Kāpēc suņi dzied?  

.

.

Kāpēc suņi dzied?

 

 ..

.

Abiju uz dziedāšanu nespēj ierosināt pat stereo patafonija...

.

Kāpēc suņi dzied?

.

Par cik es ilgus gadus rīkoju dziedošo suņu konkursus, šis ir visbiežāk uzdotais jautājums no mediju puses.
Nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu, tikai versijas. Suņu dziedāšanas jautājums ir viens no tiem, kas gadiem nodarbinājis zinātnieku prātus.
Vācu dabas pētnieks Šeitlins, kurš dzīvoja 19. gs., rakstīja: „Jā, ko gan nevar iemācīties suns! Viņš dejo, sit bungas, iet pa virvi, apsargā cietokšņus, šauj no pistoles; viņš griež rotoru, velk kamanas, atšķir notis, māk skaitīt un lasīt, atšķir kārtis; noņem cilvēkam no galvas cepuri, pienes kurpes, kā kalps cenšas novilkt apavus; viņš saprot cilvēka acu skatienu un mīmiku un spēj iemācīties vēl daudz ko citu.” Taču mēs pieskarsimies tikai jautājumam par mūsu četrkājaino draugu muzikālo talantu.
Visos laikos cilvēki ir pamanījuši, ka suņiem patīk mūzika. Un patīk to ne tikai klausīties. Izdzirdot kāda instrumenta skaņas, īpaši vijoles, čella, akordeona, mutes ermoņiku, daži dzīvnieki tās pavada ar savu „dziedāšanu”. Pēckara gados notika Maskavas atjaunošanas darbi, kurus veica vācu gūstekņi. Atpūtas stundās pēc smagās darba dienas, viņi spēlēja mutes ermoņikas un... viņu mūzikai piebiedrojās apkārtējo suņu „daudzbalsīga dziedāšana”, kas lika apkārtējiem iedzīvotājiem aizbāzt ausis.
Tādi koncerti, protams, ir retums. Visbiežāk izmanto kāda suņa individuālo talantu. Lielbritānijā avīzes ziņoja par jaunu „zvaigzni” – kucēnu Deniju, pat publicējot viņa foto, kurā viņš izpildīja savu kārtējo sirdi plosošo āriju. Tika pat izlaists šī kucēna „iedziedātais” disks. Iesākumā Denijs piedalījās reklāmā, kurā reklamēja konservus suņiem, taču viņa panākumi bija tik lieli, ka viņa fani gribēja iegūt veselu disku ar dziedātāja „dziesmām”.
Pavisam nesen bulgāru žurnāls „Paralēle” ziņoja, ka suns vārdā Bastls piedalījās raidījumā – konkursā „Muzikantu pilsēta”, kā rezultātā kļuva slavens. Šobrīd top viņa pirmās ilgspēlējošās skaņuplates ieraksts. Bastla īpašā dziedājuma noslēpums ir tāds, ka viņš dzied kā tirolieši.
Dažus gadus atpakaļ Kanādas pilsētiņā Viktorijā notika neparasts koncerts – konkurss, kurā uzstājās divdesmit deviņi suņi. Katram dalībniekam bija jāizpilda īpaši komponēta „Sonāte sunim un klavierēm”. Vienādā muzikālā kompozīcija visus izpildītājus nostādīja vienādās pozīcijās, bet uzvarēja suns Tipijs: viņš lieliski izjuta melodiju, tonalitāti un melodijas ritmu.
Bioloģijas zinātņu doktors, profesors Marozovs apraksta dobermaņa muzikālās spējas, kurša dzīvoja mūziķu ģimenē. Dobermanis Bujāns vienmēr ļoti uzmanīgi klausījās, kad viņa saimniece Oļa spēlēja vijoli. Dziedāt viņš nesāka, skanot jebkurai melodijai, bet gan tikai, pavadot daļu Rimska-Korsakovai operas „Zelta gailītis”. Saimniece uzsver, ka suns atdarinājis precīzi visas muzikālā skaņdarba notis. Savukārt, Latvijas kolliju krustmātei Irisai Stepei reiz piederēja kollijs, kas dziedāja vienīgi, izdzirdot ārijas no operas "Aīda".
