.

..

Ieva ar Senatoru.

...

Zirgu konstitūcijas un eksterjera raksturošanai ir nepieciešama daudzu pazīmju uztveršana un iespējamo bioloģisko procesu skaidra izpratne. Zirgu iepazīšanā sevišķi nozīmīgas ir zināšanas par kustību, gremošanas, elpošanas un asinsrites orgānu sistēmu, kā arī ādas un apmatojuma attīstību un funkcijām. Minēto sistēmu darbība ik brīdi ir atkarīga no ierosmes un regulējošām sistēmām - maņu orgāniem un nervu sistēmas.
Skelets kopā ar muskulatūru veido ķermeņa formu un iezīmē darbaspēju pamatus. Zirgiem skelets ir masīvāks un izturīgāks nekā mazkustīgākiem mājdzīvniekiem. Jaundzimušiem kumeļiem skelets veido 20...25% no kopējās ķermeņa masas. Pēc piedzimšanas skeleta augšana ir lēnāka nekā mīksto audu veidošanās, tāpēc pieaugušiem zirgiem skelets ir tikai 7...12% no dzīvmasas. Zirgiem sevišķi labi izveidots un izturīgs ir kāju skelets: kāju kauli tievāki un garāki ātras gaitas zirgiem, bet masīvāki un īsāki smaga darba zirgiem. Spēcīgi attīstītās kāju stiegras un saites kopā ar kauliem nodrošina kāju izturību. Pēc lielām pārslodzēm, visbiežāk sporta zirgiem, samērā bieži tomēr gadās kāju kaulu, stiegru, locītavu un saišu bojājumi.
Muskulatūra realizē atsevišķu ķermeņa daļu kustību, kā arī visa ķermeņa virzes kustību, t.i., pārvietošanos. Gan kustības ātrums un spēks, gan arī zirga gaļīgums atkarīgi no muskulatūras izvietojuma īpatnībām. Ātras gaitas zirgiem muskulatūra ir slaidāka, mazāku šķērslaukumu un blīvāka nekā smaga darba zirgiem, kuriem raksturīga apjomīga un īsa muskulatūra. Slaida kāju muskulatūra spēj vairāk savilkties un veidot kāju plašāku vēzienu. Īsa muskulatūra savelkas mazāk, rada kāju mazāku vēzienu, bet stabila atspēriena laikā nodrošina lielu spēku. Kāju apakšdaļā muskuļu nav, bet muskuļu veidotais spēks ar spēcīgām stiegrām tiek pārnests uz kāju skeleta lejasdaļas elementiem. Muskuļu darbību ierosina un vada nervu sistēma.
Gremošanas orgānu sistēma labi pieskaņota zirgu kustīgai dzīvei. Zirgu gremošanas orgānu ietilpība un masa salīdzinājumā ar citiem zālēdājiem ir relatīvi maza: vienkameras kuņģa tilpums ir tikai 10...15 l, zirgiem ir īss zarnu trakts ar mazietilpīgām tievām zarnām, bet ietilpīgu resno zarnu daļu. Resno zarnu sākuma daļa - aklā zarna - ir apmēram 1 m gara, tās ietilpība - 30...35 l; tajā notiek kokšķiedras sašķelšana. Resno zarnu tālāko nodalījumu ietilpība ir 80...150 l un vairāk. Ietilpīgāks un smagāks gremošanas trakts ir smagajiem darba zirgiem.
Mazietilpīgā gremošanas trakta sākuma daļa var labi darboties tad, ja barība mutes dobumā labi sasmalcināta un samitrināta ar siekalām. Tāpēc zirgiem nepieciešami labi attīstīti zobi, žokļi un košanas muskuļi. Jutīgās un kustīgās lūpas nodrošina barības satveršanu. Sausu barību mutes dobumā zirgi sasmalcina lēnām: neizbadējies zirgs 1 kg siena sasmalcina apmēram 20...25 min., 1 kg auzu - 10...12 min. laikā. Barību sakožot, izdalās daudz siekalu - līdz 40 l diennaktī. Barības vads kuņģim pieslēdzas šaurā leņķī. Barības vadam antiperistaltikas nav, tāpēc kuņģa gāzu izdalīšanās caur barības vadu nenotiek.
