Šoreiz piedāvājam interviju ar Aiju Zaulu, kura vienmēr aktīvi piedalās
Kolliju portāla
rīkotajos pasākumos un mums visiem pazīstama arī kā
kaniboulinga
®
sacensību tiesnese.
Jautāsim par Marteli, kollijiem un
suņu
sportu.
Kā tu nokļuvi kolliju īpašnieku pulkā? Vai tevi arī kādreiz skāra
Lesijas sindroms?
Nejauši, kaut gan no bērnības sapņoju par kolliju. Manai
klases biedrenei bija kollijs un man viņš ļoooti patika. Tā kā mēs bijām draudzenes, tad bija tā laimīgā iespēja ar viņas
kolliju doties pastaigās. Caur to es iepazinu šā suņa lieliskās īpašības un raksturu. Ar
Lesijas sindromu nesaskāros, jo televizors mūsu mājās parādījās tikai 1971. gada sākumā, bet savu pirmo saskari ar kolliju jau biju izjutusi.
Savu Arfīti ieguvu pavisam nejauši.
Biju ciemos uz vārda dienas svinībām, tur bija četras mazas māsiņas, kuras meklēja saimniekus. Bērni ļoti gribēja
vienu, bet mani biedēja meitene. Problēmas ar kucītēm man bija svešas...
Tajā laikā man bija Tibetes terjera jauktenītis, puika. Tomēr vienojāmies, ka ņemam
Afrodīti uz mājām ar nosacījumu, ka viens no bērniņiem nāks atpakaļ. Nekad neesmu nožēlojusi šo lēmumu. Un tagad mums mājās ir tikai suņu meitenes. Arfītes vairs nav, bet ir viņas meitiņa
Martele un Kima no patversmes. Pamazām skatāmies uz jaunu meiteni, gribētos jau kādu no Arfītes pēcnācēju bērniņiem, teiksim,
Tefijas meitiņu vai
Kinga...
Tu esi sportiska, organizē un piedalies dažādās orientēšanās sporta sacensībās. Vai neesi mēģinājusi tādu disciplīnu kā orientēšanās kopā ar suni? Latvijā dažas šādas sacensības ir bijušas.
Esmu par šīm sacensībām domājusi, bet tās vairāk organizē Valmieras pusē. Un tas ir stipri patālu. Arfa ir bijusi līdzi uz dažām orientēšanās sacensībām. Viņai gan ne visai patika, bet
Martelei gan varētu patikt. Vienīgā problēma
- Jūrmalā vairs "Liedags" neko neorganizē.
Vai, tavuprāt, kollijs labi orientējas? Lesija arī pārvarēja milzu gabalu, lai atgrieztos mājās
Vispār jau orientējas, bet vairāk gan skrien līdzi saimniekam. Pazīstu
orientieristu ģimeni, kuriem nu jau ir otrais kollijs.
Suns brauc līdzi (un iet arī mežā) uz visām orientēšanās sacensībām Rīgas apkaimē. Tie, protams, ir Aivars un Inta
Mihailovi, viņu bērni ir Latvijas izlasē. Domāju, ka lielākajai daļai dzīvnieku ir iekšējais kompass, kas rāda virzienu uz mājām. Un kāpēc lai kollijs būtu izņēmums?
Varbūt kādā no kolliju pasākumiem vajadzētu ieviest orientēšanās disciplīnu? Piemēram,
Straumēnu mežā,
meklējot kolliju viskiju
Domāju, ka tas būtu pat interesanti visiem. Vienīgais smagākais darbs būtu topogrāfiskās kartes izveide. Kaut gan stilizētu karti nav lielas problēmas
izgatavot. Mani bērni mācījās orientēties pēc kartes mūsu pašu mājas dārzā. Distances var veidot skatāmas un vienkāršas, ar papildus
elementiem.
Kollijiem tagad ir savas olimpiskās spēles
Kollimpiāde
®, kurai šogad jau apritēs 5 gadi. Kā tev šķiet, vērojot no malas, vai sportiskāki ir paši kolliji vai viņu īpašnieki?
Mēs ar Martiņu nebijām tikai uz pirmo
Kollimpiādi
®.
Man bija "Kāpas" trīsdienas. Pagājušajā
gadā, savukārt nebiju uz "Kāpas" trīsdienām, lai pabūtu
Kollimpiādē
®. Man reizēm šķiet, ka tomēr kolliji ir ar lielāku sportot prieku. Tomēr bez saimnieka arī neiztikt. Pērn skatījos, ka kolliji ir veiklāki un saimnieks bieži vien bremzē. Arī es neesmu tik veikla, kā mana
Martiņa, neskatoties uz viņas visai cienījamo
vecumu. Toties viņas radinieces Princeses
saimniece Inga Petrova ir ļoti sportiska, tur
veidojas labs sportiskais tandēms.
Neskatoties uz dažādiem mūsu rīkotajiem
pasākumiem, kolliju popularitāte Latvijā nav augsta. Tādēļ uzsākām darbu pie interneta seriāla
Mans draugs
kollijs. Vai esi noskatījusies kādu sēriju?
Par to man ir ļoti žēl! Kollijs taču ir ģimenes suns, mazu bērnu mīlulis un mīlētājs. Nav vēl sanācis noskatīties, bet noteikti to šonedēļ izdarīšu.
Kas, tavuprāt, varētu mainīt kolliju popularitāti? Jauna filma par
Lesiju?
2005. gadā tāda tika uzņemta, taču palika nepamanīta neskaitāmajā suņu filmu jūklī, kur līderpozīcijas ieņēma dažādi retrīveri.
Grūti pateikt. Domāju, ka tas varētu būt visu mūsu kopējs darbs ar jaukajiem draugiem, arī biežāk parādoties pilsētas ielās. Cilvēki tomēr atskatās, sevišķi ja kopā ir vairāki kolliji.
Vai ziemas prieki jums abām ar Marteli tīk? Ko tu teiktu par ziemas
Kollimpiādi
®? Piemēram, slēpošana kopā ar suni. Vai arī kērlings ar sponsoru dāvātajām suņu konservu bundžām!
Martelei allaž patīk visas nodarbības svaigā gaisā, neskatoties uz laika apstākļiem. Varētu pamēģināt.
Marteli neviens vēl nav jūdzis
kamanās, bet Arfiņu gan mēģināja...
Ziemā lieti noderētu kāds kollijvilnas džemperītis. Vai tavā garderobē ir kolliju vilnas izstrādājumi?
Droši vien, bet es tam vēl neesmu saņēmusies. Man ir tikai dūrainīši ar kolliju vilnas oderīti.
Varu pačukstēt ļoti silti, pat visaukstākajā laikā.
Marteli aportēšanas spēles nesaista. Kas spēj viņu izklaidēt?
Nu nav Martelei patikas uz aportēšanu!
Toties viņai ļoti patīk futbols ar īstu futbola bumbu. Tagad arī tīri labi patīk šķēršļu joslas. Pagājušās
Kollimpiādes
® laikā iepatikās tunelis. Patīk sunīši ar maniem mazbērniem, sevišķi mazmeitiņu Agnesi. Tos var spēlēt arī
telpās, un reizēm grūti saprast, kura ir ķērāja, kura bēdzēja to tikai viņas
pašas zina. Labprāt spēlē "sunīšus" arī ar mūsu mājas sesku
Loriju.
Vislabāk mums patīk sabiedrība un tusiņi.
Martele ir ļoti sabiedrisks suns.
Paldies!
.
|