Leons F. Vitnijs, amerikāņu dzīvnieku psihologs, novērojis paziņu vācu aitu šķirnes suni, kurš „sēdējis un sācis kaukt, skanot vienai noteiktai notij, bet, skanot pārējām, klusējis”.
E. Bergmans, somu zoologs – zinātnieks, grāmatā „Suņu uzvedība” raksta: „...viens no maniem suņiem (taksis) redzami gūst baudu no kaukšanas vai arī no kairinātājiem, kas rada vēlmi kaukt. Atliek vien ieslēgt atskaņotāju, taksis tūlīt ir klāt un izrāda pozitīvas emocijas. Īpaši vētraini viņš reaģē uz Bēthovena skaņdarbiem orķestrim. Ieskanoties jau pirmajām notīm, suns sāk kaukt. Un atradināt viņu no šīs, maigi izsakoties, klausītājiem nepatīkamās nodarbes, nebūt nav vienkārši. Septītās un Devītās simfonijas sākuma taktis viņš atpazīst zibenīgi un nekavējoties uzsāk savu „partiju”. Tiesa, akordeona spēle viņam izsauc tādu pat reakciju.”
1898. gadā tika publicēts interesants krievu zinātnieka I. Dogela raksts „Mūzikas un krāsu spektra ietekme uz cilvēka un dzīvnieka nervu sistēmu”. Tajā autors apraksta savus novērojumus, ka tieši tāpat kā cilvēkiem, arī trušiem, jūras cūciņām, kaķiem un suņiem, klausoties mūziku, mainās asinsspiediens, paātrinās sirds ritms, palēninās elpošanas kustību ātrums un dziļums, pat līdz nullei. Pie tam, kā raksta Dogels, pinčeram šīs izmaiņas bija krasākas kā citu šķirņu suņiem.
Ar ko gan var izskaidrot šādas suņu muzikālās spējas?
Skaņu jutīgums cilvēkam ir 20–20 tūkst. hercu robežās, suns arī sāk dzirdēt 20 tūkst. hercu stipru skaņu, bet augšējā skaņas dzirdamības robeža sunim sniedzas līdz pat 30 tūkst. Hz, bet virknē gadījumu pat līdz 35–70 tūkst. Hz. Kaķis dzird skaņas līdz 50 tūkst. Hz.
Bez skaņas biežuma jāņem vērā arī skaņas augstums. Šī skaņas īpašība atkarība no svārstību ātruma. Cilvēks vislabāk dzird skaņas, kuru svārstību biežums ir ap 20 tūkst. sekundē, bet suņi – ap 40 tūkst. sekundē. Skaļas skaņas rada daudz spēcīgāku reakciju, nekā tādas pašas, bet klusākas. Novērots, ka suns reaģē uz tonalitātes maiņu. Vēl jo vairāk – suns atšķir pat trešdaļtoni! Salīdzinot var teikt, ka kaķi atšķir tikai toņus. Cilvēks labāk dzird piano augšējo oktāvu toņus, bet suns lieliski atšķir jebkuru toni, neatkarīgi no oktāvām. Pie tam uz augšējām skaņām suns reaģē ātrāk un labāk atšķir tonalitāti, nekā uz zemākām.
Suņi dzird daudz plašāku skaņu gammu, salīdzinot ar cilvēku.
Daudzi ir jautājuši, vai arī mani kolliji dzied. Nē. Esmu iegādājies pat dažādus bērniem domātus mūzikas instrumentus - stabulītes, mutes ermoņikas, flautu, - vienīgā reakcija ir riešana. Nesen kāda LNT žurnāliste man uzdeva jautājumu, vai sunim var iemācīt dziedāt? Nezinu. Iespējams, ka var, bet noteikti ne katru suni. Suņu uzvedības speciālisti no ASV gan apgalvo pretējo.
.

