Publikācijas  

.

 

0

Kur Ļeņins lika cara kollijus?

.

.

Krievijas cars Nikolajs II ar ģimenes locekļiem un vienu no saviem kollijiem parkā.

.

Ievads

 

2017. gada rudenī aprit 100 gadu kopš Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas. Tā notika 1917. gada 25. oktobrī pēc tolaik Krievijā lietotā Jūlija kalendāra, taču vēlāk, kad 1918. gadā tika pāriets uz laika skaitīšanu pēc Gregora kalendāra, notikuma datums piederēja 7. novembrim. Oktobra revolūcijā tika gāzta Kerenska Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.

.

.

Nikolajs II arestā Carskoje Selo 1917. gadā

.

Taču pirms tam bija Februāra revolūcija 2017. gada 2. martā, pēc kuras Krievijas cars Nikolajs II parakstīja atteikšanos no troņa. No 9. marta līdz 14. augustam bijušā imperatora ģimene atradās mājas arestā Aleksandrovas pilī. Pēc tam viņus izsūtīja trimdā uz Toboļsku. Pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas cara ģimeni 1918. gada 22. aprīlī pārveda uz Jekaterinburgu. Nikolajs II tika nošauts kopā ar ģimenes locekļiem naktī no 16. uz 17. jūliju Jekaterinburgā, Ipatjeva nama pagrabā.

Maz cilvēku tagad zina, ka Nikolajs II bija ne vien Krievijas imperators (1894-1917), bet arī Polijas karalis (1894-1915), Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs (1894-1917) utt.

.

.

Visa šī ģimene tika noslaktēta pagrabā (no kreisās): Olga, Marija, Nikolajs, Aleksandra, Anastasija, Aleksejs un Tatjana.

.

Cara ģimenes kolliji un citi suņi

.

Iepriekš savā publikācijā Pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II kolliji esmu jums jau stāstījis par cara ģimenē dzīvojošajiem 12 (pēc citas versijas - 11) kollijiem. Mani vienmēr ir urdījusi vēlme noskaidrot, kur palika šie 12 suņi pēc Nikolaja II ģimenes noslaktēšanas, tādēļ vairāk kā gadu esmu vācis dažādus materiālus, noskatījies dokumentālās filmas, izpētījis speciālo literatūru ar izmeklēšanas materiāliem un liecinieku liecībām, un pat ieskatījies Vladimira Iļjiča Ļeņina kopotajos rakstos, kurus man izdevās dabūt savā īpašumā latviski.

Līdz šim bija noskaidrots tikai tas, ka pēdējā traģiskajā ceļojumā gāztā cara ģimene bija paņēmusi līdzi spanielu Džoju, kavaliera Kinga Čārlza spanielu Džimmiju (pēc citas versijas - Džemmiju) un franču buldogu Ortino (pēc citas versijas - Ortipo).

.

.

Spaniels Džojs, Nikolaja II dēls Aleksejs un kaķis

.

Slaktiņā izglābās vienīgi Džojs, jo to īsi pirms nāvessoda izpildīšanas Nikolajam II un viņa ģimenes locekļiem pievāca viens no apsargiem Mihails Ļetemins un aizveda sev līdzi uz mājām. Citi vēsturiskie avoti vēsta, ka Džoju prom aizveda nevis pirms, bet jau pēc slaktiņa, kad steidzīgi tika aplaupīti nogalinātie. Tieši šī suņa dēļ apsargu, izmeklējot cara slepkavību, vēlāk sagūstīja baltgvardu armijas pārstāvji admirāļa A. Kolčaka vadībā, bet Džoju vēlāk Baltās armijas pulkvedis Pāvels Rodzjanko aizvedis uz Lielbritāniju un nodevis to Nikolaja II brālēnam Anglijas karalim Georgam. Šis spaniels laimīgi nodzīvojis līdz mūža beigām.

.

.

Tatjana un Anastasija ar Ortino

.

Kavaliera Kinga Čārlza spaniela kucīte tika nošauta kopā ar savu ģimeni - nāvessoda izpildes brīdī to viena no cara meitām turēja sev klēpī, tāpat nošauts franču buldogs, jo no pagrabā notiekošā sācis gaudot. Džemmijas līķis tika atrasts iemests tuvējā šahtā (ir saglabājusies pat bilde no izmeklēšanas materiāliem, taču to ievietot šeit nevēlos), bet Ortipo līķis nav sameklēts.

Aplamas ir versijas par Nikolaja II iemīļoto kolliju Imanu. Vieni avoti vēsta, ka šis suns arī tika aizvests līdzi uz Jekaterinburgu, citi - ka nē.

Imans nodzīvoja 14 gadus un mira 1909. gadā. Zemāk pievienoju viņa pieminekļa attēlu.

.

.

Piemineklis Imanam

.

Kādēļ Ļeņins neieredzēja suņus?

