-
Kas tā jums par šķirni? Kollija jauktenis?
-
Vai, Lesija!
Kas viņu noskuvis?
Šādi un līdzīgi jautājumi
tiek uzdoti suņu izstādēs vēl šobaltdien. Arī
Latvijā vēl 90-tajos gados bija daži
gludspalvaino kolliju pārstāvji, tagad par tiem
nekas nav dzirdēts. Savukārt, kaimiņzemē Krievijā
šo šķirni audzē jau 17 gadus.
Vispirms
jātiek skaidrībā ar jautājumu - "gludspalvainais"
vai "īsspalvainais". Šķirnes
autentiskais nosaukums ir "smooth collie",
tātad gludspalvainais. Nepareizs nosaukums - "īsspalvainais"
- radies Krievijā, jo Krievijas Kinoloģiskās
federācijas dokumentos šķirnes nosaukums ir
"колли короткошерстный".
Šajā valstī visi suņi, kuriem nav garš
apmatojums, tiek dēvēti par īsspalvainiem.
Par
kolliju šķirnes vēsturi šajā publikācijā nestāstīsim,
ar to varat iepazīties sadaļā Vēsture.
Zināms, ka 1860. gadā suņu izstādē Birmingemā
tika izstādīti gan garspalvainie, gan
gludspalvainie kolliji. Tie bija primitīva tipa
vienkārši darba suņi no Ziemeļanglijas. Pakāpeniski
gludspalvaino kolliju popularitāte pieauga un 1870.
gadā suņu izstādēs šī šķirne jau tika izstādīta
atsevišķā ringā. Aptuveni ap šo laiku arī sākās
gludspalvaino kolliju šķirnes izkopšana un rūpīga
selekcija.
Uzreiz
jāatzīmē, ka gludspalvainie kolliji ir pavisam
cita šķirne ar citu temperamentu un raksturu. Šīs
šķirnes pārstāvji ir daudz kustīgāki un aktīvāki
par garspalvainajiem kollijiem, tādēļ visā
pasaulē dažādās suņu
sporta sacensībās gludspalvainos
kollijus var redzēt biežāk nekā garspalvainos brāļus.
"Lisiki", kā tos mēdz dēvēt Krievijā,
sekmīgi piedalās tādos suņu
sporta veidos kā adžiliti,
frīsbijs, pitch
& go, aitu
ganīšanā un pat kollijiem tik neierastās
disciplīnās kā kursings
un kanikross.
Tāpat
kā garspalvainais kollijs, arī gludspalvainais
tiek uzskatīts par universiālu darba suni, kurš
turklāt teicami saglabājis arī savu ganīšanas
instinktu. Garspalvainie kolliji parasti
tika izmantoti aitu
ganīšanai ganībās, bet viņu
gludspalvainie brāļi - aitu ganāmpulku pārdzīšanai
no vienām ganībām uz citām. Īsāka apmatojuma dēļ
šiem suņiem bija vieglāk veikt lielas distances
skrienot, tie nepārkarsa. Kā jau aktīviem suņiem,
gludspalvainajiem kollijiem ir nepieciešama lielāka
fiziska slodze un nodarbošanās, nekā
garspalvainajiem. Pretējā gadījumā aktīvākie
īpatņi paši atradīs sev tīkamu nodarbošanos jūsu
dzīvoklī, un diez vai tas iepriecinās saimniekus.
Šīs šķirnes audzētāji apgalvo, ka
gludsplavainie kolliji ir vērīgāki, apveltīti ar
labāku reakciju un mājas un teritorijas sarga
instinktu. Kucēni ir kustīgāki un ātrāk attīstās
par garspalvaino kolliju mazuļiem.
Veselības
ziņā abas kolliju šķirnes ir vienādas - visumā
veselīgas, taču piemīt arī savas problēmas,
piemēram, acu anomālijas (CEA). Šī problēma ir
zināma arī Austrālijas
aitu suņiem. Vēl viena kopīga abu šķirņu
iezīme - paaugstināta jutība pret dažādiem
medikamentiem un preparātiem.
Kažoka
krāsojums abiem kollijiem ir vienāds. Marmorkrāsas
gludspalvainajiem kollijiem retumis mēdz būt arī
zila acu krāsa vai katra acs savā krāsā.
Garspalvainie
kolliji pasaulē ir iemantojuši daudz lielāku
popularitāti un atpazīstamību, tādēļ varam
uzskatīt, ka gludspalvainie suņi ir palikuši
varenās Lesijas
ēnā...
Ceru
kādreiz ieraudzīt kādu gludspalvaino kolliju mūsu
kolliju
klubā vai Kolliju
portāla rīkotajos pasākumos.
|