Intervijas  

 » Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Kollimpiāde

» Daizy Kerija


o

Sportisko formu uzturam ikdienā

 

 


Par kollijiem šoreiz esam lūguši pastāstīt Daci Onzuli.

 

Cik sena ir tava interese par kollijiem?
Suņi man ir patikuši visu manu apzināto mūžu, bet kolliji – laikam jau pēc „Lesijas”. Likās, ka kollijs būtu lielisks sabiedrotais un kompanjons. Tieši tāpēc arī iegādājos savu pirmo kolliju - Ričiju. Tas bija sabuļkrāsas puika bez dokumentiem. Atmiņas par viņu ir vislabākās, kaut gan viņš pie manis nodzīvoja tikai 9 mēnešus, jo diemžēl saslima un nomira.
Pēc Ričija arī sapratu, ka, ja atkal būs iespēja, noteikti ņemšu kolliju!
Jūs regulāri ar Deiziju apmeklējat Kolliju portāla pasākumus. Vai īpaši gatavojaties tiem?
Gatavojamies gan, taču sportisko formu uzturam ikdienā. Tā kā Deizijai ne visai patīk šķēršļu josla, tad cenšamies kādu laiku pirms "Kollimpiādes ®" vairāk patrenēties, mežā lecot pāri kritušiem kokiem.

 


Kā tev šķiet, cik daudz laika vajadzētu veltīt kopīgām nodarbēm ar savu suni?
Jo vairāk, jo labāk! Dzīvokļa priekšrocība ir tāda, ka ir obligāti jāiet pastaigās vismaz 3 reizes dienā, un tad arī var apvienot pastaigu ar suņa trenēšanu, ķemmēšanu, rotaļām. Manuprāt, ļoti liela nozīme ir „suņu skolai”, kur veidojas suņa un saimnieka savstarpēja sapratne. To tikko pati pieredzēju, jo saņēmos ar Deiziju aiziet uz dažām nodarbībām. Lai gan Deizijai ir jau 2 gadi, tomēr pieredze bija vērtīga. Noteikti to ieteiktu darīt visiem suņu īpašniekiem! 
Kādas ir tavas un Deizijas iecienītākās aktivitātes? Kā paiet jūsu ikdiena?
Aktivitātes mainās līdz ar gadalaikiem. Vienreiz dienā ir garā pastaiga, kad es braucu ar riteni, nūjoju, slēpoju, vai vienkārši staigāju, un pastaigas vidū (dziļi mežā) ir suņu sports. Deizijai ļoti patīk aportēšana! Vienalga – bumbiņa, čiekurs, kociņš, lidojošais šķīvītis – ka tikai var mest un nest!

 


Deizija ir viens no retajiem kollijiem, kuram ļoti patīk ūdens…
Jā, tas sanāca pavisam nejauši – metu koku un tas netīšām iekrita ūdenī. Deizija, ilgi nedomājot, metās tam pakaļ! Tā viņa pamazām pati pierada pie ūdens. Šovasar karstajā laikā pati labprāt gāja ūdenī, un pat bez kociņa.
Vai neesi domājusi pievērsties kādam suņu ūdens sporta veidam? Piemēram, dokdaivingam vai sērfošanai.
Sērfošana – diez vai, bet dokdaivings varētu būt interesants! Vienīgi jāatrod piemērota vieta treniņiem. Ik pa laikam skatos sacensības TV, bet nebiju iedomājusies, ka varētu ko tādu darīt tepat Latvijā...

 


"Kollimpiādē 2009 ®" Deizija šķēršļu joslas pārvarēšanas sacensībās ierindojās 5. vietā, taču šogad jūs izstājāties maršruta vidū. Kas notika?
Patiesību sakot, šķēršļu josla Deizijai ne visai patīk, un pirmajā gadā viņa vēl bija tik maziņa, ka nesaprata, ka viņai tas nepatīk. Noveicās! Un 2010. gadā iespītējās, bet tā jau ar suņiem gadās. Laikam arī mēs tajā gadā aizbraucām atpūsties, un Deizija nesaprata, kāpēc viņai vienai jāstrādā!
Ikdienas rutīnā bieži vien pietrūkst laika pat sev. Ja tā būtu nedaudz vairāk, ko jūs ar Deiziju vēl gribētu izmēģināt?
Labprāt gribētu izmēģināt visu, uz ko kollijs būtu spējīgs, arī, ņemot vērā, kas viņai patīk un padodas. Noteikti aitu ganīšanu! Vienīgi žēl, ka nav pašiem savu aitu! Ļoti gribētu iziet arī paklausību, kas ir noderīga arī ikdienā – vari būt drošs par sava suņa uzvedību sabiedriskās vietās.

 


Tavā ģimenē ir otrs suns – taksis. Manai māsai ir divi. Zinu to, - kam taksis piekļūst, tā vairs nav… Vai izvēlējies tik atšķirīgu suni līdzsvaram?
Šis ir jau otrs taksis mūsu ģimenē. Iepriekšējā taksīte, kas izaudzināja Deiziju, pagājušajā ziemā pazuda. Pusgadu ar meitu domājām, kādu suni iegādāties, jo Deizijai bija vientuļi un arī meitai gribējās savu suni. Tieši tāpēc izvēlējāmies taksi, jo laikam jau ir tā, kā tu teici par takšiem... Un no mazajiem sunīšiem, mūsuprāt, takši ir visgudrākie!
Kollijs un taksis spēj papildināt viens otru?
Protams! Tā ir lieliska kombinācija! Interesanti skatīties, kā liels un maziņš pielāgojas viens otram gan spēlēs, gan sadzīvē. Arī pastaigās es ievēroju, ka taksis kā mednieks iet pa priekšu un rāda ceļu, bet kollijs no aizmugures uzmana, lai mēs neizklīstam.

 


Vai Deizija takša iespaidā nav sākusi visu uzrakt?
Drīzāk taksis ir iemācījies no Deizijas paklausību, jo takši pēc dabas taču ir spītīgi, bet Beta, piemēram, komandu „Šurp!” izpilda nekavējoties jau no mazotnes! 
Un par rakšanu – bieži vien Deizija pat pieved taksīti pie kādas aliņas vai bedrītes un mudina rakt! Domāju, ka to viņa dara tāpēc, lai mazā nemaisās pa kājām un netraucē viņai ķert bumbiņu!
Nākamgad notiks jauns pasākums kollijiem un viņu īpašniekiem "Rančo kollijs 2011". Kādam, tavuprāt, būtu jābūt rančo kollijam?
Manuprāt, ļoti svarīgs ir kollija izskats – iznesība un cēlums, kā arī izcili pārvarētas un izpildītas visas disciplīnas. Ir jābūt sajūtai, ka rančo kollijs tik tiešām strādā rančo katru dienu. Nešaubos, ka ir daudz labu kolliju un nemaz nebūs tik viegli noteikt uzvarētāju.

0

  

» Kolliji  » Intervijas » Publikācijas » Fotogalerijas » Kollimpiāde

» Daizy Kerija


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0