Intervijas  

 

.

Irisa Stepe: Apmācības noslēpumi

.

...Uz granīta apmales Rīgas jūras līča malā sēž kollijs. Gar krastu skalojas auksti viļņi, apšļācot suni ar mirdzošām, saules pielietām lāsītēm. Dzestrajā vējā plandās viņa garā, rudi baltā spalva. Suns ilgi nepamet savu posteni.

Stundām ilgi viņš vērīgi raugās tālu jūrā. Un, ja tas pamanīs, ka kāds cilvēks sācis slīkt, nekavējoties steigsies palīgā. Ieķēries ar zobiem slīkstošajam apģērbā, ātri to izvilks krastā...

Brīnišķīgo suni sauc Neguss. Slīcēju glābšanā viņu apmācījusi jaunā instruktore, ķīmijas institūta laborante Irisa Stepe.

Mēs vērsāmies pie Irisas Stepes ar dažiem jautājumiem, lūdzot viņu dalīties dienesta suņu apmācības “noslēpumos”.

Nekādu īpašu noslēpumu man nav. Es kopš bērnības mīlu dzīvniekus, īpaši suņus, -atbildēja Irisa. - Un, manuprāt, lai apmācība veiktos, vispirms karsti jāiemīl suns. Taču ar to vien ir par maz, ir jāiekaro viņa uzticība. Un ne mazāk svarīgi ir, lai suns strādātu ar prieku.

Ko varu ieteikt? Lietojot kontrastu metodi apmācībā, nekad neaizmirsti apbalvot suni, ja viņš ir to pelnījis. Un, protams, esi neatlaidīgs. Apmācība ir darbs, darbs – rūpīgs līdz sīkumiem, kas prasa lielu pacietību un izturību.  

Daži paņēmieni tiek izstrādāti mēnešiem ilgi. Un, ja dresētājs ir prasīgs, tas vienmēr panāk savu. Ir nepieciešams ticēt panākumiem, rezultātam.

Vai jums pirms Negusa ir bijis dienesta suns?

Kad mācījos septītajā klasē, mamma mani aizveda uz dienesta suņu izstādi. Tur iepazinos ar dažādām dienesta suņu šķirnēm, redzēju tos darbā. Tieši tad arī nolēmām iegādāties dienesta suni. Sākumā paņēmām Austrumeiropas aitu suņa kucēnu.

Un kā tikāt līdz Negusam?

Sāku interesēties par dienesta suņu apmācību un sapņoju patstāvīgi izaudzināt kucēnu. Pieaugušie to pamanīja un uzdāvināja man kollija šķirnes suni - Negusu. Viņš bija jau gadu vecs. Vairs nevarēja kavēties un es tūlīt ķēros pie viņa “audzināšanas”. Drīz vien Neguss veiksmīgi nokārtoja pirmo - vispārējās apmācības kursa - eksāmenu.

Cik un kādas medaļas ir Negusam?

Medaļu ir daudz: ap piecdesmit medaļu un žetonu. Viņam ir pirmā pakāpe vispārējā apmācības kursā, tāpat pirmās pakāpes sardzes – aizsardzības un sardzes apmācībā.

Neguss piedalījies vairāk nekā simts sacensībās un paraugdemonstrējumos, neskaitot paraugdemonstrējumus izstādēs. 1965. gadā mēs ar Negusu izcīnījām pirmo vietu konkursā “Labākais aģitbrigādes loceklis”. Dienesta suņu Vissavienības izstādē 1964. gadā Neguss VAK saņēma 99 balles, bet mēs abi kopā 178 balles un kopvērtējumā otro vietu.

Vai Negusa spējas arī kaut kā tiek pielietotas praksē?

Neskatoties uz to, ka vasarā Neguss pilda pienākumus glābšanas dienestā pie ūdeņiem, viņš reizēm uzstājas kā aktieris. Neguss “spēlējis” Rīgas krievu drāmas teātrī izrādē “Hе склонившие головы”. Abi kopā esam filmējušies Kijevas kinostudijas dokumentālajā filmā. Esam aicināti arī piedalīties televīzijas pārraidēs.

Kāds Negusam ir raksturs?

Labs. Bet zinātniski: augstākās nervu darbības tips – līdzsvarots. Mans suns ir lepns un pašapzinīgs. Un tajā pat laikā viņš ātri apvainojas. Suņi taču arī māk apvainoties.

Kad uzstājamies, mums bieži pasniedz ziedus. Negusam patīk rozes un neļķes, viņš tās uzreiz pazīst pēc smaržas. Ja pušķī ir vairāk ziedu, viņš to aposta, nošķaudās un ātri atkāpjas, aizgriež galvu un nolaiž ausis. Man pat viņa dēļ kļūst neērti...

Viņam ļoti nepatīk strīdi - kā starp cilvēkiem, tā sugasbrāļiem. Bija tāds gadījums: viņa acu priekša sāka kauties divi vācu aitu šķirnes suņi. Neguss nolēma viņus nomierināt. Mierīgi piegājis pie kaušļiem, vieglītēm saņēma vienu ar zobiem, tad otru – un tie abi tūlīt pat izšķīrās un aizskrēja katrs uz savu pusi.

Irisa, pastāstiet kādu komisku atgadījumu no Negusa dzīves.

Komisku atgadījumu bijis daudz. Atceros, kad filmējāmies, mums bija jālaižas uz slēpēm no stāva kalna. Negusam bija jāuzliek sporta cepurīte un saulesbrilles. Tiesa, režisors nebija pārliecināts, ka suns “būs ar mieru”. Taču Negusam nebija pretenziju. Bet, kad filmēšana bija pabeigta un gribēju noņemt brilles, viņš pat sāka rūkt. Tagad mājās, ja Negusam tikai pajautā, kur brilles, viņš tūdaļ kļūst jautrs un ātri tās atrod.

Kādus suņus jūs vēl apmācat?

Bez Negusa es strādāju ar vēl otru savu kolliju Ortanu. Viņu ir viegli mācīt. Kad sāku vispārējo apmācības kursu, uzreiz ievēroju, ka viņš komandas izpilda nelabprāt, ar piespiešanos, pat neņēma no manis kārumu. Beigu beigās tomēr panācu, ka Ortans paņem no manis kārumu. Ortans paņēma kārumu par izpildīto komandu. Tajā brīdī šķita, ka tas ir cits suns, radās ieinteresētība darbā un Ortans sāka ļoti vērīgi sekot manām komandām.

Mani suņi ir iemācījušies izpildīt arī cirka numurus: taisīt astoņnieku caur saimnieka kājām, lēkt pāri izstieptai rokai, pāri mugurai, cauri riņķim, “mirt” (izlikties par beigtu - Kolliju portāls), rāpot, cieši pieplokot zemei, lēkt viens otram pāri un pat atrisināt aritmētikas uzdevumus.

Ko plānojat tuvākajā nākotnē?

Patlaban gatavojos pilsētas sacensībām. Strādāju ar sešiem suņiem. Šis darbs man dod piepildījumu, arī labu fizisku sagatavotību...

0

[grāmata "Tavs draugs" ("Tvoi drug"), 1970, Maskava, K. Gliers]

0

 

.


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0