Zirgu ciltsdarbs  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 

0

....

Fantagira ar Fionu

.............

Zirgu vairošanās bioloģija

....

Zirgu vairošanās bioloģija un tās izpausmes īpatnības ir galvenais faktors, kas nosaka tehnisko paņēmienu izmantošanu pēcnācēju ieguvē. Te jāievēro vaislas gatavības iestāšanās, ķēvju meklēšanās cikliskums, meklēšanās ilgums, kā arī ovulācija un olšūnas apaugļošanās.
Dzimumgatavība zirgiem iestājas samērā vēlu. Mūsu klimatiskajā zonā normāli ēdinātiem jaunzirgiem fizioloģiskā dzimumgatavība parādās 12...18 mēnešu vecumā. Šinī vecumā dzīvnieki vēl strauji aug un to izmantošana pēcnācēju ieguvei nav pieļaujama. Vaislai izmantošanas vecums jeb t.s. saimnieciskā vaislas gatavība iestājas apmēram 3 gadu vecumā. Šajā laikā zirgu augšana un attīstība vēl turpinās, bet jauno ērzeļu un ķēvju izmantošana vaislai vairs netraucē augšanas un attīstības noslēguma posmu. Sākot ar šo vecumu, bonitēšanā augstāk novērtētos zirgus ieskaita vaislas sastāvā.
Ķēvju meklēšanās mūsu klimatiskajā zonā notiek visos gadalaikos, bet visspilgtāk tā izpaužas pavasarī. Ķēvju meklēšanās vidēji ilgst 5...7 dienas. Meklēšanās ilgumā var būt lielas svārstības: iespējams īss (2...3 dienas ilgs) vai arī garš (pat 10...12 ilgs) meklēšanās laiks. Meklēšanās cikliski parādās vidēji ik pēc 20...23 dienām (3 nedēļām). Novirze, skaitot no iepriekšējās meklēšanās sākuma dienas, var būt 2...3 dienas. Pēc atnešanās pirmā meklēšanās parasti notiek 8...9. dienā, taču samērā bieži tā parādās agrāk (5...7. dienā) vai vēlāk (10...12. dienā). Pirmās meklēšanās aizkavēšanās parasti vērojama nepietiekami vai vienpusīgi ēdinātām, novājinātām ķēvēm. Pirmā meklēšanās ir spilgta, bet parasti īsa. Šinī meklēšanās reizē ķēvju aplecināšana ir visveiksmīgākā. Ja pirmās meklēšanās reizē apaugļošanās nenotiek, nereti iestājas dzimumaktivitātes pārtraukuma ilgāka pauze un zīdītājķēve nemeklējas.
Ķēvju meklēšanās ārējās pazīmes parasti saredzamas labi. Meklēšanās laikā ķēves kļūst nemierīgas, bieži iezviedzas, tām parasti pazeminās ēstgriba. Ķēves bieži ieņem urinēšanas pozu un izvada nelielu daudzumu duļķaina urīna kopā ar staipīgām gļotām.
Ovulācija parasti notiek meklēšanās otrā puslaika sākumā, bet meklēšanās ilguma svārstību dēļ to precīzi noteikt nevar. Folikula attīstību un iespējamo ovulācijas laiku var noteikt, ķēvi izmeklējot rektāli. Šāda izmeklēšana ir nepieciešama, izmantojot mākslīgo apsēklošanu. To praktizē arī labākajās zirgaudzētavās, kuru rīcībā ir pieredzējuši speciālisti. Nobriedušas olšūnas apaugļošanās spēja pēc ovulācijas saglabājas ne ilgāk kā 5...6 stundas. Jāievēro, ka spermatozoīdi 48 h ir dzīvotspējīgi tikai vaislas kondīcijā esošo ķēvju dzimumorgānos. Pārējo ķēvju sekmīga apsēklošana iespējama ne agrāk par 18...24 h pirms ovulācijas. Ovulācija visbiežāk notiek naktī, tāpēc ķēvju apsēklošana vakarā ir sekmīgāka.
Ķēvju grūsnība vidēji ilgts 330 dienas (11 mēnešus). Grūsnības ilgums ķēvēm svārstās: visbiežāk ķēvju atnešanās notiek 320...345. dienā pēc apaugļošanās, bet nav reti gadījumi, kad normāli attīstīti kumeļi piedzimst 300...3100 dienu vai arī pēc 360...370 dienu ilgas grūsnības.
Kā redzams, zirgu pavairošanas tehnikā svarīgākām bioloģiskām funkcijām ir plašs svārstību diapazons hronoloģiskā ziņā. Plašās svārstības rada papildu specifiskas rūpes zirgu pavairošanas darbā.

