Ilūzijas un kino klišejas

.

.

Kadrs no TV filmas "Lielais piedzīvojums", kas tika izveidota no seriāla "Lesija" piecdaļīgā stāsta "Ceļojums". Timmijs - Džons Provosts, bet Lesijas lomā - Mazulis jeb Beibī.

.

Ievads

.

Daudzi kino skatītāji jau sen ir pamanījuši filmās klišejiskas situācijas, kuras kino veidotāji nepārtrauc ekspluatēt pat par spīti tam, ka tās ir pamatīgi nokritušas uz nerviem daudziem, kas atrodas ekrāna šajā pusē. Piemēram, spridzekļa neitralizēšana vienu sekundi pirms sprādziena vai arī skati, kad Eifeļa tornis redzams no katra loga Parīzē utt. Man netop īsti skaidrs, vai tā ir kino režisoru neprasme un nespēja vajadzīgo attēlot un pasvītrot ar citiem izteiksmes līdzekļiem, vai arī tā ir nevēlēšanās meklēt ko citu, jo šādi ir vienkāršāk.

Klišejas bieži sastopamas arī tā dēvētajās "suņu filmās" un tās var redzēt arī citos kino darbos, kuros dzīvnieki tiek izmatoti kaut vai fragmentāri sīkās ainiņās.

.

Lesija un ceļojumi

.

Arī pati Lesija kā tēls ir transformējusies klišejā un kļuvusi par sinonīmu kolliju šķirnes nosaukumam. ASV ar vārdu "kollijs" tagad visbiežāk tiek domāts (un arī saprasts) borderkollijs, bet garspalvaino kolliju dēvē vienkārši par "Lassie dog". Domāju, ka tieši ar to ir izskaidrojama filmu veidotāju nevēlēšanās "suņu filmu" lomās redzēt kollijus, jo viņi baidās, ka šajos suņos visi saskatīs tikai un vienīgi Lesiju. Kollijs ir gandrīz kļuvis par viena tēla - Lesijas - ķīlnieku. "Gandrīz" tādēļ, ka nevar nepieminēt divas citas svarīgas filmas ar kollijiem - "Driftvuda" un "Suns vārdā Puika".

Ja dzīvnieki tiek pamesti, noklīst vai tiek aizvesti simtiem kilometru tālu prom no mājām, filmās viņi vienmēr sekmīgi veic mājupceļu. Dzīvē tā gadās reti. Un neiet runa tikai par Lesiju, piemēra pēc gribu nosaukt tādas izcilas filmas kā "Greifrijāras Bobijs", "Mājupceļš" un "Neparastais ceļojums". Ir arī citi piemēri.

.

.

"Mājupceļš: Neparastais ceļojums" ir viena no tām filmām, kura savulaik uz mani atstāja dziļu iespaidu.

.

Suņi

.

Tagad ilustratīvi pieskaršos visbiezāk izmantotajām klišejām tā dēvētajās "suņu filmās" - tādās, kurās suņiem tikušas atvēlētas galvenās vai otrā plāna lomas. Filmas varētu dalīt tajās, ka uzņemtas līdz 2000. gadam un tajās, kuras nākušas uz ekrāniem pēc tam. Jo tālāk, jo sliktāk un nedabiskāk.

Tātad:

- Suņi parasti slienājas un notašķa visu, kam vien tiek klāt.

- Visi suņi (jau pēc noklusējuma) ir netīri, smird pa gabalu un ir īsti "blusu maisi". Katrs suns ir steidzami jāizmazgā un jāapstrādā ar dezinfekcijas līdzekļiem.

- Visi suņi parasti rakājas miskastēs, jo ir mūžīgi izsalkuši un atrastie atkritumi tiem ir vispievilcīgākie. Arī mājas (istabas) suņi nekad nepalaiž garām iespēju izvandīt un izēst virtuves atkritumu tvertni. Protams, šāda uzvedības problēma pastāv, taču filmās parasti šī nevēlamā rīcība tiek piedēvēta gandrīz ikkatram rējējam. Taču, ja jūsu sunim piemīt šis netikums, iegriezieties mūsu sadaļā Labas manieres kollijiem un kazām.

- Mūžīgā ļauno un reizē ļoti stulbo suņu ķērāju klātbūtne, kuri uzstādījuši sev par obligāto mērķi un dzīves jēgu tieši galvenā varoņa tvarstīšanu pa visu pilsētu.

- Saimnieku prombūtnes laikā bieži vien suņi, cilvēkiem nenojaušot, cīnās pret kaķu sazvērestību, jo pēdējie nolēmuši pakļaut vai pat iznīcināt teju visu pasauli. Plašāku ieskatu par savstarpējām suņu un kaķu attiecībām iegūsiet sadaļā Suņi pret kaķiem.

.

.

Filmas "kaķi pret suņiem 3: Apvienojot ķepas" plakāts. Noskatījos to tikai tādēļ, ka mums ir sadaļa Suņi pret kaķiem. Nav vērts tērēt laiku.

.

- Suņi filmās tiek cilvēciskoti, proti, viņiem tiek piedēvētas visas cilvēkiem raksturīgās īpašības, ieradumi un netikumi. Viņi pat sarunājas un spriež kā cilvēki, kad pēdējo, saprotams, nav klāt. Kāds ārprāts! Mēs taču mīlam suņus par to, ka viņi ir suņi! Turklāt runājošajiem dzīvniekiem ir reti muļķīgi un klišejiski dialogi. Tos noteikti ir rakstījis vai nu grafomāns vai pilnīgs suņu nepazinējs.