Elpošanas orgāniem ir ļoti plašas funkcionālās iespējas.
Zirgi elpo tikai caur nāsīm. Intensīvas slodzes laikā nāsis stipri paplašinās, bet miera stāvoklī sašaurinās. Elpošanas ceļu deguna daļa ietilpīga; šeit notiek ieelpotā gaisa attīrīšana no putekļiem un apsildīšana. Balsenē novietotās balss saites veido zirga balsi - zviedzienu. Balsenes iekaisums vai šaurs novietojums starp ganašiem elpošanu apgrūtina.
Plaušās notiekošā gāzu apmaiņa starp ieelpoto gaisu un asinīm var mainīties ļoti plašās robežās atkarībā no slodzes. Miera stāvoklī zirgu elpošanas frekvence ir 8...15 reizes minūtē; zemāka elpošanas frekvence ir ātras gaitas zirgiem, bet biežāk elpo smagie zirgi. Elpošanas frekvences atšķirības atbilst relatīvajam plaušu tilpumam (plaušu tilpums litros uz 100 kg zirga dzīvmasas), kas smagajiem zirgiem ir mazāks. Intensīvas slodzes laikā elpošanas frekvence var palielināties 5...8 un vairāk reizes.
Miera stāvoklī vienā ieelpā zirgam plaušās ieplūst 5...6 l gaisa. Fiziskai slodzei palielinoties, plaušu ietilpība palielinās 2...3 reizes. Plaušu ventilācijas tilpums 1 min. miera stāvoklī ir 40...60 l, bet ļoti ātru kustību laikā tas var tuvoties 2000 l. Tā kā plaušu ventilācijas tilpums spēj ļoti palielināties, pat intensīvāko kustību laikā zirgu plaušās sekmīgi risinās skābekļa un oglekļa dioksīda apmaiņa, kā arī muskulatūras radītā siltuma pārpalikuma izvadīšana.
Asinsrites orgāni zirgiem ir attīstīti labāk nekā citiem lielajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, un šo orgānu funkcionālās iespējas ir plašas. Piegādājot enerģiju saturošās vielas un skābekli aktīvi funkcionējošiem orgāniem un aizvadot no tiem vielmaiņas galaproduktus, asinsrite nodrošina vielu un enerģijas maiņu visā organismā. Kopējā asiņu masa zirgiem ir 7...11 % no dzīvmasas. Sirds ir asinsrites sistēmas centrālais orgāns, tās masa - 3,5...4,5 kg. Smaga darba zirgiem - vezumniekiem - sirds absolūtā masa ir lielāka, bet sirds relatīvā masa (uz 100 kg zirga dzīvmasas) - mazāka. P. Kuļešovs konstatējis, ka uz 100 kg dzīvmasas vezumniekiem vidēji ir 559 g sirds muskuļu masas, bet dienvidu joslu ātras gaitas zirgiem - 771 g. Līdzīgas atšķirības konstatētas arī sirds dobumu kopējā relatīvā tilpumā: vezumniekiem - 0,78 l, bet dienvidu ātras gaitas zirgiem - 0,93 l. Sirds masa un dobumu ietilpība labi trenētiem zirgiem ir 1,5...2 reizes lielāka nekā līdzīga tipa maztrenētiem zirgiem.
Pulss ir viens no galvenajiem asinsrites orgānu funkcionālā stāvokļa rādītājiem. Veselam zirgam miera stāvoklī pulsa biežums ir 25...45 sitieni minūtē. Biežāks pulss vērojams kumeļiem un jauniem zirgiem, kā arī vezumniekiem un vāji trenētiem zirgiem. Palielinoties fiziskai slodzei, palielinās arī pulsa sitienu skaits - tas var sasniegt 120...130 sitienus minūtē. Zirga fiziskai slodzei izbeidzoties, pulss pamazām atgriežas normas robežās. Pulsa sitienu skaita normalizēšanās ilgums ir viens no zirga darbaspēju un trenējuma pakāpes rādītājiem.
