1  2  3  4  5  6  7  8  9  10  11  12  13  14  15  16  17  18  19  20

21  22  23  24  25  26  27  28  29  30  31  32  33  34  35  36  37

38  39  40  41  42  43  44  45  46  47  48  49  50  51  52  53  54

55  56  57  58  59  60  61  62  63  64  65  66  67  68  69  70  71  72

73  74  75  76  77  78  79  80  81  82  83  84  85  86  87  88  89  90

91  92  93  94  95  96  97  98  99  100  101  102  103  104  105

106  107  108  109  110  111  112  113  114  115  116  117  118

0

Tagad var arī pavārtīties un pamuļķoties kopā ar Loču.

Šie skati noteikti tiks izmantoti arī jaunajā dokumentālajā filmā "Ceļš uz Laimīgo kolliju zemi".

Keisija (pa kreisi) nemaz nezina, ka šajos akmeņos kādreiz auga avenes un krūmi. Lociņš mēģina atcerēties, kurā gadā kazas nolēma izvārīt aveņu zapti un pie viena noēst arī visus augus līdz zemei.

Kazas pieķertas nedarbos! Viņas nedrīkstēja šķērsot ceļu un atrasties tā kreisajā pusē. Atgriežamies no nekārtību novēršanas reida (no kreisās): Keisija, es un Lociņš.

Vai mēs pļavā neizskatāmies labi? Mēs noteikti nevēlētos dzīvi uz dīvāna vai uz tepiķīša pie kamīna! Mēs esam īsti "Rančo kolliji ®"!