....

Ķēvju aplecināšanas sezona

....

Ķēvju aplecināšanas sezonas noteikšana ir pasākums, kas galvenokārt saistās ar zootehniskiem apsvērumiem un tikai daļēji atkarīgi no zirgu bioloģiskajām funkcijām. Lai gan ķēvju meklēšanās notiek visu gadu, zirgkopībā tomēr izdevīgāk rēķināties ar samērā ierobežotu aplecināšanas sezonu. Tā plānojama laikā no marta sākuma līdz jūlija sākumam vai vēlākais līdz jūlija vidum.
Jau sen zināms, ka kumeļi labāk attīstās, ja viņi ilgstoši kopā ar mātēm var izmantot ganības. Kumeļi 2..3 mēnešu vecumā jau ir piemērojušies ganību zāles izmantošanai. To apsverot, par piemērotāko ķēvju aplecināšanas laiku mūsu klimatiskajā zonā jāatzīst marts un aprīlis, pat februāris.
Dabiskā lecināšanā izmantojamo ērzeļu slodze atkarīga no faktiskās vajadzības, bet tā nedrīkst pārsniegt ērzeļu pieļaujamo noslogojumu sezonā. Uzskata, ka ar jauniem, pirmo gadu izmantojamie ērzeļiem un arī stipri veciem ērzeļiem sezonā drīkst aplecināt ne vairāk par 20...25 ķēvēm, bet ar 4...15 gadus veciem, labi uzturētiem ērzeļiem - 40...50 ķēves.

....

Ķēvju aplecināšana

....

Ķēvju aplecināšana izdarāma atbilstoši ķēvju meklēšanās īpatnībām, t.i., aplecināšana jāizdara neilgi pirms ovulācijas. Tā kā meklēšanās ilgums ķēvēm ir svārstīgs, lai nenokavētu ovulācijas brīdi, ieteicams ķēvi aplecināt, sākot ar 2. dienu pēc meklēšanās ārējo pazīmju parādīšanās. Tā kā apaugļošanās spējas spermai ķēves dzimumorgānos saglabājas 1...2 diennaktis, nākamajā dienā ķēve aplecināma atkārtoti. Ja ķēve turpina meklēties, tās aplecināšana jāturpina arī turpmākajās dienās, līdz ķēve ērzeli atsit. Ērzeļa atsišana, t.i., ķēves naidīga izturēšanās pret ērzeli, norāda, ka notikusi apaugļošanās vai arī meklēšanās izbeigusies. Ķēves atkārtota aplecināšana vienā meklēšanās reizē nodrošina labāku apaugļošanos.
Audzētavās, kuru rīcībā ir labi speciālisti, ovulācijas tuvošanos parasti nosaka, rektāli izmeklējot folikula attīstību. Izdarot ķēves aplecināšanu vai mākslīgo apsēklošanu īsi pirms sagaidāmās ovulācijas, ķēves atkārtota aplecināšana vienā meklēšanās reizē nav vajadzīga.
Lai iegūtu priekšstatu par aplecināšanas sekmīgumu, tuvojoties nākamās meklēšanās laikam, ķēvi uzmanīgi novēro. Ja meklēšanās neparādās, ar diezgan lielu drošību var pieņemt, ka iepriekšējā meklēšanās laikā apaugļošanās notikusi. Ja ķēve no jauna sāk meklēties, aplecināšanu izdara līdzīgi kā iepriekšējā reizē.
Ķēvju grūsnības pārbaudi, izmeklējot rektāli, izdara veterinārais ginekologs, sākot ar 5...6. nedēļu pēc ķēves pēdējās aplecināšanas. Ja pārbaudes rezultāti negatīvi, jāgaida nākamā meklēšanās reize un ķēve no jauna jāaplecina.

