"Rančo kollija ® 2013" uzvarētāji - Nauris un Shakespeare Of Blue Hills.

.

Viņus nav iespējams nepamanīt. Šekspīriski muzikālais tandēms sacensību laukumos pārvietojas ātri un saskaņoti, abi kopā arī labi izskatās un saprotas bez vārdiem. Reizēm Nauris Šekim uzspēlē un kollijam tas vareni patīk. Par to visu intervijā ar “Rančo kollija ® 2013” uzvarētāju Nauri Strežu.


Vispirms gribu apsveikt tevi un Šeki ar pārliecinošo uzvaru un titula „Rančo kollijs ® 2013” iegūšanu! Dalībnieki novērtēja jūs, jūsu tandēms šajā pasākumā bija arī mans un tiesnešu favorīts. Vai pārsteigts biji?
Paldies par tik atzinīgo novērtējumu! Laikam jau klusībā cerēju, ka mēs varētu pacīnīties par šo titulu. Ja ir mērķis, neizpaliks arī rezultāts. Nedomāju, ka Šekim uzvara bija ļoti svarīga. Galvenais taču ir satikt savus garspalvainos biedrus koļlus, pakaitināt aitas un kārtīgi izdauzīties!
To, ka jūs esat lieliska komanda, daudzi pamanīja jau „Rančo kollija ® 2012” laikā, kad Šekis vēl bija kucēns. Vai jūs abi labi saprotaties?
Domāju, ka jā. Galvenais, lai mūsu starpā valda harmonija. Ja suns man uzticas, tad daudz ko var panākt. Nevar noliegt, ka Šekis jau no mazotnes ir aktīvs, drošs, gardumus mīlošs suns. Tas palīdz mācīties jaunas nodarbes. 

Šeki redzu kā ļoti perspektīvu sportistu. Vai esi domājis nopietnāk pievērsties suņu sportam?
Ir tādas domas bijušas, jā. Bet pagaidām trenējamies tikai savam priekam. Ejot pastaigās, esmu atklājis, ka Šekim ļoti patīk skriet. It sevišķi pakaļ runčiem! Jums vajag redzēt to ātrumu un suņa azartu – tas ir ko vērts! Varbūt tieši skriešana ir Šeka stiprā puse, ko vērts nākotnē attīstīt.
Šķēršļu pārvarēšana jums padodas labi. Vai mājās arī patrenējaties?
Paldies! Ik pa laikam trenējamies gan. Mācīju Šekspīram lēkt pāri slotas kātam. Izklausās amizanti, vai ne? Tomēr tas ir variants, kā trenēties mājas apstākļos. Lēkt vispār Šekim patīk... Joprojām nevaru suņam iemācīt nelēkt virsū mājiniekiem, kad prieks pārņēmis laimīgo sirsniņu.

Barelreisinga sacensībās bijāt labākie. Kā tev patīk šis jaunais sporta veids?
Tas ir kā radīts mums! Ja es kaut kur dodos, suns vienmēr grib līdzi, un, ja skrienu, tad viņaprāt - kas varbūt fantastiskāks par dzīšanos kādam pakaļ? Turklāt atkal jāsaka, ka tieši mūsu savstarpējā sadarbība un sapratne palīdzēja šajās sacensībās uzvarēt. Ļoti daudz laika esmu pavadījis ar Šeki rotaļās, sarunās, pastaigās. Viss sākas ar sadarbību. Suņi ir gudri un novērtē, ja izturies kā līdzīgs pret līdzīgu.
Tu esi ne tikai piedalījies divos „Rančo kollijos ®”, bet arī palīdzējis tos sagatavot un redzējis daudz ko no „ķēķa puses”. Kas tev pašam vislabāk patīk šajā pasākumā?
Pirmkārt - daba. Jūsu pusē tiešām ir skaisti. Zaļa zāle, koki, dīķis, tuvākos kaimiņus knapi var saskatīt. Kas vēl vairāk ir vajadzīgs? Nu, protams, neiztikt bez zirgiem, aitām, kazām un visas citas dzīvās radībiņas. Tas un vēl saimnieku viesmīlība padara ”Straumēnus” par vietu, kur gribas atgriezties.

