur rūgtas vielas. Zirgs viennozīmīgi dod priekšroku saldām vielām, bet pavisam cukursalda garša tam arī nav pa prātam. Šo principu arīdzan var novērot ganīšanās laikā: zirgi labprātāk noēd saldos ziedus un zālaugus nekā rūgtos. 
Eksperimentos noskaidrots, ka zirgi nedzer ūdeni, ja tas satur vairāk nekā 0,63 % sāls. Cilvēks ūdens sāļumu piefiksē, ja uz vienu litru ūdens ir pievienots 1 grams sāls (0,1%). Salīdzinājumā: jūras ūdenim vidējais sāls saturs ir 3,5%. Zirgus, kas daudz ceļo, ir svarīgi pieradināt pie dažādas ūdens garšas, pretējā gadījumā pēc lielām sportiskām slodzēm tiem draud atūdeņošanās. 

..

..
Zirgam mīļāko ēdienu saraksta augšgalā atrodas graudaugi un zālaugi; tāpat tiem patīk piparmētru vai vaniļas aromāts. Zirgus ir tikpat grūti pieradināt pie jaunas barības kā kaķus, lai gan zirga gremošanas trakts ļauj tam pārstrādāt tik dažādas vielas kā, piemēram, banānus un koka mizas. Ikviens, kas kādreiz mēģinājis zirgam iebarot kaut kādu dārzeņu, piemēram, cukurbiešu graizījumus, pārliecinās par faktu, ka zirgi ēd tikai to, ko tie labi pazīst. Ja tie pazīst šos saldos dārzeņus, zirgi labprāt metas tos notiesāt, gluži pretēja reakcija seko, ja tos zirgiem piedāvā negaidīti. 
Nereti tiek jautāts, vai zirgs atšķir indīgus augus vai vielas? Lielākā daļa zirgu zina, kas tiem nenāk par labu, un veseli, pieauguši zirgi reti kad saindējas. Lielā mērā to var izskaidrot ar faktu, ka vairums indīgo augu vai nu izdala ēteriskās eļļas, kas asi smaržo, vai satur asus kristālus. Tāpat zirgi iegaumē neēdamo augu garšu un izvairās no tiem turpmāk. Kumeļi ir pakļauti lielākam saindēšanās riskam, jo to nelielajai ķermeņa masai pietiek ar mazāku devu, lai saindētos, un tiem vēl jāapgūst pēc pieredzes, kas ir ēdams un kas ne. Tomēr 100% paļauties uz zirga spriešanu attiecībā uz indīgajiem augiem nevar, jo garlaicība vai izsalkums var nomākt iekšējās brīdināšanas sistēmu. Ja zirgs tiek, piemēram, piesiets vietā, kur vienīgā aizsniedzamā zaļbarība, ir vilkābele vai cits indīgs augs, tas var beigties bēdīgi. Ļoti jāuzmanās, lai zirgiem nebūtu pieejami krituši un bojāti augļi un dārzeņi vai zaļbarība, jo pūšanas procesā tajos uzkrājas bīstamas indes, kā arī izmainās to garša, ko zirgs sākotnēji tika iegaumējis kā bīstamu. 

...

» atpakaļ uz zirgu sadaļu

..

 

 


  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0