Vienā sirds kambara savilkšanās reizē asinsvados ievadītais asins daudzums miera stāvoklī svārstās no 0,45 līdz 0,90 l; vienā minūtē tas svārstās 12...40 l apjomā (sirds minūtes tilpums). Fiziskās slodzes laikā sirds minūtes tilpums var palielināties 5...10 un vairāk reižu. Pilns asinsrites apgrozības laiks zirgam miera stāvoklī ir apmēram 0,5 min.
Asinsrites un elpošanas sistēmas aktīvi iekļaujas zirga organisma termoregulācijā. Zirga ķermeņa normālā temperatūra svārstās no 37,5 līdz 38,5ºC; kumeļiem tā ir apmēram par 1°C augstāka.
Zirga slodzei palielinoties, palielinās arī siltuma ražošana. Noslogoto zirgu intensīvāka asinsrite plaušām ātrāk pievada vielmaiņas gāzveidīgos galaproduktus - oglekļa dioksīdu un ūdens tvaikus.
Intensīvāka gāzu apmaiņa plaušās izvada no organisma arī vairāk siltuma un aizkavē hipertermijas (organisma pārkaršanas) iestāšanos.
Āda un apmatojums pasargā organismu no nelabvēlīgām ārējām ietekmēm (mehāniskiem kairinājumiem, ekstrēmām gaisa temperatūras novirzēm), iesaistās organisma termoregulācijā un izpilda izvadorgānu funkcijas. Āda zirgiem plānāka nekā govīm un cūkām. Tās izveidojums atkarīgs no zirga vecuma, dzimuma, tipa un eksistences apstākļiem. Plānāka āda ikvienā šķirnē ir kumeļiem un ķēvēm. Visplānākā āda ir dienvidu tuksnešos mītošām ātras gaitas šķirnēm. Vietās ar aukstu klimatu zirgiem izveidota biezāka un blīvāka āda.
Ādu sedzošais apmatojums (segmati) galvenokārt izpilda aizsargfunkcijas pret apkārtējās vides ekstrēmo temperatūru ietekmi: auksta klimata zonās tas ir garš un biezs, karstā klimatā - īss un rets. Pielāgojoties gadalaikiem, zirgiem divreiz gadā notiek segmatu maiņa. Ziemas beigās biezais apmatojums nomainās pret īsāku un plānāku, bet vasaras beigās - otrādi.
Izvadorgānu funkcijas ir ādā izvietotiem sviedru dziedzeriem. Tie zirgiem attīstīti labāk nekā citiem mājdzīvniekiem, tāpēc zirgi svīst intensīvāk. Fiziskās slodzes laikā vispirms nosvīst zirga paslēpenes, tad pleci, kakls un sāni. Intensīvā darbā nosvīst viss ķermenis tik stipri, ka sviedri sīkās strūklās līst zemē. Pārvietojoties ātrā gaitā, uz apmatojuma izveidojas sviedru putas. Intensīvāk svīst ātras gaitas zirgi ar plānu ādu.
Ar sviedriem caur ādu var izdalīties 80% un vairāk intensīvā muskuļu darbībā saražotā siltuma. Āda ar sviedru dziedzeru intensīvo darbību, kas aizvada siltuma pārpalikumu, ir nozīmīgākais termoregulācijas sistēmas elements, kas pasargā zirgu no pārkaršanas.
Maņu orgāni un nervu sistēma nodrošina zirga teicamu orientāciju apkārtējā telpā un kopā ar atbilstoši uztvertiem kairinājumiem veido zirga izturēšanos. Maņu orgānu, it sevišķi dzirdes, ožas un taustes sistēmu jutīgums ir augsts.