....

Ķēvju grūsnība un atnešanās

....

Grūsnības iestāšanos raksturo meklēšanās trūkums, bet droši apstiprina rektālā izmeklēšana. Grūsnām ķēvēm augļa saistība ar dzemdi ir vājāka nekā citiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Augļa apvalku piesaistīšanās dzemdes gļotādu apvalkam notiek vēlu: skaitot no grūsnības sākuma, placentas un dzemdes saistības veidošanās norisinās laikā no 8. līdz 14. grūsnības nedēļai. Vājās augļa piesaistes dēļ grūsnība var pārtraukties ap 6...7. grūsnības nedēļu, tomēr biežāk auglis iet bojā 3...6. grūsnības mēnesī.
Pret grūsnajām ķēvēm visā grūsnības laikā jāizturas uzmanīgi un saudzīgi. Gan darbā, gan pastaigu laikā ķēves izsargājamas no iespējamiem grūdieniem un triecieniem. Te jāatzīmē, ka saudzīga apiešanās un aizsardzība nav jāsaprot kā ilgstoša ķēvju turēšana mierā. Gluži otrādi - grūsnajām ķēvēm, tāpat kā visiem zirgiem, ir nepieciešamas brīvas kustības. Tās vislabāk nodrošināmas ar saudzīgu nodarbināšanu un treniņiem vai regulāriem izbraukumiem (izjājieniem). Grūsnās ķēves ir piesardzīgas kustībās - jo ilgāka ir grūsnība, jo ķēve ir piesardzīgāka. Ziemā uz apledojuša, slidena ceļa nav vēlams laist pat asi apkaltas grūsnās ķēves.
Grūsnības gaitu un augļa attīstību ļoti ietekmē ķēves ēdināšana. Normālai augļa attīstībai nepieciešama kvalitatīva, olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāta barība normu prasībām atbilstošā daudzumā. Nepietiekami un it sevišķi ar nepilnvērtīgu barību ēdinātās grūsnās ķēves atnes vārgus kumeļus. Bez tam pazeminās ķēvju pienīgums un aizkavējas kumeļu attīstība zīdīšanas laikā. Ilgstošs kalcija un karotīna trūkums barībā, kā arī pelējusi, puvusi vai sasalusi barība var izraisīt abortu.
Tā kā ķēvju grūsnības ilgums ir svārstīgs, sākot ar 10. grūsnības mēnesi, uzmanīgi jāseko grūsnības gaitai un jānovēro tuvojošās atnešanās pazīmes. Grūsnības pēdējos mēnešos stipri palielinās vēdera apjoms, palielinās tesmenis un pupu kanālu atveres galos parādās lipīgi izdalījumi. Pēdējās nedēļās atslābst gūžu augšdaļas muskulatūra un astes saknes tuvumā iekrītas muskulatūra. Kad parādās šīs pazīmes, ķēves boksā uzturama nevainojama tīrība un boksa grīda ik dienas pārklājama ar sausiem pakaišiem. Dažas stundas pirms dzemdībām ķēvju izturēšanās izmainās: tās kļūst nemierīgas, bieži guļas un ceļas, slikti ēd, bieži urinē un izkārnās. Šinī laikā tesmenis stipri piedzīts, pupos ir īsts piens.
Ievērojot tuvo dzemdību pazīmes, zirgkopējam jāsazinās ar veterinārārstu, lai aizkavētu dzemdību gadījumā to varētu nekavējoties izsaukt. Stallī nepieciešams organizēt diennakts dežūras. Dežurants novēro dzemdību gaitu, saņem un apkopj jaundzimušo kumeļu.
Ķēvju dzemdības iespējamas jebkurā diennakts laikā, taču visbiežāk tās notiek naktī. Augļa izdzīšanas laikā ķēve parasti ir guļus stāvoklī. Veselīgām, spēcīgām ķēvēm augļa izdzīšana noris strauji - parasti ne ilgāk kā 20...30 minūtes. Normālas augļa guļas gadījumā palīdzība nav vajadzīga, jo dzemdes kontrakcijas un spēcīgā vēdera prese rada stipru dzīšanos. Vājām ķēvēm var būt nepieciešama uzmanīga palīdzība. Kumeļa saņemšanai ieteicams izmantot tīru, platu drānu, ko izklāj, uzsākoties augļa izdzīšanai.
