Stāsts iesākas
šajā vasarā. Tieši Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, kad
"Straumēnu" sētā
Variebas pusē ieradās bērni...
Gulbju bērni. Jauši vai nejauši, bet šajā
miglainajā rītā tika atklāta arī medību sezona, un saimniece
Ieva Līpīte
aizdomājas, ka tieši šaušana varētu būt izbiedējusi
gulbju
mazuļus no viņu ligzdas attālākajā dīķī. Pāri ceļam, pa žogapakšu ielīduši
un - brīnumainā kārtā - vietējo kūmiņu nepamanīti, putnēni te ieradās uz
palikšanu. Vismaz pagaidām.
Gulbjiem
tomēr gribējās novēlēt
gulbju dzīvi, uzsver
Ieva. Tāpēc jau sākotnēji mēģinājuši sazināties ar dažādām
organizācjām, to skaitā arī ar nelaimē nonākušo putnu patversmi Pūrē, kur
konsultējās par to, ko darīt tālāk. Bijis ieteikums mēģināt
gulbēnus
atgriezt viņu ligzdā un gaidīt, lai par tālāko parūpējas to vecāki. Tomēr
pieaugušie putni neatgriezās, un divi mazuļi, kas bija visvārgākie, aizgāja
bojā. Atlikušos divus tad nu vēlīgi uzņēmuši kuplajā "Straumēnu"
saimē, kur priekšā jau vairāk nekā simts sīklopu -
aitas un
kazas, arī
zirgi un izveicīgi
ganos gājēji - kolliju šķirnes suņi.
Noņemšanās, protams, bijusi liela, piemēram, kamēr atklājuši, kā
gulbji
barojami, pagājis kāds laiciņš. "Visu caur ūdeni," stāsta
Ieva un atklāj, ka pat
ūdenszāles vākuši no pašmāju dīķa, līdz putni paši tapuši gatavi
"zvejošanai".
Pa nakti putni
tiek turēti voljērā, jo jau atkal... lapsas. "Gulbis
uz sauszemes tomēr nav izveicīgs putns un ātri neskrien. Viens un divi -
kūmiņš tiem pārgrauztu kaklu," secina māju saimnieks
Vecais Kollijs, kas
gulbju
audzināšanas procesu iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan video. Kā putni
satiek ar suņiem ("Straumēni"
ir vieta, kur top šovi un
sacensības ar kolliju piedalīšanos)? Sadzīvojot pavisam
draudzīgi, atšķirībā no aitām
un kazām, kuras
gulbji
mēģina dzenāt, vai, kas zina, varbūt arī ganīt, spriež saimnieks.
.
Vēl saimnieku
maizē
.
Vakar, 14.
oktobrī, "Straumēnos"
ieradās Latvijas, iespējams, viens no atzītākajiem gulbju pētniekiem
Dmitrijs Boiko. Mērķis bija novērtēt, kā tad putni auguši, tad tos
apgredzenot un nogādāt pie sugas brāļiem Ramzātu dīķos Kuldīgas pusē.
Eksperts stāsta, ka migrācijas laikā putni labprāt pulcējas bariņos un nav
tik būtiski, vai tie ir "savējie" vai "svešie". To, vai atgriešanās savvaļā
putnam būs veiksmīga, iepriekš paredzēt esot grūti, tomēr tādi piemēri
tiešām ir, - atzīst D. Boiko. "Straumēnu"
pelēču pārvešana gan šajā reizē vēl tika atlikta. Tas tādēļ, ka viens no
gulbēniem,
mācoties pacelties gaisā, pavisam neveiksmīgi ieplanējis žogā un savainojis
kāju. Tāpat putns neizskatoties vēl migrēšanai pavisam gatavs, pat ja
šoruden, kā rādās, putnu pasaulē šis process ieilgs - vēl gana silti un
patīkami tepat Latvijā. Un saimnieki, pakonsultējušies, kas un kā darāms,
sagatavoja putnus svēršanai un apgredzenošanai, solot
gulbjiem
mājas nodrošināt vēl līdz nākamā gada pavasarim.
.
Liena Trēde, "Neatkarīgās
Tukuma ziņas" (15.10.2019)
.