Kā tu kļuvi par Šekspīra saimnieku? Kāpēc izvēlējies tieši viņu?
Jau vairākus mēnešus mani kāds iekšējs spēks bakstīja un nelika mierā: Gribu suni, gribu suni, gribu suni... Bet kādu? Tātad, varianti bija vairāki - gan labradors, gan zeltainais retrīvers, gan kollijs. Bērnībā mums ģimenes mīlulis bija kollijs vārdā Doris. Ar viņu man saistās pašas gaišākās atmiņas – foto albumi pilni ar mūsu kopīgiem foto. Turklāt Dora dēļ daudz ko iemācījos par kolliju šķirni – kādi viņi ir un ko no viņiem var sagaidīt. Tas bija tikai likumsakarīgi, ka mana izvēle krita par labu kollijam. Piedod, Šeki, bet, pirms devos viņu pirmo reizi satikt, nodomāju, ka gribētu rudu kollijmeiteni! Sanāca citādāk, bet ne sliktāk. Kad ierados pie Daces Onzules apskatīt kucēnus, mani sagaidīja četri brašuļi - divi melni, divi rudi. Tieši Šekis pirmais nāca klāt un gribēja draudzēties. Kā jau tas nereti notiek, suns izvēlas saimnieku, nevis otrādāk. 

Šekis ir ļoti skaists suns. Vai izmēģināsiet savus spēkus arī izstādēs?
Paldies, Šekis novērtē komplimentus! Tomēr – izstādes? Hmm... Nekad nesaki nekad. Tamdēļ teikšu - laiks rādīs.
Vai Šekspīra darbus pats esi lasījis?
Protams. Un ne tikai obligātajā literatūra skolā. Interesanti, ka V. Šekspīram dzimšanas diena ir tad pat, kad man - 23. aprīlī.
Tu esi mūziķis. Vai tavs suns arī ir muzikāls? Vai esi viņam kaut ko nospēlējis?
Klavieres laikam bija pirmais, ko Šekim spēlēju priekšā. Sākumā tā mierīgi, jo nezināju, vai viņam patiks, bet, kad tika dots pozitīvs vērtējums, tad mājas koncertēšana kļuva aizvien biežāka. Man ļoti patīk, ka viņam netraucē skaņām piesātināta vide, jo mūziku uztveru kā terapiju. Pagājušajos Jāņos mana māja bija pilna ar instrumentiem: elektriskās ērģeles, klavieres, bass, bungas, trombons, trompete. Un sabraukušie Jāņubērni nekautrējās ik pa laikam arī uzmuzicēt. Šekis bija viens no uzcītīgākajiem klausītājiem. Mūzika viņam iet pie sirds.

Kāds mūzikas instruments un stils vislabāk, tavuprāt, varētu raksturot kolliju? Kāpēc? Vai vari minēt arī kādu skaņdarbu?
Hmm... nekad neesmu par to domājis. Varbūt kaut kas veikls un tai pat laikā arī graciozs, izsmalcināts kā flauta. Mūsu abu kopīgā draudzene Elīna saka, ka citreiz Šekis garlaikotā un vēsā mierā norūcot kā kontrabass. Tas raksturo džezu. Bet Šekim ļoti patīk dziesmiņa „Suņi zaķim pēdas dzina, purvus, mežus bradājot...” Tā laikam bija viena no pirmajām dziesmām, ko viņam dziedāju, jo uzreiz viņā pamanīju mednieka instinktu. Izdzirdot šo dziesmu, Šekis no priekiem nezināja, kur likties. Tā ir joprojām!
Varbūt tu vari sarakstīt „Kollimpiādes ®” vai „Rančo kollija ®” himnu?
Tas komponista talants manī ir kaut kur diezgan dziļi paslēpies. Tāpēc nesolīšu. Bet šo domu noteikti paturēšu prātā.

Ar ko jūs abi kopā nodarbojaties brīvajā laikā?
Tās noteikti ir aktivitātes brīvā dabā. Viena no iecienītākajām ir braukšana ar velosipēdu. Pirms došanās ceļā suņa prieks ir neizmērojams. Tomēr Šekis nenogurdināts var spēlēties arī ar savām mantiņām, ar kurām viņam ir pilns pagalms: garā virve, vairākas īsās, frīsbijs, dažādi koki un kociņi. Jāpiemin arī uzmācīgo vārnu un žagatu trenkāšanu, kā arī kaķu dzīšanu prom no Šeka teritorijas.

Es ļoti vēlētos jūs abus redzēt „Kollimpiādē ®”. Vai piedalīsieties?
Izskatās, ka „Kollimpiāde ® 2014” mums šogad ies gar degunu, jo gaidāms ģimenes pieaugums. Savukārt uz „Rančo kolliju ® 2014” gan centīsimies tikt. Ir taču tik forši, kad vienuviet sapulcējušies daudz skaistu un gudru suņu!
.