Apgrūtinātu dzemdību gadījumos, kuru cēlonis bieži vien ir nepareiza augļa guļa, veterinārā palīdzība ir absolūti nepieciešama. Veterinārārsts jāizsauc, ja 15...20 minūšu laikā pēc augļa segu pūšļa parādīšanās nav saskatāmas kumeļa priekškājas un purniņš.
Pēc kumeļa piedzimšanas vai pat augļa izdzīšanas laikā ar marles vai vates kušķīti rūpīgi jāizslauka kumeļa nāsis, tad nāsīs esošie augļa ūdeņi pirmās ieelpas brīdī neiekļūs dziļāk elpošanas orgānos. Pēc deguna iztīrīšanas piedzimušajam kumeļam apkopj nabas saiti. To pārsien ar stipru diegu, apziež apsējumu un tuvāko apvidu ar joda šķīdumu spirtā un nabas saiti pārgriež. Spēcīgas ķēves pēc augļa izstumšanas nereti tūlīt pieceļas, tā pārraujot nabas saiti. 
Pēc nabas saites apkopšanas rūpīgi jāiztīra kumeļa apmatojums no augļa ūdeņu atliekām. Vislabāk, ja to izdara pati ķēve, kumeļu aplaizot. Šādā gadījumā kopējs ķēvei palīdz, pagriežot guļošā kumeļa apakšējo pusi pret ķēvi. Ja ķēve kumeļu rūpīgi neaplaiza, apmatojumu ar sausu drānu vai salmu grīsti izslauka kopējs. Kumeļa dūnvilnas apmatojumu rūpīgi neiztīrot, tas neiztīrītās vietās salīp un vēlāk nav iztīrāms. Salipušais apmatojums traucē ādas funkcijas un bojā arī kumeļa izskatu. Salipušais apmatojums pazūd tikai pēc dūnvilnas nomaiņas pret cieto akotmatu apmatojumu.
Pēc dzemdībām ķēvi vēlams padzirdināt ar remdenu ūdeni un ar sausu drānu vai salmu grīsti apslaucīt. Kumeļa un mātes apkopšanas laikā parasti atdalās arī placenta. Tas ķēvēm parasti notiek viegli, 20...30 minūšu laikā pēc dzemdībām. Ja placenta 1...1,5 stundas laikā neatdalās, nepieciešama veterinārā palīdzība. Pēc placentas atdalīšanās ar remdenu ūdeni apmazgā visu ķēves pakaļējo daļu un ar drānu nosusina. Beigās apkopj aizgaldu - izvāc slapjos pakaišus un stāvvietu un no jauna pakaisa.
Ķēves un stāvvietas apkopšanas laikā jāuzmana jaundzimušie kumeļi. Spēcīgie kumeļi šinī laikā jau pieceļas kājās un meklē mātes tesmeni, bet vājākie kumeļi vēl uzcelties nespēj. Ja kumeļš ar saviem spēkiem nav varējis pazīsties, tas jāpieceļ un jāpiebīda mātes tesmenim, lai jau pirmajās stundās pēc piedzimšanas tas dabūtu mātes jaunpienu. Uzņemtais jaunpiens ierosina zarnu trakta peristaltiku, tā veicinot zarnu trakta iztīrīšanos no mekonija jeb t.s. zarnu piķa. Ja kumeļš mātes pirmpienu nedabū, zarnu trakta dabiskā iztīrīšanās nenotiek. Tad mekonija izdalīšanās jāpanāk ar zarnu skalošanu - šādu palīdzību jaundzimušiem kumeļiem sniedz veterinārie darbinieki.
Kad kumeļš pirmo reizi pazīdis ķēvi, tas apguļas un atpūšas. Pēc 1...2 stundu ilgas atpūtas kumeļš atkal jāpazīda.

...

» atpakaļ uz zirgu sadaļu

..

 

 


  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0