"Kollimpiāde ® 2010"  

 

,

.
 Atsauksmes 
.

Egils Rēdmanis: Man kā kolliju mīļotājam šādi pasākumi ir ļoti svarīgi un visi pārējie pasākumi šajā laikā ir otršķirīgi.
Paldies Vecajam Kollijam, Ievai un visiem pārējiem organizatoriem par lielo ieguldīto darbu pasākuma organizēšanā.
Prieks, ka šogad sacensības noritēja daudz raitāk, labi, ka tās bija vienā laukumā. Tā kā es nodarbojos ar triju pamatsacensību fotografēšanu, man ar savu kolliju pietrūka laika izmēģināt interaktīvās rotaļlietas. Nebija īsti skaidrs, vai tās tiek organizētas vai ir pašdarbībai. Bija atcelts šķēršļu joslas vērtējums pēc laika. Izskatījās, ka dalībnieki šo priekšrocību neizmantoja. Tā kā sacensību azarts liek visu darīt pēc iespējas ātri, varbūt, ka laika vērtējumu vajadzētu saglabāt.
Patīkami, ka katru reizi šķēršļu joslas aprīkojums ir ar jauniem elementiem, arī vizuālais noformējums bija uzlabots, bija izveidota barjera starp dekoratīvām suņu būdiņām.
Šoreiz dāvanu bija tik daudz, ka vajadzēja gandrīz ķerru, lai tās aizgādātu līdz mašīnai. Paldies!


Ilona Dzirkale: Liels paldies par "Kollimpiādi ®"! Viss bija ļoti jauki. Šķēršļu josla šogad ļoti patika (nu, vismaz Brunim). Labi, ka tie riņķi šogad bija vieglāk izejami. Vēlreiz liels paldies! Gaidīsim bildes un rezultātus!


Vladislava Akimova (ganīšanas instruktore): Šodien 5 stundas pavadīju Uguņos "Kollimpiādē ® 2010", ganot aitas un pasniedzot šo mākslu kollliju īpašniekiem. Pateikt, ka bija forši, nozīmē nepateikt neko! Paldies par iespēju un uzticību, paldies visiem kolliju īpašniekiem, kuri izmēģināja savu suņu spējas! Suņi šodien sasniedza ļoti daudz. Ļoti iespaidīgi bija dažu kolliju testēšanas rezultāti, bet visvairāk apbrīnoja Redas rezultāts: pirmā piegājienā suns neko īpašu neparādīja, bet, ienākot otro reizi, likās, ka tas ir pavisam cits suns - tik daudz gribēšanas ganīt, visa suņa uzmanība novirzīta tikai uz aitām! Vienmēr esmu teikusi - jo vairāk reižu saimnieks ar suni ienāks aplokā, jo vairāk iespēju viņš dos savam sunim parādīt savas ganīšanas spējas, - un šīs duets bija labs pierādījums.


Dace Onzule: Mums viss ļoti patika! Paldies par labi noorganizētu pasākumu un paldies arī Dacei un Andrim par jauku uzņemšanu! Prieks bija būt tur un piedalīties! Pietika laika gan pasportot, gan parunāties un iepazīties ar citiem kolliju mīļotājiem. Prieks, ka varēja palikt pa nakti un nākošajā rītā visiem kopā braukt uz jūru un pārrunāt iepriekšējās dienas notikumus un iespaidus! Tikai žēl, ka tik daudziem jau vakarā bija kaut kur "jāskrien".
Vienīgais ierosinājums - gribētos, lai šķēršļu josla (kaut vai saīsinātā veidā) būtu pieejama visas dienas laikā, jo, ja ir iespēja patrenēt suni, tad varētu to izmantot!.
Labprāt piedalīsimies arī nākošgad! 


Inguna Gudrupa: Paldies par jauko pasākumu! Bija iespēja vienkopus redzēt tik daudz skaistu suņu, kā arī iepazīties ar to jaukajiem saimniekiem. Mēs bijām nogurušas un laimīgas, īpaši Allija pēc rotaļām ar saviem brāļiem un māsu. Allijai vislabāk patika interaktīvās rotaļlietas. Neatlaidīgi ar tām darbojoties, pie kārumiem tā tika diezgan veikli. Šķēršļu josla gan viņu samulsināja. Labi, ka kucēniem barjeriņas nolaida, tas viņos vairoja drosmi un varēšanu (arī saimniekiem)...
Ļoti gaidīsim nākošo tikšanos! 