Ļoti jutīga ir arī nervu sistēma, tās reakcija uz kairinājumiem ir asa. Zirgiem ir laba atmiņa (tie ilgi atceras gan rūpību, gan arī pārestību un vienmēr pieķeras labam kopējam). Zirgi teicami orientējas apvidū, zina savu mājvietu, sajūt laika ritmu.
Nervu sistēmas darbība nav nemainīga. Tā mainās atkarībā no cilvēka apiešanās ar zirgu (ēdināšanas, turēšanas, treniņa un izmantošanas), kā arī zirga vecuma, kastrācijas un citu faktoru ietekmē. Atbilstoši vajadzībām cilvēks var pilnveidot zirga nervu sistēmas darbību, dabiskos instinktus papildinot ar vēlamiem nosacījuma refleksiem.
Zirgi kopš savvaļas dzīves laikiem ir uzmanīgi un bikli dzīvnieki. Dabisko instinktu kopums ir saglabājies līdz mūsdienām. Nevēlamie instinkti ar rūpīgu apiešanos jau agrā jaunībā jāmīkstina un jāpanāk pilnīga uzticēšanās cilvēkam, lai tā kļūtu par vadošo nosacījuma refleksu zirga dzīvē.
Audzināšanas gaitā nosacījuma refleksi zirgiem veidojas viegli. Precīza un maiga rīcība, izveidoto iemaņu atkārtošana un pakāpeniska prasību palielināšana ir galvenie noteikumi sekmīgai zirga apmācībai. Pārestība un asa rīcība atmodina zirga pašaizsardzības instinktus, un zirgs kļūst naidīgs pret cilvēku. Jāuzsver, ka zirgu netikumi un sliktās paražas būtībā ir nevēlami nosacījuma refleksi, kuri veidojušies sliktas turēšanas vai nevīžīgas apmācības dēļ. Arvien jāatceras, ka zirgu izturēšanos galvenokārt nosaka augstākās nervu darbības procesi, kā arī viņu turēšana un audzināšana.
Zirga kā vienota vesela organisma attiecības pret apkārtni veido augstākā nervu darbība (AND). Pēc I. Pavlova mācības, AND nosaka galvas smadzeņu ierosas un kavēšanas stiprums, šo procesu savstarpējās izteiktības pakāpe jeb līdzsvarotība un nomaiņas ātrums jeb kustīgums. Atkarībā no ierosas un kavēšanas īpatnībām dzīvniekiem raksturīgi 4 AND pamattipi (tie līdzīgi cilvēku temperamenta tipiem).
Stiprā līdzsvarotā kustīgā tipa zirgi (atbilst sangviniķu tipam) ir aktīvi, enerģiski un tajā pašā laikā mierīgi. Nosacījuma refleksi viņiem veidojas ātri un, izmainoties situācijai, ātri arī pārveidojas, tāpēc šādi zirgi viegli apmācāmi, viņiem ir augstas darbaspējas, laba griba strādāt un paklausība.
Stiprais līdzsvarotais mazkustīgais tips (līdzīgs flegmatiķu tipam) atšķirībā no pirmā tipa raksturojams ar nosacījuma refleksu gausāku veidošanos un refleksu lēnāku pārveidošanos izmainītos apstākļos. Šī tipa zirgu apmācībā un izmantošanā nepieciešama lielāka pacietība. Zirgi parasti ir mierīgi, bet jaunos apstākļos ļoti uzmanīgi, pat tramīgi. Viņi spēj uzrādīt labu ātrumu, bet izturība tiem parasti ir zemāka un spēku atjaunošanās pēc darba ir lēnāka nekā pirmā tipa zirgiem.
Stiprā nelīdzsvarotā tipa zirgiem (tie pielīdzināmi holeriķiem) AND ierosas procesi ir pārsvarā par kavēšanas procesiem, tāpēc zirgu adaptācija izmainītos apstākļos norisinās gausi. Zirgi ir enerģiski, tramīgi un grūti savaldāmi. Darbojoties ar šī tipa zirgiem, nepieciešama maiga un uzmanīga apiešanās.