.

Proletariāta diktatūras vadoņa Vladimira Iļjiča Uļjanova jeb Ļeņina nepatika pret suņiem ir fiksēta dažādās viņa laikabiedru atmiņās.

.

.

Ļeņins ar savu čomu Staļinu (pa kreisi) vēl nav izlēmuši, ko darīt ar buržuju aristokrātiskajiem suņiem.

.

Tā, piemēram, viņa sieva Nadežda Krupskaja atceras, Iļjiča tuvošanos mājām jau varējis sadzirdēt pa gabalu - Valodja atkal kaitina visus kaimiņu suņus, bakstot ar koku starp sētas mietiem.

Kaķu mīļotāji lepojas - Ļeņins ir bijis īsts kaķu mīlētājs, jo vairākās fotogrāfijās varam redzēt Ļeņinu sēžam ar dažādiem kaķiem klēpī.

.

.

Interesanti, vai Volodjas rokās ir kāds aristokrātiem nolaupīts kaķis, vai arī tas ir parasts "proletārietis" no pagraba?

.

Protams, ka neizdosies atrast dokumentālus pierādījumus tam, taču viena no versijām vēsta, ka tieši Ļeņins personīgi esot devis rīkojumu iznīcināt visus šķirnes suņus (it īpaši krievu vēja suņus) kā aristokrātijai piederošus aksesuārus. Kaut gan arī šeit var atrast pretrunas. Ļeņins bija mednieks un viņu Šušenskas izsūtījumā pavadīja īru seters. Man izdevās arī sameklēt bildi, kurā Vladimirs Iļjičs redzams kopā ar šīs suņu šķirnes pārstāvi.

.

.

Ļeņins noglauda īru setera galvu

.

Lai gan tam netika gūts simtprocentīgs apstiprinājums, diezgan ticama ir versija, ka cara Nikolaja II kollijus kopā ar citu aristokrātu ģimenes mīluļiem Ļeņins ar saviem  revolucionārajiem matrožiem "izbaroja fermās". Šāda frāze tā laika liecībās ir atrodama, taču nav precizēts, kam izbaroti. Iespējams, ka kažokzvēru audzēšanas fermās. To mēs nekad neuzzināsim, jo diez vai šādas darbības tika fiksētas kaut kādos protokolos, iznīcināmie buržuju suņi uzskaitīti utt. Šo baiso notikumu simtgadē atliek vienīgi pieminēt noslaktētos cilvēkus un viņu ģimenes mīluļus.

Tieši Ļeņins kopā ar Jakovu Sverdlovu, spriežot pēc protokola, kurā tiek lemts par Nikolaja II ģimenes iznīcināšanu, ir galvenie slaktiņa iniciatori un atbalstītāji. Ļeņina atbalstītāji to noliedz, jo protokolā tikai minēts, ka Sverdlovs šādu lietu ierosinājis apspriest, bet Ļeņins šo sēdi vadījis. Diemžēl cara ģimenes likteni sēdē lēma arī latvieši Pāvels Dauge un Pēteris Stučka.

.

Nobeigums

.

Arī pār pašu Krievijas pēdējo imperatoru Nikolaju II krīt nepatīkama aizdomu ēna. Viņš kā kaislīgs mednieks tiek vainots klaiņojošu suņu un kaķu šaušanā un viņam tiek piedēvēta īpaša aizrautība šajā sakarā. Savas dzīves laikā Nikolajs II esot nogalinājis vismaz 12 000 suņu un kaķu un esot bijis burtiski apsēsts ar šo nodarbi. Nomedītais esot fiksēts rakstiski un arī šodien Krievijas internetā redzēju publicētas galma medību žurnāla atskaišu reprodukcijas. Cars dažviet tiek dēvēts par lielāko dzīvnieku slaktētāju Krievijas vēsturē, tāpat tas tiek arī noliegts un šis it kā fakts nodēvēts par klaju apmelojumu.

Jezga ap caru Nikolaju II nav beigusies vēl 100 gadus pēc viņa nāves, 2015. gadā tika atjaunota cara ģimenes slepkavības izmeklēšana, veiktas dažādas ekspertīzes utt. Spekulācijas ap šo skumjo vēsturisko notikumu turpinās.

Taču kā bija, kā nebija - patiesību mums vairs neuzzināt.

.

P.S. Pētot materiālus par cara ģimenes slepkavību, kļuva slikti - tik cietsirdīgi, ciniski un nemākulīgi tas tika paveikts, sevišķi meiteņu noslepkavošana. Tagad es saprotu, kādēļ šis slaktiņš iepriekš tika dēvēts par vienu no visšaušalīgākajām 20. gadsimta slepkavībām. Runa ir ne tikai par faktu, bet gan pašu izpildījumu.

.

.


 


 
 
 
 

2000-2020 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0