- Ieskaņošana. Ja filmā suņi sarunājas ar kaķiem, tad suņiem ir vīriešu balsis, bet kaķus, savukārt, ierunājušas sievietes.

- Suņi rej ne savās balsīs. Tās dažādām šķirnēm atšķiras! Nevar kollijs riet kā vācu aitu suns vai bladhaunds! Te arī saskatāms filmu veidotāju, precīzāk - montāžas režisoru un skaņu efektu bibliotēku turētāju zināšanu trūkums.

- Milicijas / policijas darbinieki - suņu instruktori ar saviem supersuņiem dzen mežā pēdas ļaundariem vai pazudušajiem cilvēkiem, darbā izmantojot pusotru metru garās (īsās) pavadas. Tas ir analfabētisms, kam ar realitāti nav nekāda sakara!

- Katru reizi, kad liels suns parādās mājās (kaut vai "Bēthovens"), tas ir superneveikls un nodara cilvēku mitekļos tik daudz postījumu un problēmu, ka no iedzīves neskarts palicis visai maz. Zilonis trauku veikalā!

- Jo mazāks sunītis, jo negantāk viņš rausta ļaundara bikšu staru.

.

.

Lieliskajai un aizkustinošajai filmai "Mazulis" par sivēntiņu, kas ganīja aitas un gribēja padarīt pasauli labāku, ir turpinājums "Mazulis 2: Ruksītis pilsētā". Tur šķietamā fermas idille nonāk konfrontācijā ar pilsētas nežēlīgo un nedraudzīgo vidi.

.

Lopiņi

.

Arī lopiņu dzīve filmu veidotājiem visbiežāk ir liels noslēpums un nevienam pat nešķiet svarīgi te iedziļināties.

- Ja kadrā redzams kāds zirgs, - pat tāds, kas piebāzis muti ar sienu, viņš obligāti zviedz, kaut gan fiziski to tajā brīdī nespēj.

- Tas pats ar kazām. Lai vai kādā ainiņā būtu redzama kaza - ganībās vai mierīgi ejot pa ceļu blakus tantītei, tā obligāti mekšķ ar aizvērtu muti. Neticiet!

- Zirgi staļļos pat pa nakti tiek atstāti ar iemauktiem galvās un pavadām uz muguras, lai zagļi vieglāk tos varētu nolaupīt. Patiesībā neviens zirga īpašnieks nekad neriskētu to darīt, sevišķi vēl ar filmās nolaupītajiem miljonu vērtajiem sporta zirgiem. Šādi atstāti, dzīvnieki var aizķerties aiz kaut kā un nopietni savainoties!

- Vesternos neiztrūkstošais viedais glābējzirgs. Tas ir dzīvnieks, kurš vienmēr pēdējā brīdī parādās īstajā laikā un vietā, lai aiznestu prom par mata tiesu no nāves esošo saimnieku. Īsts Lesijzirgs!

.

Kaķi

.

- Kaķi, kuri uzrodas visnegaidītākajos brīžos kā šausmu elementi, pārbiedējot filmas galvenos varoņus. Turklāt tie neganti brēc un šņāc!

- Kaķi filmās visbiežāk ir ļaunie tēli.

.

.

Izcils Džordža Orvela darbs "Dzīvnieku ferma" pārtapis izcili uzņemtā filmā!

.

Ilūzijas

.

Daudzās filmās, piemēram, "Mazulis" (par sivēnu, kurš ganīja aitas) vai pēc Orvela darba veidotajā "Dzīvnieku fermā" un citās fermas ikdienas dzīve parasti tiek attēlota ļoti idilliska. Dažādu sugu dzīvnieki kūtīs un ganībās izturas neparasti draudzīgi viens pret otru, ir savstarpēji laipni un izpalīdzīgi, taču reālajā dzīvē visbiežāk viss ir pavisam savādāk. Fermās valda galvenais "kūts likums", kurš skan šādi: "Pagrūd tuvāko un apkakā zemāko!" Ja dzīvnieki izturas ļoti draudzīgi viens pret otru, tas drīzāk uzskatāms par izņēmumu. Kazas nereti kā "argumentu" izmanto ragus gan viena pret otru, gan pret aitām. Blējējas arī mēdz badīties savā starpā, bet zirgi labprāt padzenā tuvumā esošos sīklopus, ja tie trāpās ceļā. Reizēm darbā tiek laistas arī kājas. Gadās, kad kāds no lopiem nolemj pārbaudīt suņus, taču šādi mēģinājumi vienmēr beidzas ar suņu uzvaru. Un šāda lopiņu uzdrīkstēšanās parādās ik pa laikam. Nesen, piemēram, kaza Drakula notrieca Hosento no kājām, iebraucot ar ragiem tieši viņam sānos. Tā dēvētā starpsugu draudzība pastāv tikai arkārtīgi retos gadījumos. Tik retos, ka par tiem parasti raksta prese un TV studijas veido ziņu sižetus. "Laimīgo kolliju zemē ®" šāds gadījums ir noticis starp Hosento un jēriņu Hertu, taču ar laiku, aitai pieaugot, draudzība pamazām izplēnēja.

Vēl pilsētniekiem iluzora šķiet arī pašu lauku cilvēku dzīve fermā, proti, arī tā tiek uzskatīta kā apskaužama idille, taču bieži vien manas dienas paiet nervozas un dažādu kreņķu pilnas...

.

.

.