Iveta Kazāka: Paldies par jauko pasākumu gan laipnajiem māju saimniekiem, gan Kolliju portālam, sponsoriem un visiem pārējiem, kas veidoja šo 
pasākumu! Ar nepacietību gaidām nākamo gadu!


Dace Gžibovska: Manuprāt, kollijiem jau otro gadu pēc kārtas ir izdevies pasākums. Tas liecina par to, ka mums ir kolosāli organizētāji, kolosāli suņi, kolosāli saimnieki! Paldies par sagādātajiem svētkiem!
Mans ieteikums nākošajai "Kollimpiādei ®" - blakus pļavā novietot pāris vienkāršās barjeras, lai visas dienas garumā saimnieki var patrenēt savu suni (lielākai daļai šī diena ir vienīgā iespēja gada laikā ko tādu darīt), jo barjeras pārlekšana ir visvieglākais un arī skaistākais mirklis šķēršļu joslā. Suņiem tas ļoti patīk, tas ir ātri apgūstams un kā mūsu skaistuļi izskatītos brīvā lēcienā bez siksnām!


Tiffani Lesthard Sherbon: "Čau, rudā! Te Tefija. Tu jautāji, kā es pavadu vasaru... Vauuuuuu! Atceries, pirms gada es tev stāstīju par kolliju megatusu - Kollimpiādi Uguņciemā?
Nu tas bija bez variantiem, ka arī šogad es braukšu! Kā lai izlaiž tik glaunu pasākumu? Eiropa mūs nesapratīs! Glamūrs un sabiedrības esence. Kā saka mans saimnieks: „labāk par vienu kolli var būt tikai daudz koļļu kopā”. No rīta, pat nepaēdot brokastis, mēs iekāpām auto un braucām sportot. Ātri iečekojāmies, uzrādījām dakterim pasi un aiziet. Vispirms es sabučojos ar mājas saimnieci Megu, tad ar tēti Lesteru un vecmāmiņu. Senči tā neko saglabājušies, uztur sevi formā. Kur gan vēl viņus satiksi, ja ne lielākajā kolliju saietā Baltijā? Pēc tam es skrēju pačatot ar manām draudzenēm un mazliet sāncensēm - Betiju un Deizi Keriju. Mēs taču esam tik līdzīgas, ka mans saimnieks pēc skotu viskija glāzes vairs nemāk mūs atšķirt!
Tad nu sākās pats galvenais, - es aizvedu saimniekus pie aploka, kur lēkāja tādi ērmīgi suņi (vēlāk izlasīju iRobot reklāmā, ka tās ir aitas...). Nu baigās duras, es tev teikšu, nevienu komandu nezina! Tur vēl bija aitu speciālists... tā neko džeks... nē nu viņu, protams, nesauc Džeks, bet Ergo un viņš ir tipa robežsargs. Viņš man solīja iemācīt dejot ar aitām, ja es atbraukšu pie viņa uz Ogresgala pagasta "Liepām". Tā ka varbūt aizbraukšu kādreiz arī, ja jau aicina... Patrenkāju mazliet tās aitas saimniekam par prieku, viņš gan pats nezin ko no manis grib, te stāvi, te kusties, ej nu saproti tos ganus-amatierus.
Tad visus sauca uz izmēģināt šķēršļu joslu, bet mēs jau esam „zinu, zinu, protu, protu” un nedzirdējām info par izmaiņām noteikumos. Rezultātā mēs ar saimnieku dragājām pa trasi kā tādi šūmaheri, bet vajadzēja līst lēnām, bet bez kļūdām. Ai, nu neko, es izskraidījos vēlāk, nesot aportiņus un sprintā. Saimnieks, losis tāds, ar aportiņu mērķī trāpīt nevarēja, tādēļ bijā pašai jārāda klasi 30 metros. Sanāca neslikti – iekļuvu pieciniekā. Kad normatīvus nokārtojām, visi saimnieki aizgāja grauzt savu barību, bet mēs tad ko tik visu nedarījām, kā tik neampelējāmies... ak, manu-vau! Man aste gandrīz nolūza no aktīvas sasveicināšanās...
Uz vakara pusi sāka dalīt balvas, baigi jautrais pasākums: visi stāv klusiņām un tad pēkšņi visi reizē sāk riet! Es dabūju visādas garšīgas fīčas, ko uzgrauzt ikdienā pa virsu Happydogam, un vēl jaunu bumbiņu un bļodu, un vitamīnus, un Latvian meat gardumus, un cepumus, un vēl visu ko. Mans saimnieks ar saimnieci kā traki rēja uz kasti ar uzrakstu iRobot, kura, manuprāt, nav nemaz ēdama. Saimnieks teica, ka tagad būs jāpērk aitas, bet saimniece viņam atbildēja kaut ko par āzi un kazu. Jocīgi cilvēciņi, kam viņiem aitas, ja viņiem esmu es - Tefija?
Paliec sveika rudā, možka tiksimies nākamgad!"