Vājā tipa zirgiem (tie līdzīgi melanholiķiem) vāji izpaužas kā ierosas, tā arī kavēšanas procesi. Zirgi grūti pacieš apstākļu maiņu, ir ļoti tramīgi, bieži nepaklausīgi un grūti vadāmi vai pat pilnīgi atsakās no darba. Šie zirgi izmantošanā neizturīgi.
Bieži atsevišķu zirgu AND īpatnības neiekļaujas vienā pamattipā, bet zirgi uzrāda dažādu AND tipu raksturiezīmes. Novērojumi rāda, ka atšķirības AND procesos starp dažādu izmantošanas veidu zirgiem vai pat šķirnēm ir izteiktas. Vieglajiem jājamzirgiem un rikšotājiem nervu darbībā ierosas procesi bieži ņem pārsvaru par kavēšanu. Smagākiem zirgiem ierosas un kavēšanas procesi līdzsvarotāki - tie parasti atbilst pirmajam AND tipam. Vezumnieku zirgiem kavēšanas procesi bieži ir pārsvarā pār ierosu, tāpēc zirgi uz situācijas izmaiņām reaģē lēni.
Dzirde zirgiem ļoti smalka: zirgi sadzird visvieglāko čabēšanu un visniecīgāko amplitūdu skaņas, uztverot pat skaņu virzienu un raksturu. Ausis zirgiem ļoti kustīgas, vienmēr pavērstas intriģējošās skaņas virzienā. Tā kā zirgiem ir laba dzirde un augsts nervu sistēmas jutīgums, viegli var izveidot nosacījuma refleksus pēc dzirdes kairinājumiem, un zirgi paklausīgi izpilda ar dzirdi uztvertas skaņu komandas.
Oža zirgiem ļoti jutīga, ar augstām smaržu atšķiršanas spējām. Nepazīstamus priekšmetus un cilvēkus zirgi vienmēr aposta. Pēc ožas (un arī dzirdes) ķēves un kumeļi viens otru atrod lielā barā, atšķir savējos dzirdināšanas traukus no svešiem, ierastu dzeramo ūdeni no nepazīstama, neēdamu zāli no lietojamās utt. Uztverot gaisa plūsmu nestās smaržas, brīvdabas apstākļos dzīvojošie zirgi ātri atklāj ienaidniekus.
Garša zirgiem it kā papildina ožu. Tā labi attīstīta un ļauj zirgiem orientēties barības dažādībā. Vadoties no ožas un garšas, ar jutīgajām lūpām zirgi spēj atšķirot barības maisījumos patīkamo barību no mazāk patīkamās vai neēdamās.
Tauste attīstīta ļoti pilnīgi - zirgi smalki uztver kairinājumus ar visu ķermeņa virsmu. Sevišķi jutīgas ir lūpas, nāsis un acu plaksti - tur izvietoti gari taustes mati. Augsts taustes jutīgums piemīt nagiem - tie ļauj zirgam izjust ceļu pat tumsā. Pārvietojoties mierīgā gaitā, ar taustes matiem zirgs sajūt priekšā esošos šķēršļus pat pilnīgā tumsā.
Redze ir vājāk attīstīta nekā citas manas. Tālus priekšmetus zirgs saskata sliktāk nekā cilvēks. Uz priekšu vērstais redzes leņķis ir šaurs. Ārpus leņķa robežām esošos tālos priekšmetus zirgs saskata, tikai paceļot galvu uz augšu, bet ļoti tuvos -, noliecot galvu uz leju. Horizontālā plaknē zirgs ietver 320°, bet ar nelielu kakla saliekšanu uz vienu vai otru pusi redzes laukā ietver visus 360°. Zirga acis spēj uztvert ļoti niecīgu gaismu, tāpēc zirgs saredz priekšmetu kontūras un krāsu arī naktī. 

...