.
Vai suni var iemācīt dziedāt?
.
Viss, kas jums vajadzīgs, ir ierosināt viņu, parādot piemēru. Nekautrējieties, tikai atcerieties par beznosacījumu mīlestību un to, ka suns jūs netiesās. Pat, ja esat neizdevies dziedātājs / dziedātāja, kam nav pieticis dūšas uzstāties publikas priekšā – lūk, jūsu iespēja. Zemāk aprakstīts, kā iemācīt sunim dziedāt. 
.
Instrukcijas
.
1. solis
Paskatieties uz savu suni un sāciet dziedāt augstā tonī bez vārdiem. Piemēram, "la la la la" vai "ha ha ha ha" operas dziedātāju manierē. Iedomājieties par Džūliju Endrjūsu no filmas "Mūzikas skaņas", dziedot "Lay ee odl lay ee odl lay hee hoo." Turpiniet to, kamēr suns sāk gaudot līdzi. 
2. solis
Ja neveicas šādi, tad dziediet kādu dziesmu ar vārdiem. Izstiepiet notis un atkārtojiet vairākkārt dažādos vārdus, līdz saņemat reakciju. Ja suns joprojām nereaģē, mainiet toni un atkārtojiet vārdus. 
3. solis
Ja dziedāšana nedod rezultātus, gaudojiet uz savu suni. Piemērots laiks ir tad, kad kaimiņos sāk riet vai gaudot citi suņi. Jūsu suns var pievienoties tiem, bara instinkta vadīts. 
4. solis
Atalgojiet suni ar uzslavām un kārumiem par labu dziedāšanu. 
.
Padomi un brīdinājumi 
.
- Ja dziedāšana "a capella" neizdodas, pamēģiniet dziedāt pie mūzikas ierakstu fona, taču izvēlieties melodisku dziesmu, nevis kaut ko 50 Cent vai Eminem repertuāra. Ja esat klasiskā roka cienītājs, aizmirstiet par Bobu Dilanu vai Lū Rīdu. 
- Pārbaudiet, vai kādā no vietējiem karaoke pasākumiem drīkst ņemt līdzi suņus. Kas zina – varbūt kļūsiet par jauno, populāro dziedošo duetu? 
- Nedziediet dziesmu "Who Let the Dogs Out?" (Kas izlaida ārā suņus?). Ikviens suns zina, ka tā ir novecojusi. 
.
Var, protams, eksperimentēt un mēģināt attīstīt suņa muzikālās spējas. Daudzviet pasaulē tiek izdoti arī speciāli mūzikas diski ar dziesmām, kas domātas tieši suņiem. Arī es dažus esmu iegādājies ASV. Maniem suņiem šī mūzika ir vienaldzīga. Tāpat kā filmas, kas paredzētas speciāli suņu izklaidēšanai.
Jaunzēlandes pārdotāko mūzikas ierakstu tabulās 2008. gadā pirmo vietu ieņēma dziesma, ko sadzirdēt spējīgi vienīgi suņi.
Dziesma "A Very Silent Night", kas ierakstīta frekvencē, ko spējīgi sadzirdēt vienīgi suņi, kļuva tik populāra suņu saimnieku vidū, ka Ziemassvētkos ieņēma pirmo vietu, tomēr tās "klausītājos" dziesma izsaukusi visai pretrunīgu reakciju.
"Kāds suns, to dzirdot, uzbruka radioaparātam, kļuva vai traks un to pilnībā iznīcināja," pastāstīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas "Nežēlastības pret dzīvniekiem novēršanas sabiedrība" ("Society for the Prevention of Cruelty to Animals" jeb SPCA) vadītājs Bobs Keridžs. "Savukārt citi suņi vienkārši gulēja un nekā uz to nereaģēja." 

.

.

Labdarības kompaktdiskā, kura cena ir 4,99 Jaunzēlandes dolāri (1,91 lats), iekļauta dziesmas instrumentālā un vokālā versija, tomēr Keridžs nevarēja pateikt, kādu tieši mūziku suņi ierakstā dzird.
"Es pats to nekad neesmu dzirdējis. Es nezinu, ko suņi tur saklausīs, un, protams, es vispār nezinu, kā suņi dzird mūziku," atzina SPCA vadītājs. Zemāk varat noskatīties iepriekšminētā CD reklāmas rullīti (skaņu jūs nedzirdēsiet, - ar jūsu datoru viss kārtībā!).

.

  Video

.

"A Very Silent Night" reklāma

» Noskatīties


LNT ziņu sižets par dziedošo suņu konkursu "POP suns 2007"

» Noskatīties


LNT raidījuma "Tautas balss" sižets par dziedošo suņu konkursu "POP suns 2009"

» Noskatīties


.

P.S. Starp citu, ja jūsu kollijs dzied, lūdzu nofilmējiet to un atsūtiet mums video! E-pasts: kolliji@inbox.lv

 


.

.


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0