 

Tefijas sarunu noklausījās un pierakstīja Mārtiņš Vērdiņš


Jūlija Bogomolova un Dāvis Muižnieks (sacensību tiesneši): Paldies, ka uzaicinājāt mūs uz šo jauko pasākumu! Kaut arī diena bija karsta un brīžam saspringta, tā pagāja ātri un noslēdzās ar patīkamu, gandarījuma pilnu nogurumu.
Šķēršļu josla šogad bija sarežģītāka un daudzveidīga, īpaši patika barjera ar suņu mājiņām. Šogad sacensībām daži suņi bija gatavojušies nopietnāk. Dažiem saimniekiem vēlme uzvarēt bija liela, bet ar vēlmi vien nepietiek, nepieciešama sagatavošanās un nopietni treniņi. Novēlam kolliju saimniekiem vairāk laika un pacietības veltīt saviem mīluļiem, piemēram, aizvedot uz suņu skolu, pakonsultējoties ar mums vai kādu citu pieredzējušu kinologu par apmācību (lekšana pāri barjerām, aportēšana u.c.). Ir saprotama vēlme uzvarēt, bet ir svarīgi, lai šīs sacensības sagādātu prieku ne tikai saimniekam, bet galvenokārt sunim.
Piesaukšanā uz laiku  lielākas iespējas uzvarēt ir sunim ar labāku fizisko sagatavotību, protams, svarīgi sunim ir zināt šo komandu un būt pietiekami labi motivētam to izpildīt. Radās iespaids, ka daži suņi šo komandu nezina, bet šī komanda lieliski noder ikdienā un pēc būtības būtu jāzina katram sunim. Ļoti iepriecināja suņi, kas spēja gaidīt bez turēšanas, kad saimnieks atkāpies 30 m attālumā. Mūsuprāt par to būtu jāpiešķir papildus punkti. 
Kaut arī aportēšanas sacensības bija pēdējās, karstums un nogurums nemazināja suņu un viņu saimnieku prieku rotaļāties. Šīs sacensības ir ļoti interesantas saimniekam un kā radītas kollijam, jo pat suņi bez īpašas sagatavotības guva labus panākumus! Un kā būtu, ja saimnieki būtu gatavojušies šīm sacensībām vairāk? Daudzas kļūdas pieļāva tieši saimnieki, nevis suņi. Ieteikums pirms pitch & go sacensībām pārlasīt nolikumu un sagatavoties: apmācīt suni ātri atnest un atdot aportiņu (sākot ar 30, tad 60, beidzot ar 90 sekundēm), kā arī bez suņa patrenējiet savu metienu precizitāti.
Vēlreiz paldies par jauko pasākumu! Novēlam "Kollimpiādes ®" dalībniekiem, lai sportiskums, veiksme, vēlme uzzināt kaut ko jaunu un labi pavadīt laiku saglabājas ik gadu! Lai vairāk dalībnieku, vairāk jaunu ideju un vairāk atbalstītāju!

 

 

 

 


 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0