Ziemeļu gulbji  

.

..

Laisties prom vai pārziemot tepat?

.

..

Stāsts iesākas šajā vasarā. Tieši Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, kad "Straumēnu" sētā Variebas pusē ieradās bērni... Gulbju bērni. Jauši vai nejauši, bet šajā miglainajā rītā tika atklāta arī medību sezona, un saimniece Ieva Līpīte aizdomājas, ka tieši šaušana varētu būt izbiedējusi gulbju mazuļus no viņu ligzdas attālākajā dīķī. Pāri ceļam, pa žogapakšu ielīduši un - brīnumainā kārtā - vietējo kūmiņu nepamanīti, putnēni te ieradās uz palikšanu. Vismaz pagaidām.

Gulbjiem tomēr gribējās novēlēt gulbju dzīvi, uzsver Ieva. Tāpēc jau sākotnēji mēģinājuši sazināties ar dažādām organizācjām, to skaitā arī ar nelaimē nonākušo putnu patversmi Pūrē, kur konsultējās par to, ko darīt tālāk. Bijis ieteikums mēģināt gulbēnus atgriezt viņu ligzdā un gaidīt, lai par tālāko parūpējas to vecāki. Tomēr pieaugušie putni neatgriezās, un divi mazuļi, kas bija visvārgākie, aizgāja bojā. Atlikušos divus tad nu vēlīgi uzņēmuši kuplajā "Straumēnu" saimē, kur priekšā jau vairāk nekā simts sīklopu - aitas un kazas, arī zirgi un izveicīgi ganos gājēji - kolliju šķirnes suņi. Noņemšanās, protams, bijusi liela, piemēram, kamēr atklājuši, kā gulbji barojami, pagājis kāds laiciņš. "Visu caur ūdeni," stāsta Ieva un atklāj, ka pat ūdenszāles vākuši no pašmāju dīķa, līdz putni paši tapuši gatavi "zvejošanai".

Pa nakti putni tiek turēti voljērā, jo jau atkal... lapsas. "Gulbis uz sauszemes tomēr nav izveicīgs putns un ātri neskrien. Viens un divi - kūmiņš tiem pārgrauztu kaklu," secina māju saimnieks Vecais Kollijs, kas gulbju audzināšanas procesu iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan video. Kā putni satiek ar suņiem ("Straumēni" ir vieta, kur top šovi un sacensības ar kolliju piedalīšanos)? Sadzīvojot pavisam draudzīgi, atšķirībā no aitām un kazām, kuras gulbji mēģina dzenāt, vai, kas zina, varbūt arī ganīt, spriež saimnieks.

.

Vēl saimnieku maizē

.

Vakar, 14. oktobrī, "Straumēnos" ieradās Latvijas, iespējams, viens no atzītākajiem gulbju pētniekiem Dmitrijs Boiko. Mērķis bija novērtēt, kā tad putni auguši, tad tos apgredzenot un nogādāt pie sugas brāļiem Ramzātu dīķos Kuldīgas pusē. Eksperts stāsta, ka migrācijas laikā putni labprāt pulcējas bariņos un nav tik būtiski, vai tie ir "savējie" vai "svešie". To, vai atgriešanās savvaļā putnam būs veiksmīga, iepriekš paredzēt esot grūti, tomēr tādi piemēri tiešām ir, - atzīst D. Boiko. "Straumēnu" pelēču pārvešana gan šajā reizē vēl tika atlikta. Tas tādēļ, ka viens no gulbēniem, mācoties pacelties gaisā, pavisam neveiksmīgi ieplanējis žogā un savainojis kāju. Tāpat putns neizskatoties vēl migrēšanai pavisam gatavs, pat ja šoruden, kā rādās, putnu pasaulē šis process ieilgs - vēl gana silti un patīkami tepat Latvijā. Un saimnieki, pakonsultējušies, kas un kā darāms, sagatavoja putnus svēršanai un apgredzenošanai, solot gulbjiem mājas nodrošināt vēl līdz nākamā gada pavasarim.

.

Liena Trēde, "Neatkarīgās Tukuma ziņas" (15.10.2019)

.

0

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0