Kolliji adoptē citus dzīvniekus

.

.

Hosento un Herta.

Kad no jēriņa atsakās mamma

.

Kādā marta rītā, kad "Straumēnos" bija sācies jēru laiks, no rīta kūtī tika atrasts tikko dzimis jēriņš, bet viņa mammas aitas, kā tam parasti jābūt, blakus nebija. Abi ar Ievu pārbaudījām visas aitas, taču neatradām nevienu, kurai būtu radies piens vai kādas īpašas pazīmes, ka tā nesen ir dzemdējusi. Sākām no sākuma - atkal nekā. Mūsu dzīvē jau agrāk ir bijuši gadījumi, kad kāda aita atsakās no sava jēra, vai tai trūkst piens, un šādos gadījumos rodas tā dēvētie "pudeļjēri" - mazuļi, kurus barojam ar pudelīti, tēlojot aitas.

Jēriņš tika nogādāts istabā, jo viņam nepieciešams siltums, un kūtī to atstāt būtu bīstami - citi viņu diez kā nepieņemtu un badītu. Novietojām lielajā istabā pie krāsns kartona kasti un ielikām tajā jēriņu, bet Ieva devās uz virtuvi pēc kazas piena. Tikmēr pie kastes pienāca Hosento, aplaizīja jēriņu un apgūlās blakus kastei. Vēl vairāk - viņš sekoja jēram, vēlāk regulāri gāja pie kastes un pārbaudīja, vai ar jēru viss ir kārtībā, un ar lielu neuzticību skatījās uz citiem mūsu kollijiem, sevišķi Lociņu, kad viņš istabā gāja garām. Tapa skaidrs, ka tas ir Hosento jēriņš! Nosaucām viņu par Hertu, jo vēlējos, lai jēriņa vārds sāktos ar to pašu burtu kā Hosento. Pats vārds ir nācis no manas bērnības filmas "Ja nebūtu šī skuķa", zinātāji manu izvēli sapratīs...

Nākamajā dienā jēriņu jau laidām staigāt pa telpām un visur viņu pavadīja Hosento, tāpat uzmanīja un aplaizīja, bet, kad apgūlās, ļāva jēriņam ieritināties sev blakus. Šajā brīdī arī tapa augstāk redzamā fotogrāfija un pirmie video kadri.

.

.

Lociņš, Hosento, Herta un Keisija Lejas pļavā.

.

Hosento un Hertas bilde tika ievietota arī sociālajā tīklā FB un tur tā izraisīja lielu atzinību. Manu ierakstu ir redzējuši vairāk nekā 15 000 cilvēku, bet bildi ar "patīk" atzīmēja jau 1 900 interneta lietotāju, tostarp arī Lesijas trenere Renāte Hiltla, bet daudzi rakstīja komentārus un atzīmēja, ka tieši tādam ir jābūt ideālam fermas kollijam, bet kāda fermere no Teksasas (ASV) interesējās, vai iespējams iegādāties kucēnu no "Laimīgo kolliju zemes ®".

Hosento patiešām ir visbrīnišķīgākais un visneparastākais no kollijiem, kurus savā dzīvē esmu sastapis, taču, ja ielūkosieties senās gleznu reprodukcijās, pamanīsiet, ka skatu, kuros ganu suņi, tai skaitā kolliji, idilliski attēloti kopā ar jēriņiem vai kazlēniem, nav mazums. Acīmredzot, Hosento ir saglabājis to seno, īpašo un mūsdienās reto ganu suņa īpašību.

.

.

Kopbilde Lociņa dzimšanas dienā.

.

Vēlāk Hertu par savējo sāka uzskatīt arī Keisija un Lociņš, taču viņu attieksme pret jēriņu nav tik rūpju un labvēlības pilna, ar kādu izturas Hosento. Katru dienu visi kopā dodamies pastaigās un patlaban jēriņš ir pārliecināts, ka ir suns.

Eksperiments ir ļoti interesants, tas tiks turpināts. Par Hosento un Hertas piedzīvojumiem turpmāk varēsiet lasīt īpaši izveidotā sadaļā Hosento un Herta.

.

.

Kā sasildīt teliņu?

.

.

Šī paša 2021. gada februārī pasauli apskrēja ziņa no ASV, par kolliju, kas uzņēmās rūpes par jaundzimušu teliņu. Laukā bija liels sals un zēģelēja auksti vēji. Teliņš piedzima ārā, viņš bija slapjš un viņam sava ausis. Klāt bija kollijs Mikijs un nogūlās blakus teliņam, lai to sasildītu. Dzīvnieku saimniece Bonija Potoroka atklāj, ka viņas kollijs jau iepriekš ir izrādījis lielu interesi par teļiem un govīm. Tagad teliņš pagaidām dzīvo telpās un tiklīdz viņš noliekas gulēt, tūlīt klāt ir arī Mikijs un noguļas blakus. Saimniece piebilst, ka šī neesot pirmā reize, kad kollijs ļoti sadraudzējas ar citiem fermas iemītniekiem.

Draudzība ar lapsēnu

.

Pirms kāda brīža visu pasauli pāršalca ziņa, pēc kuras izlasīšanas atkal kādam kollijam kaut uz dažām minūtēm atkal izdevās būt uzmanība centrā.

Bieži gadās, ka uz auto ceļiem iet bojā meža dzīvnieki. Vieni no upuriem ir lapsas. Mazais lapsēns, kuru nosauca par Dinoco, pēc mātes nāves zem mašīnas riteņiem uz Vācijas ātrajiem autobāņiem, noteikti nebūtu izdzīvojis, ja to nepiemeklētu laimīgs gadījums kāda veterinārārsta personā. Viņš mazo lapsēnu atrada un nogādāja savā klīnikā.

Kad nedaudz vēlāk klīnikā ieradās Verners un Angelika Šmeigani, lai veiktu sava kollija Zivas veselības stāvokļa pārbaudi, pārim iepatikās lapsu mazulis, bet kucīte sāka izturēties pret bāreni kā pret savu kucēnu. Lapsēns, protams, bija sajūsmā par šādu attieksmi. Priecājās arī veterinārārsts un nolēma atdot lapsēnu saviem pacientiem.

Lapsēns Dinoco ar kolliju Zivu dzīvo istabā, tiesa, viņiem savas mājas nākas dalīt arī ar Vernera un Angelikas mīluli Bengālijas šķirnes runci Leopoldu un diviem jau iepriekš adoptētiem pundursivēniem.

Neskatoties uz iespēju jebkurā brīdī doties prom uz lapsām daudz ierastāku vidi - mežu, Dinoco labprātāk uzkavējas mājas pagalmā kopā ar kolliju un kaķi. Arī par pēdējo tiek teikts, ka tas ļoti rūpējoties par lapsēnu, bet diemžēl bildes, uz kurām lapsēns būtu kopā ar Leopoldu vai sivēniem, neatradu.

Lapsēns esot attapīgs un iemācījies izmantot speciālās kaķu durtiņas, lai ieietu mājās vai izkļūtu no tām.

.

.